Jaunākais izdevums

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

"Ja jūs esat investors, tad cenu svārstībām vajadzētu būt tikai vienai patiešām svarīgai nozīmei. Tās sniedz iespēju gudri iepirkties tad, kad cena strauji sarūk, un gudri pārdot tad, kad cena ir pamatīgi pieaugusi. Spekulācijas savukārt ir atkarīgas no mītiska, kaprīza tēla, kas ir "Misters Tirgus". "Misters Tirgus" vienmēr gribēs tirgoties. Lielu daļu no laika, kurā viņš nosaka cenu, tā ir saprātīga. Tomēr bieži tā ir arī smieklīgi augsta vai zema," klāstījis slavenais investors.

Viņš piebilst, ka gluži vai paradoksāli - cilvēki arvien dedzīgāk izvēlas tirgoties tieši ar "Misteru Tirgu" tad, kad viņa piedāvātās cenas kļūst haotiskas. Šādā brīdī spekulanti ir priecīgi pirkt vēl vairāk akciju, jo liek likmi uz to, ka "Misters Tirgus" no viņiem tās vēlāk atpirks par vēl augstāku cenu. Savukārt, kādā brīdī "Mistera Tirgus" entuziasms pārvēršas par paniku, kas spekulantiem liek uzsākt pārdošanu. Viņš piebildis, ka "Mistera Tirgus" garastāvokļa izmaiņas – no eiforijas līdz nožēlojamības sajūtai – nosaka cenas. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka ar "Misteru Tirgu" ir jātirgojas tad, kad to vēlas viņš. Tas esot jādara tad, kad investors to vēlas pats.

Samierināties ar kraha varbūtību

"Investors, kurš sev atļauj pakļauties šai panikai un pārmērīgi raizējas par nepamatotiem savu turēto akciju cenu kritumiem, perversā veidā savu pamata priekšrocību pārvērš par trūkumu. Šādā gadījumā viņam būtu labāk, ja viņa akcijas vispār netiktu kotētas, jo tad viņš iztiktu bez garīgajām ciešanām, ko viņam izraisījušas citu cilvēku kļūdas vērtējumā," teic B. Greiems.

Galu galā viņš tādējādi secina, ka investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats. Viņš uzskata, ka galvenais iemels, kādēļ individuāliem investoriem liktenis kā ilgtermiņa investoriem bieži nav tas pats labvēlīgākais, ir tas, ka tie pārlieku lielu uzmanību pievērš tam, kā akciju tirgum klājas tieši konkrētajā aktuālajā brīdī.

B. Greiems klāstījis, ka veiksmīgiem investoriem nebūt nav nepieciešams pats augstākais intelekts, labākā apmācība un kompetence. Tā vietā pat svarīgāka esot pacietība, neatkarība un paškontrole, kas nozīmē, ka "Misters Tirgus" nedomā investora vietā. "Īsts investors gandrīz nekad nav spiests pārdot savas akcijas. Visā citā laikā viņš var atļauties brīvi ignorēt aktuālās cenu izmaiņas," rakstījis B. Greiems un norādījis, ka investoram vajadzētu samierināties ar "varbūtību, nevis ar vienkāršu iespēju", ka akciju cena vismaz reizi katros piecos gados saruks par 33%.

Viņš vēl klāsta – jo akcijas kļūst lētākas, jo lielāka portfeļa daļa tām jāatvēl. Savukārt, tām kļūstot dārgākām, to īpatsvars portfelī jāsamazina. "Ja esat pareizais ieguldītāju tips, tad jums vajadzētu būt papildu gandarījumam par to, ka jūsu rīcība ir tieši pretēja pūļa rīcībai. Tev nav taisnība, ja tev piekrīt vai nepiekrīt pūlis. Tev ir taisnība tad, kad tavi dati un spriedumi ir pareizi," skaidro minētais investīciju guru.

Īstermiņā - balsošanas mašīna

Vēl viena ļoti svarīga īpašība ir spēt uz īstermiņa informācijas gūzmas saskatīt lielo bildi. Bieži vien īstermiņa vērtspapīru cenas balstītas vien uz tirgus dalībnieku viedokļiem, un tās var būt visai patālu no kādas daudzmaz "godīgas" vērtības. Savukārt ilgākā termiņā kompānijas aktīviem, peļņai un naudas plūsmām vajadzētu noteikt uzņēmuma vērtību jeb tam akciju virziena noteikšanā vajadzētu kalpot kā liela objekta gravitācijas spēkam. B. Greiems teicis, ka īstermiņā finanšu tirgi esot balsošanas mašīna, bet ilgākā termiņā – tie esot vairāk līdzīgi svaru kausiem.

Investīciju taktika, kuras būtība ir spēlēt pretēji tam, kas notiek tirgū, tiek saukta par Contrarian Investing. Pats vienkāršākais skaidrojums šādai taktikai ir – pirkt finanšu aktīvus tad, kad vairākums tos pārdod un cenas strauji samazinās, bet pārdot tad, kad to cenas relatīvi uzvedas ļoti labi (pieaug). "WSJ" komentētājs Džeisons Zveigs agrāk piebildis, ka, lai daudzmaz veiksmīgi liktu likmes, pretēji valdošajam uzskatam jāsaprot, ka ej gan pret tirgu, gan pret to, ko pats īstenībā gribi darīt.

DB jau agrāk ziņojis, ka vairāk ne vienmēr nozīmē arī labāk. Šobrīd, ņemot vērā viedtālruņu izplatību, sekot līdzi dažādiem jaunumiem un saviem ieguldījumiem var faktiski visu laiku. "WSJ" piebilst – ja cilvēkiem pārāk bieži saka, kā veicas ieguldījumu portfelim, pastāvot daudz lielāka iespējamība, ka viņi galu galā pieņems nepareizu finansiālu lēmumu, piemēram, kādi finanšu aktīvi tiks tirgoti nepareizajā laikā. Tāpat pētījumi liecina – ja vidējam cilvēkam biežāk atgādina par to, kā klājas viņu ieguldījumam, pastāv būtiski lielāka iespējamība, ka viņš izvēlēsies krietni drošākus ieguldījumus. Diemžēl "drošāk" investīciju pasaulē ilgākā termiņā nozīmē arī mazāku ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Mogo” ir emitējusi obligācijas 30 miljonu eiro apjomā, tā noslēdzot lielāko privātā kapitāla uzņēmuma obligāciju emisiju pēdējos gados “Nasdaq Riga” biržā, informē uzņēmumā.

Ar gada kupona likmi 11% apmērā, trīs gadu dzēšanas termiņu un nominālvērtību 1000 eiro apjomā, obligācijas tika piedāvātas gan esošajiem Mogo obligāciju turētājiem, gan privātajiem un institucionālajiem investoriem Baltijas reģionā. Publiskais piedāvājums sastāvēja no divām daļām – jaunu investoru parakstīšanās un apmaiņas piedāvājuma esošajiem obligāciju turētājiem.

Kopā publiskajā piedāvājumā piedalījās vairāk kā 840 investori, pieprasījumam pārsniedzot obligāciju piedāvājumu.

Piedāvājuma rezultātā jauno obligāciju sadalījums ir sekojošs – 71,4% ir esošo obligāciju turētāji, kas izvēlējušies turpināt ieguldījumu Mogo, tiem pievienojušies 28,6% jaunu investoru. Ģeogrāfiskā izteiksmē Mogo investoru kopiena galvenokārt sastāv no Latvijas investoriem – 73,3%, kam seko 17,7% Igaunijas ieguldītāju un 0,3% Lietuvas pārstāvju; 8,6% pārstāv citas Eiropas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas uzņēmumu akcijās un citos vērtspapīros ir kļuvušas par iecienītu ieguldījumu veidu arī gados jaunu cilvēku vidū, liecina Swedbank dati par investoru struktūru un paradumiem.

Ja 2019. gadā Latvijas aktīvo investoru vidū bija vien pārsimts ieguldītāju līdz 25 gadu vecumam, tad pērn to skaits pārsniedza 500, bet šā gada februāra beigās jau vairāk nekā 700 šādu ieguldītāju. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

"Analizējot investoru vecumu bijām patīkami pārsteigti, ka aizvien biežāk jaunu cilvēku ieguldījumu stratēģijās parādās ieguldījumi vērtspapīros. Par to liecina gan gados jaunu investoru skaitliskais pieaugums un ieguldītās summas, gan arī tas, ka kopš 2019. gada ir strauji palielinājusies aktīvu investoru proporcija. Proti, ja kādreiz runa bija par aptuveni trešdaļu tādu investoru, kuru ieguldījumu portfelī ir vismaz divi vai vairāk vērtspapīru veidu, tad šogad šādu ieguldītāju proporcija jau ir 53%. Tas nozīmē, ka aizvien lielāks skaits gados jauno investoru ir sapratuši kā darbojas vērtspapīru tirgus un saskata iespējas tajā gūt papildus peļņu," saka Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ieguldījumu apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijā 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza aptuveni 672 miljonus eiro, pieaugot par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo periodu, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers dati.

No pirmajā pusgadā veiktajām investīcijām 329 miljoni eiro investēti Lietuvā, 173 miljoni eiro - Latvijā, bet 170 miljoni eiro - Igaunijā.

Colliers analītiķi paredz, ka darījumu apjoms arī šogad pārsniegs vienu miljardu eiro gadā.

Kopējais investīciju apjoms šogad lielā mērā būs atkarīgs no lielu darījumu skaita, gaidāmie divi-trīs liela mēroga darījumi var ievērojami palielināt gada pārdošanas apjomu, turklāt investīciju aktivitāti turpinās ietekmēt arī ekonomiskā un epidemioloģiskā situācija. Domājams, ka, ņemot vērā vispārējo tendenci Eiropā, investori labvēlīgo tirgus apstākļu dēļ turpinās industriālo un loģistikas kompleksu medības visās trīs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, visticamāk, ārvalstu investīcijas Latvijā šogad būtiski nepieaugs, taču krass samazinājums arī nav gaidāms, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka ārvalstu investori, līdzīgi kā visa sabiedrība kopumā, šobrīd ir neziņā, kā Covid-19 situācija attīstīsies turpmāk, taču ļoti atzinīgi vērtē to, ko valdība ir paveikusi pēdējos mēnešos.

"Mēs nezinām, ko mums nesīs rudens, mēs nezinām, kad būs izstrādāta vakcīna pret Covid-19, investori šobrīd ir gana piesardzīgi ar savām investīcijām. Investoru sentimenta pētījums, ko veicām pagājušajā gadā, liecināja, ka aptuveni puse investoru neplānoja palielināt investīcijas. Interesanti būs redzēt, ko atklās šā gada pētījums. Lai arī ir daļa investoru, kas plāno palielināt investīcijas nākamajos gados, ir ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai noturētu jau esošos investorus, paralēli domājot par jaunu piesaisti. Īpaši jau šajā situācijā, kad investoriem un arī vietējiem uzņēmumiem Covid-19 laikā apgrozījums ir samazinājies," teic Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercīpašumu investīciju kompānija Summus Capital ir veiksmīgi noslēgusi savu pirmo obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā.

Summus Capital nekustamo īpašumu portfeļa vērtība šobrīd pārsniedz 300 milj. eiro. Savu pirmo investīciju Latvijā kompānija veica aizvadītā gada nogalē, iegādājoties Riga Plaza tirdzniecības centru.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus Summus Capital plāno izlietot jaunu nekustamā īpašuma objektu iegādei Baltijā, t.sk. jau parakstīta darījuma realizēšanai Latvijā, apliecinot Summus Capital plānus paplašināt savu klātbūtni Latvijas tirgū.

2021. gada 18. jūnijā Summus Capital emitējusi nenodrošinātās obligācijas 10 miljonu eiro apmērā ar termiņu 3 gadi un fiksētu kupona likmi 6.75%. Šī ir pirmā Summus Capital obligāciju emisija, un emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo investīciju platforma "Mintos" izstrādā jaunu mobilo aplikāciju savstarpējo aizdevumu investīciju pakalpojumiem, kā arī datu drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā klientu pieprasījumu un straujo nozares attīstību, "Mintos" izstrādāja jaunu mobilo aplikāciju, ikvienam investoram "Mintos" platformā piedāvājot vienkāršotu pieeju savām investīcijām aizdevumos. Aplikācija veidota vairākās kārtās, sākumā tika izstrādāta tās beta versija, ko notestēja vairāk nekā 3500 investoru un sniedza savu vērtējumu un priekšlikumus.

Beta versijas testēšanas secinājumi ļāva noteikt mobilās aplikācijas izstrādes prioritātes. Tika pieņemts lēmums pakāpeniski pilnveidot aplikāciju, atjauninot tās versijas un ikreiz piedāvājot jaunas tehniskās iespējas. Aplikācijas pirmajā versijā pieejamas pamatfunkcijas - vienkārša, ātra un droša piekļuve investoru kontiem, kā arī ērts investīciju monitorings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug spriedze Baltijas māsu konkurencē par investīcijām šo valstu starpā, izmantojot dažādus instrumentus, notiek cīņa ne tikai par jaunu potenciālo investoru piesaisti, bet pat par esošu kompāniju pārcelšanos uz konkurentvalsti, un, lai gan uzņēmēji saredz trumpjus arī Latvijai, tomēr kaimiņvalstīm to ir vairāk un tie pat esot spēcīgāki.

Par konkurētspēju Baltijas reģionā tiek diskutēts teju vai ik gadu, kad kāda valsts maina nodokļu likmes, to atlaižu sistēmu, piemērošanas kārtību, ievieš jaunus vai uzprišina jau esošos investoru piesaistes stimulus. Nenoliedzami, ka energoietilpīgu ražotņu potenciālajiem investoriem būtisks jautājums ir elektroenerģijas izmaksas, jo īpaši – obligātās iepirkuma komponentes apmērs, sadales tīkla tarifs, savukārt ieguves rūpniecības jomā svarīgi ir derīgo izrakteņu ieguves licences iegūšanas nosacījumi, licences darbības termiņš.

Pēdējo divu gadu laikā daļai potenciālo investoru (un arī jau strādājošu kompāniju) izaicinājums ir konta atvēršana bankā Latvijā, prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas normatīvu prasību izpildi un pat patieso labuma guvēju apstiprinošu atbilstošu dokumentu sagādāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori Latvijā ar biznesa prognozēm vispiesardzīgākie Baltijā, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) no 15. martam līdz 16. aprīlim veiktā ikgadējā Vācijas investoru biznesa aptauja.

Šī gada apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas ekonomiskajām sekām, un rezultāti liecina par salīdzinoši ātru ekonomikas atveseļošanos. 20 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā un Igaunijā jau 2021. gada pavasarī bija sasnieguši apgrozījumu, kāds tiem bija pirms koronvīrusa uzliesmojuma, savukārt Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau pavasarī bija sasnieguši to apgrozījumu, kāds tiem bija pirms pandēmijas.

Paredzams, ka līdz šā gada beigām arī Igaunijā vairāk nekā puse aptaujāto investoru būs sasnieguši savu primskrīzes līmeni. Latvijā uzņēmumi ir piesardzīgāki savās prognozēs, un tikai trešdaļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida, ka šogad pārdošanas apjomi atgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pirms koronvīrusa. Aptuveni 30 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādīja, ka pirmskrīzes līmeni, visticamāk, sasniegs tikai 2023. gadā vai vēl vēlāk. Igaunijā tik vēlas atkopšanās prognozes izteica 12 % aptaujāto uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 lielākie nekustamā īpašuma investīciju darījumi 2019. gadā

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne tikai ierastie naudas plūsmas objekti, bet iekļuvuši arī trīs attīstības zemes darījumi, informē "Colliers".

Investīciju apjoms naudas plūsmas objektos 2019. gadā bija līdzīgs apjomam gadu iepriekš – ap 300 miljoniem eiro, un pērn lielāko investīciju darījumu apjomu veidojuši darījumi ar biroju un tirdzniecības platībām, šiem segmentiem kopā veidojot 75% no kopējā investīciju apjoma.

Arvien lielāku investoru interesi raisa industriālie naudas plūsmas objekti - 2019. gadā divi industriālo platību darījumi ir iekļauti desmit lielāko darījumu sarakstā, un 2020. gada sākumā jau ir notikuši vēl divi šī segmenta investīciju darījumi. Kopumā tirgū tiek novērota liela interese ne tikai par naudas plūsmas objektiem, bet arī par attīstības zemēm un namīpašumiem – 2019. gadā aktīvi tikusi iegādāta zeme biroju, tirdzniecības platību un dzīvojamo projektu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru