Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Alumīnija lietņu ražotājs SIA Larimets, investējot 200 000 Ls, iegādājies alumīnija detaļu ražošanai nepieciešamās iekārtas, pakāpeniski lietņu vietā tirgū realizēs gatavas detaļas. «Alumīnija detaļu realizācijai ir nodibināta arī speciāla kompānija SIA ADN Castings,» skaidro SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš norāda, ka jau nākošajā gadā ir plānots realizēt alumīnija detaļas 2 milj. Ls vērtībā. Salīdzinājumā ar alumīnija lietņiem, detaļu cena ir 2 - 3 reizes augstāka, tādējādi, salīdzinājumā ar 2004. gadu, SIA Larimets apgrozījums vien varētu pieaugt par 50 %. «Alumīnija lietņu pārdošana pakāpeniski tiks samazināta, taču netiks pārtraukta to ražošana,» uzsver A. Lazdiņš. Teikto viņš pamato ar to, ka sava alumīnija lietņu ražotne ļauj tos saražot ne tikai atbilstošā kvalitātē, bet arī samazināt to izmaksas — dārgāk ir tos pirkt no citiem ražotājiem nekā ražot pašiem. Turklāt jo sarežģītākas detaļas tiks ražotas, jo augstāka ir to pievienotā vērtība un lielāka cena, kā arī lielākas iespējas gūt peļņu. Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka alumīnija detaļu ražotnes izveidei ar pašu nopelnīto vien nepietika, tāpēc trūkstošā nauda ir saņemta kā kredīts no a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Vairāku iemeslu, it īpaši — izmaksu pieauguma, produkcijas salīdzinoši zemo cenu, kā arī nepieciešamo ieguldījumu dēļ vides standartu prasību īstenošanai SIA Baltmetāls ir pārtraucis alumīnija lietņu ražošanu un mainīs darbības profilu. «Tik smagu lēmumu, kā apturēt lietņu ražošanu, līdz šim nav nācies pieņemt, bet perspektīvu šim produktam neredzam,» atzīst SIA Baltmetāls valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna. Viņa norāda, ka alumīnija lietņu ražošanas pārtraukšanas pamatā ir aprēķini par šī produkcijas veida niecīgo rentabilitāti. «Uzņēmēja mērķis ir gūt peļņu, nevis strādāt tikai strādāšanas pēc,» norāda A. Vīksna. Uzņēmuma veiktās aplēses un situācija tirgū liecina, ka alumīnija lietņu cenai nav paredzams pieaugums, bet gan pretējais, jo Eiropā šajā segmentā vairāku gadu garumā ir vērojama stagnācija. Savukārt ražošanas izmaksas Latvijā ir ne tikai pēdējos gados pieaugušas, bet arī perspektīvā tikai celsies, jo energoresursi — elektroenerģija, gāze, degviela — kļūs dārgāki, arī darbaspēka izmaksas tikai pieaugs. Otrs būtisks faktors ir nepieciešamās investīcijas — vairāk nekā 100 000 Ls — ES vides standartu prasību ievērošanai ražotnē. Šie ieguldījumi, pēc A. Vīksnas teiktā, samazinātu ražotnes izmešu daudzumu apkārtējā vidē, taču nepalielinātu ražotnes efektivitāti vai produktivitāti. «Faktiski investīcijas vides standartu prasību ievērošanai sadārdzina alumīnija lietņu pašizmaksu, tādējādi izstrādājuma ražošanas un realizācijas cenas būtu līdzīgas un tātad nopelnīt ar alumīnija lietņu ražošanu tuvākajā laikā vairs nevarēs,» komentē A. Vīksna. Viņa gan atzīst, ka bankas ir piedāvājušas kredītu vides standartu prasību ieviešanai, tomēr izvērtējot visus iespējamos attīstības scenārijus, nolemts neaizņemties un ražošanu pārtraukt.

Pavasarī SIA Dīlers plāno iedarbināt 100 000 eiro vērtu nolietotu autoriepu pārstrādes rūpnīcu Aconē.

