2004. gada 1. janvārī bankas Latvijā uzsāks pāreju uz jaunajiem klientu konta numuriem IBAN — Latvijā IBAN tiks piešķirti visiem klientu norēķinu kontiem bankās (tādu ir apmēram 2 miljoni) un aizstās pašreizējos klientu konta numurus, turpmāk kalpojot kā konta identifikators. IBAN (International Bank Account Number) ir starptautisks konta numura standarts, ko izstrādājusi Eiropas Banku standartu komiteja un Starptautiskā Standartizācijas organizācija, IBAN starptautiski izmanto kā bankas rekvizītu, kas viennozīmīgi identificē klienta kontu finanšu iestādē. Šobrīd IBAN tiek izmantots 32 Eiropas valstīs un to teritorijās. Pašlaik Latvijā tiek lietoti gan pēc garuma, gan struktūras atšķirīgi klientu konta numuri, kas palielina iespēju, ka maksātājs var kļūdīties, norādot saņēmēja konta numuru. Līdz ar to pieaug risks, ka maksājums var tikt atgriezts, aizkavēts vai pat ieskaitīts citam saņēmējam (t.i., pēc kļūdaini norādītā konta numura). IBAN ieviešana samazinās šādu kļūdu iespējamību, jo klientu konta numuriem visās Latvijas bankās būs vienota struktūra, un tie saturēs kontrolciparus. Viena gada laikā visas bankas Latvijā nomainīs savu klientu konta numurus uz Latvijas IBAN. Bankas var izvēlēties, kad tieši un cik ilgā laikā tās veiks pāreju uz IBAN, tomēr šai pārejai jābūt pabeigtai līdz 2004. gada 31. decembrim. Sākot ar 2005. gadu iekšzemes maksājumos būs izmantojami vienīgi tādi maksājuma dokumenti, kuros norādīts saņēmēja Latvijas IBAN. Bankas informēs savus klientus par kontu numuru nomaiņu, gan norādot IBAN numurus konta izrakstos, gan izmantojot citus informēšanas veidus.

Parekss banka veiks klientu kontu konvertēšanu saskaņā ar jaunajiem International Bank Account Number (IBAN) standartiem. Turpmāk ikviens klienta konts tiks uzrādīts saskaņā ar IBAN standartiem, savukārt jaunie konti tiks atvērti tikai pēc IBAN standartu prasībām. Papildu priekšrocības, izmantojot jaunos IBAN standartus, varēs iegūt internetbankas DIGI::WEB lietotāji — klienti redzēs savu jauno konta numuru jau IBAN standartā un varēs strādāt ar citu valstu banku kontiem, kas jau ir konvertēti saskaņā ar IBAN standartiem. Turklāt, ievadot konta numuru IBAN standartā, DIGI::WEB automātiski veiks konta numura pareizības pārbaudi. Parekss bankas klienti paralēli jaunajiem IBAN kontu numuriem līdz gada beigām maksājumos varēs izmantot arī iepriekšējos konta numurus. Tādējādi klientiem būs pietiekami ilgs laiks, lai informētu savus partnerus par izmaiņām kontu numuros saskaņā ar IBAN standartiem. IBAN ir ieviests jau 32 Eiropas valstīs un to teritorijās. IBAN tiek ieviests, lai samazinātu kļūdu iespējas maksājumu rīkojumu sastādīšanā un izpildē, kā arī palielinātu starptautisko maksājumu izpildes ātrumu.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

No 2004. gada 1. janvāra LATEKO Banka ievieš vienoto starptautisko banku kontu standartu IBAN. Standartu ir izstrādājusi Eiropas Banku standartu komiteja un Starptautiskā standartizācijas komiteja, lai IBAN izmantotu kā bankas rekvizītu, kas viennozīmīgi identificē kontu bankā. Šī standarta ieviešana palielinās maksājumu kārtošanas operativitāti un samazinās iespēju, ka maksātājs varētu kļūdīties neprecīzi norādot savus un saņēmēja rekvizītus. No 2004. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. janvārim LATEKO Bankas klienti varēs paralēli lietot līdz šim lietotos un IBAN kontu numurus, bet no 2005. gada 1. janvāra tikai IBAN standarta numurus. Par pāreju uz IBAN standartu un kontu numuriem atbilstoši standartam klienti tiks informēti tuvāk. IBAN standarta ieviešanu Latvijā regulē Latvijas Bankas 2003. gada 15. maijā apstiprinātie «IBAN lietošanas noteikumi».

Atbilstoši vienotiem Eiropas standartiem, AS Aizkraukles banka ar šā gada 5. jūliju ir ieviesusi jaunu klientu konta numuru numerāciju — IBAN (International Bank Account Number). Līdz 2004. gada beigām visās Latvijas bankās un finanšu iestādēs tiks ieviests vienots standarts un princips klientu norēķinu kontu numuru sastādīšanai iekšzemes maksājumiem un starptautiskajiem pārskaitījumiem. Jaunie kontu numuri IBAN formātā ir atpazīstami visā Eiropā. Aizkraukles bankas klientu ērtībām ir paredzēts pārejas periods līdz 2004. gada 31. decembrim, kura laikā banka no saviem klientiem pieņems pārskaitījumu rīkojumus gan ar līdzšinējiem, gan ar jaunajiem konta numuriem (IBAN). Sākot ar 2005. gada 1. janvāri Aizkraukles bankas klientu konti tiks izteikti vienīgi pēc IBAN standarta. Saņemot konta numuru IBAN formātā, bankas klientiem ieteicams to paziņot saviem darījumu partneriem, kā arī uzzināt viņu kontu numurus IBAN formātā. Savu jauno norēķinu konta numuru IBAN formātā klienti var uzzināt bankā, kā arī zvanot uz Klientu līniju 777 5555 un Aizkraukles bankas internetbankā AB.LV.

Bankas pārskaitījumi tiek veikti pēc IBAN numura, pārējie dati ir vien paškontrolei

Līdz ar maksājumu pārvietošanos uz e-vidi, ik pa laikam satraucamies un runājam par pārskaitījumu drošību. Zināmu mierinājumu sniedz dažādo maksājuma uzdevuma lauku aizpildīšana – saņēmēja vārda un personas koda vai attiecīgi uzņēmuma nosaukuma un reģistrācijas numura norādīšana. Atverot kontu, esam uzrādījuši gan personu apliecinošus, gan uzņēmuma dokumentus, zīmogus, paraksta paraugus un ko tik vēl ne. Tomēr izrādās, ka bankas pārskaitījuma veikšanai nekas no tā salīdzināts netiek.

DB veiktajā pārbaudē (SEB, Swedbank) apstiprinājās fakts – nav nekādu problēmu veikt pārskaitījumu, līdztekus IBAN kodam uzrādot neeksistējošu personas vārdu un personas kodu neuzrādot vispār. «Valstī nav izveidota publiska datu bāze, kurā tiktu apkopota informācija par juridiskajai personai, arī fiziskai personai piederošiem norēķinu kontiem. Tātad bankas nekur nevar pārliecināties, vai norādītais IBAN atbilst konkrētai personai,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus - pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē - 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju - finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

No 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri, Db.lv norādīja SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju 2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju no 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri.

2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

Zemnieki pauduši satraukumu par to, ka Lauku atbalsta dienests prasa uzrādītiem tiem jaunos konta numurus IBAN standartā, savukārt dienests to noliedz. Lai gan līdzšinējie banku konti būs derīgi līdz gada beigām, jau šobrīd atsevišķas ES līdzekļu administrētāja Lauku Atbalsta dienesta (LAD) reģionālās nodaļas maksājumu iesniegšanai zemniekiem pieprasot tikai jaunos IBAN kontus, par to lauksaimnieki pauda satraukumu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē. Kā atzina asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš, «LAD jau tagad pieprasa IBAN kontus un daudziem zemniekiem tā ir problēma». LAD Tiešo maksājumu departamenta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš norādīja, ka tā nav obligāta LAD prasība un tiek akceptēti arī līdzšinējie kontu numuri, tomēr atgādināja, ka no 1. janvāra būs jābūt uzrādītiem jaunajiem kontiem. Db jau vairākkārt ziņoja, ka visu šo gadu notiek pāreja uz jaunajiem konta nummuriem IBAN, tos lietotjot paralēli ar iepriekšējiem nummuriem, kuri vairs nebūs derīgi no nākamā gada. Šobrīd IBAN tiek izmantots 32 Eiropas valstīs un to teritorijās.

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus – pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē – 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju – finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

A/s Hansabanka no šī gada 7. februāra ieviesusi jaunus kontu numurus — IBAN (International Bank Account Number), kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Bankas klientu ērtībām līdz 2004. gada 31. decembrim varēs izmantot gan esošos, gan jaunos kontu numurus. No 2005. gada 1. janvāra, veicot iekšzemes maksājumus, būs izmantojami tikai kontu numuri IBAN formātā. Jau šobrīd ikviens klients par sava norēķinu konta jauno numurus var uzzināt: jebkurā Hansabankas filiālē, piezvanot uz Telefonbanku 7024555, kā arī saņemot konta izrakstus. Internetbankās hanza.net un telehansa.net tas parādās automātiski. Klienta kontu numurs IBAN formātā sastāv no valsts koda diviem simboliem, diviem kontrolcipariem, ko automātiski aprēķina banka, bankas identifikācijas koda un pašreizējā konta numura, kuram priekšā tiek ievietoti tik daudz simbolu, lai to kopā būtu 13.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, un nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu ir pieejami šie starpbanku pārskaitījumi, informē Latvijas Banka.

Gandrīz gadu pēc zibmaksājumu ieviešanas to skaits Eiropas platformā, kas apvieno 12 valstis, pārsniedzis 5 miljonus (oktobrī atsevišķās dienās pārsniedzot 100 000 maksājumu).

LB eksperti prognozē, ka, turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru; nākotnē plaša zibmaksājumu izmantošana iespējama tirdzniecībā un e-komercijā.

Šonedēļ «Swedbank» AS pabeidza tehniskos priekšdarbus un sāka ikdienas režīmā nodrošināt saviem klientiem zibmaksājumus, tādējādivairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu pieejami zibenīgi starpbanku maksājumi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās.

Gan Latvijas Banka, gan komercbankas aktīvi aicina savus klientus savlaicīgi informēt institūcijas un sadarbības partnerus par jaunajiem, starptautiskajiem standartiem atbilstošajiem IBAN kontu numuriem, kas turpmāk, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, tiks lietoti gan starptautiskajos, gan iekšzemes darījumos. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) daudziem klientiem pensijas un pabalstus pārskaita uz kontiem bankās. Taču VSAA klientiem informēt aģentūru par izmaiņām nav nepieciešams, jo VSAA pati, centralizēti sadarbojoties ar bankām, saņem informāciju par tās klientu jaunajiem IBAN kontu numuriem. Tāpēc, ja pensija vai pabalsts jau tiek pārskaitīts uz kontu bankā, to saņēmējiem nav jāraizējas, ka IBAN konta izmaiņu dēļ naudu saņemt nevarēs, ziņŅ VSAA. Tikai atsevišķos gadījumos, ja VSAA nezinās kāda pensijas vai pabalsta saņēmēja jauno IBAN konta numuru, par nepieciešamību sniegt informāciju katrs klients tiks informēts individuāli. Līdz šim jau saņemta informācija no bankām par vairāk nekā 280000 klientu kontiem. Pavisam aģentūrai ir 326.6 tūkstoši klientu, kam tā dažādus pakalpojumus pārskaita uz kontiem bankās.

Kā paredz Latvijas Bankas noteikumi, no nākamā gada 1. janvāra norēķiniem varēs izmantot tikai IBAN kontu numurus. Statistika liecina, ka Latvijas komercbankās šī gada jūnija beigās bija atvērti 2.3 miljoni norēķinu kontu. Šobrīd, kad līdz pilnīgai pārejai uz jauno kontu numuru lietošanu ir atlikuši nedaudz vairāk kā 3 mēneši, tikai 20 % jeb aptuveni 400 000 no kopējā banku klientu skaita norēķinos izmanto starptautiskos banku kontu numurus. Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: «Klienti ir ļoti labi ielāgojuši, ka bankas līdz šī gada beigām apstrādei pieņem dokumentus gan ar vecajiem, gan jaunajiem kontu numuriem. Ar to arī skaidrojama klientu zemā aktivitāte, jo — kāpēc gan darīt, ja var nedarīt? Tāpēc mēs vēlamies brīdināt visus tos aptuveni 1.5 miljonus banku klientus, ka nākamā gada sākumā Eiropā populārais teiciens «No IBAN, no money!» kļūs par realitāti, jo no 1.janvāra maksājumi, kuros nebūs norādīts konta numurs jaunajā standartā, netiks izpildīti. Unibanka aicina visu banku klientus savus sadarbības partnerus informēt par saviem IBAN kontu numuriem un sākt tos izmantot savstarpējos norēķinos. »

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Pagājušajā nedēļā tika pabeigta Unibankas tehnoloģiju un sistēmu pilnveide, kas nodrošina norēķinus ar citām bankām un klientu maksājumu apstrādi atbilstoši starptautiskajam banku kontu numuru — IBAN (International Bank Account Number) standartam. Vecākais viceprezidents Ainārs Ozols norāda: «Mēs esam pilnībā gatavi starptautisko kontu numuru lietošanai. Mēs esam pabeiguši arī tehniskos darbus, lai līdz pilnīgai pārejai uz jauno kontu standartu, klientu maksājumi tiktu izpildīti ātri un ērti, turklāt — noformēti atbilstoši jaunajām standartu prasībām. Savukārt klientiem vēl ir nepilns gads, lai iepazītos ar savu un savu sadarbības partneru jaunajiem kontu numuriem.» Kopš pagājušās nedēļas sākuma maksājumos uz citām bankām Unibankas klientu konti tiek norādīti IBAN formātā, neatkarīgi no tā, vai klients, noformējot maksājumu, ir izmantojis veco vai jauno kontu formātu. Unibanka izpilda arī ienākošos maksājumus, kuros saņēmēja konts jau ir norādīts starptautiskajā kontu standartā. Unibankas projektu vadītājs Druvis Paleja atzīmē: «Tie mūsu klienti, kuri izmanto internetbanku, jau šobrīd savus kontu numurus redz jaunajā standartā, arī visi maksājumi Ibankā automātiski tiek noformēti ar jaunajiem kontu numuriem. Savukārt korporatīvajiem klientiem, kuri norēķiniem izmanto Telebankas risinājumu, kontu kontrole un darījumu apstrāde IBAN standartā tiks ieviesta līdz nākamā mēneša vidum. Vienlaikus marta vidū klientu jaunie kontu numuri tiks uzrādīti pilnīgi visos bankas darījumu dokumentos — kontu izrakstos, maksājumu uzdevumos un citur.» Unibanka saviem klientiem atgādina, ka visu šo gadu Unibanka apstrādei pieņems dokumentus gan ar vecajiem, gan jaunajiem kontu numuriem, savukārt no nākamā gada 1. janvāra iekšzemes maksājumiem tiks izmantoti tikai jaunie kontu numuri.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL, liecina Rīgas Fondu biržā ievietotā informācija.

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupaakcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.