Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien atzinis, ka ir satraukts par progresa trūkumu pēdējā Brexit tirdzniecības sarunu raundā, vienlaikus brīdinot, ka vienošanās panākšanas šajā stadijā šķiet mazticama.

Ar šo brīdinājumu Barnjē nāca klajā pēc septītā tirdzniecības sarunu raunda, kurā atkal neizdevās panākt nekādu progresu attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, arī zvejas tiesību un konkurences noteikumu jomā.

"Tie, kas cerēja, ka sarunas šonedēļ virzīsies uz priekšu raiti, ir vīlušies," sarunu raunda noslēgumā Briselē sacīja Barnjē. "Un diemžēl arī es esmu atklāti vīlies un noraizējies, kā arī pārsteigts," viņš piebilda.

"Pārāk bieži šonedēļ bija sajūta, ka mēs virzāmies atpakaļ, nevis uz priekšu. Šajā stadijā vienošanās starp Apvienoto Karalisti un ES šķiet mazticama. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc mēs izšķiežam savu dārgo laiku," norādīja ES sarunvedējs.

Nākamais sarunu raunds notiks Londonā 7.septembrī. Savukārt Lielbritānija progresa vilcināšanā piektdien vaino ES. Briseles uzstāšana, lai Londona akceptē ES rīcībpolitiku valsts palīdzības un zivsaimniecības jautājumos pirms darba pie citiem jautājumiem "progresa panākšanu padara nevajadzīgi sarežģītu", sacīja Lielbritānijas vecākais sarunvedējs Deivids Frosts.

Vienošanās panākšana joprojām ir iespējama, un tas ir Lielbritānijas mērķis, sacīja Frosts, vienlaikus brīdinot: "Ir skaidrs, ka to panākt nebūs viegli." Pēdējās sarunas bija noderīgas, bet progress bija mazs", viņš piebilda, norādot, ka galvenie domstarpību punkti joprojām ir konkurences noteikumi un zvejas tiesības.

"ES joprojām uzstāj nevien uz to, ka mums ir jāakceptē ES valsts palīdzības un zivsaimniecības rīcībpolitikas kontinuitāte, bet ka par to ir jāpanāk vienošanās pirms jebkāds saturīgs darbs var tikt veikts jebkurā citā sarunu jomā, arī attiecībā uz juridiskajiem tekstiem," norādīja Frosts. "Tas progresa panākšanu padara nevajadzīgi sarežģītu."

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu. Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Kā vēsta mediji, britu amatpersonas par pēdējo termiņu, līdz kuram iespējams panākt vienošanos, uzskata 15. un 16.oktobri, kad paredzēts kārtējais ES samits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Brexit priekšdarbi izmaksājuši Lielbritānijai 4,4 miljardus mārciņu

LETA--AFP, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) priekšdarbi ir izmaksājuši vismaz 4,4 miljardus britu mārciņu valdības papildu izdevumos, piektdien paziņoja Nacionālais audita birojs.

Birojs informēja, ka valdības iestādes laikā no 2016.gada referenduma par dalību ES līdz šā gada 31.martam būs iztērējušas vismaz 4,4 miljardus mārciņu saistībā ar Brexit.

Brexit priekšdarbiem bija piešķirti pavisam 6,3 miljardi mārciņu, tostarp rēķinoties ar iespējamību, ka Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās.

Lielbritānija 31.janvārī kļuva par pirmo valsti, kas izstājusies no ES. Līdz gada beigām būs spēkā pārejas posms, kurā vēl tiks piemēroti ES noteikumi, jo Londonai un Briselei vēl jānoslēdz tirdzniecības vienošanās.

Nacionālais audita birojs paziņoja, ka tās paziņotais skaitlis ir "minimālais aplēstais izdevumu līmenis", ņemot vērā "ierobežojumus" datos, kurus sniegušas valdības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija noraida ES prasības un draud jūnijā pārtraukt sarunas

LETA--AFP, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība ceturtdien brīdināja, ka gaidāmajās sarunās par turpmākām tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) negrasās ievērot bloka noteikumus un pārtrauks šīs sarunas jūnijā, ja līdz tam laikam nebūs panākts kompromiss.

Oficiālajā Lielbritānijas sarunu mandātā norādīts, ka Londona līdz gada beigām vēlas vienoties par attiecībām, balstoties uz draudzīgu un līdzvērtīgu sadarbību.

Taču vienlaikus Londona brīdina, ka "mēs nepiekritīsim jebkādām prasībām, lai mūsu likumi tiktu pielāgoti ES tiesību aktiem un ES institūcijām, tostarp, ka Eiropas Tiesai būtu jebkāda jurisdikcija Apvienotajā Karalistē".

Tāpat valdības apstiprinātajā dokumentā teikts, ka gadījumā, ja abas puses līdz jūnijam nebūs spējušas panākt vispārēju vienošanās projektu, tad Lielbritānija izlems, vai šīs sarunas nepārtraukt.

Tādējādi valdība jūnijā izlems, vai Lielbritānijas uzmanību "nevajadzētu novērst no šīm sarunām un koncentrēt uz iekšzemes sagatavošanās darbiem, lai no pārejas perioda izietu kontrolēti".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielbritānijas lielākā auto rūpnīca, iespējams, neizdzīvos Brexit

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielākā auto ražotne līdz šim pārcietusi koronavīrusa pandēmiju un korporatīvo pārstrukturēšanu, bet tā var neizdzīvot Brexit, ziņo "CNN".

Autoražotājs "Nissan" brīdinājis, ka tā rūpnīca Sanderlendā nebūs "dzīvotspējīga", ja Apvienotā Karaliste nespēs noslēgt jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību, kas uztur automašīnu beznodokļu tirdzniecību.

"Ja mēs nesaņemsim pašreizējos tarifus - tas nav mūsu nodoms, bet bizness nebūs ilgtspējīgs," "BBC" sacījis "Nissan" pārstāvis Ašvani Gupta. "Tas ir tas, kas visiem ir jāsaprot."

Rūpnīca Sanderlendā nodarbina apmēram 6000 cilvēku, un tās piegādes ķēde atbalsta vēl 27 000 darbavietu, norāda "Nissan". Rūpnīca 2018. gadā saražoja 442 000 automašīnu. Tomēr tās nākotne kopš Brexit balsojuma 2016. gadā tikusi intensīvi apspriesta.

Dalība ES ļāva Apvienotajā Karalistē ražotos transportlīdzekļus eksportēt visā blokā bez tarifiem - tas ir ieguvums, kuru Lielbritānija zaudēs, ja vien tā nespēs noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Ja vienošanās netiks panākta, Sanderlendā ražotajiem transportlīdzekļiem tiks piemēroti tarifi 10% apmērā, tos pārdodot ES tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks panākta Brexit vienošanās, pircēji visdrīzāk savos maciņos šo ietekmi jutīs, brīdina Lielbritānijas mazumtirdzniecības konsorcijs.

BBC raksta, ka konsorcija eksperti aprēķinājuši, ka pārtikas un dzērienu imports piemēroto tarifu rezultātā izmaksās par 3,1 miljardu mārciņu vairāk, ja vien Lielbritānija un Eiropas Savienība tuvākajā laikā nepanāks tirdzniecības vienošanos.

"Ja vienošanās netiks panākta līdz Ziemassvētkiem, tarifu palielināšana liks mazumtirgotājiem celt pārtikas cenas," brīdinājuši konsorcija pārstāvji.

Valdība gan paziņojusi, ka smagi strādā, lai panāktu vienošanos.

Konsorcija Pārtikas daļas direktors Endrjū Opī uzsvēris, ka pandēmija jau tā padarījusi patērētājiem sarežģītāku dzīvi, īpaši tiem, kam ir zemi ienākumi, un bezvienošanās Brexit radīs ievērojamu spiedienu uz viņu spēju atļauties iegādāties ikdienai nepieciešamās pārtikas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Anglijas Banka aicina bankas gatavoties neveiksmīgam pēcbreksita sarunu iznākumam

LETA--AFP, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - trešdien aicināja valstī strādājošās bankas gatavoties iespējami neveiksmīgām Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunām par abu pušu attiecībām pēc Brexit.

"Iespējamība, ka sarunas starp Lielbritāniju un ES par turpmākām tirdzniecības attiecībām var noslēgties bez vienošanās, ir viens no vairākiem iznākumiem, kam Lielbritānijas bankām turpmākajos mēnešos nepieciešams sagatavoties," norāda centrālā banka.

Telekanāls "Sky News" iepriekš vēstīja, ka Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs vērsies pie vairāku banku vadītājiem ar lūgumu paātrināt gatavošanos iespējami neveiksmīgām pēcbreksita sarunām.

Otrdien tika sākta ES un Lielbritānijas sarunu ceturtā kārta par abu pušu attiecībām pēc Brexit, taču nedz Londona, nedz Brisele būtisku progresu šonedēļ neparedz.

Paredzēts, ka ceturtā sarunu kārta, kas arī šoreiz norit videokonferences formātā, ilgs līdz piektdienai, amatpersonām cenšoties panākt progresu, ko iepriekšējās trijās sarunu kārtās faktiski nav izdevies gūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Briselē sāksies ES un Lielbritānijas tirdzniecības sarunu pirmā kārta

LETA--DPA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) šodien Briselē sāks pirmo kārtu sarunās par turpmākajām attiecībām tirdzniecībā un citās jomās.

ES komandu vadīs Mišels Barnjē, bet Lielbritānijas delegācijas līderis būs Brexit sarunu vadītājs Deivids Frosts. Plānots, ka pirmā sarunu kārta ilgs līdz ceturtdienai.

Nākamās kārtas plānotas ik pēc trim vai četrām nedēļām.

Lielbritānija 31.janvārī izstājās no ES, un tagad abām pusēm līdz gada beigām nepieciešams vienoties par turpmākām attiecībām, aptverot tirdzniecību, drošību un citus jautājumus.

Ja abas puses nespēs vienoties līdz 31.decembrim, tad netiks ieviesti jauni noteikumi, kam Lielbritānijas un ES starpā jāregulē tādas jomas kā tirdzniecība, ceļošana un drošība, un abām pusēm nāksies tirgoties savā starpā pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija "flybe" ceturtdien tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu un nekavējoties pārtraukusi savu darbību.

"flybe" mājaslapā norādīts, ka lidsabiedrība nav spējīga saviem pasažieriem organizēt alternatīvus lidojumus, tiem iestrēgstot lidostās.

Šāds paziņojums publiskots dažas stundas pēc tam, kad mediji pavēstīja, ka aviokompānija varētu bankrotēt pēc neveiksmīgiem centieniem iegūt 100 miljonu sterliņu mārciņu (115 miljonu eiro) valsts aizdevumu.

"flybe" darbību negatīvi ietekmējušas nepastāvīgas degvielas cenas un britu sterliņu mārciņas vērtības kritums, kā arī pēdējā laikā jaunā koronavīrusa izplatības radītie sarežģījumi.

Aviokompāniju pērn iegādājās konsorcijs "Connect Airways", kurā ietilpst lidsabiedrība "Virgin Atlantic", infrastruktūras uzņēmums "Stobart" un investīciju kompānija "Cyrus Capital Partners".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Koronakrīze traumējusi teju visas nozares

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai, šķietami esot trauslākajai pēdējās desmitgades laikā, arī šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Latvijai izaugsmi sola IT un sakaru tehnoloģijās.

Globālais kredītrisku apdrošināšanas uzņēmums "Coface", vienuviet pulcējot ekonomikas ekspertus no visas pasaules, februārī iezīmēja galvenās tendences pasaules ekonomikā 2020. gadā, kuras ietekmēs gan tuvojošās ASV prezidenta vēlēšanas, gan pašreizējā, koronavīrusa izraisītā krīze Ķīnā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomists Gžegožs Silevičs (Grzegorz Sielewicz) atzīmē to, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana un 5G ir kas tāds, ar ko Latvija un Baltijas valstis kopumā demonstrē savu sagatavotību. Esot lieliski paveikts valsts mājasdarbs jeb sagatavošanās darbi.

"Coface" Ziemeļeiropas reģiona ekonomiste Kristiane fon Berga (Christiane von Berg) atzīmē, ka, lai gan Centrāleiropas valstīs tehnoloģijas lielā mērā ir labi attīstītas, vietām tur vēl joprojām nav tik labi izstrādāta interneta infrastruktūra kā Ziemeļu reģionos un Baltijas valstīs. "Attiecībā uz digitalizāciju visiem nevajadzētu sekot Vācijas piemēram, bet gan palūkoties, ko dara Baltijas valstis!" tā uzskata K. fon Berga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Castprint" izdrukājis 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Nav pamata domāt, ka šogad cilvēki gūtu vairāk traumu nekā citas vasaras, tāpēc "Castprint" līdzdibinātājs Sigvards Krongorns secina, ka "Castprint" popularitāte aug. Uzņēmums sākotnēji cerēja, ka Latvijā tam ir potenciāls apgūt 7 līdz 10% no kopējiem kaulu lūzumiem, kuros izmanto tradicionālos ģipšus. "Tagad ir jautājums, vai esam sasnieguši šos griestus. Nezinot precīzu statistiku par šī gada traumām, grūti spriest," viņš saka.

Šovasar visvairāk drukāti fiksatori delnām – 50. Tiem seko 30 fiksatori kājām un 25 pēdām.

Pēdējo pusgadu S. Krongorns salīdzina ar amerikāņu kalniņiem. "Ņemot vērā, ka mūsu pakalpojums vairāk ir ambulators, nevis akūts, līdz ko tika paziņots, ka privātās klīnikas nevar sniegt pakalpojumus, kas nav akūti, un valsts slimnīcas strādā tikai ar akūtajiem pacientiem, mūsu apgrozījums nokritās līdz nullei. Aprīlis un maijs bija pārdomu laiks, kad vairāk koncentrējāmies uz iekšējām lietām, ko iepriekš nebija laika izdarīt – pievērsāmies uzskaitvedībai, kvalitātes kontrolei u. tml. Kad privātās klīnikas atkal varēja sniegt pakalpojumus, mēs bijām uzmanīgi, jo nevarējām saprast, vai mūsu risinājums šādos ekonomiski spiedīgos apstākļos cilvēkiem šķitīs pietiekami aktuāls, tomēr šajā vasarā esam uzdrukājuši 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk, nekā pērn periodā no jūnija līdz augustam," teic S. Krongorns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Džonsons: Ja tirdzniecības vienošanās ar ES netiks panākta līdz 15. oktobrim, sarunas turpināt nav jēgas

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību (ES) netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Jāpanāk vienošanās par brīvo tirdzniecību ar mūsu draugiem no Eiropas Savienības līdz Eiropadomes sanāksmei 15. oktobrī, ja [gribam], lai tā stājas spēkā līdz gada beigām," sacījis Džonsons, kura izteikumus izplatījusi Lielbritānijas premjera kanceleja. "Nav jēgas domāt par termiņu pēc tam. Ja mēs nespēsim vienoties līdz šim termiņam, tad es neredzu, ka starp mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un mums abiem tas jāpieņem un jāvirzās uz priekšu," uzsvēris Lielbritānijas valdības vadītājs.

Arī Brisele iepriekš likusi saprast, ka vienošanās par tirdzniecību jāpanāk līdz 15. oktobrim, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams tulkošanai un ratifikācijai. Džonsons sacījis, ka arī gadījumā, ja vienošanās ar ES netiks panākta, Lielbritānija "vareni uzplauks", pat ja savstarpējā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks ar tādiem pašiem noteikumiem kā starp ES un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums, moderno fasāžu ražotājs Baltijas reģionā "Skonto Plan" pēdējo trīs gadu laikā dubultojis apgrozījumu - no 20 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 50,5 miljoniem eiro 2019. gadā.

Apgrozījuma palielinājums tiek saistīts ar veiksmīgu attīstību eksporta tirgū - Lielbritānijā, investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, atbildīgu vides politiku un iespēju piedāvāt unikālus un kvalitatīvus risinājumus vissarežģītākajām būvēm.

Pērn "Skonto Plan" pabeidza darbu pie tehniski sarežģītā Londonas Universitātes "Sebastian Street" ēku bloka Londonā, Apvienotajā Karalistē, projektējot, ražojot, piegādājot un montējot ārējās konstrukcijas un fasādes elementus. Uzņēmuma īstenoto projektu vidū ir arī ekskluzīvā dzīvojamā ēka "Wharf Road", vērienīgais projekts "Harrow Square", kas izceļas ar konstrukciju daudzveidību, un citi.

Realizēti fasādes konstrukcijas risinājumi gan luksusa mājokļiem, gan dzīvojamajiem kompleksiem un komerciālām augstceltnēm. Uzņēmuma klientu vidū ir lielākās Apvienotās Karalistes celtniecības kompānijas. "Skonto Plan" strādā ar vidējiem un lieliem projektiem, un vidējā projektu vērtība ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru