Pakalpojumi

Zīmola stāsts: Kinoteātra Splendid Palace vēsture

Monta Glumane; Lelde Petrāne, 16.01.2019

Lielā zāle: pagājušā gadsimta 20.-30. gadi. Ēkas iekštelpas pārsteidza ar neorokoko stila formu daudzveidību.

Foto: «Splendid Palace»

Jaunākais izdevums

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Rīga jau pirms Pirmā pasaules kara bija kļuvusi par vienu no Krievijas impērijas filmu rādīšanas centriem. Pat kara laikā - 1916. gadā - Rīgā darbojās 22 kino demonstrēšanas vietas, bet 30. gadu sākumā bija jau vairāk nekā 35 kinoteātri.

Rīgā Vasīlijs Jemeļjanovs kopā ar Leonīdu Falšteinu, ar kuru iepazinās Igaunijā, nodibināja filmu iznomāšanas uzņēmumu «Royal Film» un uzsāka kopīgu biznesu.

Viņi devās uz Vāciju, kur tolaik par niecīgu samaksu varēja iegādāties vecās filmas. Tās pārdeva kilogramos. Par 100 dolāriem tika iepirkts milzum daudz vācu, amerikāņu un franču filmu, kuras pārdodot un iznomājot, izdevās labi nopelnīt.

Kino bija kļuvis par iemīļotu rīdzinieku izklaidi un tā popularitātes vilnis neapturami vērsās plašumā. Radās vajadzība pēc sava kinoteātra. Vasīlijs Jemeļjanovs kopā ar Leonīdu Falšteinu nodibināja akciju sabiedrību ARS, nopirka zemes gabalu Elizabetes ielā, to ieķīlāja un dabūja kredītu bankā. Sākās būvniecība un 1923. gada decembrī Jaunākās Ziņas vēstīja, ka tiek atvērts pirmklasīgs, grezns kinoteātris «Splendid Palace». Tā autors bija arhitekts Frīdrihs Kārlis Skujiņš. Kinoteātris izmaksāja 850 000 latu. 990 strādnieki to uzbūvēja 10 mēnešos.

Tas bija pats greznākais kinoteātris Rīgā. Neobarokālā fasāde un tēlnieka Riharda Maura veidotās skulpturālās grupas «Sabīniešu nolaupīšana» abpus ieejas portālam vēstīja, ka apmeklētājus gaida kas īpašs. Ēkas iekštelpas pārsteidza ar neorokoko stila formu daudzveidību. Ievērības cienīgi ir Hermaņa Grīnberga gleznojumi Lielajā zālē un Riharda Maura un Jēkaba Legzdiņa veidotie zāles rotājumi.

Sākumā kinoteātra skatītāju zālē bija 824, bet vēlāk iekārtoja pat 1000 skatītāju vietas.

Tolaik rudzu maizes kukulītis maksāja 20 santīmus, bet ieejas maksa kinoteātros bija, sākot no 5 santīmiem līdz 2 latiem. «Splendid Palace» lētākā biļete maksāja 70 santīmus. Tās cena bija atkarīga no izvēlētās rindas.

Mēmā kino laikā «Splendid Palace» bija ļoti labs orķestris. Diriģents bija Oto Karls, kurš vēlāk strādāja Nacionālajā operā. Uz skatuves uzstājās arī kordebalets un bieži kino vakaru papildināja varietē priekšnesumi.

1929. gadā «Splendid Palace» demonstrēja pirmo skaņas filmu Baltijā. Sākoties skaņas kino ērai, filmas drīkstēja demonstrēt tikai ar tulkojumu valsts valodā. Tolaik visvairāk tika rādītas ASV, Vācijā un Krievijā ražotās filmas.

Bizness bija veiksmīgs - statistika liecina, ka laikā no 1923. līdz 1940. gadam «Splendid Palace» bijuši 6 miljoni apmeklētāju.

Vasīlija Jemeljanova meita Tatjana rakstīja: «Mans tēvs nekrāja naudu zeķē. Viņš pelnīja tāpēc, lai varētu ceļot, labi ģērbties, garšīgi paēst, viņam patika labi dzērieni. Ārzemju bankās mums nebija ne graša. Tēvs man teica tā: - Ja es nomiršu, jums paliks kinoteātris.»

1940. gadā Latviju okupēja. Tatjana atcerējās: «Ienāca krievi, visu nacionalizēja un uzlika nodokli 160 000 rubļu. Tēvs bija izmisumā.»

1941. gada jūnijā Jemeljanova ģimeni izsūtīja – sievu un meitu uz Tomskas apgabalu, bet Vasīlijs Jemeļjanovs nonāca Smoļenskas nometnē. Viņš mira izsūtījumā 1949. gadā.

Pēc Otrā Pasaules kara Latvija palika okupēta. Elizabetes iela tika pārdēvēta par Kirova ielu, bet «Splendid Palace» - par kino «Rīga».

Līdz pat 60. gadu sākumam kinoteātra direktors un administrators bija izbijušie armijas cilvēki. Ierodoties pie direktora, vajadzēja teikt krieviski: «Pribil po vašemu prikazu!» un «Tak točno, tovarišč ģirektor!» Tas nozīmē - pēc jūsu pavēles esmu ieradies, tieši tā biedri direktor!

Padomju laiki ieviesa korekcijas arī kinoteātra interjerā. Zaļās zāles nišās uzradās Staļina un Ļeņina krūšutēli, tika izveidots Sarkanais stūrītis, kur darbiniekiem notika ideoloģiski izglītojošas sapulces, bet apmeklētāji varēja iepazīties ar kino «Rīga» piecgades plāniem. Kinoteātrī drīkstēja demonstrēt tikai 25% ārzemju filmu, toties padomju kultūru tagad varēja kārtīgi atdzerties.

Kinoteātra interjeros nedaudz tika pieklusināti buržuāziskā laika greznumi - kolonnu rotājumi - un sienas tika aizkrāsotas, noņēma eņģelīšus virs sarkanā foajē durvīm.

1967. gadā akceptēja arhitektes Martas Staņas projektu par kino «Spartaks» pārbūvi kā rezultātā tika izbūvēta galerija. Tā aizsedza skatu uz valsts arhitektūras pieminekli - kinoteātri «Rīga», un tas ārtelpā vairs nedominēja. Atjaunotās Latvijas Republikas laikā galerijas fasāde kļuva tumša un tur ierīkoja spēļu zāli «Klondaika».

70. gadu sākumā Kino «Rīga» bija savdabīgs kultūras centrs. Šeit ne tikai izrādīja filmas, bet arī rīkoja to pirmizrādes un organizēja tikšanās ar aktieriem. Tika svinētas arī mākslinieku jubilejas.

Laika gaitā kino «Rīga» interjeri bija manāmi noplukuši - vajadzēja remontu, jo padomju savienības kino komiteja bija nolēmusi kinoteātrī rīkot vissavienības kinofestivālu. Tika piešķirti līdzekļi un sākās kinoteātra pirmie lielākie restaurācijas darbi arhitektu Viestura Vilka un Daces Motes vadībā.

Restaurācijas laiks sagādāja pārsteigumu. No kinoteātra sienām noņēma deviņus krāsojuma slāņus. Pēc restaurācijas kinoteātris atguva savus zaudētos interjera elementus un 1977. gadā te notika Vissavienības kinofestivāls.

1987.gada notikumi pie Brīvības pieminekļa iekustināja Latvijas sabiedriski politisko dzīvi. Sākās tautas atmoda. Barikāžu laikā kino «Rīga» un «Spartaks» strādāja visu diennakti. Filmas tika rādītas bez maksas. Naktīs barikāžu dalībnieki sildījās un varēja pagulēt kinoteātra zālēs un nišās.

1990. gadā Latvija atguva neatkarību.

Kinoteātri «Rīga» uzņēma starptautiskajās kinozāļu asociācijās «Europa Cinemas» un «Art Cinemas».

Kinoteātrī bijuši divi ugunsgrēki -1997. gadā un 2003. gadā, kad cieta zaļā zāle un tika stipri piedūmota Lielā zāle. Pēc tam kinoteātrī tika nomainīta grīda un skatītāju krēsli, rekonstruētas ložas un balkons.

Stāstot par kinoteātri, nedrīkst aizmirst mākslinieku Kārļa Koknēviča un viņa dēla Arta Koknēviča gleznotos kino plakātus.

2006. gada 30. decembrī, pēdējā seansa laikā no zāles griestiem nokrita griestu apmetuma gabals. Lielā zāle tika slēgta un beidzot sākās pamatīgi kinoteātra restaurācijas darbi SIA «Rīgas nami» vadībā. 2007. gada septembrī restaurācijas darbi bija pabeigti un kinoteātris atsāka darbu.

2011.gada 15.septembrī atjaunoja kinoteātra agrāko nosaukumu - «Splendid Palace».

