Finanses

Vīns pandēmijā noturējies

Jānis Šķupelis, 22.05.2020

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Grafiks: Vadošo vīna cenu indeksu izmaiņa. Avots: www.liv-ex.com

Procentuāli notiekošo šajā tirgū var mēģināt salīdzināt, piemēram, ar akcijām. To cena (ja vērtē pasaulē populārāko – ASV akciju tirgu un precīzāk šīs valsts "Standard & Poor's 500" indeksa izmaiņas) kopš saviem marta zemākajiem punktiem strauji palēkusies – aptuveni par trešo daļu. Tiesa gan, tā joprojām šā gada skatījumā ir sarukusi par 8,8%.

Jāskatoties ilgtremiņā

Līdzīga tendence – kad vīna cena saruka mazāk strauji nekā akciju cena - bija vērojama arī iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā. Protams, šādi ieguldījumi nav piemēroti visiem. Pieejamie dati arī liecina, ka dažādu vīnu cena īsākos periodos mēdz būt visai svārstīga – straujāku vērtību kāpuma periodus mēdz nomainīt samērā krasi vērtības samazināšanās periodi. Cerība gan ir, ka šādu aktīvu vērtības izmaiņas būs citādākas nekā tradicionālajiem investīciju aktīviem, kas pats par sevi sniedz visai interesantu iespēju sabalansēt savus ieguldījumus. Tiesa gan, būtu jāatceras, ka diez vai vajadzētu visus savus ieguldījumus likt uz šādas kārts.

Šādam investoram arī vajadzētu noskaņoties uz to, ka luksusa klases vīns tomēr ir ilgtermiņa ieguldījums (aptuveni 20 gadu). Arī "Liv-ex" pārstāvji vēlreiz izceļ - šajā tirgū lielam uztraukumam par mēneša vai pat gada vērtības izmaiņām jēgas neesot. Tie arī piebilst, ka šādi ieguldījumi piemēroti bagātniekiem, nevis mazajiem privātajiem ieguldītājiem.

Daļēji šie augstas klases vīnu ieguldījumi balstās uz to, ka, laikam ejot, šādas pudeles tiek atkorķētas un izdzertas. Tad kāda konkrētā "metiena" vīna pudelēm kļūstot arvien retākām, to cena aug.

"Iepriekšējos desmit gadus, procentu likmēm esot zemām, investoriem ir bijušas grūtības atrast labu ienākumu avotu. Investīciju klases vīns var būt fantastisks portfeļa papildinājums, ja ņem vērā, ka tā vērtība vispārējas izpārdošanas apstākļos mēdz būt noturīga," "S&P Global Market Intelligence" šādus ieguldījumus slavē "Cult Wines" vadība, kura atklāj, ka savu aptuveni 1200 bagāto klientu interesēs pārvalda vīna portfeli aptuveni 125 miljonu sterliņu mārciņu (~140 miljoni eiro) apmērā.

Faktiski šādi uzņēmumi darbojas līdzīgi kā aktīvie fondu pārvaldnieki. Tie seko līdzi tendencēm vīna tirgū – tos pērk un pārdod, lai to klientiem par attiecīgu pārvaldīšanas maksu nodrošinātu peļņu. Minimālais ieguldījums, ko šī konkrētā kompānija prasa no saviem potenciālajiem klientiem, ir 25 tūkst. sterliņu mārciņu (~28 tūkst. eiro) apmērā, liecina pieejamā informācija.

"Jūs gribat, lai vīnam būtu vēsture un tie būtu samērā dārgi, lai tas kompensētu uzglabāšanas un darījumu izmaksas," savukārt piebilst līdzīga uzņēmuma "Amphora Portfolio Management" pārstāvji.

Mode, papildu izmaksas un ekonomika

Šādiem ieguldījumiem gan ir arī ēnas puse. Šajā tirgū var būt, piemēram, likviditātes problēmas – nekur nav teikts, ka vajadzīgajā brīdī par šādu pudeli saņemsi sev vēlamo cenu. Vīna tirgu gan šis faktors skar daudz mazākā mērā nekā, piemēram, mākslas un kolekcionējamo priekšmetu tirgu (kaut vai tādēļ, ka šim tirgum ir minētā "Liv-ex" birža).

Šādus dārgos investīciju klases vīnus var uzglabāt īpašās noliktavās Londonā. Par vīna glabāšanu šajās noliktavās jāpiemaksā papildus. Tam, protams, alternatīva var būt arī paša spēkiem īstenota speciālu pagrabu izbūve. Šādā gadījumā gan ir risks, ka ārkārtīgi dārgais vīns, nepareizi to glabājot, sabojāsies. Tāpat vajadzētu padomāt arī par apdrošināšanu, kas arī nozīmē papildu izmaksas.

Ēnas puse ir vēl tā, ka kāds šāds vīns var iziet no modes. Tāpat – lai nu kā arī būtu ar ilgtermiņu - šo tirgu ietekmē arī aktualitātes - gan notiekošais ekonomikā, gan politikā. Piemēram, Londonā mītā vīna vērtību pagājušajā gada negatīvi ietekmējusi gan konstantā neskaidrība par Brexit, gan tirdzniecības kariņi, gan, piemēram, pat protesti Honkongā.

To ietekmēs arī pandēmija, kuras "efekti" pēc sākotnējā šoka var ievilkties. Šogad pasaules ekonomika piedzīvos neredzēti dziļu recesiju, un šāda mēroga labklājības pārdale var pašķobīt arī bagātnieku paradumus. Augstas klases vīna cenu pēdējo gadu laikā daļēji noteikusi situācija Ķīnā, kur šīs valsts strauji augošā bagātnieku masa, kas grib un arī var atļauties baudīt rietumu pasaules labumus, bijusi atbildīga par milzīgu pieprasījumu pēc dažādām luksusa precēm un kolekcijas priekšmetiem, piemēram, Francijas un Itālijas luksusa klases vīniem. Nu Ķīnā (un ne tikai tur) sagaidāma asa recesija. Liela loma, protams, ir arī pasaules starptautiskā tūrisma aizslēgšanās faktoram.

Vēl jāmin tas, ka no ASV tarifiem pagājušogad "norāvās" ne vien Ķīna, bet arī Eiropa. "DB" jau ziņojis, ka no oktobra šī valsts ieviesa papildu 25% tarifu lielākajai daļai no vecā kontinenta nākušajam vīnam. Turklāt ticis spriests, ka to līdz 100% vajadzētu palielināt pilnīgi visam eiropiešu vīnam. Toreiz "The Wall Street Journal" ziņoja, ka elitārie vīni, kas galvenokārt nāk no Francijas un tiek mīti Londonā, veido vien niecīgu daļu no kopējā šī tirgus. Tiesa gan, arī investīciju klases vīniem no neskaidrības un skarbākas realitātes, kas sola grūtākus laikus šim tirgum, neizbēgt. Tāpat jāņem vērā, ka investīciju vīnu centrs ir Londona, un tādējādi esošajiem un potenciālajiem dzērienu investoriem jālauza galva par to, kāda un pie kādiem noteikumiem būs jaunā Apvienotās Karalistes loma Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru