Ražošana

Sāks ražot elektroautomobiļu zobratus

Kristīne Stepiņa, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Uzņēmums ražo detaļas mehāniskajiem transportlīdzekļiem – komerctransportam, piemēram, kravas automobiļiem, kā arī kalnrūpniecībai. SIA Leax Rēzekne produktu portfelī 50% veido detaļas kravas automašīnām, 35% – detaļas kalnrūpniecības aprīkojumam, 15% – dažādi citi metālizstrādājumi. Šobrīd kompānija ir gatava iekarot jaunu tirgus segmentu un drīzumā sāks izgatavot detaļas pasažieru transportam. «Sāksim ražot zobratus Volvo elektroautomašīnām. Līdz šim uzņēmumā tika ražotas detaļas Volvo komerctransportam. Lai varētu sākt ražot detaļas vieglajam autotransportam, ir saņemts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums,» informē G. Jacuks. Gadā plānots izgatavot 100 tūkstošus komplektu. Katrā no tiem ietilpst piecas detaļas, kas nozīmē, ka gadā uzņēmums saražos 500 tūkstošus detaļu.

Visu rakstu lasiet 3. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi klientu paradumu izmaiņām, AS "PrivatBank" optimizēs filiāļu tīklu.

2020. gada 18. septembrī savu darbību izbeigs bankas reģionālās filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera". Līdz 18. septembrim klientu apkalpošana filiālēs notiks ierastajā darba režīmā, arī bankomāti būs pieejami līdz septembra beigām.

Filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera" klientu apkalpošanu klātienē nodrošinās sešas bankas filiāles, četras no kurām atrodas Rīgā un divas – Jelgavā un Liepājā.

Matīss Krištobans, "PrivatBank" par Biznesa attīstību un stratēģiju atbildīgais valdes loceklis, skaidro: ""PrivatBank" turpina attīstīties un seko līdzi klientu paradumu izmaiņām. Bankas attālinātie pakalpojumi kļūst arvien populārāki, līdz ar to samazinās klātienes darījumu skaits filiālēs. Tāpēc no 18. septembra banka slēgs savas filiāles Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu pakalpojumu sniedzējs Omniva atvēris klientu apkalpošanas centra filiāli Rēzeknē.

Neskatoties uz bažām par iespējamajām problēmām ar kvalificēta darbaspēka piesaisti, uzņēmums saskāries ar pārsteidzoši lielu vietējo interesi par iespējām strādāt uzņēmumā. Tas panākts, nodrošinot līdzvērtīgu atalgojumu un sociālās garantijas kā Rīgā nodarbinātajiem speciālistiem.

«Neskatoties uz publiskajā telpā nereti izskanējušajiem skaidrojumiem par augsto bezdarba līmeni Latgalē, adekvāta un līdzvērtīgu darba nosacījumu piedāvājuma gadījumā interese ir milzīga. Vietējie iedzīvotāji labprāt vēlas strādāt, taču sagaida, ka potenciālais darba devējs būs taisnīgs un par līdzīgu amata pienākumu veikšanu nemaksās ievērojami mazāk speciālistam tikai tāpēc, ka viņš ģeogrāfiski strādā citur, nevis Rīgā,» norāda Omniva vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā e-komercijas izaugsme ir vērojama Rēzeknē un Daugavpilī, kam seko Jelgava, Tukums, Liepāja un Madona, liecina interneta veikala "1a.lv" pārdošanas rezultāti.

Pērn iedzīvotāju skaits, kas izvēlējušies nepieciešamos produktus iegādāties interneta vidē, visstraujāk ir audzis Latvijas reģionos. Tikai 2019. gada pēdējos 3 mēnešos vien pieprasījums reģionos ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu.

"Gada aktīvākais mēnesis e-komercijā un mazumtirdzniecībā kopumā ierasti ir decembris. Taču šogad novērojām nebijušu aktivitāti tieši reģionos, kur ierasti tie ir 10% no visiem pasūtījumiem, bet decembrī veidoja jau teju piekto daļu. Turklāt, Daugavpilī 23. decembrī savus pasūtījumus saņēma pat uz pusi vairāk klientu nekā parasti. Pasūtījuma skaita palielināšanos reģionos būtiski ir ietekmējuši piegādes risinājumu pieejamības uzlabošanās, tostarp, preču saņemšanas-atgriešanas punktu izveide, piegādes iespējas uz pakomātiem un sadarbības partneru preču saņemšanas punktiem, kā arī piegādes nodrošināšana uz mājām vēl plašākam iedzīvotāju lokam," komentē interneta veikala "1a.lv" valdes loceklis Ģirts Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baibiņa nākotnē plāno investēt līdzekļus savas interneta platformas un iepakojuma dizaina izstrādē, cer palielināt pašu ražoto kokogļu apjomus, gūt lielākus ienākumus.

Pašlaik Rēzeknē ražotās bērza kokogles lielākoties tiek realizētas tālu aiz Latvijas robežām. «Vislielākie kokogļu pārdošanas apjomi pašlaik ir klientiem no Francijas. Galvenokārt mūsu kokogļu patērētāji ir šīs valsts restorāni,» stāsta SIA Baibiņa izpilddirektore Baiba Katkovska. Uzņēmums ražo un piegādā bērza kokogles, kas ir šīs produkcijas premium segments. «Līdz šim vairāk esam fokusējušies uz ražošanu, tagad vēlamies likt lielāku uzsvaru tieši uz sava zīmola izveidi un tā virzību tirgū» uzsver B. Katkovska. Šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai iecere tiktu realizēta.

«Ar kokogļu ražošanu uzņēmums nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus un ir ieguvis pieredzi šī produkta ražošanā, kā arī pozitīvas atziņas no ārzemju klientiem,» uz jautājumu, kas ir pieminētie priekšnosacījumi, atbild B. Katkovska. «Tagad laiks spert nākamo soli un attīstīt kokogļu pārdošanu citviet pasaulē, jo īpaši, ja ražotās kokogles ir atradušas savus patērētājus tādā restorānu lielvalstī kā Francija,» norāda uzņēmuma izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

LNSO: Koncerti reģionos nepieciešami gan mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem

Anita Kantāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piļsāta pi upis - visvairāk apmeklētā filma nedēļas nogalē Latvijā

Lelde Petrāne, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Barbora.lv piedāvā pasūtīt produktus internetā arī Latgalē

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirgotājs «Kesko Senukai Latvia» šā gada rudenī Rīgā atvērs pirmo jaunā koncepta «K Senukai» veikalu Baltijas valstīs, kas būs arī lielākais uzņēmuma veikals Latvijā. Darbam tajā patlaban tiek meklēti 200 darbinieki.

«K Senukai» jaunā koncepta veikalam Rīgā nepieciešami darbinieki astoņpadsmit amata kategorijās, tostarp, 110 darbinieki pārdošanā un klientu apkalpošanā, 35 – darbam noliktavā, 40 – pakalpojumu un kasu nodaļā, kā arī izsludinātas 15 vakances vadošajās pozīcijās. Uzņēmums meklē gan mazumtirdzniecībā jau pieredzējušus speciālistus, gan tos, kuri dārzkopības, interjera vai celtniecības jomas uzskata par savu aicinājumu un vēlas apgūt darbu, attīstot savas prasmes starptautiskā uzņēmumā.

Kā liecina informācija vakanču portālā cv.lv, «K Senukai» veikala vadītājam piedāvā atalgojumu 2000 - 2800 eiro mēnesī (bruto), savukārt, preču komplektēšanas un izsniegšanas darbiniekam noteikta stundas likme 4 līdz 5.90 eiro apmērā (bruto), bet apdares preču pārdošanas ekspertam - stundas likme 5.50 līdz 8 eiro (bruto).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers šā gada pasūtījumu portfelis - 45 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar veikalu atklāšanu Rēzeknē noslēgusies uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management" pāreja uz jauno "Citro" zīmolu.

Pāreja uz jauno zīmolu norisinājās no oktobra, pakāpeniski atklājot "Citro" veikalus dažādās Latvijas pilsētās, kopumā izveidojot veikalu tīklu ar vairāk nekā 70 tirdzniecības vietām visā Latvijā.

"Citro" zīmola sortimenta stratēģija paredz attīstīt ciešāku sadarbību ar vietējo novadu zemniekiem un ražotājiem, piedāvājot klientiem vietējos ražojumus un sezonālos produktus.

"Esam ieguldījuši lielu darbu un mums šī gada mērķus ir izdevies sasniegt pat ātrāk nekā plānots," pauž SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Jau ziņots, ka, izveidojot uzņēmumu apvienību SIA "Latvian Retail Management", apvienojušies vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS "Diāna", SIA"Gabriēla" un SIA "LEKON", kas iepriekš veidoja daļu no mazumtirdzniecības tīkla "top!" veikalu ķēdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 300 000 eiro, alkohola tirdzniecības uzņēmums SIA "Devona" pārcēlis biznesa vienību uz Rīgu, atverot jaunu dzērienu iepirkšanās vietu - veikalu "Kabinets".

Kopumā uzņēmums 15 gadu pastāvēšanas laikā ir atvēris 15 veikalus - 14 Latvijas reģionos, vienu - Rīgā.

"Attīstot uzņēmējdarbību reģionos, esam uzkrājuši pieredzi un "uzaudzējuši muskuļus", lai ienāktu galvaspilsētā. Sadarbības partneru atsauksmes un iedrošinājums veicināja lēmuma pieņemšanu - jau vairāk kā mēnesi jaunais veikals sekmīgi darbojas. Mūsu cenu politika balstās uz izdevīgu un pievilcīgu piedāvājumu, kas patērētājiem pieejams visu gadu, tāpēc veikala koncepts neparedz atlaides un akcijas piedāvājumus," SIA "Devona" īpašnieks Mārtiņš Silasproģis.

Atšķirībā no pārējiem uzņēmuma veikaliem, "Kabinets" ir jauns zīmols, kas veidots ar mērķi apmierināt izvēlīgā Rīgas klienta iepirkšanās vēlmes - no veikala atmosfēras līdz pat cenu piedāvājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties no 0,2 līdz 0,4%

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) redzējums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, plānoto nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un to kompensējošie pasākumi, kā arī pašvaldību aizņemšanās iespējas bijuši svarīgākie jautājumi, kas apspriesti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem - lielo pilsētu mēriem - tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru.

Viens no būtiskiem jautājumiem, kas interesējis LLPA biedrus, bijis FM redzējums par plānotajām izmaiņām NĪN politikā. Skaidrojot FM nostāju, ministrs uzsvēris, ka kadastrālo vērtību pārskatīšanas mērķis ir to pietuvināšana reālajai tirgus vērtībai, nevis papildu valsts budžeta ieņēmumu gūšana. J. Reirs pieļāvis, ka pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā. Tas kompensētu kadastrālās vērtības kāpumu. Ministrs paudis gatavību turpināt diskutēt par šiem jautājumiem ar pēc iespējas plašāku iesaistīto loku.

Atbildot uz LLPA biedru jautājumiem par valdībā diskutēto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensējošiem pasākumiem, ministrs paudis gatavību uzklausīt LLPA priekšlikumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, 2021.gadā pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa samazināsies vismaz par 10% jeb 148 miljoniem eiro J. Reirs uzsvēris, ka šobrīd norisinās diskusija par minimālā sociālā nodrošinājuma palielināšanu, kas palīdzēs palielināt pašvaldību ieņēmumus. Ministrs paudis gatavību turpināt diskusiju ar pašvaldībām par šo jautājumu. Tāpat tikšanās gaitā FM informējusi LLPA biedrus par nākamā gada budžeta apspriešanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būves uzņēmuma AS A.C.B. attīstība sadalāma četros nozīmīgos etapos; viens no tiem – ar rūgtu pieredzes garšu.

2009. gadā krīzes sitiens bija sāpīgs, rezultātā uzņēmums nonāca uz izdzīvošanas sliekšņa, atklāj AS A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis. Bija nepieciešami desmit gadi, lai tas atkal sasniegtu pirmskrīzes apgrozījuma apjomu. Uzņēmuma apgrozījums kopš 2016. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 55,9 milj. eiro līdz provizoriski 132 milj. eiro 2018. gadā, tuvu tam slieksnim, kāds bija 2008. gadā, kad apgrozīti 138 milj. eiro. «Kopējā Latvijas ceļu nozares kapacitāte ir aptuveni 400–500 milj. eiro gadā, un mēs nodrošinām apmēram 30% no tās,» viņš vērtē.