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris Splendid Palace demonstrēs filmas 35mm formātā.

Splendid Palace kolekcijā ir 39 filmas, kas saglabātas uz klasiskās filmlentas 35mm formātā un labā kvalitātē.

2012. gadā Holivuda oficiāli paziņoja kino pasaulei par principiālu atteikšanos no filmu uzņemšanas un demonstrēšanas uz filmlentas, turpinot strādāt tikai digitālajos formātos.

Tomēr kinoteātris Splendid Palace ir saglabājis savu kinoprojektoru un to iedarbināšot nevis sentimenta, bet gan pašcieņas dēļ – lai nodrošinātu kino demonstrēšanu ne tikai jaunajos formātos, bet arī klasikas seansos.

Šā gada garumā katru mēnesi kinoteātris no sava krājuma izņems īpašu filmu, ko piedāvās tikai divos seansos un demonstrēs no 35mm filmas, kopumā izveidojot filmu izlasi sadarbībā ar filmu izplatīšanas kompāniju Acme Film. Šo izlasi tuvākajos seansos veidos Larsa fon Trīra filma par pasaules galu Melanholija / Melancholia (2011), Deivida Kronenberga trilleris par psihoanalīzes autoritāšu Junga un Freida sāncensību Bīstamā metode / A Dangerous Method (2011) un asprātīgā režisora Mišela Hazanāviča daudz godalgotā filma par kino evolūciju – Mākslinieks / The Artist (2011).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Splendid Palace» jaunajā sezonā katru nedēļu skatītājiem piedāvās iespēju apmeklēt «Dokumentālā kino pirmdiena» seansus.

Visas sezonas garumā pirmdienu vakaros skatītāji varēs noskatīties dažādu paaudžu kinorežisoru veikumu.

Savukārt pēc seansiem vienmēr sekos «Jautājumu un atbilžu» sesija ar dokumentālā kino jomas lietpratējiem, aktieriem, režisoriem un sabiedrībā zināmām personībām. Pasākumus vadīs kinoteātra «Splendid Palace» mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa.

Pirmais «Dokumentālā kino pirmdiena» seanss notiks 2019. gada 2. septembrī.

Latvijā dokumentālais kino vēsturiski ir bijis ļoti nozīmīga kino nozare, ar saviem klasiķiem, izciliem mūsdienu kino paraugiem un jaunajiem talantiem. Kinoteātra «Splendid Palace» publika vienmēr ir aktīvi apmeklējusi dokumentālā kino seansus. Tāpēc kinoteātrim bija būtiski izveidot šādu dokumentālā kino projektu, lai kinoteātra skatītāji katru pirmdienu varētu skatīties Latvijas un citu valstu labākās dokumentālās filmas uz lielā ekrāna, apmainīties viedokļiem un diskutēt ar filmu veidotājiem, komentē D. Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Mammalampa radītāja, SIA Mammastudio radošā direktore Ieva Kalēja, kas ir ierindota starp pasaules vadošajām dizainerēm, izveidojusi jauna formāta interjera aksesuāru dizaina zīmolu "DeTales".

Produktu izstrādē tiek izmantoti materiālu pārpalikumi, kas rodas vannu ražošanas procesā, tādējādi samazinot rūpniecisko atkritumu daudzumu un radot jaunu vērtību atbilstoši aprites ekonomikas principiem.

Mammalampa grezno telpas visā pasaulē 

Mammalampa dizaina lampas grezno telpas teju vai visā pasaulē - no Jordānijas...

"Pasaulei nevajag vairāk jaunu lietu, kuras kļūst nederīgas vai nolietojas jau pāris gadu laikā, tāpēc savās kolekcijās "DeTales" plāno eksperimentēt ar kvalitatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem," zīmola koncepciju skaidro SIA "Design Tales" valdes locekle I. Kalēja.

Pirmā produktu sērija ir veidota no uzņēmuma "PAA Vannas" izstrādātās un vannu ražošanā izmantotās mākslīgās akmens masas "Silkstone" pārpalikumiem.

"Mēs sekojam idejai par aprites ekonomiku, tāpēc ražošanā tiek likts uzsvars uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu," uzsver zīmola "DeTales" attīstības vadītāja un organizācijas "Latvian Art Directors Club" vadītāja Annija Mežgaile.

Mammalampa radītāja gūst starptautisku atzinību 

Ietekmīgais Ņujorkas dizaina žurnāls "ELLE Decor" janvāra/februāra izdevumu ir veltījis tēmai...

"Interjera aksesuāru kolekcijas dizainu raksturo dabīgā akmens estētiskās kvalitātes pārnešana uz mākslīgā akmens masu. Tādējādi rūpnieciskā procesā iespējams tiražēt produktus ar spēcīgu vizuālo identitāti, piešķirot produktu sērijai filosofisku skatījumu par mākslīgā un dabīgā attiecībām mūsdienās," secina I. Kalēja.

Zīmola nosaukums "DeTales" radies, savienojot divus angļu valodas vārdus — Design (dizains) un Tales (stāsti). "Šajos dizaina stāstos nav vietas nejaušībām, un katrai detaļai ir nozīme. Dievs ir sīkumos - tā varētu tulkot zīmola devīzi, " klāsta I. Kalēja.

Zīmola pirmā kolekcija "Snow Tale" ir mūsdienīgi dizaina objekti — svečturi, ikebana vāzes, ēterisko eļļu difuzori un trauki, kas veidoti no akmens masas. Kolekcija veltīta sniegam kalnu galotnēs, kas nekad neizkūst. Tas ir stāsts par ilgām pēc sniega un Ziemassvētku smaržas, par sapni, kuru glabājam savās sirdīs.

"Uzņēmuma darbības modelis paredz Latvijas mērogā novatorisku pieeju dizainam un ražošanas procesam — sadarbību starp dažādām nozarēm. Veiksmīga produktu dizaina īstenošanā nepieciešama cieša sazobe starp dizaina estētiskajām un funkcionālajām kvalitātēm, ražošanas tehnoloģiskajiem aspektiem un mārketingu jeb tirgus un potenciālo produktu lietošanas scenāriju izpēti," ir pārliecināta zīmola "DeTales" radītāja.

Uzņēmums "Design Tales" ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dalībnieks, kas ir drošs garants uzņēmuma izaugsmei un spējai īstenot nospraustos mērķus, secina I. Kalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Splendid Palace atsāks seansus un skatītājiem mērīs temperatūru

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris "Splendid Palace" no 19.maija ierobežotā apjomā atsāks demonstrēt kino ekskluzīvos seansos - tikai ar 25 apmeklētājiem zālē.

Kinoteātrī norāda, ka šie seansi pēc ilgā pašizolācijas perioda būs kā emocionāls kino "plāksteris" visiem tiem, kas ilgojas pēc lielā ekrāna. Pirmā izvēle filmu demonstrēšanā ir tām filmām, kuras bija skatītāju iecienītas un apmeklētas, kā arī tām, uz kurām veiksmīgi tika uzsākta biļešu tirdzniecība, bet kinoteātris nepaspēja tās demonstrēt.

Uz ekrāna būs ilgi gaidītā oskarotās dienvidkorejiešu filmas "Parazīts" (2019) melnbaltā filmas autorversija.

Skatītājus beidzot sasniegs šopavasar plānotās filmas "Mis Dumpiniece" (2020) pirmizrāde. Tikai dažos seansos pie skatītājiem uz lielā ekrāna atgriezīsies Viestura Kairiša filma "Pilsēta pie upes" (2019). Būs iespēja noskatīties arī filmu "Dzīves labākie gadi", uz kuru daudzi cilvēki jau bija nopirkuši biļetes un nebija iespējas šo filmu noskatīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmols One Wolf oktobra beigās Vecrīgā atklās jaunu veikalu, kurš būs divas reizes lielāks nekā tā pirmais veikals. Zīmola īpašniece un dizainere Agnese Narņicka stāsta, ka ir izmēģinātas dažādas eksporta pieredzes, taču šobrīd tiek mainīta biznesa stratēģija, koncentrējoties uz Baltijas valstīm.

Modes zīmols iepriekš aktīvi strādāja, lai izplestos eksporta tirgos, piemēram, piedalījās ārvalstu modes pasākumos, bet tagad akcentu liks uz pārdošanu Latvijā un pašu spēkiem, tāpēc oktobra beigās Vecrīgā tiks atklāts jauns veikals. Jaunajam veikalam būs 30 kvadrātmetru platība, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk.

«Mēs gribam vairāk pārdot pašas, nevis strādāt ar starpniekiem. Mēs gribējām būt tuvāk tūristiem. Vecrīgas veikals varētu būt mūsu vizītkarte. Mūsu līdzšinējā veikalā tūristi iegriežas pavisam maz, bet domājam, ka Vecrīgā tūristi veidos lielāko apgrozījuma daļu. Jauno veikalu atvērsim jau oktobra beigās, bet vēl šobrīd mēs esam veikala iekārtošanās procesā. Jaunums, kuru piedāvāsim, būs somas, maki, jostas un sadarbībā ar Pasaules optiku - arī saulesbrilles,» teica A. Narņicka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sportists Kristaps Porziņģis un vietējais sporta aizsargekipējuma ražotājs BLINDSAVE kopā izveidojuši jaunu sporta zīmolu - GAMEPATCH, kas nodarbosies ar funkcionālo sporta apģērba ražošanu basketbolam un citiem sporta veidiem.

Uzņēmums izmantos unikālu Latvijā radītu tehnoloģiju, kas līdz šim sevi ir pierādījusi kā inovāciju veiksmes stāsts pasaulē un kuru produkciju labi jau pazīst florbola, basketbola un handbola pasaulē. Jaunā zīmola izveide kopā ar Kristapu Porziņģi dos iespēju attīstīt šīs inovācijas jaunā līmenī un vēl vairāk Latvijas vārdam izskanēt sporta pasaulē, norāda uzņēmums.

"Ikvienam sportistam ir svarīgi uz laukuma justies droši un pārliecinoši. Es ieguldu lielu darbu, stiprinot savu ķermeni, taču papildus drošību dod arī pareizi izvēlēts ekipējums. GAMEPATCH izstrādātais aizsargekipējums spēj pasargāt spēlētājus no neveiksmīgām sadursmēm, kritieniem un traumām, tāpēc šāda veida produkti kļūs arvien nozīmīgāki. Turklāt, spēlējot Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), kur pieaug ātrums un fiziskā spēle, ir daudz spēlētāju, kuri ikdienā jau izmanto šāda veida produktus. Esmu drošs, ka GAMEPATCH ļaus Latvijas vārdam izskanēt sporta ekipējuma pasaulē," komentē Kristaps Porziņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā vairums gan strādā, gan sporto mājās, pieaudzis pieprasījums pēc sporta un komforta apģērba.

Zīmols Wings Activewear piedāvā Latvijā ražotus sieviešu sporta apģērbus dažādām aktivitātēm – fitnesam, skriešanai, jogai, pilatēm u.c. Apģērbi ir piemēroti gan iekštelpām, gan aktivitātēm brīvā dabā. Jaunākās kolekcijas apģērbi ir dabai draudzīgi, ražoti no pārstrādātas plastmasas un okeāna atkritumiem. Zīmola izveidotāja Beatrisa Trušina stāsta, ka, veidojot turpmākās kolekcijas, Wings Activewear paliks pie šīs auduma izvēles, jo atsaucība pārstrādātam, dabai draudzīgam apģērbam ir ļoti liela.

Viss apģērbu ražošanas process notiek Rīgā. Šobrīd zīmols sadarbojas ar divām sporta apģērbu ražotnēm, kuras realizē Wings Activewear idejas un padara tās par reālu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties dizaina biroja H2E radošajiem risinājumiem, Eiropas mēroga arheoloģijas piemineklis - Āraišu ezerpils - ir ieguvis jaunus vaibstus, kļūstot par interesantu tūrisma galamērķi.

Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā ir izveidota ekspozīcija ar eksperimentālu un daudzlīmeņu dizaina pieeju, piedāvājot unikālu saturu, kas jāatklāj apmeklētājiem pašiem līdzdarbojoties.

Ekspozīcija ir vizualizēts teiksmains stāsts par vietu, par senatni, par eksperimentālo arheoloģiju, eksperimentālās un zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā Jāni Apalu, par izrakumu procesu, ezerpils rekonstrukcijas gaitu un vērtīgākajiem guvumiem ezera dzelmē, klāsta biroja H2E vadošā dizainere Ingūna Elere. Būtiska loma ir atvēlēta apmeklētāju iztēles rosināšanai, kas palīdz novērtēt nemateriālo kultūras mantojumu.

Dizaina process - ekspozīcijas dizaina stratēģijas, koncepcijas, tehniskā projekta, zīmola izveide un realizācija ilga 2,5 gadus. To finansēja Āraišu novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola stāsts: Bārbija jau 60 gadus veca

Monta Glumane, 11.03.2019

Bārbijas radītāja Ruta Hendlere pamanīja, ka meitas rotaļlietu izvēle ir ierobežota. Viņas varēja iztēloties sevi tikai par mammu vai auklīti, turpretim dēlam bija spēļmantas, kas ļāva tēlot ugunsdzēsēju, astronautu, ārstu un citas lomas. Tas rosināja Rutu izveidot lelli, kas parādītu meitenēm,ka viņām ir izvēle, ka viņas var būt, kas vien vēlas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 9.martā Bārbija svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pasaulslavenā lelle radīta 1959.gadā, un tā atspoguļota gan kā princese, gan prezidente, astronaute, zooloģe un daudzās citās vairāk nekā 200 profesijās.

«Mana Bārbijas filozofija bija vienkārša: lai, spēlējoties ar lelli, mazā meitene varētu saprast, ka var kļūt, par ko vien vēlas. Bārbija vienmēr ir uzsvērusi, ka sievietei ir izvēle,» skaidro Ruta Hendlere, Bārbijas radītāja.

Pirmā Bārbijas sērijas afroamerikāņu lelle bija Frānsija, kas radīta 1967. gadā (kolekcionāri to bieži dēvē par melno Frānsiju).

Bārbija ir bijusi pasaules vadošo modes mākslinieku mūza, un zīmolam ir bijusi sadarbība ar vairāk nekā 75 citiem starptautiskiem zīmoliem un jaunajiem dizaineriem, piemēram, Moschino, Matty Bovan, Nasir Mazhar, Roksanda Ilincic un Karl Lagerfeld.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apvieno dizainu ar zaļo dzīvesveidu

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms vārds un pēc tam biznesa ideja, ko šajā vārdā ietērpt. Tāds ir zīmola pARTapis idejas autores Kristīnes Kalējas stāsts.

Viņa atminas, ka pati ideja par vārdu pārtapis un to, kāda izskatīsies zīmola vizuālā identitāte, prātā ienākusi jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tolaik gan viņai nebija ne jausmas, kas slēpsies zem tā. Reālākas aprises zīmols ieņēma pagājušajā rudenī, kad Kristīne sāka plašākam pulkam piedāvāt pašas darinātus apģērbus, kas radīti no jau esošiem apģērbiem, kas ir kvalitatīvi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs netiek valkāti un kam šādi tiek iedota otrā dzīve.

Atgriežas pie sirdslietas

Kristīnei radošās izpausmes nav svešas, viņa jau vairāk nekā desmit gadus veido oriģinālas, personalizētas dāvanas un pašā krīzes uzplaukumā atvēra arī mākslas salonu Ādažos. Pirms trim gadiem viņa ar domubiedriem-radiniekiem savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā nodibināja biedrību RADI Jaunjelgavā un tās paspārnē organizējusi dažādas radošās darbnīcas, kurās cilvēkiem mācīts dzīvot zaļāk, pielietot savā ikdienā zero waste (bezatkritumu) principu. «Pagājušajā gadā īstenojām arī Eiropas projektu, kura laikā apmācījām 500 cilvēkus. Tas bija tāds neprātīgs mērķis, taču to paveicām un visi kopā dažādās meistarklasēs pārstrādājām dažādus materiālus – sākot no pudelēm, platēm un beidzot ar tekstilu. Neviļus sāku savam priekam veidot arī apģērbu – salieku kopā dažādus apģērbu, auduma gabalus un izveidoju jaunu fasonu. No sākuma šuvu sev, bet draudzene ieteica piedāvāt to arī citiem. Pirmo reizi plašākam pulkam savus darinātos apģērbus izrādīju Rīgas svētku laikā Esplanādē un biju priecīga, ka cilvēkiem patīk un ažiotāža bija diezgan liela. Tad es vaigā ieraudzīju savu īsto pircēju,» atminas Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO,VIDEO: Viens no skaistākajiem kinoteātriem Eiropā

Monta Glumane, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas nami” (RN) valdes priekšsēdētāja Vineta Verika 15. februārī paziņojusi par atkāpšanos no amata.

RN dalībnieku sapulce 15. februārī pieņēma Verikas paziņojumu un pagaidu valdes priekšsēdētājas amatā iecēla SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” valdes priekšsēdētāju Ingu Cerbuli. Kopš šī gada 27. janvāra RN pagaidu valdes loceklis ir Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

Vineta Verika RN valdes priekšsēdētājas amatā bijusi kopš 2012. gada.

SIA „Rīgas nami” ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas dibināta 1989. gadā. Tās galvenie darbības virzieni ir Rīgas vēsturisko īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī kultūras pasākumu nodrošināšana pasākumu centros Melngalvju namā, kinoteātrī "Splendid Palace" un Rīgas Kongresu namā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru