VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2013. gada 5. marta DB publikācijās EDS kā Rīga nekad nebūs gatava un Bizness vispirms pieprasa servisu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošajām iespējām un klientiem nodrošināto servisu. Uzskatu, ka par šo jautājumu ir jasniedz plašāka informācija.

EDS pirmsākumos bija iespējams iesniegt tikai daļu no normatīvajos aktos noteiktiem pārskatiem, deklarācijām. Šobrīd, izmantojot EDS, ir iespējams VID iesniegt visus nepieciešamos dokumentus gan strukturētā (noteiktā formā), gan nestrukturētā (pievienojot atsevišķi sagatavoto dokumenta failu) veidā. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pārskatiem un deklarācijām nodokļu maksātājam, izmantojot EDS, ir iespējams iesniegt jebkādus citus dokumentus vai informāciju, tajā skaitā, iesniegumus, paskaidrojumus, tādējādi klientiem – nodokļu maksātājiem, kuri ir EDS lietotāji, tiek pilnībā nodrošināta iespēja komunicēt ar VID elektroniski, klātienē neapmeklējot VID klientu apkalpošanas centrus.

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Šī gada 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.janvārī lielākā daļa pasta nodaļu visā Latvijā strādās pēc īpašā svētku režīma. Atgādinām, ka abonēt presi pasta nodaļās un pie pastnieka varēs līdz 22.decembrim, bet modernizētajās pasta nodaļās – līdz 29.decembrim, informē VAS Latvijas Pasts.

Svētku dienās pēc svētku grafika strādās sekojošas pasta nodaļas:

Rīgas reģionā

24. un 31.decembrī visas Rīgas un Rīgas reģiona pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00, Rīgas 17., 22., 25., 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 22.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Kauguru 1. pasta nodaļa strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, bet Ogres 2. pasta nodaļas darbalaiks šajā dienā būs no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra reģionālās nodaļas pieņēmušas dokumentus un reģistrējušas pirmās nevalstiskās organizācijas. Rēzeknē piereģistrēta izglītības un atpūtas biedrība Ozolaine, Ventspilī biedrība TAPA, Liepājā biedrība Livonija un Saldū biedrība Vipcore, liecina reģistra sniegtā informācija medijiem.

Dokumentus biedrību reģistrācijai Uzņēmumu reģistra reģionālās nodaļas sāka pieņemt šā gada 1.novembrī. Sākotnēji bija plānots, ka reģionālās nodaļas tikai pieņems dokumentus un tad tos ieskanētā formā sūtīs uz Rīgu, kur valsts notāri pieņems lēmumus, taču patlaban rasta iespēja reģistrēt biedrību sev izdevīgākajā reģionālajā nodaļā.

Uzņēmumu reģistra reģionālās nodaļas atrodas Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī.

Pirmdien, 21. jūlijā sāksies pieteikumu pieņemšana pamatstudijām Latvijas Universitātē. Pirmajā pieteikumu iesniegšanas dienā studijām varēs pieteikties Hansabankas reģionālajās filiālēs 12 Latvijas pilsētās. Savukārt no 22. līdz 26. jūlijam un no 28. līdz 30. jūlijam pieteikumus varēs iesniegt Latvijas Universitātē (LU) Rīgā, Raiņa bulv. 19, LU Latgales filiālē Daugavpilī, Smilšu ielā 90 un LU Valkas filiālē Valkā, Beverīnas ielā 3.

Pieteikumus Latvijas Universitātē un tās filiālēs varēs iesniegt no 22. līdz 26. jūlijam un no 28. līdz 30.jūlijam laikā no 9.00 līdz 18.00, bet sestdien, 26.jūlijā no 9.00 līdz 13.00. 21.jūlijā no 10.00 līdz 17.00 dokumentos pieņems Hansabankas reģionālajās filiālēs šādās pilsētās: Aizkrauklē, Cēsīs, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā filiālē Dzintars, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Talsos, Valmierā, Ventspilī. Pieteikumu iesniegšana bankas filiālēs tiek rīkota sadarbībā ar a/s Hansabanka,Db.lv informē Laila Jansone, LU Studentu servisa

Pirmsstudiju sektora vadītāja.

Reflektantiem jāņem līdzi šādi dokumenti: viena fotogrāfija 3x4 cm; personu apliecinošs dokuments; vidējo izglītību apliecinošs dokuments, tā pielikums; attiecīgās studiju programmas uzsākšanai nepieciešamo centralizēto eksāmenu sertifikāti; dokumenti, kuri pamato reflektanta tiesības uz atvieglojumiem (mācību priekšmetu olimpiāžu diplomi, karaklausības apliecība u. tml.) un reģistrācijas maksa – LVL 15 (no reģistrācijas maksas atbrīvoti bāreņi un 1. grupas invalīdi).

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas darbinieki ir pabeiguši darbu pie vērienīgas izmeklēšanas, kas turpinājās 2 gadus un kuras laikā tika savākts pietiekams pierādījumu kopums, lai uzsāktu kriminālvajāšanu par nelikumīgām darbībām, rīkojoties ar dzīvokļu īpašnieku biedrību naudas līdzekļiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

2012.gada 14.decembrī tika saņemti kriminālprocesa materiāli no Liepājas prokuratūras par SIA Remaks Namu Serviss amatpersonu iespējami nelikumīgām darbībām, rīkojoties ar dzīvokļu īpašnieku biedrību naudas līdzekļiem. Ņemot vērā šī kriminālprocesa apjomīgumu, juridisko sarežģītību un procesuālo darbību daudzumu, izmeklēšana šī kriminālprocesa ietvaros bija noteikta kā prioritāte.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika nopratināti 52 cilvēki, tai skaitā iesaistīto uzņēmumu darbinieki un cietušo biedrību pārstāvji, tika izskatīti banku un komunālo uzņēmumu dokumenti, veikta dokumentu izņemšana, grāmatvedības ekspertīze, lai dokumentāli pamatotu un apstiprinātu dzīvokļu īpašnieku biedrībām nodarītā kaitējuma apmēru, kas konstatēts pusotra gada laikā.

Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas ievērojami atvieglos mūsu ikdienu!?

Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.

Eiropas Komisija (EK) pozicionē, ka valsts iestādēm jāspēj sazināties ar citas valsts iestādēm vieglā, drošā un uzticamā veidā. OOTS (vienreizes principa tehniskās sistēmas) ir ES izveidota IT platforma, lai dažādas ES valstu iestādes varētu nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu – lai nebūtu jāvadā dokumenti no vienas valsts uz otru, jārūpējas par to tulkošanu, notariāli jāapliecina, jāmaksā par šiem procesiem utt.. Mērķis ir vienreizējas informācijas sniegšanas princips. Tas paredz, informāciju, kas kādā iestādē jau ir elektroniski pieejama, var saņemt arī citas iestādes un iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsniedz vieni un tie paši dokumenti.

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai piešķiršanas kārtība.

Dokumentā noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi, tā pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem – mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), Natura 2000 maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un meža zemi, agrovides maksājumiem.

Ar 2008.gadu arī meža īpašnieki varēs saņemt atbalstu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas (Natura 2000) teritorijās.

Noteiktumi nosaka, ka MLA atbalstu par pastāvīgo pļavu, ganību un aramzemē sēto zālāju platībām varēs saņemt tie atbalsta pretendenti – ganāmpulku īpašnieki, kuru īpašumā ir dzīvnieku skaits, kas nodrošina minimālo liellopu blīvumu vismaz 0,20 dzīvnieku vienības uz hektāru. Jāievēro, ka šo atbalstu varēs saņemt tikai tā persona vai zemnieku saimniecība, kas reģistrējusi ganāmpulku uz sava vārda.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Turpmāk nevalstisko organizāciju (NVO) publiskie pārskati tiks padarīti pieejami sabiedrībai. To paredz Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie grozījumi noteikumos par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem.

Šā gada 24. februāri stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredzēja, ka biedrībām gada pārskati ir jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Taču, lai nodrošinātu to, ka NVO gada publiskie pārskati ir pieejami, ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību gada pārskatus vai to elektroniskās kopijas VID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski jānodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošinās pārskatu publisku pieejamību.

Tāpat VID būs tiesīgs biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību gada pārskatus arī par 2009.gadu, kas līdz šim nebija publiski pieejami, nodot Uzņēmumu reģistram publiskošanai.

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām.

Kā informēja FM pārstāvji, likumprojekts izstrādāts, lai radītu iespēju turpināt piemērot invalīdu biedrību uzņēmumiem likuma par UIN noteikumus, kas paredz, ka no UIN maksāšanas tiek atbrīvotas invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kas ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmuma ienākuma summām.

Šobrīd likumā par UIN atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām ir noteiktas 16 kapitālsabiedrības, kas ir atbrīvotas no UIN maksāšanas, tostarp Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS kultūras centrs Rītausma, Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS Zīmju valodas centrs un Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS Komunikācijas centrs.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbība ir atjaunota un sistēma ir pieejama pilnvērtīgai lietošanai, informē VID pārstāvji.

Dokumentus, kuru iesniegšanas termiņš bija EDS nepieejamības laikā, tas ir, no 27.janvāra līdz 1.februārim, iedzīvotāji un uzņēmēji var iesniegt vēl 10 darba dienas - līdz 15.februārim.

Dokumenti, ko nebija iespējams iesniegt laikā, nav kavējums un attiecīgi par to netikšot piemērots sods.

Jau vēstīts, ka tehnisku iemeslu dēļ 30. un 31.janvārī nebija pieejama Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

Ieilgušās tehniskās problēmas pamatīgi apgrūtināja un paralizēja uzņēmēju, grāmatvežu un citu sistēmas lietotāju darbu.

"Laikā, kamēr EDS nav pieejama, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsatraucas par termiņiem dažādu dokumentu iesniegšanai. Ja kaut ko nav iespējams iesniegt laikā, kad nedarbojas EDS, tas netiek uzskatīts par kavējumu un attiecīgi par to nevar tikt piemērots sods. Iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kuru iesniegšanas termiņi bija EDS nepieejamības laikā, varēs vēl 10 darba dienas pēc tam, kad būs atjaunota pilnvērtīga EDS darbība," skaidroja VID.

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas problēmu dēļ gar degunu aiziet vairāki miljoni latu, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Šobrīd grāmatvežiem saistībā ar gada pārskatu elektronisku iesniegšanu lielas galvassāpes un stresu sagādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). «Apgrūtinājumi ir saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšupielādēt apjomīgus dokumentus, kā rezultātā tiek ietekmēta EDS ātrdarbība un veiktspēja,» DB skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa. Vienlaikus VID piemetina, ka darbu ar EDS var apgrūtināt arī citi faktori, piemēram, sistēmas lietotāja interneta pieslēguma ātrums. Jāatgādina gan, ka tieši VID bija tas, kurš rosināja gada pārskatus VID iesniegt tieši elektroniskā veidā. Vairāki DB aptaujātie grāmatveži pauž sašutumu par esošo situāciju un ir dusmīgi uz VID, kurš pat neuzskata par vajadzīgu grāmatvežus pabrīdināt un norādīt, kā tiem rīkoties turpmāk. Tiesa, pāris grāmatveži saņēmuši atbildi no VID darbiniekiem, kuri paskaidrojuši, ka problēmas ir tehnisku iemeslu dēļ, bet, kad pārskatus EDS varēs iesniegt, uz šādu jautājumu VID darbinieki atbildes nezinot. Tiesa, grāmatveži arī sūdzas, ka pēdējās nedēļas laikā problēmas sagādā ne vien VID EDS, bet arī VID informatīvā tālruņa sazvanīšana. VID gan uzsver, ka dienests regulāri pilnveido EDS un veic uzlabojumus, lai palielinātu sistēmas veiktspēju un ātrdarbību, piemēram, šomēnes tika uzstādīti papildu serveri. Proti, VID ir sazinājies ar sistēmas izstrādātājiem, kuri kopā ar IBM meklē risinājumus.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā Uzņēmumu reģistra (UR) nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses. To paredz grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, ko ceturtdien, 23.martā, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

UR plāno pāriet uz lietu vešanu elektroniskā formā un pilnībā digitalizēt UR arhīvā esošos dokumentus. Ņemot vērā, ka tehniskie pārkārtojumi prasa laiku un resursus, plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

UR ziņas savos reģistros būs tiesīgs aktualizēt, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datu bāzēs esošo informāciju. Tādējādi ziņas, kas būs iegūstamas no, piemēram, Iedzīvotāju reģistra vai Valsts adrešu reģistra, vairs netiks pieprasītas no personas.

Patlaban uzņēmumu reģistrācija un dokumentu iesniegšana ir piesaistīta konkrētai UR nodaļai, kas liedz uzņēmējiem formalitātes kārtot tajā pilsētā, kura tiem ir ērtāk pieejama. Vienlaikus jau patlaban ir iespēja reģistrācijas dokumentus iesniegt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē.

No šī gada 17. jūlija līdz 11. augustam Daugavpils Universitātē varēs iesniegt dokumentus 2008./ 2009. studiju gadam.

Šogad 55 studiju programmās tiek piedāvātas aptuveni 2 000 vietas, no kurām 652 ir budžeta vietas.

Pirmo gadu dokumentus varēs iesniegt arī divās jaunās profesionālā maģistra studiju programmās Uzņēmējdarbības vadība un Tiesību zinātnēs.

Studējot profesionālajā maģistra studiju programmā Uzņēmējdarbības vadība varēs iegūt 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju – uzņēmumu un iestāžu vadītājs vai personāla vadītājs, kā arī profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Iestāties programmā var ikviens, kuram ir augstākā akadēmiskā vai 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Savukārt studējot profesionālajā maģistra studiju programmā Tiesību zinātne varēs iegūt 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju – jurists un profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs. Iestāties šajā studiju programmā var ikviens, kuram ir augstākā akadēmiskā vai 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnē bez jurista kvalifikācijas. Abas šīs studiju programmas tiek realizētas Sociālo zinātņu fakultātē pilna un nepilna laika studijās.