Pavasarī SIA Dīlers plāno iedarbināt 100 000 eiro vērtu nolietotu autoriepu pārstrādes rūpnīcu Aconē.

«Tehnoloģiskās iekārtas riepu pārstrādei ir iegādātas, arī izejvielas — vecas riepas — tiek vāktas,» uzsver alumīnija lietņu ražošanas SIA Dīlers valdes loceklis Deniss Zaicevs.

Viņš atzīst, ka līdzās alumīnija lietņu ražošanai un nederīgu elektrisko un elektronisko iekārtu utilizācijai būs vēl viena papildu darbības joma. Kopumā ik gadu, pēc D. Zaiceva teiktā, varētu pārstrādāt pat līdz 10 000 t. «Izejvielu — nolietotu riepu — ieguves vieta ir Latvija un nav paredzēts to imports, jo šī «labuma» pārpārēm ir tepat mūsu valstī,» uzsver D.Zaicevs.

Ražošana + 20 %

Alumīnija sakausējumu ražotājs SIA Dīlers reģistrējis 300 tūkstošus latu lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir a/s Trasta komercbanka, liecina informācija Lursoft.

DB jau vēstīja, ka SIA Dīlers patlaban ir uzsācis vairāk nekā trīs miljonu latu vērtu investīciju projektu, kam pēc tā īstenošanas paredzēts saņamt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu 13,7 miljonu latu apmērā. «Uzņēmums iegādājies iekārtas augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai no alumīnija lūžņiem, un tās ļaus ražot detaļas automobiļiem,» DB stāstīja SIA Dīlers valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs. Šobrīd uzņēmums jau ir saņēmis pasūtītās alumīnija stiegru un autodetaļu ražošanas iekārtas.

Deviņdesmito gadu beigās dibinātais uzņēmums specializējas otrreizējā alumīnija sakausējumu ražošanā, un pašlaik ir līderis alumīnija pārstrādes nozarē Latvijā, vēstīts uzņēmuma oficiālajā mājas lapā. 2007. gadā SIA Dīlers uzsākusi jaunu darbībs virzienu – sadzīves un bīstamo atkritumu savākšanu un utilizāciju.

Sešu miljonu latu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmā, kurā starp aizdomās turētajiem ir metālapstrādes uzņēmuma Dīlers īpašnieki, izmantotas ofšoru kompānijas, aģentūra LETA uzzināja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Patlaban šajā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tiek veiktas norēķinu kontu analīzes, apskatīti kratīšanu laikā izņemtie priekšmeti, dokumenti un datu nesēji.

Tāpat arī tiek gatavoti tiesiskās palīdzības lūgumi uz vairākām Eiropas Savienības un citām valstīm, jo izmeklēšanā noskaidrojies, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā izmantotas ofšoru kompānijas.

Kā ziņots, Dīlers, kas pieder Denisam un Sergejam Zaiceviem un Kasparam Čerekovam, pārstrādā metāllūžņus, izgatavo alumīnija sakausējumus, kā arī savāc un utilizē bīstamos atkritumus. Pēc firmas.lv informācijas, Dīlers 2011.gadā apgrozījis 23,9 miljonus latu, bet gadu iepriekš - 15,91 miljonu latu. 2011.gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,15 miljonu latu peļņu, bet iepriekšējā gadā Dīlers peļņa bijusi 1,23 miljoni latu.

Pirms mēneša Finanšu policija atklājusi 12 cilvēku grupu, kas tiek turēta aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu 6 miljonu latu apjomā. Krāpniecības shēmas centrā ir viens no lielākajiem Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem Dīlers, kas piegādājis alumīnija izstrādājumus pat vācu auto koncernam BMW.

Par līdzdalību krāpniecībā aizdomās tiek turēts arī bijušais Finanšu policijas iekšējās drošības daļas inspektors, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks Edgars Puķītis. No Puķīša, kurš šobrīd ir uzņēmējs, Dīlers iepircis iekārtas alumīnija pārstrādes modernizācijai. Puķītis savu vainu noliedz. Viņš esot Dīlers piegādājis iekārtas no ASV 3 miljonu latu vērtībā un varot to pierādīt, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Dīlers ir ceturtais lielākais uzņēmums savā nozarē un izgatavo alumīnija sakausējumus. Ražotne pieder plašākai sabiedrībai nezināmiem uzņēmējiem - Pjotram Čerekovam un brāļiem Zaiceviem – Denisam un Sergejam. Firmas apgrozījums pērn strauji audzis, pārsniedzot 23 miljonus latu. Darbības nodrošināšanai piesaistīta arī Eiropas struktūrfondu nauda.

Metālapstrādes uzņēmums AS Dīlers mainījis nosaukumu un kļuvis par AS A Holding, liecina Firmas.lv informācija.

Tāpat no šodienas ir mainīts arī uzņēmuma valdes un padomes sastāvs.

No šodienas uzņēmuma valdē strādās tikai valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Līdzšinējais valdes loceklis Igors Ivanovs vairs neturpina darbu uzņēmuma vadībā, bet valdes locekle Vladislava Zaiceva turpmāk būs A Holding padomes priekšsēdētāja vietniece.

Par A Holding padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Deniss Zaicevs, darbu padomē turpina arī līdzšinējais padomes loceklis Pjotrs Čerekovs.

Pērn septembrī SIA Dīlers mainīja uzņēmējdarbības formu un kļuva par AS Dīlers. Līdz kļūšanai par AS uzņēmuma īpašnieki bija Deniss Zaicevs (33,79%), Sergejs Zaicevs (33,21%) un Pjotrs Čerekovs (33%), liecina Firmas.lv informācija.

Aizvadītajā gadā SIA Dīlers apgrozījums bijis 17,36 miljoni latu, kas ir par 27,38% mazāks nekā 2011.gadā, kad tas sasniedza 23,9 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa pērn bijusi 890,29 tūkstoši latu.

Pērn uzņēmums sācis darbināt jauno cilindrisko alumīnija lietņu ražošanas līniju, kas ievērojami ļaus nākotnē paplašināt uzņēmuma klientu loku, skaidro SIA Dīlers vadība. Līdz ar to uzņēmums tagad var piegādāt savu produkciju alumīnija profila un presēto alumīnija detaļu ražotājiem un tuvākajā nākotnē iecerēts arī pastāvīgi uzsākt presēto detaļu izlaidi no saražotā alumīnija.

SIA Dīlers vadība uzsver, ka papildus tam pērn uzņēmums arī turpinājis attīstīt izveidotās elektrisko un elektronisko iekārtu un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, piedāvājot jaunus pakalpojumus, piesaistot jaunus klientus un paplašinot atkritumu nodošanas iespējas.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par 30%, jo pasaulē pieaudzis pieprasījums pēc alumīnija lietņiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saistībā ar to, ka 90% no saražotās produkcijas tiek eksportēti, uzņēmumam pērn izdevies audzēt peļņu līdz 1,3 miljoniem eiro.

Tostarp Dīlers pērn investējis 1,5 miljonus eiro attīstībā, izveidojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu Rēzeknē, ieguldot līdzekļus videi draudzīgākā ražošanā un dažādu ražošanas procesu automatizācijā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs norāda, ka iepriekšējais gads bijis grūts visiem alumīnija ražotājiem, tostarp Dīlers, jo Eiropas tirgos un mašīnbūves nozarē kritās pieprasījums pēc produkcijas, kā arī samazinājās gatavās produkcijas cenas. Tomēr, sākot ar šī gada vasaru, tirgus ir sācis atdzīvoties un atkal vērojams pieprasījuma pieaugums pēc alumīnija lietņiem.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Divas personas, kuras Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde tur aizdomās par krāpšanu, kas veikta trīs gadu garumā, atbrīvotas no apcietinājuma, jo iemaksājušas drošības naudu vairāk nekā 300 tūkst. Ls apmērā. Vēl vienam organizatoram apcietinājums aizstāts ar 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu.

Noziedzīgais grupējums darbojās metāllūžņu jomā, tāpēc var secināt, ka personas, kas iemaksājušas drošības naudu un atbrīvotas no amata, ir metālpārstrādes uzņēmuma Dīlers īpašnieki Pjotrs Čerekovs un Deniss Zaicevs.

Par P. Čerekovu iemaksāta tiesas noteiktā drošības nauda 100 tūkst.Ls, bet otra par D. Zaicevu 200 tūkst. Ls apmērā. Viņam piemēroti arī papildu drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tikties ar 23 personām.

Jau iepriekš ziņots, ka VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas dažādos objektos Rīgā, šā gada aprīlī apturēja noziedzīga grupējuma, kas vairāk nekā triju gadu laikā veica krāpšanu lielā apmērā Rīgas teritorijā, darbību. Kratīšanu laikā tika izņemti 300 tūkst. eiro un 200 tūkst. ASV dolāru skaidrā naudā (naudai uzlikts arests un tā ieskaitīta VID depozīta kontā), seifi, datori un citi datu nesēji, zīmogi, dokumenti, piezīmju grāmatiņas, USB atmiņas kartes un mobilie telefoni.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Brocēnos ceturtdien, 15.jūnijā 4 Energia atklāja savu pirmo koģenerācijas staciju un granulu ražotni.

Laikraksts Dienas Bizness jau pērn decembrī rakstīja, ka SIA 4 Energia Brocēnos izveidojusi kokskaidu granulu rūpnīcu ar jaudu 160 000 t gadā, kas perspektīvā var tikt dubultota, pat neraugoties uz šī produkta cenu kritumu par aptuveni 25%.

Uzņēmums 20 ha platībā ir izveidojis modernu kompleksu, kurā kokskaidu granulu rūpnīca strādā kopā ar koģenerācijas staciju, kurā ražo siltumu un elektroenerģiju. «Divu jomu sinerģija ļauj samazināt ražošanas izmaksas un būt konkurētspējīgiem, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā granulu tirgū, ko izraisīja iepriekšējo gadu salīdzinoši siltās ziemas Eiropā,» stāsta SIA 4 Energia valdes loceklis Toms Nāburgs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Apdrošinātāja BALTA drošības dienesta operatīvā informācija liecina, ka pēdējā laikā zagļi, izmantojot modernās tehnoloģijas, īpaši pievērsušies to auto zādzībām, kuri aprīkoti ar tā saukto Keyless Go iedarbināšanas sistēmu.

Kopējā situācija auto zādzībās nav iepriecinoša – lai gan, salīdzinot šā un pagājušā gada periodu no janvāra līdz oktobrim, automašīnu zādzību skaits ir samazinājies par 17%, būtiski pieaudzis luksusa klases automašīnu, kas aprīkotas ar tā saukto Keyless Go, zādzību skaits.

BALTA drošības dienesta speciālisti novērojuši, ka zagļu «darbarīki» kļuvuši daudz profesionālāki - pateicoties Keyless Go iedarbināšanas sistēmai un tās uzlaušanai, ir iespējams nozagt automašīnu pāris minūšu laikā. Keyless Go ir vispārējs apzīmējums sistēmai, kas autovadītājam ļauj komfortabli iekļūt automašīnas salonā un iedarbināt motoru ar automašīnas panelī integrētu start/stop pogu, neizņemot automašīnas aizdedzes atslēgas un/vai signalizācijas pultis no lietotāja kabatas vai somiņas.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers pērn strādāja ar apgrozījumu 14,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 3,9% mazāk. Savukārt uzņēmuma neauditētā peļņa 2014.gadā veidoja 947,3 tūkstošus eiro.

Aizvadīto gadu uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs vērtēja kā veiksmīgu, jo Dīlers sāka ražot jaunus produktus un pasaules tirgū gada otrajā pusē atgriezās rosība un palielinājās pieprasījums pēc gatavās produkcijas.

«Nelielu iespaidu uz 2014. gada kopējiem finanšu rezultātiem atstāja Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kā rezultātā klienti sāka kļūt piesardzīgāki, veicot pasūtījumus, tai skaitā 2015. gadam,» atzina D.Zaicevs, piebilstot, ka sankciju radītais efekts lika mainīt prognozes arī šim gadam. Iepriekš varēja izdarīt ļoti optimistiskas apgrozījuma pieauguma prognozes 2015. gadam, jo tirgus tendences liecināja, ka gatavās produkcijas cenas turpinās augt un ražošanas izmaksas samazināsies, bet tagad, redzot ekonomikas izaugsmes kritumu Eiropā, prognozes ir piesardzīgas, turklāt klienti pasūtījumus izdara ļoti uzmanīgi, jo nākotnē ir pārāk daudz nezināmo.

Luksusa tālruņu ražotājs Vertu laidis klajā pirmo ierīci, kopš kompānijas īpašnieku maiņas. Jaunā luksusa klases viedtālruņa Vertu Ti cena ir robežās no 9,6 līdz 19 tūkstošiem ASV dolāru (par sarkanā zelta versiju).

Viedtālrunis aprīkots ar Androi 4.0 operētājsistēmu, divkodolu Snapdragon S4 1,7 GHz procesoru, 3,7 collu skārienjūtīgu ekrānu, astoņu megapiskeļu kameru un NFC komunikāciju atbalstu. Vertu izvēle par labu Android pārsteigusi nozares pazinējus, kas bija pieļāvuši, ka kompānija turpinās Nokia paspārnē iesāktās tradīcijas.

Aizvadītā gada vasarā Nokia pārdeva Vertu Zviedrijas investīciju grupa EQT VI. Darījuma summa tika aplēsta 200 miljonu eiro apmērā. Nokia, pārdodot Vertu, skaidroja, ka tas esot nākamais solis Vertu attīstībā un ļaus zīmolam pievērst lielāku uzmanību izaugsmei luksusa segmentā.

Alumīnija lūžņu kausēšanas uzņēmums Dīlers pēc jaunā kompleksa atklāšanas veiksmīgi palielina ražošanas jaudas pat neskatoties uz to, ka no sešiem šāda profila uzņēmumiem palikuši tikai trīs, atsaucoties uz Bizness&Baltija, raksta rus.db.lv.

Kompānijas valdes loceklis Deniss Zaicevs norādīja, ka jaunajā ražošanas kompleksā līdz gada beigām tiks izveidotas vēl apmēram 50 darbavietas.

Viņš norādīja, ka uzņēmums savu produkciju pārsvarā eksportē - apmēram 95 % no visa eksporta - nonāk Vācijā, kur ir gan Latvijā saražoto alumīnija lietņu industriālie izmantotāji - Siemens, BMW, gan arī to vairumtirgotāji, pavisam nedaudz tiek realizēts arī Lielbritānijā un Austrijā.

Līdz ar darba uzsākšanu jaunajā rūpnīcā, uzņēmums tuvāko piecu gadu laikā plāno alumīnija sakausējumu apjomus palielināt līdz 20 tūkstošiem tonnu gadā. Pašlaik deviņu mēnešu laikā uzņēmums ir pārstrādājis 6000 tonnu alumīnija lūžņu.

Vairākus mēnešus analītiķi bija vienoti negatīvās prognozēs par pasaules ekonomikas attīstību tuvākajā nākotnē. Tagad pesimistu pulks rūk, rodoties arvien lielākam optimistu skaitam. Tomēr gaidīt drīzu pasaules ekonomikas atveseļošanos vēl ir pāragri, norāda eksperti.

Galvenā uzmanība tiek pievērsta ASV, Eiropai un Ķīnai, jo no šīm valstīm ir atkarīga visas pasaules atveseļošanās. Optimistiskais noskaņojums saistīts ar cerību, ka veiktie pasākumi cīņai ar recesiju — enerģiskā procentlikmju pazemināšana, finanšu piešprices bankām, valdību atvēlētie līdzekļi ekonomikas stimulēšanai par kopējo summu vairāku triljonu ASV dolāru vērtībā — sāk dot rezultātus. Tomēr pagaidām tas ir piesardzīgs optimisms.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Alumīnija pārstrādes uzņēmums SIA Dīlers pabeidzis projektu, kura mērķis bija ieviest uzlabotus tehnoloģiskos risinājumus alumīnija metāllūžņu kausēšanai un kausēšanas atkritumu atkārtotai pārstrādei.

Līgums par projekta īstenošanu tika noslēgts pagājušajā gadā ar Vides ministriju. Kopējās projekta izmaksas ir 566,34 tūkst. Ls, bet atbalsts – 280,37 tūkst. Ls. Projekts tika realizēts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas.

Projekta sadarbības partneris – Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte – izstrādāja uzņēmumam piemērotas tehnoloģiskās vadlīnijas. Rezultātā tika uzstādīts alumīnija metāllūžņu pārstrādes tehnoloģisko iekārtu komplekss ar samazinātu kaitējumu apkārtējai videi, samazinātu energoresursu patēriņu un paaugstinātu ražību.

Uzņēmuma valdes loceklis Deniss Zaicevs norāda, ka programmas nosacījumi ļoti precīzi atbilduši uzņēmuma attīstības vajadzībām, tāpēc bijis svarīgi izmantot šo iespēju. Jau tagad ir jūtams efekts no jaunām iekārtām, kā arī ir radītas jaunas darba vietas.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers šķiroto atkritumu savākšanas laukuma izveidē investējis vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Gada laikā jaunajā šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā plānots pieņemt aptuveni 440 tonnas nebīstamo atkritumu un 660 tonnas bīstamo atkritumu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Dīlers jaunajā šķiroto atkritumu savākšanas laukumā Austrumlatgales reģiona iedzīvotājiem nodrošinās iespēju nodot pārstrādei plastmasas atkritumus, papīru un kartonu, izlietotā stikla iepakojumus, cita veida stikla, bīstamos sadzīves, kā arī cita veida dalītos atkritumus.

Kopējās izmaksas šķiroto atkritumu pieņemšanas laukuma izveidē veido 830 tūkstošus eiro, no kuriem puse ir paša uzņēmuma finansējums, savukārt atlikušie 50% ir Kohēzijas fonda atbalsta līdzekļi.

Dīlera ražotos alumīnija sakausējumus izmanto tādi automašīnu ražotāji kā BMW, Audi, Volkswagen, Volvo, Škoda, Iveco, kā arī citu nozaru uzņēmumi – Husqvarna, Bosch, Siemens.

Investējot 10 miljonus eiro, a/s Latvijas Finieris šodien atklāj jaunizveidotu inovatīvu papīra impregnēšanas ražotni ar jaudu 40 miljoni kvadrātmetru papīra gadā. Produkciju izmantos uzņēmuma saplākšņa ražotnēs Latvijā un ārzemēs.

Tā šogad ir uzņēmuma lielākā investīcija Latvijā, kura vērsta ne tikai uz efektīvāku darbu, bet arī ļauj ietaupīt resursus, jo papīra žāvēšanas procesā radušies sveķu un līmes izgarojumi tiek savākti un izmantoti siltuma ražošanai, tādējādi samazinot gāzes patēriņu. Šī rūpnīca ir vienīgā šāda tipa ražotne Baltijā. «Vecā impregnēšanas ražotne savu ražošanas maksimumu bija sasniegusi jau pirms laba laika un tās potenciāls bija izsmelts, tāpēc tika nolemts radīt jaunu, mūsdienu darba ražīguma, efektivitātes, vides aizsardzības prasībām atbilstošu impregnēšanas ražotni,» nepieciešamību pēc jaunās ražotnes skaidro a/s Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bijusi 1,18 miljardu latu apmērā, ko ņēmis SIA UVZ-Logistic, un tās devējs bijusi kompānija Zarečnaja, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums Uralvagonzavod-Logistic noslēdzis līgumu ar Viktoru Nusenki par ogļu kompānijas Zarečnaja iegādi. Zarečnaja ir piektais lielākais Krievijas akmeņogļu eksportētājs, kurš gadā saražo 10 miljonus tonnu. Uzņēmums potenciāli var palielināt ražošanas jaudu līdz 20 miljoniem tonnu.

Kā otrs lielākais komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā reģistrēts Aleksandrs Kraķis. Ķīlas vērtība ir 4 miljoni latu, un kā parādnieks reģistrēts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Dzintara projekts. Savukārt ķīlu ņēmusi AS SMP Bank.

Aizvadītajā nedēļā 2,9 miljonu latu vērtu komercķīlu devusi SIA Kuldīgas siltumtīkli. Tās ņēmējs bijusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Elko grupa, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Uzņēmums reģistrējis 71,55 miljonu vērtu ķīlu, kuru ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu 12,04 miljonu latu vērtībā devusi AS Latvijas nafta, un tās ņēmējs bijis Valsts ieņēmumu dienests.

Aizvadītajā nedēļā 8,36 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis SIA B&B Investīcijas, SIA Alternative Energy Resources kā parādnieku reģistrējis SIA KSER.

Komercķīlu 4,85 miljonu latu apmērā devis Gertynoir Holdings Limited, kā parādnieku reģistrējot SIA T2 Terminal. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā Nordea Bank Finland ņēmusi komercķīlu 3,9 miljonu latu vērtībā, ko devusi Nacionālā būvkompāniju apvienība.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas satiksme – 140,56 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc.

Kā skaidro SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis, uzņēmums ir pārjaunojis iepriekšējo zemās grīdas tramvaja komercķīlu.

Otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 24,31 miljona latu vērtībā, un tās devējs bijusi Lietuvas kompānija UAB BFIII G1, kā parādnieku reģistrējot nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA SMI Berģi.

Savukārt 11,2 miljonu latu vērtu komercķīlu Swedbank devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print.

Pagājušajā nedēļā UAB BFIII G1 reģistrējis arī 8,785 miljonu latu lielu komercķīlu, kā parādnieku reģistrējot tirdzniecības centru Valdeka. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.

Ekskluzīvais viedtelefons Vertu Aster maksā dārgāk nekā desmit gadus vecs auto, taču atalgo ar fantastiskiem dizaina materiāliem un personīgo asistentu

Dzirdot piesaucam Vertu vārdu, jauno tehnoloģiju fani mēdz izmest pa kādai zobgalībai «spoža mantiņa cilvēkiem, kuri neko nesaprot no telefoniem» stilā. Ilgi tā arī bija, jo Vertu tālruņi nebija pat viedi un lielākoties dižojās ar greznu ārieni. Taču arī ekskluzīvais britu zīmols padevies vispārējai tendencei un saviem klientiem piedāvā viedtelefonus, protams, saglabājot elitāro ārieni. Viens no tiem, pērnā gada nogalē prezentētais Aster, uz brīdi nonāca arī DB rīcībā.

Runājot par Vertu, neiespējami atstāt bez uzmanības dizainu, jo tas veido lielu daļu no ierīces vērtības. Otrs lielais pluss ir dārgā telefona klientiem pieejamais t.s. konsjerža serviss, kas nozīmē, ka pircējs iegūst savu privāto asistentu. Noderīgs ir arī Vertu Life, kur apkopoti dažādi ekskluzīvi piedāvājumi, piemēram, brauciens ar privāto zemūdeni Maldivu salās, Kremļa apmeklējums bez lieguma ieiet kādā telpā vai iespēja iegūt biļetes uz Čempionu līgas finālspēli futbolā. Latvijā gan vienīgā iespēja šobrīd ir brauciens olimpieša Martina Dukura pilotētās kamanās pa Siguldas trasi.