Jaunākais izdevums

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

"Ja jūs esat investors, tad cenu svārstībām vajadzētu būt tikai vienai patiešām svarīgai nozīmei. Tās sniedz iespēju gudri iepirkties tad, kad cena strauji sarūk, un gudri pārdot tad, kad cena ir pamatīgi pieaugusi. Spekulācijas savukārt ir atkarīgas no mītiska, kaprīza tēla, kas ir "Misters Tirgus". "Misters Tirgus" vienmēr gribēs tirgoties. Lielu daļu no laika, kurā viņš nosaka cenu, tā ir saprātīga. Tomēr bieži tā ir arī smieklīgi augsta vai zema," klāstījis slavenais investors.

Viņš piebilst, ka gluži vai paradoksāli - cilvēki arvien dedzīgāk izvēlas tirgoties tieši ar "Misteru Tirgu" tad, kad viņa piedāvātās cenas kļūst haotiskas. Šādā brīdī spekulanti ir priecīgi pirkt vēl vairāk akciju, jo liek likmi uz to, ka "Misters Tirgus" no viņiem tās vēlāk atpirks par vēl augstāku cenu. Savukārt, kādā brīdī "Mistera Tirgus" entuziasms pārvēršas par paniku, kas spekulantiem liek uzsākt pārdošanu. Viņš piebildis, ka "Mistera Tirgus" garastāvokļa izmaiņas – no eiforijas līdz nožēlojamības sajūtai – nosaka cenas. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka ar "Misteru Tirgu" ir jātirgojas tad, kad to vēlas viņš. Tas esot jādara tad, kad investors to vēlas pats.

Samierināties ar kraha varbūtību

"Investors, kurš sev atļauj pakļauties šai panikai un pārmērīgi raizējas par nepamatotiem savu turēto akciju cenu kritumiem, perversā veidā savu pamata priekšrocību pārvērš par trūkumu. Šādā gadījumā viņam būtu labāk, ja viņa akcijas vispār netiktu kotētas, jo tad viņš iztiktu bez garīgajām ciešanām, ko viņam izraisījušas citu cilvēku kļūdas vērtējumā," teic B. Greiems.

Galu galā viņš tādējādi secina, ka investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats. Viņš uzskata, ka galvenais iemels, kādēļ individuāliem investoriem liktenis kā ilgtermiņa investoriem bieži nav tas pats labvēlīgākais, ir tas, ka tie pārlieku lielu uzmanību pievērš tam, kā akciju tirgum klājas tieši konkrētajā aktuālajā brīdī.

B. Greiems klāstījis, ka veiksmīgiem investoriem nebūt nav nepieciešams pats augstākais intelekts, labākā apmācība un kompetence. Tā vietā pat svarīgāka esot pacietība, neatkarība un paškontrole, kas nozīmē, ka "Misters Tirgus" nedomā investora vietā. "Īsts investors gandrīz nekad nav spiests pārdot savas akcijas. Visā citā laikā viņš var atļauties brīvi ignorēt aktuālās cenu izmaiņas," rakstījis B. Greiems un norādījis, ka investoram vajadzētu samierināties ar "varbūtību, nevis ar vienkāršu iespēju", ka akciju cena vismaz reizi katros piecos gados saruks par 33%.

Viņš vēl klāsta – jo akcijas kļūst lētākas, jo lielāka portfeļa daļa tām jāatvēl. Savukārt, tām kļūstot dārgākām, to īpatsvars portfelī jāsamazina. "Ja esat pareizais ieguldītāju tips, tad jums vajadzētu būt papildu gandarījumam par to, ka jūsu rīcība ir tieši pretēja pūļa rīcībai. Tev nav taisnība, ja tev piekrīt vai nepiekrīt pūlis. Tev ir taisnība tad, kad tavi dati un spriedumi ir pareizi," skaidro minētais investīciju guru.

Īstermiņā - balsošanas mašīna

Vēl viena ļoti svarīga īpašība ir spēt uz īstermiņa informācijas gūzmas saskatīt lielo bildi. Bieži vien īstermiņa vērtspapīru cenas balstītas vien uz tirgus dalībnieku viedokļiem, un tās var būt visai patālu no kādas daudzmaz "godīgas" vērtības. Savukārt ilgākā termiņā kompānijas aktīviem, peļņai un naudas plūsmām vajadzētu noteikt uzņēmuma vērtību jeb tam akciju virziena noteikšanā vajadzētu kalpot kā liela objekta gravitācijas spēkam. B. Greiems teicis, ka īstermiņā finanšu tirgi esot balsošanas mašīna, bet ilgākā termiņā – tie esot vairāk līdzīgi svaru kausiem.

Investīciju taktika, kuras būtība ir spēlēt pretēji tam, kas notiek tirgū, tiek saukta par Contrarian Investing. Pats vienkāršākais skaidrojums šādai taktikai ir – pirkt finanšu aktīvus tad, kad vairākums tos pārdod un cenas strauji samazinās, bet pārdot tad, kad to cenas relatīvi uzvedas ļoti labi (pieaug). "WSJ" komentētājs Džeisons Zveigs agrāk piebildis, ka, lai daudzmaz veiksmīgi liktu likmes, pretēji valdošajam uzskatam jāsaprot, ka ej gan pret tirgu, gan pret to, ko pats īstenībā gribi darīt.

DB jau agrāk ziņojis, ka vairāk ne vienmēr nozīmē arī labāk. Šobrīd, ņemot vērā viedtālruņu izplatību, sekot līdzi dažādiem jaunumiem un saviem ieguldījumiem var faktiski visu laiku. "WSJ" piebilst – ja cilvēkiem pārāk bieži saka, kā veicas ieguldījumu portfelim, pastāvot daudz lielāka iespējamība, ka viņi galu galā pieņems nepareizu finansiālu lēmumu, piemēram, kādi finanšu aktīvi tiks tirgoti nepareizajā laikā. Tāpat pētījumi liecina – ja vidējam cilvēkam biežāk atgādina par to, kā klājas viņu ieguldījumam, pastāv būtiski lielāka iespējamība, ka viņš izvēlēsies krietni drošākus ieguldījumus. Diemžēl "drošāk" investīciju pasaulē ilgākā termiņā nozīmē arī mazāku ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 lielākie nekustamā īpašuma investīciju darījumi 2019. gadā

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne tikai ierastie naudas plūsmas objekti, bet iekļuvuši arī trīs attīstības zemes darījumi, informē "Colliers".

Investīciju apjoms naudas plūsmas objektos 2019. gadā bija līdzīgs apjomam gadu iepriekš – ap 300 miljoniem eiro, un pērn lielāko investīciju darījumu apjomu veidojuši darījumi ar biroju un tirdzniecības platībām, šiem segmentiem kopā veidojot 75% no kopējā investīciju apjoma.

Arvien lielāku investoru interesi raisa industriālie naudas plūsmas objekti - 2019. gadā divi industriālo platību darījumi ir iekļauti desmit lielāko darījumu sarakstā, un 2020. gada sākumā jau ir notikuši vēl divi šī segmenta investīciju darījumi. Kopumā tirgū tiek novērota liela interese ne tikai par naudas plūsmas objektiem, bet arī par attīstības zemēm un namīpašumiem – 2019. gadā aktīvi tikusi iegādāta zeme biroju, tirdzniecības platību un dzīvojamo projektu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo investīciju platforma "Mintos" izstrādā jaunu mobilo aplikāciju savstarpējo aizdevumu investīciju pakalpojumiem, kā arī datu drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā klientu pieprasījumu un straujo nozares attīstību, "Mintos" izstrādāja jaunu mobilo aplikāciju, ikvienam investoram "Mintos" platformā piedāvājot vienkāršotu pieeju savām investīcijām aizdevumos. Aplikācija veidota vairākās kārtās, sākumā tika izstrādāta tās beta versija, ko notestēja vairāk nekā 3500 investoru un sniedza savu vērtējumu un priekšlikumus.

Beta versijas testēšanas secinājumi ļāva noteikt mobilās aplikācijas izstrādes prioritātes. Tika pieņemts lēmums pakāpeniski pilnveidot aplikāciju, atjauninot tās versijas un ikreiz piedāvājot jaunas tehniskās iespējas. Aplikācijas pirmajā versijā pieejamas pamatfunkcijas - vienkārša, ātra un droša piekļuve investoru kontiem, kā arī ērts investīciju monitorings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" iegulda "FlyCap Mezzanine Fund II AIF" fondā 1,1 miljonu eiro.

Šis ieguldījums kopā ar finanšu institūcijas "Altum" ieguldījumu ļauj palielināt fonda apjomu par 2,9 miljoniem eiro.

"FlyCap Mezzanine Fund II AIF" ir izaugsmes kapitāla fonds, kas nodrošina finansējumu vietējiem uzņēmumiem mezanīna aizdevumu formā. Fonds dod priekšroku veselības aprūpes, biznesa pakalpojumu, IT, ražošanas un eksporta tirgos sevi pierādījušiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību veltot videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem.

Fonds ir paredzējis veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonda izmērs ir 21,3 miljoni eiro, un plānotais ieguldījums vienā uzņēmumā ir no viena līdz trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienkāršs plāns, kas palīdzēs piesaistīt projektam investīcijas

Marija Ručevska, TechChill valdes locekle, Helve līdzdibinātāja, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saudi Aramco vērtība kopš decembra vidus sarukusi par 200 miljardiem dolāru

Žanete Hāka, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Uzspridzina" valstu divpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumus

Māris Ķirsons, 29.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienības līmenī ir sperti nozīmīgi soļi un parakstīts daudzpusējs līgums par divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu izbeigšanu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar šī līguma stāšanos spēkā ES dalībvalstu investoru ieguldījumi Latvijā nebūs aizsargāti ar divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" norāda ZAB "Sorainen" partneris Valts Nerets.

Sabrucinot līdzšinējo, labi strādājošo ES dalībvalstu investoru ieguldījumu aizsardzību, var būtiski mainīties ārvalstu ieguldījumu plūsmas. Šķīrējtiesas vietā Latvijas gadījumā būtu ekonomisko lietu tiesa.

"Lai citu valstu potenciālie investori Latvijā un investori no Latvijas būtu drošībā attiecībā uz saviem ieguldījumiem, starp valstīm ir noslēgti savstarpējie ieguldījumu aizsardzības līgumi. Tie paredz, ka gadījumos, kad tiek aizskartas investoru intereses, tiem ir iespēja šos strīdus skatīt starptautiskā – visbiežāk Stokholmas, Parīzes vai Vašingtonas – šķīrējtiesā, kuras nozīmētie šķīrējtiesneši nav no strīdā iesaistīto pušu valstīm.

Latvijai kopumā ir noslēgti divpusējie ieguldījumu aizsardzības līgumi ar vairāk nekā 40 valstīm, tostarp visām ES dalībvalstīm, ieskaitot Lielbritāniju, kura pamet ES. Nenoliedzami, ka šādi ieguldījumu aizsardzības līgumi veicināja ieguldījumu pieplūdumu daudzās valstīs, tostarp Latvijā," viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“INVL Baltic Sea Growth Fund”, ko pārvalda Lietuvas aktīvu pārvaldes uzņēmums “INVL Asset Management”, veiksmīgi pabeidzis savu trešo, pēdējo investīciju piesaistes kārtu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 164,7 miljonus eiro.

"Mēs esam priecīgi, ka šī investīciju piesaistes kārta ir saņēmusi spēcīgu atbalstu no mūsu investoru bāzes. Esam nolēmuši nepagarināt fonda izvietošanu, ņemot vērā , ka piesaistītais apmērs ir pietiekams, lai īstenotu mūsu ieguldījumu stratēģiju un sniegtu būtisku atdevi mūsu investoriem. Mēs aktīvi strādājam pie vairākiem jauniem ieguldījumiem, kas ļauj mums īstenot sarežģītus darījumus ar daudzsološām izaugsmes perspektīvām,” skaidro “INVL Baltic Sea Growth Fund” vadošais partneris Darius Šulnis.

Saskaņā ar viņa teikto, “INVL Baltic Sea Growth Fund” mēģinās atkārtot Invalda INVL panākumus, sasniedzot 27% bruto IRR un 2,4x CoC vidējo rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inbank subordinētās obligācijas no šodienas, 2019. gada 20. decembra ir iekļautas "Nasdaq Tallinn Baltijas" Parāda vērtspapīru sarakstā.

Inbank obligāciju iekļaušana biržā tika uzsākta pēc obligāciju publiskā piedāvājuma Igaunijā, informē biržas pārstāvji.

Pieprasījums pēc "Inbank" obligācijām pārsniedza piedāvājumu 5,8 reizes. Obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 8 milj. eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un gada procentu likme ir 6% ar kupona izmaksu reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029. gada 19. decembris.

“Inbank obligācijas pirmo reizi biržā iekļāva 2016. gadā pēc to publiskā piedāvājuma. Toreiz pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu divas reizes, obligācijas iegādājās gandrīz 700 investoru,” pauda "Nasdaq Tallinn" valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots. “Man ir liels gandarījums pēc trim gadiem redzēt gandrīz divreiz lielāku investoru skaitu, kas iegādājās Inbank obligācijas, kā arī tik lielu pieprasījumu pēc obligācijām kopumā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vai autoražotājs Tesla ir 150 miljardus ASV dolāru vērts?

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru TOP valstis

Māris Ķirsons, 15.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Caro/Sorge/Scanpix/LETA

Ārvalstu investoru ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ceturto gadu pēc kārtas ir sarukuši – 2019. gadā par 186 miljoniem eiro, bet vairāku gadu laikā jau par 560 miljoniem eiro. Vācijas investoru aktivitātes pērn ļāvušas kritumu noturēt pieklājīgās (-2,7%) robežās.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem.

Tātad 2020. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veido 6,97 miljardus eiro, kas ir tikpat, cik to bija pirms pieciem gadiem – 2013. gadā. Pērn ir sarucis Latvijā reģistrēto kompāniju skaits, kurās ir ārvalstu kapitāls.

Gan ārvalstu investoru ieguldījumu uzņēmumu pamatkapitālos, gan arī šādu kompāniju skaita sarukums raisa jautājumus par to, kas īsti notiek ar investīcijām Latvijā.

Visvairāk Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījuši ir investori ar Zviedrijas adresi – kopumā 1,15 miljardus eiro. Savukārt vislielāko kritumu ir piedzīvojušas investīcijas no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru