Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pasaules finanšu krīzes radīto seku dēļ uzņēmēji 2009. gadu vērtē kā neprognozējamu, jo šobrīd ir daudz nezināmo saistībā ar tirgiem, cenām, kā arī straujo valūtas kursu un nodokļu izmaiņām.

Viņš pieļauj, ka daudziem uzņēmumiem būs grūti, jo līgumu par piegādēm un līdz ar to darba var būt mazākun tad būs likviditātes problēmas. "Šis gads, visdrīzāk, būs izdzīvošanas gads un līgumi būs jāpilda tādi, kādus vien piedāvās, jo izvēles iespēju, visticamāk, nebūs un par kaut kādu peļņu un citu finasiālās darbības rādītāju uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem var aizmirst," norāda A. Lazdiņš. Viņaprāt, to var vērtēt kā atgriešanos pagātnē.

Alumīnija lietņu ražotājs SIA Larimets, investējot 200 000 Ls, iegādājies alumīnija detaļu ražošanai nepieciešamās iekārtas, pakāpeniski lietņu vietā tirgū realizēs gatavas detaļas. «Alumīnija detaļu realizācijai ir nodibināta arī speciāla kompānija SIA ADN Castings,» skaidro SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš norāda, ka jau nākošajā gadā ir plānots realizēt alumīnija detaļas 2 milj. Ls vērtībā. Salīdzinājumā ar alumīnija lietņiem, detaļu cena ir 2 - 3 reizes augstāka, tādējādi, salīdzinājumā ar 2004. gadu, SIA Larimets apgrozījums vien varētu pieaugt par 50 %. «Alumīnija lietņu pārdošana pakāpeniski tiks samazināta, taču netiks pārtraukta to ražošana,» uzsver A. Lazdiņš. Teikto viņš pamato ar to, ka sava alumīnija lietņu ražotne ļauj tos saražot ne tikai atbilstošā kvalitātē, bet arī samazināt to izmaksas — dārgāk ir tos pirkt no citiem ražotājiem nekā ražot pašiem. Turklāt jo sarežģītākas detaļas tiks ražotas, jo augstāka ir to pievienotā vērtība un lielāka cena, kā arī lielākas iespējas gūt peļņu. Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka alumīnija detaļu ražotnes izveidei ar pašu nopelnīto vien nepietika, tāpēc trūkstošā nauda ir saņemta kā kredīts no a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka.

SIA Larimets šobrīd ir jau saņēmis pirmos pasūtījums detaļu izgatavošanai un notiek piegāžu grafiku, kā arī iespējamo cenu, saskaņošana. Starp alumīnija detaļu potenciāliem noieta tirgiem tiek minēta Vācija, Zviedrija, Baltijas valstis un arī Krievija. «Latvijā alumīnija detaļas savām vajadzībām ražo a/s Rebir, kā arī a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, bet nav neviena, kas strādātu pēc pasūtījumiem,» uzsver SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Tā kā Latvijā darbaspēka un energoresursu, kas sasniedz teju vai 30 % no alumīnija detaļu ražošanas pašizmaksas, izdevumi ir un tuvāko 10 gadu laikā būs zemāki par analogiem ražotājiem vecajās ES dalībvalstīs, pēc Larimets valdes priekšsēdētāja teiktā, arī problēmām ar konkurētspēju perspektīvā nevajadzētu būt. Viņš atzīst, ka pats augstākais līmenis, kas būtu jāsasniedz, ir nevis tikai atsevišķu alumīnija detaļu ražošana, bet jau gatavu izstrādājumu ražošana un realizācija — piemēram, automašīnu diski, motora čaula utt. Šobrīd detaļu ražotnē ir nodarbināti tikai 6 strādājošie, taču tuvāko mēnešu laikā A. Lazdiņš prognozē strādājošo skaita pieaugumu līdz 20. «Jo sarežģītāka detaļa, jo vairāk nepieciešama tālākā apstrāde pēc tās liešanas — frēzēšana, slīpēšana, urbšana un arī krāsošana, jo vairāk vajag konkrēto speciālistu,» uzsver A. Lazdiņš.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

«Latvijā alumīnija lietņu ražošanā bija un joprojām ir pārāk daudz spēlētāju, kamēr citās valstīs ir viens vai divi,» tā konkurenta SIA Baltmetāls alumīnija lietņu ražošanas pārtraukšanu komentē SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš prognozē, ka Latvijā agrāk vai vēlāk saruks spēlētāju skaits, kuri nodarbosies ar alumīnija lietņu ražošanu. «Vai ražotāju skaita samazināšana notiks uz konsolidācijas (apvienošanās) rēķina vai atsevišķu spētāju, — kā Baltmetāls — aiziešana no šīs jomas, tas atkarīgs no īpašniekiem un vadītājiem,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, ražošanā rentabilitātes rādītāji ir niecīgi salīdzinājumā ar tādu jomu kā nekustamā īpašuma bizness, it īpaši situācijā, kad alumīnija lietņu tirgū cenas nepieaug, kamēr izmaksas tikai kāpj. Pēc SIA Larimets vadītāja domām, iespēja ir ražot produktu ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, kas gan neesot nemaz tik viegli atrisināms rēbuss.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam pasākumam Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas, informē Zemkopības ministrija.

Šī pasākuma mērķis ir veicināt Latvijā saražoto zivsaimniecības produktu patēriņa pieaugumu un produkcijas noieta tirgu paplašināšanos. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta reklāmas kampaņu rīkošana un tirgus izpētes veikšana.

Normatīvais akts paredz, ka atbalsta pretendents var būt biedrība, kurā vairāk kā pieci biedri nodarbojas ar komercdarbību zivsaimniecībā. Tāpat atbalsta pretendents varēs būt pašvaldība vai valsts pārvaldes iestāde.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) personīgi būs jāiesniedz projekta iesniegums divos eksemplāros, tajā skaitā vienkāršots biznesa plāns. Pretendentam būs jāiesniedz arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu samaksu un iepirkuma procedūru apliecinoši dokumenti.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

Tā kā Baltijas jūrā mencu zvejas resursi nav stabili, turklāt ar tendenci samazināties, plānots nodot sagriešanai metāllūžņos kuģus, kas specializējas šīs sugas nozvejā, izmaksājot kompensācijas gan kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem.

To paredz noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā Galīga zvejas darbību pārtraukšana, kuru plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 29.septembrī.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots sagriezt lūžņos piecus kuģus, ar kuriem Baltijas jūrā aiz piekrastes zonas tiek zvejotas mencas. Attiecīgi uz atbalstu pretendēs šo kuģu īpašnieki, kā arī finansiālu kompensāciju par darba zaudēšanu saņems apkalpes locekļi - zvejnieki. Līdz ar to uz atbalstu pretendēs kopumā 35 cilvēki.

Tāpat norādīts, ka kopējais pieejamais atbalsts ir 1 900 000 eiro. Šos finanšu līdzekļus ir plānots apgūt divos gados, ik gadu paredzot 950 000 eiro, tai skaitā 475 000 eiro no Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda un 475 000 eiro - no valsts budžeta.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Finanšu ministrija ignorē Tautsaimniecības padomes priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

Neatbildēt par citiem

Db jau pērn 31.10.2007. rakstīja, ka uzņēmēji uzskata, ka ir jāsvītro norma, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN tādā gadījumā, ja PVN parāds budžetam ir nevis pašam uzņēmējam, bet ar viņu saistītajām personām. «Šī norma neatbilst ES direktīvai par PVN prasībām, jo nosaka, ka par nodokļa nomaksu ir atbildīga katra ar PVN apliekama persona atsevišķi, nevis ar to saistītās personas,» skaidro SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs un nodokļu speciālists Artūrs Kodoliņš. Viņš norāda: eksportētāji cieš tikai tādēļ, ka kādam no to partneriem ir makāstnespējas process un tam ir kāds PVN parāds. «Praksē VID šo normu piemēro formāli, radot problēmas normāliem eksportētājiem, kam pagātnē ir bijuši kādi darījumi ar pašlaik maksātne­spējīgu uzņēmumu, kuram ir PVN parāds,» norāda A. Kodoliņš. Viņš atceras, ka minētā norma savulaik tika ieviesta, lai cīnītos pret PVN izkrāpšanas shēmām, taču pašlaik VID to izmantojot citiem mērķiem.

Valdība un Saeima ignorē sagatavotos priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

To neredzot grozījumu projektu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», ko sagatavoja Tautsaimniecības padome un Ekonomikas ministrija, atzīst vairāki aptaujātie uzņēmēji. «Žēl, ka 2008. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē šādu grozījumu nav, jo šīs izmaiņas eksportētāju atbalstam ir vajadzīgas nekavējoties, nevis pēc n-tiem gadiem, lai veicinātu to konkurētspēju,» atzīst vairāki uzņēmēji un vienlaikus secina, ka valdības solītais eksporta atbalsts kārtējo reizi ir palicis tikai runu līmenī, jo darbi tām nav sekojuši. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nekavējoties pārskatīt nodokļu normas, kas rada nepamatotus šķēršļus eksportētājiem, tādējādi mazinot to konkurētspēju, it īpaši pašreizējā situācijā, kad importa pārsvars pār eksportu ir miljardos Ls mērāms.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Darbinieku slimības lapu apmaksas laiks uzņēmējiem ir jāsaīsina un pakāpeniski jāpārliek šī apmaksa uz valsts maku. Tā uzskata aptaujātie uzņēmēji. «Pēdējo gadu laikā gan darbaspēka, gan ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, tāpēc valsts varētu sākt pakāpeniski pārņemt slimības lapu apmaksu,» uzsver alumīnija lietņu un detaļu ražotāja SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņaprāt, joprojām nav kārtības ar slimības lapu izrakstīšanu un biznesam tas rada tikai papildu izdevumus. Pēdējo gadu laikā strauji pieaugusi gan darba samaksa, gan arī valstī noteiktā minimālā alga, kas būtiski palielinājusi socnodokļa ieņēmumus. Tāpēc A. Lazdiņš uzskata, ka papildus ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas fondā ir nevis jānovirza kādu uzkrājumu veidošanai, bet gan uz tā rēķina ir jāsamaizna dienu skaits, ko darbiniekam par slimošanu apmaksā darba devējs. Darba devējam šobrīd jāapmaksā darbinieku pārejošas darba nespējas pabalsts no 2. līdz 14. dienai no slimības iegūšanas, taču to vajadzētu saīsināt no 2. līdz 7. vai vismaz līdz 10. dienai Savukārt no 7. vai sliktākajā gadījumā no 10. dienas to apmaksātu valsts. «Šo reformu vajadzētu sākt jau ar 2007. gada un, piemēram, 5 gadu laikā visas slimības lapas apmaksāt no valsts budžeta,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, laiks, kad valsts maks to nevarēja atļauties — deviņdesmito gadus vidus — ir jau pagātne. A. Pauniņš atbalsta ideju par to, ka visi pārejošas darba nespējas (slimības) gadījumi ir jāapmaksā valstij, taču pieļauj, ka valsts uzreiz to visu pārņemt nevar, tāpēc tas jādara pakāpeniski.

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.