«Tehnoloģiskās iekārtas riepu pārstrādei ir iegādātas, arī izejvielas — vecas riepas — tiek vāktas,» uzsver alumīnija lietņu ražošanas SIA Dīlers valdes loceklis Deniss Zaicevs.

Viņš atzīst, ka līdzās alumīnija lietņu ražošanai un nederīgu elektrisko un elektronisko iekārtu utilizācijai būs vēl viena papildu darbības joma. Kopumā ik gadu, pēc D. Zaiceva teiktā, varētu pārstrādāt pat līdz 10 000 t. «Izejvielu — nolietotu riepu — ieguves vieta ir Latvija un nav paredzēts to imports, jo šī «labuma» pārpārēm ir tepat mūsu valstī,» uzsver D.Zaicevs.

Ražošana + 20 %

Alumīnija lietņu un izstrādājumu ražotājs a/s Krāsainie lējumi vēlas tirgum piegādāt alumīnija detaļas, taču to noņēmēji — lielās autobūves kompānijas nevēlas mainīt piegādātājus. «Lai arī esam Latvijā lielākais alumīnija lietņu ražotājs un uzņēmuma rīcībā esošās tehnoloģiskās iekārtas ļauj ražot alumīnija detaļas un gatavus izstrādājumus, tomēr to industriālos pircējus neesam atraduši,» atzīst a/s Krāsainie lējumi valdes loceklis Ainārs Aizpurietis. To, ka uzņēmums spēj ražot kvalitatīvus izstrādājumus, pēc viņa teiktā pierāda sūkņu, rotoru korpusu, kā arī virtuves piederumu (ap 40 veidu) — pannas, katli, utt.— ražošana galvenokārt Latvijas tirgum. «Nenoliedzami, ka detaļu cena ir vairākas reizes augstāka salīdzinājumā ar alumīnija lietņiem,» skaidro A. Aizpurietis. Uzņēmuma ienākumu palielināšana situācijā, kad Latvijā nemitīgi pieaug ražošanas izmaksas un arī valsts institūcijas nevēlas izprast šī biznesa īpatnības, nemainot produkcijas sortimentu, esot teju vai neiespējama. Diemžēl, neraugoties uz to, ka alumīnija lietņus uzņēmums piegādā tādiem autobūves gigantiem kā BMW, Volkswagen, kā arī citām Eiropas, ASV kompānijām — industriālajiem patērētājiem, tomēr gatavas alumīnija detalas no Latvijas kompānijas tie neesot gatavi iegādāties. «Mēs varam ražot ne tikai vienkāršākās alumīnija detaļas, bet arī motoru alumīnija blokus, utt. par ievērojami zemākām cenām, nekā to spēj piedāvāt pašreizējie piegādātāji,» skaidro A. Aizpurietis. Viņš atzīst, ka izgatavotie alumīnija lietņu paraugi tiek atzīti par labiem, taču tas arī viss. Savukārt sadarbība ar Tālo Austrumu industriālajiem alumīnija detaļu patērētājiem neesot izdevusies, jo tie neesot gatavi iegādāties tos par krāsainajiem lējumiem pieņemamām cenām.

SIA Larimets šobrīd ir jau saņēmis pirmos pasūtījums detaļu izgatavošanai un notiek piegāžu grafiku, kā arī iespējamo cenu, saskaņošana. Starp alumīnija detaļu potenciāliem noieta tirgiem tiek minēta Vācija, Zviedrija, Baltijas valstis un arī Krievija. «Latvijā alumīnija detaļas savām vajadzībām ražo a/s Rebir, kā arī a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, bet nav neviena, kas strādātu pēc pasūtījumiem,» uzsver SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Tā kā Latvijā darbaspēka un energoresursu, kas sasniedz teju vai 30 % no alumīnija detaļu ražošanas pašizmaksas, izdevumi ir un tuvāko 10 gadu laikā būs zemāki par analogiem ražotājiem vecajās ES dalībvalstīs, pēc Larimets valdes priekšsēdētāja teiktā, arī problēmām ar konkurētspēju perspektīvā nevajadzētu būt. Viņš atzīst, ka pats augstākais līmenis, kas būtu jāsasniedz, ir nevis tikai atsevišķu alumīnija detaļu ražošana, bet jau gatavu izstrādājumu ražošana un realizācija — piemēram, automašīnu diski, motora čaula utt. Šobrīd detaļu ražotnē ir nodarbināti tikai 6 strādājošie, taču tuvāko mēnešu laikā A. Lazdiņš prognozē strādājošo skaita pieaugumu līdz 20. «Jo sarežģītāka detaļa, jo vairāk nepieciešama tālākā apstrāde pēc tās liešanas — frēzēšana, slīpēšana, urbšana un arī krāsošana, jo vairāk vajag konkrēto speciālistu,» uzsver A. Lazdiņš.

