Godinot 25 gadus kopš 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem, no šodienas līdz pat rītdienai Doma laukumā notiek barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā diennakti Doma laukumā degs ugunskuri, pie tiem dežūrēs brīvprātīgie, būs aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstāsies pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi.

Barikāžu rekonstrukcijas akcijas laikā veselu diennakti pie ugunskuriem Doma laukumā pulcēsies un vēsturisko 1991.gada noskaņu centīsies restaurēt Jaunsardzes jaunieši, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, brīvprātīgie un bijušie barikāžu dalībnieki, aģentūru LETA informēja biedrības I Did It pārstāve Madara Gruntmane.

Pasākuma laikā Doma laukumā varēs aplūkot vēsturisko smago tehniku, kas bija novietota Doma laukumā arī barikāžu laikā 1991.gadā. Būs aplūkojamas smagās automašīnas Kamaz, dažādu veidu traktori, Barikāžu muzeja autobuss Ikarus, kā arī speciālais transports.

Doma laukumā uzstāsies pazīstami mūziķu kolektīvi.

Jūnijā sāksies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas "Atceres dārzs" būvniecība, un tā ilgs 12 mēnešus.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu.

Risinājums tapis, respektējot biedrības "Zolitūde 21.11." pausto vīziju un vēlmes.

Idejas konceptuālā atslēga - gaiša atceres vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai, ar dziedinošas ainavas pieeju.

Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam piegulošais lineārais parks.

Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Šodien, 26.jūnijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ar komisiju noteica tos piecus "karotītes" pārtikas ražotāju uzņēmumus, pie kuriem plīvos "Kvalitātes karogi".

Jau tuvākajā laikā tiks uzvilkti karogi, kas pēc skaita jau būs 15 uzņēmumiem. Izvēloties labākos uzņēmumus, komisija tos vērtēja pēc sekojošiem kritērijiem:

- mērķtiecīga izaugsme un pastāvīga gatavība apliecināt produktu kvalitāti;

- aktīva līdzdarbība "zaļās karotītes" pasākumu programmā;

- ražotāja atbildība pret patērētāju, lietojot zīmi "Kvalitatīvs produkts";

- stabilas un noturīgas produktu kvalitātes nodrošināšana ilgtermiņā;

- vietējo izejvielu izmantošana;

- zīmes "Kvalitatīvs produkts" veiksmīga komunikācija.

Ekspertu komisija izvērtēja "karotītes" uzņēmumus, pieciem no tiem piešķirot īpašo "kvalitātes karogu":

1. Z/s "Dimdiņi"

2. A/s "Latfood"

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šorīt nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Slimnīcā aģentūrai LETA apstiprināja faktu, ka prezidents ir stacionēts, taču sīkāku informāciju nesniedza.

Vēlāk arī Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā apstiprināja, ka Vējonis šorīt devies uz stacionāru, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku atveseļošanos no vīrusa infekcijas. Tajā pašā laikā Valsts prezidents turpina pildīt savus amata pienākumus, arī esot stacionārā, taču šonedēļ nepiedalīsies publiskos pasākumos.

Prezidenta pārstāvis pārstāvis Gusts Kikusts sarunā ar aģentūru LETA apliecināja, ka pašlaik tiek novērtēts prezidenta veselības stāvoklis, lai piemeklētu atbilstošāko ārstēšanās metodi.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku iesniegumu un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumi: 16. janvārī plkst.16.00 pie Vecmīlgrāvja tilta; 20. janvārī: plkst.12.00 Rīgas II Meža kapos; plkst.14.00 pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.15 pie kritušo barikāžu aizstāvju piemiņas akmeņiem Bastejkalnā; no plkst.9.45 līdz plkst.22.00 Doma laukumā; plkst.19.30 Doma baznīcā; plkst.21.00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas.

Rīkojumā noteikts, ka 20. janvārī transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot tehniskos transportlīdzekļus un pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus ar speciālām atļaujām):

" no plkst. 7.30 līdz plkst. 13.00 autostāvvietā pie Rīgas II Meža kapiem;

" no plkst. 7.30 līdz pasākuma beigām:

Basteja bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai;

Raiņa bulvāra kreisajā pusē, posmā no Brīvības bulvāra līdz Krišjāņa Valdemāra ielai.

" no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00 Doma laukumā.

Policija regulēs, ierobežos vai nepieciešamības gadījumos slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot sabiedrisko transportu):

" 16. janvārī no plkst. 16.00 līdz pasākuma beigām Mīlgrāvja ielas posmā no Vecmīlgrāvja tilta līdz Ostas prospektam;

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku iesniegumu un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumi:

16. janvārī plkst.16.00 pie Vecmīlgrāvja tilta;

20. janvārī: plkst.12.00 Rīgas II Meža kapos; plkst.14.00 pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.15 pie kritušo barikāžu aizstāvju piemiņas akmeņiem Bastejkalnā; no plkst.9.45 līdz plkst.22.00 Doma laukumā; plkst.19.30 Doma baznīcā; plkst.21.00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas.

Rīkojumā noteikts, ka 20. janvārī transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot tehniskos transportlīdzekļus un pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus ar speciālām atļaujām):

- no plkst. 7.30 līdz plkst. 13.00 autostāvvietā pie Rīgas II Meža kapiem;

- no plkst. 7.30 līdz pasākuma beigām:

Basteja bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai;

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt 11.novembra dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», informē LTRK.

ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām».

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas - 11. novembra noteikšana 2018. gadā neietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, taču 2019. gadā tas radītu 8,6 miljonus eiro zaudējumus un 2020. gadā - 9,2 miljonus eiro.

Šodien tiks pacelti mastos kvalitātes karogi divos Karotītes uzņēmumos – a/s Trikātas siers un SIA Daudznozaru kompānijaDaugava. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ar komisiju tos noteica, vērtējot pēc sekojošiem kritērijiem:

- mērķtiecīga izaugsme un pastāvīga gatavība apliecināt produktu kvalitāti;

- aktīva līdzdarbība "zaļās karotītes" pasākumu programmā;

- ražotāja atbildība pret patērētāju, lietojot zīmi "Kvalitatīvs produkts";

- stabilas un noturīgas produktu kvalitātes nodrošināšana ilgtermiņā;

- vietējo izejvielu izmantošana;

- zīmes "Kvalitatīvs produkts" veiksmīga komunikācija.

Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe ir pārliecināta, ka katrs karotītes uzņēmums ir pelnījis īpašo atzinību, taču šobrīd ir priecīga ieplānot viesošanos pie tiem diviem uzņēmumiem, kuros tiks pacelti Kvalitātes karogi. Karogi simbolizēs uzņēmuma neatlaidīgo un mērķtiecīgo darbu kvalitātes standartu ievērošanā.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Ingrīda Circene (JL)

Komisijas 323 sēdēs izskatīti 49 likumprojekti

Nozīmīgākie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Tiesībsarga likums (Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī; stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī)

Lai paplašinātu Valsts cilvēktiesību biroja darbības jomas un sekmētu labas pārvaldības principu ievērošanu, Valsts prezidente piedāvāja jaunu - Tiesībsarga biroja likumprojektu (21.07.2004.). Tiesībsarga institūcija veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē u.c., bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aizstāvībai.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Ritot mazās Latvjzemes 666. gadskārtai, viedi ļaudis apstiprināja tās 666. valdību, izvēlēdamies visnotaļ tautisku, tēvzemiski zaļu un pat jaunlaicīgu sastāvu. Ļaudis saprata, ka, ņemot vērā grūtos laikus, pienācis brīdis atgriezties pie vēsturiski pārbaudītām vērtībām, tādēļ tika atrasts Laimes lācis — pie valdības stūres tika Dombītis-Lāčukiņš.

Arī viņa izveidotā komanda bija ne mazāk raiba: finanšu ministra portfeli saņēma latvju aviācijas tēvs Eino Repsis, ekonomikas — Artis Kampareļļiņš, zemkopības — alus speciālists Janka Dūkulītis, iekšlietu — Linda Mūrētāja utt. Nācienu pie varas jaunā valdība sāka ar drūmiem draudiem par to, ka būšot jāsamazina algas, jāpārstrukturē visa valsts iekārta, bet, kas pats briesmīgākais — ministriem jāpārsēžas uz lētākiem auto. «Nasing spešal!» pie sevis murrāja bijušais finanšu ministrs Atis Slaktētājs, priecādamies, ka tagad Repsis var lauzīt galvu — kā izrunāt sarežģīto vārdu «taupīgi» un kā skaidrot citām valstīm — aizdodiet mums bikiņ «kāpostu», jo šausmīgi gribas ēst.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Šodien, 26.jūnijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ar komisiju noteicis tos četrus pārtikas ražotāju uzņēmumus, pie kuriem plīvos Kvalitātes karogi.

Saskaņā ar biedrības Mārketinga Padome sniegto informāciju Kvalitātes karogi kopumā jau būs 14 uzņēmumiem Latvijā.

Izvēloties labākos uzņēmumus, komisija tos vērtēja pēc sekojošiem kritērijiem:

- mērķtiecīga izaugsme un pastāvīga gatavība apliecināt produktu kvalitāti;

- aktīva līdzdarbība "zaļās karotītes" pasākumu programmā;

- ražotāja atbildība pret patērētāju, lietojot zīmi Kvalitatīvs produkts;

- stabilas un noturīgas produktu kvalitātes nodrošināšana ilgtermiņā;

- vietējo izejvielu izmantošana;

- zīmes Kvalitatīvs produkts veiksmīga komunikācija.

Ekspertu komisija izvērtēja "karotītes" uzņēmumus, pieciem no tiem piešķirot īpašo Kvalitātes karogu:

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Pirmdien, 14. septembrī, ar vairākiem pasākumiem Rīgā un Jelgavā tiks svinēta Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 150. dzimšanas diena. To plānots atzīmēt ar īpašu sarīkojumu Latvijas Universitātē, atceres pasākumu Otrajos Meža kapos, piemiņas brīdi pie J. Čakstes pieminekļa Jelgavā un tematisko pēcpusdienu Čakstes dzimtas mājās Aučos Sidrabenes pagastā, Ozolnieku novadā, kā arī dokumentālo filmu Latvijas Televīzijā.

Prezidenta J. Čakstes jubilejas pasākumos piedalīsies Čakstes dzimtas pārstāvji, viņu vidū arī prezidenta mazbērni un mazmazbērni.

Latvijas Valsts pirmā prezidenta 150. gadskārtai veltītie pasākumi plānoti vairāku dienu garumā. Dažādi jubilejas ieskaņas pasākumi notiks jau šajā nedēļas nogalē J. Čakstes dzimtas mājās Aučos. Sestdien, 12. septembrī, Jelgavas Latviešu biedrība organizē tematisko pēcpusdienu, savukārt svētdien, 13. septembrī, notiks J.Čakstes 150. dzimšanas dienai veltīts atceres brīdis, kā arī Čakstes dzimtas un Latvijas Lauksaimniecības Universitātē iedibinātās J. Čakstes stipendijas piešķiršanas pasākums.

Savukārt pirmdien, 14. septembrī, visas dienas garumā tiks atzīmēta J. Čakstes 150. gadadiena. Tā sāksies ar svinīgu sarīkojumu Taisnība vienmēr uzvarēs Latvijas Universitātes Mazajā aulā plkst. 10:00, kur uzrunu teiks J. Čakstes dzimtas pārstāvji, akadēmiķis Jānis Stradiņš, politikas zinātņu nodaļas docents Ivars Ījabs, J. Čakstes stipendijas laureāte Lana Svarinska. Pasākuma laikā tiks prezentēta arī J. Čakstes sarakstītā grāmata Taisnība vienmēr uzvarēs, ko sastādījis un apkopojis Ainārs Dimants, kā arī režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma Amats Nr. 1 – Valsts prezidents.

16. marta, leģionāru atceres dienas, rītā laukums pie Brīvības pieminekļa jau no paša rīta bija norobežots ar barjerām, aiz kurām viens pie otra stāvēja policijas darbinieki, tādējādi gājēji laukumu varēja apiet tikai gar sāniem, novēroja Db.lv.

Šodien Rīgā un citur Latvijā gaidāmi leģionāru atceres dienai veltīti pasākumi. Tā kā ir iespējamas arī dažādas provokācijas, Valsts policija strādā pastiprinātā režīmā, lai rūpētos kārtību un drošību.

Policijas darbinieki ievērojamā skaitā bija arī citur Vecrīgā.

