2004. gada 1. janvārī bankas Latvijā uzsāks pāreju uz jaunajiem klientu konta numuriem IBAN — Latvijā IBAN tiks piešķirti visiem klientu norēķinu kontiem bankās (tādu ir apmēram 2 miljoni) un aizstās pašreizējos klientu konta numurus, turpmāk kalpojot kā konta identifikators. IBAN (International Bank Account Number) ir starptautisks konta numura standarts, ko izstrādājusi Eiropas Banku standartu komiteja un Starptautiskā Standartizācijas organizācija, IBAN starptautiski izmanto kā bankas rekvizītu, kas viennozīmīgi identificē klienta kontu finanšu iestādē. Šobrīd IBAN tiek izmantots 32 Eiropas valstīs un to teritorijās. Pašlaik Latvijā tiek lietoti gan pēc garuma, gan struktūras atšķirīgi klientu konta numuri, kas palielina iespēju, ka maksātājs var kļūdīties, norādot saņēmēja konta numuru. Līdz ar to pieaug risks, ka maksājums var tikt atgriezts, aizkavēts vai pat ieskaitīts citam saņēmējam (t.i., pēc kļūdaini norādītā konta numura). IBAN ieviešana samazinās šādu kļūdu iespējamību, jo klientu konta numuriem visās Latvijas bankās būs vienota struktūra, un tie saturēs kontrolciparus. Viena gada laikā visas bankas Latvijā nomainīs savu klientu konta numurus uz Latvijas IBAN. Bankas var izvēlēties, kad tieši un cik ilgā laikā tās veiks pāreju uz IBAN, tomēr šai pārejai jābūt pabeigtai līdz 2004. gada 31. decembrim. Sākot ar 2005. gadu iekšzemes maksājumos būs izmantojami vienīgi tādi maksājuma dokumenti, kuros norādīts saņēmēja Latvijas IBAN. Bankas informēs savus klientus par kontu numuru nomaiņu, gan norādot IBAN numurus konta izrakstos, gan izmantojot citus informēšanas veidus.

Atbilstoši vienotiem Eiropas standartiem, AS Aizkraukles banka ar šā gada 5. jūliju ir ieviesusi jaunu klientu konta numuru numerāciju — IBAN (International Bank Account Number). Līdz 2004. gada beigām visās Latvijas bankās un finanšu iestādēs tiks ieviests vienots standarts un princips klientu norēķinu kontu numuru sastādīšanai iekšzemes maksājumiem un starptautiskajiem pārskaitījumiem. Jaunie kontu numuri IBAN formātā ir atpazīstami visā Eiropā. Aizkraukles bankas klientu ērtībām ir paredzēts pārejas periods līdz 2004. gada 31. decembrim, kura laikā banka no saviem klientiem pieņems pārskaitījumu rīkojumus gan ar līdzšinējiem, gan ar jaunajiem konta numuriem (IBAN). Sākot ar 2005. gada 1. janvāri Aizkraukles bankas klientu konti tiks izteikti vienīgi pēc IBAN standarta. Saņemot konta numuru IBAN formātā, bankas klientiem ieteicams to paziņot saviem darījumu partneriem, kā arī uzzināt viņu kontu numurus IBAN formātā. Savu jauno norēķinu konta numuru IBAN formātā klienti var uzzināt bankā, kā arī zvanot uz Klientu līniju 777 5555 un Aizkraukles bankas internetbankā AB.LV.

Bankas pārskaitījumi tiek veikti pēc IBAN numura, pārējie dati ir vien paškontrolei

Līdz ar maksājumu pārvietošanos uz e-vidi, ik pa laikam satraucamies un runājam par pārskaitījumu drošību. Zināmu mierinājumu sniedz dažādo maksājuma uzdevuma lauku aizpildīšana – saņēmēja vārda un personas koda vai attiecīgi uzņēmuma nosaukuma un reģistrācijas numura norādīšana. Atverot kontu, esam uzrādījuši gan personu apliecinošus, gan uzņēmuma dokumentus, zīmogus, paraksta paraugus un ko tik vēl ne. Tomēr izrādās, ka bankas pārskaitījuma veikšanai nekas no tā salīdzināts netiek.

DB veiktajā pārbaudē (SEB, Swedbank) apstiprinājās fakts – nav nekādu problēmu veikt pārskaitījumu, līdztekus IBAN kodam uzrādot neeksistējošu personas vārdu un personas kodu neuzrādot vispār. «Valstī nav izveidota publiska datu bāze, kurā tiktu apkopota informācija par juridiskajai personai, arī fiziskai personai piederošiem norēķinu kontiem. Tātad bankas nekur nevar pārliecināties, vai norādītais IBAN atbilst konkrētai personai,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

No 2004. gada 1. janvāra LATEKO Banka ievieš vienoto starptautisko banku kontu standartu IBAN. Standartu ir izstrādājusi Eiropas Banku standartu komiteja un Starptautiskā standartizācijas komiteja, lai IBAN izmantotu kā bankas rekvizītu, kas viennozīmīgi identificē kontu bankā. Šī standarta ieviešana palielinās maksājumu kārtošanas operativitāti un samazinās iespēju, ka maksātājs varētu kļūdīties neprecīzi norādot savus un saņēmēja rekvizītus. No 2004. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. janvārim LATEKO Bankas klienti varēs paralēli lietot līdz šim lietotos un IBAN kontu numurus, bet no 2005. gada 1. janvāra tikai IBAN standarta numurus. Par pāreju uz IBAN standartu un kontu numuriem atbilstoši standartam klienti tiks informēti tuvāk. IBAN standarta ieviešanu Latvijā regulē Latvijas Bankas 2003. gada 15. maijā apstiprinātie «IBAN lietošanas noteikumi».

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

No 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri, Db.lv norādīja SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju 2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju no 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri.

2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

Pagājušajā nedēļā tika pabeigta Unibankas tehnoloģiju un sistēmu pilnveide, kas nodrošina norēķinus ar citām bankām un klientu maksājumu apstrādi atbilstoši starptautiskajam banku kontu numuru — IBAN (International Bank Account Number) standartam. Vecākais viceprezidents Ainārs Ozols norāda: «Mēs esam pilnībā gatavi starptautisko kontu numuru lietošanai. Mēs esam pabeiguši arī tehniskos darbus, lai līdz pilnīgai pārejai uz jauno kontu standartu, klientu maksājumi tiktu izpildīti ātri un ērti, turklāt — noformēti atbilstoši jaunajām standartu prasībām. Savukārt klientiem vēl ir nepilns gads, lai iepazītos ar savu un savu sadarbības partneru jaunajiem kontu numuriem.» Kopš pagājušās nedēļas sākuma maksājumos uz citām bankām Unibankas klientu konti tiek norādīti IBAN formātā, neatkarīgi no tā, vai klients, noformējot maksājumu, ir izmantojis veco vai jauno kontu formātu. Unibanka izpilda arī ienākošos maksājumus, kuros saņēmēja konts jau ir norādīts starptautiskajā kontu standartā. Unibankas projektu vadītājs Druvis Paleja atzīmē: «Tie mūsu klienti, kuri izmanto internetbanku, jau šobrīd savus kontu numurus redz jaunajā standartā, arī visi maksājumi Ibankā automātiski tiek noformēti ar jaunajiem kontu numuriem. Savukārt korporatīvajiem klientiem, kuri norēķiniem izmanto Telebankas risinājumu, kontu kontrole un darījumu apstrāde IBAN standartā tiks ieviesta līdz nākamā mēneša vidum. Vienlaikus marta vidū klientu jaunie kontu numuri tiks uzrādīti pilnīgi visos bankas darījumu dokumentos — kontu izrakstos, maksājumu uzdevumos un citur.» Unibanka saviem klientiem atgādina, ka visu šo gadu Unibanka apstrādei pieņems dokumentus gan ar vecajiem, gan jaunajiem kontu numuriem, savukārt no nākamā gada 1. janvāra iekšzemes maksājumiem tiks izmantoti tikai jaunie kontu numuri.

Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus.

Kā informē SPRK, jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem.

Jaunie noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

«Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā viens no piemēriem, kādā veidā varētu rīkoties arī citas valstis,» skaidro regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta Ierobežoto resursu nodaļas vadītāja Gundega Rutka.

No 2004. gada 16. februāra AS Akciju Komercbanka Baltikums ievieš jaunus IBAN (International Bank Account Number — starptautisks bankas konta numurs) standarta konta numurus. IBAN ieviešanas mērķis ir uzlabot maksājumu automātisko apstrādi, samazināt maksājumu izpildes izdevumus, kļūdaino maksājumu skaitu un laiku, kas nepieciešams maksājumu izmeklēšanai. Līdz 2004. gada 31. decembrim klienti varēsi izmantot kā iepriekšējos, tā jaunos kontu numurs. Kontu iepriekšējo numuru saglabāšana ļaus Jums savlaicīgi informēt darījumu partnerus par jaunajiem IBAN numuriem. Savu IBAN konta numuru Komercbankā Baltikums klienti varēs uzzināt bankas centrālajā birojā Mazajā Pils ielā 13; piezvanot uz banku pa tālruņiem 7031317, 7031335; saņemot konta izrakstu (no 16.februāra); kontu attālinātās apkalpošanas sistēmās TelefonBanka; InternetBanka un DirectBank. No 2005.gada 1.janvāra, veicot visus iekšzemes un starptautiskajos maksājumos, tiks izmantoti tikai IBAN kontu numuri.

Pusgada laikā, no šā gada 1.februāra līdz 1.augustam, realizējot 8 ciparu pārejas numerāciju projektu, Lattelecom tīklā pārslēgtas 130 tūkstoši tālruņu abonentu līniju, kas pārsniedz 20% no kopējā līniju apjoma, Db.lv informēja uzņēmums.

Līdz 2008.gada 1.augustam fiksēto tālruņu abonentus var sazvanīt izveidojot gan septiņu, gan astoņu ciparu numurus, esošajam septiņciparu numuram, priekšā liekot ciparu 6.

Pāreja uz astoņu ciparu numerāciju notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. Sagatavošanās darbi pārejai tika uzsākti 2005.gada decembrī un projektā kopumā Lattelecom ieguldīs aptuveni divus miljonus latu. Kopā uz astoņu ciparu numuriem jāpārslēdz apmēram 620 tūkstošus tālruņa abonentu līniju un vairāk nekā 4000 klientu komutācijas iekārtu. Šobrīd 8 ciparu numerācijas ieviešanas projekts tiek realizēts, atbilstoši iepriekš plānotajam apjomam un tempam. Ir uzsākta tālruņa līniju pārslēgšana uz 8 ciparu numerāciju Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī. 8 ciparu numerācija tiek nodrošināta visiem Lattelecom tīklā lietotiem CDMA tehnoloģiju pieslēgumiem.

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Gan Latvijas Banka, gan komercbankas aktīvi aicina savus klientus savlaicīgi informēt institūcijas un sadarbības partnerus par jaunajiem, starptautiskajiem standartiem atbilstošajiem IBAN kontu numuriem, kas turpmāk, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, tiks lietoti gan starptautiskajos, gan iekšzemes darījumos. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) daudziem klientiem pensijas un pabalstus pārskaita uz kontiem bankās. Taču VSAA klientiem informēt aģentūru par izmaiņām nav nepieciešams, jo VSAA pati, centralizēti sadarbojoties ar bankām, saņem informāciju par tās klientu jaunajiem IBAN kontu numuriem. Tāpēc, ja pensija vai pabalsts jau tiek pārskaitīts uz kontu bankā, to saņēmējiem nav jāraizējas, ka IBAN konta izmaiņu dēļ naudu saņemt nevarēs, ziņŅ VSAA. Tikai atsevišķos gadījumos, ja VSAA nezinās kāda pensijas vai pabalsta saņēmēja jauno IBAN konta numuru, par nepieciešamību sniegt informāciju katrs klients tiks informēts individuāli. Līdz šim jau saņemta informācija no bankām par vairāk nekā 280000 klientu kontiem. Pavisam aģentūrai ir 326.6 tūkstoši klientu, kam tā dažādus pakalpojumus pārskaita uz kontiem bankās.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Zemnieki pauduši satraukumu par to, ka Lauku atbalsta dienests prasa uzrādītiem tiem jaunos konta numurus IBAN standartā, savukārt dienests to noliedz. Lai gan līdzšinējie banku konti būs derīgi līdz gada beigām, jau šobrīd atsevišķas ES līdzekļu administrētāja Lauku Atbalsta dienesta (LAD) reģionālās nodaļas maksājumu iesniegšanai zemniekiem pieprasot tikai jaunos IBAN kontus, par to lauksaimnieki pauda satraukumu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē. Kā atzina asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš, «LAD jau tagad pieprasa IBAN kontus un daudziem zemniekiem tā ir problēma». LAD Tiešo maksājumu departamenta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš norādīja, ka tā nav obligāta LAD prasība un tiek akceptēti arī līdzšinējie kontu numuri, tomēr atgādināja, ka no 1. janvāra būs jābūt uzrādītiem jaunajiem kontiem. Db jau vairākkārt ziņoja, ka visu šo gadu notiek pāreja uz jaunajiem konta nummuriem IBAN, tos lietotjot paralēli ar iepriekšējiem nummuriem, kuri vairs nebūs derīgi no nākamā gada. Šobrīd IBAN tiek izmantots 32 Eiropas valstīs un to teritorijās.

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 389 komercķīlu pieteikumu. 226 komercķīlas ir reģistrētas, 122 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 261 miljons latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 493 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 767 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 17»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 10»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 11»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 12»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 13»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 14»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 15»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 16»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 10. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 18»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 11. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 19»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 12. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 20»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 13. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 122 957; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 123 429; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 112 731; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls133 060; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 17 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 279 294. KOPĀ: 153 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 771 471.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, un nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu ir pieejami šie starpbanku pārskaitījumi, informē Latvijas Banka.

Gandrīz gadu pēc zibmaksājumu ieviešanas to skaits Eiropas platformā, kas apvieno 12 valstis, pārsniedzis 5 miljonus (oktobrī atsevišķās dienās pārsniedzot 100 000 maksājumu).

LB eksperti prognozē, ka, turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru; nākotnē plaša zibmaksājumu izmantošana iespējama tirdzniecībā un e-komercijā.

Šonedēļ «Swedbank» AS pabeidza tehniskos priekšdarbus un sāka ikdienas režīmā nodrošināt saviem klientiem zibmaksājumus, tādējādivairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu pieejami zibenīgi starpbanku maksājumi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Kā paredz Latvijas Bankas noteikumi, no nākamā gada 1. janvāra norēķiniem varēs izmantot tikai IBAN kontu numurus. Statistika liecina, ka Latvijas komercbankās šī gada jūnija beigās bija atvērti 2.3 miljoni norēķinu kontu. Šobrīd, kad līdz pilnīgai pārejai uz jauno kontu numuru lietošanu ir atlikuši nedaudz vairāk kā 3 mēneši, tikai 20 % jeb aptuveni 400 000 no kopējā banku klientu skaita norēķinos izmanto starptautiskos banku kontu numurus. Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: «Klienti ir ļoti labi ielāgojuši, ka bankas līdz šī gada beigām apstrādei pieņem dokumentus gan ar vecajiem, gan jaunajiem kontu numuriem. Ar to arī skaidrojama klientu zemā aktivitāte, jo — kāpēc gan darīt, ja var nedarīt? Tāpēc mēs vēlamies brīdināt visus tos aptuveni 1.5 miljonus banku klientus, ka nākamā gada sākumā Eiropā populārais teiciens «No IBAN, no money!» kļūs par realitāti, jo no 1.janvāra maksājumi, kuros nebūs norādīts konta numurs jaunajā standartā, netiks izpildīti. Unibanka aicina visu banku klientus savus sadarbības partnerus informēt par saviem IBAN kontu numuriem un sākt tos izmantot savstarpējos norēķinos. »

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

A/s Hansabanka no šī gada 7. februāra ieviesusi jaunus kontu numurus — IBAN (International Bank Account Number), kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Bankas klientu ērtībām līdz 2004. gada 31. decembrim varēs izmantot gan esošos, gan jaunos kontu numurus. No 2005. gada 1. janvāra, veicot iekšzemes maksājumus, būs izmantojami tikai kontu numuri IBAN formātā. Jau šobrīd ikviens klients par sava norēķinu konta jauno numurus var uzzināt: jebkurā Hansabankas filiālē, piezvanot uz Telefonbanku 7024555, kā arī saņemot konta izrakstus. Internetbankās hanza.net un telehansa.net tas parādās automātiski. Klienta kontu numurs IBAN formātā sastāv no valsts koda diviem simboliem, diviem kontrolcipariem, ko automātiski aprēķina banka, bankas identifikācijas koda un pašreizējā konta numura, kuram priekšā tiek ievietoti tik daudz simbolu, lai to kopā būtu 13.

Pensiju līdzekļu pārvaldītājiem 2003. gads kļuva par straujas izaugsmes gadu. Līdzās ar sabiedrībā pieaugošo izpratni par šī pakalpojuma nozīmi pieaudzis arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits. Klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību līdzekļu pārvaldītāju darbam, pirmām kārtām uzmanību pievēršot veikto investīciju ienesīgumam. Parekss pensiju plānu 2. un 3. līmeņa ienesīgums pērn atradies līderpozīcijās. Pēc dalībnieku skaita Parekss atklātais pensiju fonds (pensiju sistēmas 3. līmenis) ir lielākais privātais atklātais pensiju fonds valstī. Parekss banka prognozē veiksmīgu pensiju sistēmas 2. un 3.līmeņa pensiju plānu pieaugumu arī 2004. gadā. Parekss ieguldījumu sabiedrības pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīguma rezultāti 2003. gadā bija 6.05 % Parekss Universālajam pensiju plānam un 6.95 % Parekss Aktīvajam pensiju plānam. Turklāt Parekss Aktīvais pensiju plāns pērn kļuvis par visienesīgāko ieguldījumu plānu, kas savu darbību sācis tikai pagājušā gada sākumā. Minētie rezultāti ievērojami pārsniedz arī to ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas atrodas Valsts kases pārraudzībā. Parekss banka uzskata, ka šī tendence kārtējo reizi apstiprina privāto pārvaldītāju priekšrocības salīdzinājumā ar valsti. Neskatoties uz pirmajam darbības gadam raksturīgo īpašo piesardzību attiecībā pret ieguldījumu objektu izvēli, tik augstus ienesīguma rādītājus var izskaidrot ar aktīvu ārvalstu ieguldījumu izmantošanu, kā arī veiksmīgo darbību valūtas un vērtspapīru tirgū. Pagājušā gada 31. decembrī Parekss ieguldījumu plānu aktīvi bija aptuveni 2 miljoni latu apjomā, bet dalībnieku skaits pietuvojies 50 tūkstošiem. Savukārt Parekss atklātais pensiju fonds dalībnieku skaita ziņā Latvijas lielākā Parekss atklātā pensiju fonda pensiju plānu ienesīgumu rezultāti 2003. gadā bija Sociālajam nodrošinājumam 10.49 % un Papildpensijai 9.86 %. Parekss atklātā pensiju fonds 2004.gadā paredz pensiju plānu aktīvu pieaugumu par 45 %, savukārt pensiju plānu dalībnieku skaita pieaugumu par 22 līdz 25 %. Pensiju sistēmas 3. līmeņa līdzekļus pārvalda Baltijas valstīs lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Parex Asset Management.