Bez ceļiem nekur netiksi

Pie uzņēmuma izveides šūpuļa pirms 27 gadiem atradās Valdis Lejnieks (tagad ir valdes priekšsēdētājs) un Edvīns Tankelsons (šobrīd valdes loceklis). «Viņiem tolaik nekas nepiederēja, tehnika tika nomāta, bet vēlme un degsme bija spēcīga,» teic A. Sviķis. Viņš uzņēmuma līdzšinējo dzīvi iedala četros lielos posmos. Pirmais bija uzņēmuma izveides periods, kad divi azartiski cilvēki sāka darboties ceļu būves jomā. Daudzi citi tolaik dibinātie nozares uzņēmumi šobrīd vairs nepastāv, izņemot SIA Binders, kas darbojas kopš 1993. gada un vēl aizvien ir tuvākais un lielākais A.C.B. konkurents, bet reizē arī partneris, jo lielākos projektos abi Latvijas ceļu būves smagsvari apvieno resursus un strādā plecu pie pleca. Kā pirmo izrāviena laiku, kad A.C.B. sāka audzēt muskuļus, kas pēc tam ļāva no salīdzinoši maza uzņēmuma izaugt par nozares smagsvaru, A. Sviķis min 2003. gadu, kad tika iegādātas daļas Zviedrijas uzņēmumā Mobil Asfalts un vēlāk to kompānija arī pārpirka pilnībā. «Tolaik ieguvām pirmo asfalta rūpnīcu, kas ceļu būvē strādājošam uzņēmumam ir trumpis. Tika iegūts spēks. Pēc tam tika iegādāta vēl viena rūpnīca Saulkalnē, kā arī nopirkti uzņēmumi 8 CBR Smiltenē, Ceļi un tilti Rēzeknē, Ceļdaris Ogrē, SIA Salenieku bloks. No 2003. līdz 2011. gadam būtībā tika izveidota A.C.B. grupa. Gandrīz katru gadu tika nopirkts kāds no uzņēmumiem Latvijā, un šādi izpletām savu darbību valsts robežās, nosedzot aizvien vairāk reģionu,» raksturo A. Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «APGE» plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā un aprīkošanā ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā». Audzētavas tehniskā projekta izstrāde ir gandrīz noslēgusies. Līdz jūnija vidum būvvaldē plānots saskaņot tehnisko projektu, un pēcāk Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt pieteikumu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas.

«Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden AS Kesko Senukai Latvia Rīgā, tirdzniecības centrā Ozols atvērs Latvijā lielāko būvniecības, remonta, sadzīves un elektropreču lielveikalu K Senukai, kura izveidē ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Tas būs jauna, atšķirīga koncepta veikals ar lielāko preču un pakalpojumu sortimentu, jauniem zīmoliem un inovācijām klientu servisa jomā.

«Mūsu mērķis ir klientiem nodrošināt pilnīgi jaunu iepirkšanās pieredzi tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā. To mēs arī paveiksim šoruden, atverot Latvijā lielāko «K Senukai» veikalu ar jaunu konceptu,» saka «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas. «Latvijas iedzīvotāji meklē labāko klientu servisu un iespējas taupīt laiku un naudu, tāpēc, izstrādājot jauno konceptu, galveno uzsvaru likām uz plašāko preču un pakalpojumu piedāvājumu un ērtu un ātru iepirkšanos, ieviešot vairākas inovācijas un digitālās tehnoloģijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir noslēgusi līgumu ar VAS Latvijas dzelzceļš par Kohēzijas fonda līdzekļu - vairāk nekā 318 miljonu eiro - piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai. Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kuru noslēgts līgums, līdz 2023.gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti no 2020.gada beigām līdz 2023.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Tuvina sievietes tehnoloģiju pasaulei

Anda Asere, 06.03.2020

"Accenture" pārstāve Zane Segruma, "Riga TechGirls" līdzradītāja Anna

Andersone un "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Komentāri

Pievienot komentāru