Pērn 16. martā, leģionāru gājiena dalībniekiem noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, tā sauktie antifašisti ar plakātiem protestēja pret šo atceres dienu. Daži agresīvākie protestētāji tika arī aizturēti.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz noteikt 11.novembri - Lāčplēša dienu - par oficiālu svētku dienu, kas iedzīvotājiem būs brīvdiena.

Šo priekšlikumu parlamentā iesniedza Hosams Abu Meri (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Atis Lejiņš (V), Rihards Kols (VL-TB/LNNK) un Inese Lībiņa-Egnere (V).

Ja 11.novembri noteiks par svētku dienu, tad šajā dienā būtu brīvdiena. Saeimai par likumprojektu vēl būs jābalso galīgajā lasījumā.

«Vienotība» iepriekš pauda, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019.gadā.

«2019.gadā tiks atzīmēta 100.gadadiena kopš 1919.gada 11.novembra, kad Latvijas valsts armija guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku. Pieminot šo notikumu, 11.novembris jeb Lāčplēša diena šobrīd noteikta kā oficiāla atceres diena, lai godinātu Latvijas brīvības cīnītājus,» uzsvēra politiskā spēka pārstāvji.

6. janvāris – Zvaigznes diena, 7. janvāris – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētki, 15. augusts – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, 31. oktobris – Reformācijas diena, kā arī Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas svētku diena likumā «Par svētku un atceres dienām» varētu tikt noteikti par reliģisko svētku dienām.

Tāpat likumā ir plānots noteikt, ka citus reliģiskos svētkus atzīmē konfesiju noteiktajos datumos.

Minētie likuma grozījumi, kurus izstrādājuši Reformu partijas deputāti, ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likumprojekta autori norāda, ka daļu no reliģiskajiem svētkiem, proti, Ziemassvētkus un Lieldienas, kas tiek atzīmēti saskaņā ar Gregora kalendāru, valsts jau ir noteikusi par svētku dienām, tādēļ valstij būtu jādod saviem pilsoņiem iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Rīgas Doms ir viens no galvenajiem Latvijas un Rīgas simboliem, taču tas atkal tiek apdraudēts. Rīgas Domu apdraud cilvēku radīts vides piesārņojums, informēja Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis.

Viņš stāsta par to, kas apdraud Domu:

"SĀLS

Tuvojoties ziemai tiek gādāti sāls krājumi, kuri tiks kaisīti uz Vecrīgas ielām. Šī sāls iesūcas Vecrīgas namu sienās un tās saārda. Process nav momentāns, bet neatgriezenisks. Rīgas Doma unikālās vēstures liecības ir apdraudētas, tiek zaudēti viduslaiku tēlniecības darbi, orģinālā virsmu apdare un akmens apstrādes pēdas. Sāls iedarbības rezultātā radītie vēsturiskās substances zudumi Rīgas Domā un tās kapitulzālē jau mērāmi kilogramos, šeit būtu jau lieki runāt tikai par vizuāliem un estētiskiem defektiem.

Bauskas lauksaimnieku apvienība un Bauskas vēlētāju apvienība nosūtījušas vēstuli Saeimai, Valsts prezidentam un valdībai, pieprasot vairākas lietas, kas, pēc to domām, «nekavējoši jāveic, lai glābtu Latviju no dziļās krīzes».

Zemnieki un vēlētāji pieprasa steigšus radīt labvēlīgu nodokļu politiku un apstākļus Latvijas tautsaimniecības atdzimšanai un investīciju ienākšanai valstī, raksta diena.lv. Tāpat organizācijas pieprasa nepieļaut Parex bankas sadalīšanu, uzlikt arestu bankas īpašumiem un sākt tās nacionalizāciju. Viņuprāt, saistībā ar to, ka par Parex bankas pārņemšanu ir sākts kriminālprocess, būtu jāuzsāk arī kriminālprocess pret ekspremjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) saistībā ar viņa darbībām bankas pārņemšanā.

Vēstulē arī pausts viedoklis, ka būtu jāmaina vēlēšanu likums, likvidējot 5% barjeru un dodot iespēju izvirzīt deputātu kandidātus ne tikai no partijām. Viņi arī pieprasa Tautas partijai līdz šā gada 13.februārim izpildīt tiesas lēmumu un atmaksāt valstij pretlikumīgi izlietotos līdzekļus 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, pretējā gadījumā organizācijas «patur tiesības sniegt prasību Satversmes tiesā par partijas darbības apturēšanu».

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.