«Par kādiem zaudējumiem EGM vispār runā, ja SIA Baltmetālam nav līguma ar šo kompāniju” sašutusi savu pārsteigumu neslēpj SIA Baltmetāls līdzīpašniece un arī valdes locekle Aiva Vīksna. Viņa uzskata par nekaunību no EGM puses vispār izvirzīt kaut kādas prasības par kompensācijām. «Ja ar citiem alumīnija lietņu noņēmējiem (neesot arī pretenziju par kādiem nepildītiem pasūtījumiem vai ko citu) bija noslēgti korekti līgumi, kuros atrunātas ne tikai abu pušu tiesības un pienākumi, bet arī produkcijas kvalitātes prasības, tad EGM piekoptā politika bija atsūtīt faksa lapiņu ar piedāvājumu saražot noteiktu daudzumu lietņu un nosūtīt. Baltmetāls vairākas reizes ir piedāvājis EGM noslēgt līgumu par piegādēm, bet vienmēr šie piedāvājumi no EMG puses tikuši kategoriski noraidīti,» skaidro A. Vīksna. Viņa atzīst, ka Baltmetāls strādājot ar EMG ir ļoti riskējis. Pat ārvalstu apdrošinātājs, kurš apdrošina šādus piegāžu darījumus, darījumus ar EGM ir atteicies apdrošināt. «Darījumu risks pārsniedzis visus pieļaujamos un šādos gadījumos, kad īpašnieks un vadītājs ir dažādas personas, menedžmentu, kurš šādi riskējis bez īpašnieku piekrišanas, visbiežāk atlaiž,» norāda A. Vīksna. Viņa atzīst, ka EGM no visiem lietņu noņēmējiem ne tikai maksājis vismazākās cenas — brīžam tās tik tikko sedza izmaksas, bet arī ļoti bieži kavējis maksājumus. «Lai arī visbiežāk kavējumu maksājumu termiņš tika nokavēts par dažām dienām, tomēr rudenī EGM aizkavējis 28 dienas un kopumā visā 2005. gadā — 195 dienas; par kādu ētiku no EGM puses ir runa, ja šajā laikā man bija jāiazņemas nauda apgrozāmajiem līdzekļiem,» jautā A. Vīksna. Viņa gan negatavojas vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzību par EGM kavētiem norēķiniem, taču atzina, ka ir gatava savu godu un cieņu aizstāvēt tiesā, jo kā bez jebkāda līguma var pieprasīt naudu par lietņu ražošanas pārtraukšanu. «Man ir sajūta, ka tādas absurdas prasības par kompensācijām var izvirzīt, tikai uzskatot, ka Latvija ir trešās šķiras valsts un tajā esošie uzņēmēji ir nejēgas, bet diez vai kaut ko tādu izvirzītu pret kādu Vācijas, vai Somijas uzņēmumu,» norāda SIA Baltmetāls līdzīpašniece. Viņa arī norāda, ka ir EGM iepazīstinājusi ar citiem lietņu ražotājiem Latvijā. EMG pārstāvis bija uzaicināt 15. decembri ierasties uz tikšanos, bet viņš neieradās.

Pasaules finanšu krīzes radīto seku dēļ uzņēmēji 2009. gadu vērtē kā neprognozējamu, jo šobrīd ir daudz nezināmo saistībā ar tirgiem, cenām, kā arī straujo valūtas kursu un nodokļu izmaiņām.

Viņš pieļauj, ka daudziem uzņēmumiem būs grūti, jo līgumu par piegādēm un līdz ar to darba var būt mazākun tad būs likviditātes problēmas. "Šis gads, visdrīzāk, būs izdzīvošanas gads un līgumi būs jāpilda tādi, kādus vien piedāvās, jo izvēles iespēju, visticamāk, nebūs un par kaut kādu peļņu un citu finasiālās darbības rādītāju uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem var aizmirst," norāda A. Lazdiņš. Viņaprāt, to var vērtēt kā atgriešanos pagātnē.

Aizvadītajā gadā SIA Dīlers apgrozījums bijis 17,36 miljoni latu, kas ir par 27,38% mazāks nekā 2011.gadā, kad tas sasniedza 23,9 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa pērn bijusi 890,29 tūkstoši latu.

Pērn uzņēmums sācis darbināt jauno cilindrisko alumīnija lietņu ražošanas līniju, kas ievērojami ļaus nākotnē paplašināt uzņēmuma klientu loku, skaidro SIA Dīlers vadība. Līdz ar to uzņēmums tagad var piegādāt savu produkciju alumīnija profila un presēto alumīnija detaļu ražotājiem un tuvākajā nākotnē iecerēts arī pastāvīgi uzsākt presēto detaļu izlaidi no saražotā alumīnija.

SIA Dīlers vadība uzsver, ka papildus tam pērn uzņēmums arī turpinājis attīstīt izveidotās elektrisko un elektronisko iekārtu un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, piedāvājot jaunus pakalpojumus, piesaistot jaunus klientus un paplašinot atkritumu nodošanas iespējas.

Šā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājušies par 14.8%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 36.1%, piena produktu ražošanā – par 11.2%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 6.8%, dzērienu ražošanā – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar 2007. gada novembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3.2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, apstrādes rūpniecībā – par 1.8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 7.3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 5.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 7.5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē tie pieauga par 2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 7.8%.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā gada laikā (salīdzinājumā ar 2006.gada jūniju) pieauga par 17,7%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0,3 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu (galvenokārt maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu, kūku, piena produktu, izņemot saldējuma) ražošanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un elektroenerģijā, gāzes, tvaika, karstā ūdens apgādē (par 0,2 procentpunktiem katrā nozarē).

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 6,1 procentpunktu, atstāja cenu celšanās koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni palielināja par 2,5 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni palielināja par 2,1 procentpunktu, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,2 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,5 procentpunktiem katrā nozarē.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar 2007. gada augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 2,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada septembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1,5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 4,4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3,3%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē bija apjomu pieaugums par 4,8%, tai skaitā: graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 14,5%, dzērienu ražošanā – par 7,8%, piena produktu ražošanā – par 7,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 1,9%. Ražošana kritusies zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 2,8% un citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 1,2%.

Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

«Alumīnija lietņiem ir samērā neliela pievienotā vērtība un niecīga marža starp tirgus iepirkšanas un realizācijas cenām, tāpēc ir liels risks viegli nokļūt mīnusos, taču tas zūd, ražojot gatavas detaļas,» atzīst SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš arī norāda, ka plānojis startēt ES struktūrfondu piesaistei infrastruktūras uzlabošanai. Perspektīvā A. Lazdiņš neizslēdz arī kādas jaunas ražotnes būvi. Larimetam ir arī pozitīva pieredze līdzekļu piesastē, jo līdzdarbojoties Lemap programmā, tikusi izstrādāta alumīnija lietņu pārdošanas veicināšanas stratēģija ES, bet ar Pasaules bankas atbalstu veikts pētījums un pasākumi cilvēkresursu vadības un attīstības perspektīvām uzņēmumā.

Darbu sāk 3 milj. Ls vērtā SIA Dīlers jaunā alumīnija sakausējumu ražošanas rūpnīca. «Jaunās ražotnes Aconē jauda ir 15 000 t alumīnija lietņu, kas ir aptuveni 2.5 reizes vairāk nekā līdzšinējā ražotnē, kas atrodas bijušajā VEF teritorijā,» skaidro SIA Dīlers valdes loceklis Deniss Zaicevs.

Viņš norāda, ka sākotnēji jaunā ražotne strādās ar aptuveni 30 % lielu noslodzi no maksimāli iespējamās, taču pakāpniski tās jauda tiks palielināta. Turklāt paralēli jaunajai ražotnei Aconē darbu turpinās arī ražotne Rīgā, kas gan pakāpeniski kļūšot par materiālu sagatavošanas bāzi rūpnīcai Aconē.

Aconē jaunā alumīnija sakausējumu ražotne ir tikai pirmais posms uzņēmuma iecerētā realizācijā. D. Zaicevs norāda, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir piesaistīt ārvalstu kapitālu alumīnija detaļu ražošanai, jo ar pašu spēkiem vien ir grūti iekļūt detaļu tirgū, kaut arī no SIA Dīlers alumīnija lietņiem tiek ražotas detaļas gan autobūvei, gan citām jomām. Tiesa, šobrīd, pēc D. Zaiceva teiktā, nav iespējams minēt laiku, kurā šāda iecere varētu tikt īstenota.

Alumīnija lūžņu kausēšanas uzņēmums Dīlers pēc jaunā kompleksa atklāšanas veiksmīgi palielina ražošanas jaudas pat neskatoties uz to, ka no sešiem šāda profila uzņēmumiem palikuši tikai trīs, atsaucoties uz Bizness&Baltija, raksta rus.db.lv.

Kompānijas valdes loceklis Deniss Zaicevs norādīja, ka jaunajā ražošanas kompleksā līdz gada beigām tiks izveidotas vēl apmēram 50 darbavietas.

Viņš norādīja, ka uzņēmums savu produkciju pārsvarā eksportē - apmēram 95 % no visa eksporta - nonāk Vācijā, kur ir gan Latvijā saražoto alumīnija lietņu industriālie izmantotāji - Siemens, BMW, gan arī to vairumtirgotāji, pavisam nedaudz tiek realizēts arī Lielbritānijā un Austrijā.

Līdz ar darba uzsākšanu jaunajā rūpnīcā, uzņēmums tuvāko piecu gadu laikā plāno alumīnija sakausējumu apjomus palielināt līdz 20 tūkstošiem tonnu gadā. Pašlaik deviņu mēnešu laikā uzņēmums ir pārstrādājis 6000 tonnu alumīnija lūžņu.

Valdība un Saeima ignorē sagatavotos priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

To neredzot grozījumu projektu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», ko sagatavoja Tautsaimniecības padome un Ekonomikas ministrija, atzīst vairāki aptaujātie uzņēmēji. «Žēl, ka 2008. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē šādu grozījumu nav, jo šīs izmaiņas eksportētāju atbalstam ir vajadzīgas nekavējoties, nevis pēc n-tiem gadiem, lai veicinātu to konkurētspēju,» atzīst vairāki uzņēmēji un vienlaikus secina, ka valdības solītais eksporta atbalsts kārtējo reizi ir palicis tikai runu līmenī, jo darbi tām nav sekojuši. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nekavējoties pārskatīt nodokļu normas, kas rada nepamatotus šķēršļus eksportētājiem, tādējādi mazinot to konkurētspēju, it īpaši pašreizējā situācijā, kad importa pārsvars pār eksportu ir miljardos Ls mērāms.

Finanšu ministrija ignorē Tautsaimniecības padomes priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

Neatbildēt par citiem

Db jau pērn 31.10.2007. rakstīja, ka uzņēmēji uzskata, ka ir jāsvītro norma, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN tādā gadījumā, ja PVN parāds budžetam ir nevis pašam uzņēmējam, bet ar viņu saistītajām personām. «Šī norma neatbilst ES direktīvai par PVN prasībām, jo nosaka, ka par nodokļa nomaksu ir atbildīga katra ar PVN apliekama persona atsevišķi, nevis ar to saistītās personas,» skaidro SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs un nodokļu speciālists Artūrs Kodoliņš. Viņš norāda: eksportētāji cieš tikai tādēļ, ka kādam no to partneriem ir makāstnespējas process un tam ir kāds PVN parāds. «Praksē VID šo normu piemēro formāli, radot problēmas normāliem eksportētājiem, kam pagātnē ir bijuši kādi darījumi ar pašlaik maksātne­spējīgu uzņēmumu, kuram ir PVN parāds,» norāda A. Kodoliņš. Viņš atceras, ka minētā norma savulaik tika ieviesta, lai cīnītos pret PVN izkrāpšanas shēmām, taču pašlaik VID to izmantojot citiem mērķiem.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Alumīnija cena pirmdienas rītā sasniegusi tieši 3000 dolāru (2533,57 eiro) par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 13 gados.

Alumīnija cenas kāpumu izraisījis valsts apvērsums Gvinejā, kas ir nozīmīga alumīnija ražošanā izmantotā boksīta ieguvējvalsts.

Boksīta rūda tiek izmantota alumīnija ražošanā.

Alumīnija cenas virsotnes

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā...

Alumīnija cenai pieaugums bijis novērojams jau kopš apvērsuma Gvinejā mēneša sākumā, un tā kopš janvāra palielinājusies par aptuveni 40%, ņemot vērā globālās ekonomikas atgūšanos pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tāpat kāpumu veicina elektroenerģijas cenu pieaugums Ķīnā, kura dēļ samazinājusies ražošana vairākās lietuvēs valsts Siņdzjanas reģionā.

Darbinieku slimības lapu apmaksas laiks uzņēmējiem ir jāsaīsina un pakāpeniski jāpārliek šī apmaksa uz valsts maku. Tā uzskata aptaujātie uzņēmēji. «Pēdējo gadu laikā gan darbaspēka, gan ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, tāpēc valsts varētu sākt pakāpeniski pārņemt slimības lapu apmaksu,» uzsver alumīnija lietņu un detaļu ražotāja SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņaprāt, joprojām nav kārtības ar slimības lapu izrakstīšanu un biznesam tas rada tikai papildu izdevumus. Pēdējo gadu laikā strauji pieaugusi gan darba samaksa, gan arī valstī noteiktā minimālā alga, kas būtiski palielinājusi socnodokļa ieņēmumus. Tāpēc A. Lazdiņš uzskata, ka papildus ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas fondā ir nevis jānovirza kādu uzkrājumu veidošanai, bet gan uz tā rēķina ir jāsamaizna dienu skaits, ko darbiniekam par slimošanu apmaksā darba devējs. Darba devējam šobrīd jāapmaksā darbinieku pārejošas darba nespējas pabalsts no 2. līdz 14. dienai no slimības iegūšanas, taču to vajadzētu saīsināt no 2. līdz 7. vai vismaz līdz 10. dienai Savukārt no 7. vai sliktākajā gadījumā no 10. dienas to apmaksātu valsts. «Šo reformu vajadzētu sākt jau ar 2007. gada un, piemēram, 5 gadu laikā visas slimības lapas apmaksāt no valsts budžeta,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, laiks, kad valsts maks to nevarēja atļauties — deviņdesmito gadus vidus — ir jau pagātne. A. Pauniņš atbalsta ideju par to, ka visi pārejošas darba nespējas (slimības) gadījumi ir jāapmaksā valstij, taču pieļauj, ka valsts uzreiz to visu pārņemt nevar, tāpēc tas jādara pakāpeniski.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar 2007. gada septembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2.1%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 0.9%. Turpretī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada oktobri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.6%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 6.7%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 15.4% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 17.3%.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 18.3%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 44.5% (tas lielā mērā saistīts ar cukura ražošanas pārtraukšanu), zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 3.1%, dzērienu ražošanā – par 1.8%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 0.2%. Ražošana palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā – par 15.5%, graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 13.3%, dzīvnieku barības ražošanā – par 5.4%, piena produktu ražošanā – par 3.3%.