Jaunākais izdevums

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Tas nozīmē, ka preču apritē būs jauns posms – muita, kas nozīmēs muitas procedūras un muitas nodevas. Tāpat muitas procedūrām ir vajadzīga EORI reģistrācija, kas ir īpašs reģistrācijas numurs muitas formalitātēm. Izmaiņas attiecīgi skars arī PVN deklarēšanu un maksāšanas kārtību. Uzņēmējiem tas var nozīmēt, ka attiecīgi jāpiemēro savs loģistikas modelis un uzskaites sistēmas.

Citas būtiskas izmaiņas Latvijas uzņēmējiem būs saistītas ar kvalifikāciju un produktu standartu savstarpēju atzīšanu. Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības starpā vairs nebūs spēkā noteikumi par vienotu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Proti, ja profesionālā kvalifikācija iepriekš ir iegūta Lielbritānijā, būs jāpanāk šīs kvalifikācijas oficiāla atzīšana Latvijā un otrādi. Līdzīgi būs arī ar produktu standartiem un licencēm, kas var radīt papildus sarežģījumus uzņēmējiem.

I.Butāne uzsver - būtiski, ka uzņēmēji laicīgi apzina situāciju savā nozarē, lai pēc 1. janvāra nerastos negaidīti pārrobežu sadarbības pārtraukumi dēļ kāda neatzīta produkta standarta vai speciālistu kvalifikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielbritānijas lielākā auto rūpnīca, iespējams, neizdzīvos Brexit

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielākā auto ražotne līdz šim pārcietusi koronavīrusa pandēmiju un korporatīvo pārstrukturēšanu, bet tā var neizdzīvot Brexit, ziņo "CNN".

Autoražotājs "Nissan" brīdinājis, ka tā rūpnīca Sanderlendā nebūs "dzīvotspējīga", ja Apvienotā Karaliste nespēs noslēgt jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību, kas uztur automašīnu beznodokļu tirdzniecību.

"Ja mēs nesaņemsim pašreizējos tarifus - tas nav mūsu nodoms, bet bizness nebūs ilgtspējīgs," "BBC" sacījis "Nissan" pārstāvis Ašvani Gupta. "Tas ir tas, kas visiem ir jāsaprot."

Rūpnīca Sanderlendā nodarbina apmēram 6000 cilvēku, un tās piegādes ķēde atbalsta vēl 27 000 darbavietu, norāda "Nissan". Rūpnīca 2018. gadā saražoja 442 000 automašīnu. Tomēr tās nākotne kopš Brexit balsojuma 2016. gadā tikusi intensīvi apspriesta.

Dalība ES ļāva Apvienotajā Karalistē ražotos transportlīdzekļus eksportēt visā blokā bez tarifiem - tas ir ieguvums, kuru Lielbritānija zaudēs, ja vien tā nespēs noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Ja vienošanās netiks panākta, Sanderlendā ražotajiem transportlīdzekļiem tiks piemēroti tarifi 10% apmērā, tos pārdodot ES tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks panākta Brexit vienošanās, pircēji visdrīzāk savos maciņos šo ietekmi jutīs, brīdina Lielbritānijas mazumtirdzniecības konsorcijs.

BBC raksta, ka konsorcija eksperti aprēķinājuši, ka pārtikas un dzērienu imports piemēroto tarifu rezultātā izmaksās par 3,1 miljardu mārciņu vairāk, ja vien Lielbritānija un Eiropas Savienība tuvākajā laikā nepanāks tirdzniecības vienošanos.

"Ja vienošanās netiks panākta līdz Ziemassvētkiem, tarifu palielināšana liks mazumtirgotājiem celt pārtikas cenas," brīdinājuši konsorcija pārstāvji.

Valdība gan paziņojusi, ka smagi strādā, lai panāktu vienošanos.

Konsorcija Pārtikas daļas direktors Endrjū Opī uzsvēris, ka pandēmija jau tā padarījusi patērētājiem sarežģītāku dzīvi, īpaši tiem, kam ir zemi ienākumi, un bezvienošanās Brexit radīs ievērojamu spiedienu uz viņu spēju atļauties iegādāties ikdienai nepieciešamās pārtikas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Anglijas Banka aicina bankas gatavoties neveiksmīgam pēcbreksita sarunu iznākumam

LETA--AFP, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - trešdien aicināja valstī strādājošās bankas gatavoties iespējami neveiksmīgām Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunām par abu pušu attiecībām pēc Brexit.

"Iespējamība, ka sarunas starp Lielbritāniju un ES par turpmākām tirdzniecības attiecībām var noslēgties bez vienošanās, ir viens no vairākiem iznākumiem, kam Lielbritānijas bankām turpmākajos mēnešos nepieciešams sagatavoties," norāda centrālā banka.

Telekanāls "Sky News" iepriekš vēstīja, ka Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs vērsies pie vairāku banku vadītājiem ar lūgumu paātrināt gatavošanos iespējami neveiksmīgām pēcbreksita sarunām.

Otrdien tika sākta ES un Lielbritānijas sarunu ceturtā kārta par abu pušu attiecībām pēc Brexit, taču nedz Londona, nedz Brisele būtisku progresu šonedēļ neparedz.

Paredzēts, ka ceturtā sarunu kārta, kas arī šoreiz norit videokonferences formātā, ilgs līdz piektdienai, amatpersonām cenšoties panākt progresu, ko iepriekšējās trijās sarunu kārtās faktiski nav izdevies gūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Koronakrīze traumējusi teju visas nozares

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada nogalē Latvijas preču eksporta sniegums bija izcils.

Novembrī pieaugums gada griezumā bija 9,4%, vēl straujāks kāpums bija septembrī (13%), kad ir vislielākā lauksaimniecības produktu ietekme, vēl pirms tam iepriekšējo reizi vismaz tikpat straujš kāpums bija 2019.gada martā. 1,251 miljardi eiro ir līdz šim lielākais preču eksporta apjoms novembrī. Par pakalpojumu tirdzniecību novembrī datu vēl nav, bet oktobrī kopējā tirdzniecības bilance bija ar pārpalikumu un tāda tā varētu būt arī oktobrī.

No vienas puses, dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. No otras - nav daudz risku preču eksportam, izņemot ar karantīnas pasākumiem saistītos sarežģījumus tuvāko mēnešu laikā, kuru ilgums būs atkarīgs no vakcinēšanas gaitas. Šie sarežģījumi var būt gan grūtības ražošanas procesā, gan negatīvā ietekme uz atsevišķu preču pieprasījumu, taču ir skaidri saskatāms šī neparasto likstu perioda gals. Ir vēl arī daži mazāk nozīmīgi jautājumi par 2021.gada sākumu. Kāda būs Brexit gaidās pārpildīto britu noliktavu ietekme? Krietni patukšoti jau ir pērnās graudu ražas piepildītie elevatori, taču tā ir normāla sezonāla parādība, kaut katru gadu atšķirīgi izpaužas dažādos mēnešos. 2021.gads ekonomikā būs iespēju gads - 1. ceturksnis būs grūts, savukārt 2. ceturksnis jau būs daudz labāks. Līdzās vakcinācijai šogad būs faktors, kura nebija pērn - diezgan liela "dabiski" iegūta imunitāte, tāpēc atkopšanās temps šī gada vidū būs spēcīgs gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tuvākie 2-3 mēneši gan var izrādīties ļoti sarežģīti no ražošanā nodarbināto cilvēku drošības viedokļa, ja Latvijā strauji izplatīsies īpaši lipīgie koronavīrusa varianti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Brexit patērētāju tiesības, iepērkoties Apvienotajā Karalistē, pārsvarā saglabāsies nemainīgas, bet tomēr būs vairāki aspekti, kas var ietekmēt iepirkšanās pieredzi un preču cenas, uzmanību vērš Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Neskatoties uz to, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, gadījumā, ja tās jurisdikcijā esošs uzņēmums mērķēs savu mārketingu uz ES pilsoņiem, komersantam būs jāievēro visi ES patērētāju aizsardzības normatīvie akti. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad ES patērētāji iepērkas Apvienotās Karalistes interneta veikalos un slēdz distances līgumus. Patērētāji varēs sagaidīt, ka tiem būs pieejamas jau ierastās 14 dienu atteikuma tiesības un citas tiesības, ko garantē, piemēram, Eiropas Savienības Patērētāju tiesību direktīva.

Ja patērētājam radies strīds vai pretenzijas pret komersantu, kurš darbojas Apvienotajā Karalistē, par kādas preces vai pakalpojuma iegādi, tas jārisina līdzīgi kā iepriekš: sākotnēji jāvēršas rakstveidā pie komersanta ar pretenziju, ja neizdodas rast risinājumu, tad var vērsties Eiropas Patērētāju informēšanas centrā (ECC Latvia). Pašlaik ir zināms, ka līdzīgs centrs kā iepriekš turpinās darboties arī Apvienotajā Karalistē un palīdzēs atrisināt pārrobežu sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina

Db.lv, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti 2020. gada preču eksporta rekordiem, atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina, uzskata Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7% vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Lai gan šīs neapšaubāmi ir labas ziņas, tomēr ir jāņem vērā apstākļi, kas to ir stimulējuši: izcilie rezultāti lauksaimniecībā un varenā raža (stabili mainīgs faktors gadu no gada), Brexit radītās sekas, kas lika britiem iepirkt preces pirms noteikumu maiņas, Covid-19 ierobežojumu ietekme uz elektronikas/elektrotehnikas preču pieprasījuma pieaugumu, kur liela daļa Latvijas eksporta ir reeksportētas citās valstīts ražotās preces, kā arī relatīvi labi pārdzīvotais pandēmijas sākuma posms pagājušā gada pavasarī, norāda Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa noliktava SIA API Sūti.lv bāzēta Latvijā, bet strādā starptautiski – no Eiropas un Amerikai līdz pat Austrālijai. API Sūti.lv klienta vietā veic Fulfillment - nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. Ja vēlies būt mūsu klients, tad vari atrasties jebkur pasaulē un mēs nodrošināsim sūtījumu iepakošanu un nosūtīšanu Jūsu vietā. Mums ir vairāku gadu pieredze strādājot ar klientiem ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā un, protams, mūsu mītnes zemē Latvijā.

Pick & Pack procesā izmantojam pašu radītu noliktavas sistēmu, kas ļauj mums fulfillments veikt ātri, precīzi un ar iespējami zemākām izmaksām. Tieši optimāla sūtījuma izmaksu piedāvāšana ir mūsu trumpis, kas loģistikā ir viens no galvenajiem veiksmīgas darbības stūrakmeņiem. Mūsu Know How ir Jūsu, mūsu klienta, ieguvums, jo varam nodrošināt, ka sūtījuma saņēmējs būs apmierināts. Ātrs sūtījuma veikšanas laiks, precizitāte un zemas izmaksas ir mūsu ikdiena un jūsu priekšrocība ceļā uz apmierināta klienta sirdi. Mēs šo formulu varam nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā muitošanas regulējuma, kas spēkā stāsies 1.jūlijā, ietekme būs jūtama lielam sūtījumu apmēram, intervijā pauda AS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam tie varētu būt pat 25 000 līdz 30 000 sūtījumu dienā, kas papildu varētu tikt pakļauti jaunajam muitošanas regulējumam.

"Zviedrijas piemērs, kur šo normu ieviesa agrāk, liecina, ka sūtījumu apmērs samazinājās ļoti strauji, bet vēlāk atkal pakāpeniski atjaunojās. Domāju, ka arī mūs sagaida sūtījumu skaita kritums. Īpaši mazvērtīgākiem sūtījumiem cilvēki negribēs papildu sarežģījumus un veltīt laiku sūtījumu atmuitošanai," sacīja Vilcāns.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka "Latvijas pasts" no savas puses arī cilvēkiem piedāvās risinājumu, kā šo procedūru izdarīt un veikt to ar kompānijas palīdzību.

Vienlaikus viņš pauda, ka klientiem, kuri sūtījumus saņem bieži un ir pazīstami ar atmuitošanas procedūrām, visticamāk, nekādas grūtības neradīsies, prognozējot, ka "Latvijas pastam" un muitai darba apjoms būtiski palielināsies. "Es gan arī vēl gribētu uzsvērt, ka šī atmuitošanas ideja nav ne mūsu, ne Valsts ieņēmumu dienesta, ne Latvijas valsts prasība, bet gan Eiropas Savienības (ES) regula, kas attieksies uz visām dalībvalstīm. Tas būs liels "kūlenis" visā e-komercijas sūtījumu pasaulē," prasību no 1.jūlija atmuitot visus sūtījumus no trešajām valstīm skaidroja Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 29.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Sākot no marta, Latvijas tautsaimniecības dienaskārtībā ir vārds Covid, un tas aizēnojis daudzus citus notikumus.

Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu.

Plānojot Eiropas Atveseļošanas plāna izlietojumu, Latvijas Zinātņu akadēmija vērš uzmanību uz Latvijas zinātnes iespējām inovatīvu produktu radīšanā, kas var nodrošināt eksporta pieaugumu tautsaimniecībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 29. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gadu vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs
  • notikumi un aktualitātes pasaulē - gads, kad nekas vairs nenotiek un tādēļ – notiek gandrīz viss
  • lobēšanas likums - interešu pārstāvības likums nebūs superzāles pret vietējām tradīcijām
  • 2021. gada aktualitāte –

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru