Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Re:Baltica publikācijā teikts, ka uzņēmums «Zelta bruģis» 2014.-2015. gadā kopumā no kādas Honkongas firmas saņēma nepilnus 30 miljonus USD kā aizdevumu. Latvijas firmas vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Azers Babajevs, savukārt tā pieder kādai Taivānas firmai. Tur minēts arī, ka Swedbank jums ir slēgusi kontus, vai tas tā ir?

Swedbank pārrunas ar mums sāka risināt labu laiku pirms kontu slēgšanas. Tas sākās 2017.gadā. Viņus interesēja, kas ir firmas patiesā labuma guvēji. Neoficiāli mums tika pateikts, ka varat pārāk necensties ar dokumentiem, jums tāpat tiks slēgti konti. Neskatoties uz to, ka mēs jau desmit gadus tikām apkalpoti šajā bankā. Taču, ja jūs tik ļoti uzstājat, dodiet dokumentus un mēs tos izskatīsim. Uz visiem jautājumiem tika sniegtas atbildes, uzrādīti dokumenti. Tie viņus apmierināja. Mums pateica: par jums interese ir zudusi, pagaidām varat strādāt tālāk.

Jūs sacījāt, ka jau desmit gadus bijāt Swedbank klients. Tātad jums jau desmit gadus ir bizness Latvijā?

Vairāk nekā desmit gadus. Mans bizness Latvijā pamatā ir saistīts ar ostu. Es ražoju un pārdodu celtniecības darba instrumentus dažādās pasaules valstīs. Rīga mums ir interesanta kā tranzīta osta. No Āzijas uz Eiropu tiek vestas preces, un Latvija mums šajā ziņā ir interesanta.

Kādas preces caur Latviju jūs vedat?

Tad ir jārunā par firmu «Kraftool», kuras īpašnieks un vadītājs esmu. Mūsu partneris ir jau minētā firma «Zelta bruģis», kas pieder Taivānas uzņēmējam. Arī viņš Rīgas ostā glabāja savu preci. Mēs kopā veicām biznesu ostā. Preci ir izdevīgi glabāt tieši ostas noliktavās. Ja īsti nezini, kur prece galu galā tiks pārdota, tad ostā to ir iespējams glabāt bez nodevu maksāšanas. Tikai tad, kad atrodas pircējs, prece tiek nogādāta uz tieši to valsti, kur vajag. Ņemot vērā, ka mūsu pircējs atrodas Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā, Austrijā, Ukrainā, Armēnijā un Moldovā, mums ir interesanta tieši tāda darba forma, kad mūsu prece atrodas ostā. Jo tiklīdz tu atstāj muitas zonu un ieved preci kaut vai jebkurā citā Rīgas noliktavā, tu šķērso Eiropas Savienības robežu un maksā nodevu, kura netiek atgriezta. Reeksporta gadījumā tā netiek atgriezta. Tāpēc visizdevīgākā ir ostas teritorija, jo te nav vajadzīga papildus dokumentu formēšana. Pat, ja tiek vests uz muitas noliktavu, ir nepieciešama papīru formēšana.

Tātad desmit gadus veicāt šo savu biznesu, desmit gadus sadarbojāties ar banku. Vai agrāk bija problēmas?

Nekādu problēmu nebija, bijām apmierināti. Līdz 2017.gadā jau pateica apmēram tā – praktiski jau ir pieņemts lēmums, ka jūsu kontus slēgsim, jo jūs esat nerezidenti. Mums nav saprotams, kas ir šis jūsu īpašnieks Taivānas pilsonis, varbūt, viņš ir kaut kāds dzērājs.

Tā jums arī jautāja – vai nav dzērājs?

Jā, mums prasīja pierādīt, ka viņš nav nekāds dzērājs un klaidonis. Prasīja pierādījumus tam, ka viņš ir reālais īpašnieks.

Kas ir šis Taivānas uzņēmējs? Kāds ir viņa bizness? Tas ir mērāms tūkstošos vai miljonos?

Protams, ka miljonos! Es neteiktu, ka Čārlzs Cao ir ļoti liels biznesmenis Taivānas mērogos, taču viņa bizness ir pietiekami liels. Pat mūsu sadarbībā ar viņu apgrozījums ir mērāms miljonos. Pats viņš nodarbojas ar biznesu daudzās pasaules valstīs, cik zinu, pārdod savas preces Birmā, arī Itālijā un citur Eiropā.

Jums tātad kontus slēdza nevis tāpēc, ka būtu aizdomas par «čaulas kompāniju» vai ārzonas biznesu, bet tikai tāpēc, ka jūs esat nerezidentu kompānija?

Jā, tā arī pateica – mēs nezinām, kas ir šis Taivānas uzņēmējs. Mēs atvedām dokumentus. Mēs bankai iesniedzām pat tādus dokumentus, kurus iesniegt nevajadzētu. Piemēram, izrakstu no Taivānas uzņēmēja personiskā rēķina, kuru viņš piekrita iedot. Beigu beigās viņi pārstāja baidīties, ka tas varētu būt kāds dzērājs. Saprata, ka tas ir normāls uzņēmējs. Tāpēc apmēram uz pusgadu bankas interese par mums pazuda, mēs mierīgi strādājām tālāk.

Kad Swedbank pieņēma galīgo lēmumu slēgt jūsu kontus?

Jautājumu sērija no bankas puses mums atsākās 2018.gada beigās. Decembrī banku sāka interesēt, kādā veidā firma «Zelta bruģis» saņēma naudu no Danske bank. Taču «Zelta bruģis» ir Latvijas firma, bet Danske bank tika apkalpota Honkongas firma. «Zelta bruģis» tiešā veidā no Danske bank pat neko nevarēja prasīt, jo tur apkalpots netika. Taču neskatoties uz to mēs sagādājām Honkongas auditora izziņu, kurā tika pamatots, ka nauda, kas tika aizdota, ir tās firmas nauda, kas to aizdeva. Tā ir firma «Pine City», kas to ir nopelnījusi tirdzniecības operāciju rezultātā ilgstošā laika periodā no 2003.gada. Arī šīs mūsu atbildes banku principā apmierināja un kontus neslēdza. Taču 2019.gada februārī mums tomēr paziņoja, ka mūsu konti tiks slēgti.

Kāds ir galvenais bankas arguments, kādēļ jums tiek slēgti konti?

Papīros nekas īpašs nav paskaidrots, apmēram - aizveram un viss. Taču ņemot vērā, ka ilgajos sadarbības gados ir izveidojušās arī cilvēciskās attiecības, sarunās var daudz ko saprast. Mēs izdzirdējām, ka esam nerezidenti un bankai esot grūti pārbaudīt mūsu operācijas, esot grūti pārbaudīt, no kurienes nauda, un banka negribot skandālus.

Kāda bija jūsu rīcība pēc tam, kad jums tika slēgti konti Swedbank?

Mēs vērsāmies citās bankās ar lūgumu atvērt kontu. Visur mūsu lūgumi ir izskatīšanas stadijā.

Tās ir Latvijas bankas, vai citu valstu bankas, kur gribat atvērt kontus?

Tās ir Latvijas bankas. Mēs neesam vērsušies nevienā ārvalstu bankā un netaisāmies to darīt. Mēs esam Latvijas uzņēmums, tātad mums ir jāstrādā caur kādu Latvijas banku. Diemžēl mēneša laikā neviena banka mums nav atvērusi kontu.

Kā jūs veselu mēnesi iztiekat bez konta bankā? Vai tas nerada problēmas?

Tas rada lielas problēmas. Mēs pagaidām tās risinām. Nākas ieguldīt personisko naudu. Nākas maksāt algas. Šī situācija ir nenormāla, taču ceram, ka tuvākajā laikā tā tiks atrisināta. Trīs bankas ir teikušas, ka atvērs kontu dienu no dienas. Taču jautājumu skaits mums tikai pieaug. Nesaprotam, kāpēc tā notiek. Redzam, ka to ietekmē avīžu raksti. Katrs jauns raksts padara nervozas bankas.

Bankas ir iebiedētas?

Ir tāda sajūta, ka bankām ir pienākums reaģēt uz katru jaunu rakstu. To bankas dara, uzdodot vēl kādu jautājumu mums. Mēs, lai atbildētu uz šo jautājumu, esam spiesti gatavot dokumentus. Tas prasa laiku. Tā jautājums tiek atlikts nedēļu no nedēļas.

Ko jūs darīsiet, ja nevarēsiet atvērt kontu nevienā Latvijas bankā?

Es pagaidām neticu, ka tas ir tik asi, ka nevarēsim atvērt kontu nevienā Latvijas bankā. Ja nevarēsim, piesaistīsim mūsu partneruzņēmumus, kas darbojas Eiropas Savienībā. Man ir firma Vācijā, ir Austrijā. Nāksies strādāt ar tām.

Tad jūs, visticamāk, arī strādāsiet caur Vācijas un Austrijas bankām?

Jā, kā gan citādi. Bet man vēl ir cerības, ka veselais saprāts Latvijā gūs virsroku.

Tātad jebkurā gadījumā savu biznesu Latvijā ciet neslēgsiet?

Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu. Ar noliktavu saistīto biznesu Latvijā uzsākām 2009.gadā. Tolaik bija pilnīgi cita tirgus konjunktūra, cita politiskā situācija pasaulē. Tātad projektu uzsākām vienos apstākļos, bet tagad atrodamies citos. Ja mēs vienkārši turpinātu to biznesa darbību, kas mums bija agrāk, proti, glabāt savas preces īrētās noliktavās, tad mēs ļoti ātri šeit Latvijā varētu izbeigt visas biznesa operācijas. Pārdodam savu preci un vairāk neievedam. Taču mums šeit ir nekustamais īpašums…

Cik jūs esat investējis Latvijā?

Trīsdesmit astoņus miljonus eiro.

Kādas valsts investīcijas ir jūsu ieguldījumi no juridiskā viedokļa?

Šīs investīcijas pašlaik ir noformētas, kā aizņēmumi no man piederošām kompānijām.

Jūs esat Krievijas pilsonis, vai varam uzskatīt, ka tās ir Krievijas investīcijas?

Šajā gadījumā runa ir par Honkongas firmu. Lieta ir tāda, ka es strādāju deviņās pasaules valstīs, kur darbojas man piederošas kompānijas. Tā ir Vācija, Austrija, Latvija, Krievija, Kazahstāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Taivāna, Honkonga un Ķīna. Vienās valstīs man ir izvietota ražošana – tā ir Ķīna, Krievija, Vācija. Citas valstis ir vai nu noieta tirgi, vai – kā Latvija – preču noliktavas.

Tātad jūs paši ražojat to produkciju, ko tirgojat?

Vairumu produkcijas mēs ražojam tiešām paši. Mums ir vairāk nekā divdesmit preču zīmes. Lielākās Kraftool, Zubr, Stayer. Mēs arī paši izstrādājam instrumentus, kurus ražojam. Mūsu elektroinstrumentu konstruktoru birojs atrodas Austrijā. Rokas instrumentu konstruktoru birojs mums ir Maskavā. Mums strādā konstruktori arī Ķīnā. Pats es esmu izgudrotājs. Man ir vairāk nekā četrdesmit izgudrojumu. Ir citi izgudrotāji. Vairāk nekā 90% no mūsu ražojumiem ir izstrādājuši mūsu pašu konstruktori. Mūsu elektroinstrumenti ļoti veiksmīgi tirgojas Krievijas un Kazahstānas tirgū. Mēs ņemam vērā šo tirgu īpatnības, labi tos zinām. Konkurējam ar lielajām pasaules firmām, kuras savu instrumentu modeļus nepielāgo konkrētām valstīm. Jo viņiem tas nav izdevīgi. Viņi izstrādā modeļus, kas tiks tirgoti visās pasaules valstīs visos kontinentos. Tāpēc viņi neņem vērā, piemēram, Krievijas tirgus īpatnības. Savukārt mēs radām savus instrumentus tieši ar nodomu, ka tie tiks izmantoti noteiktu valstu tirgos.

Jūs strādājat deviņās valstīs. Vai kādā no tām jums ir bijušas problēmas ar bankām?

Tik asas problēmas, ar kādām saskaramies šeit, tik tiešām nekur nav bijušas. Ir bijušas kaut kādas individuālas problēmas ar individuālām bankām. Taču nekur nav bijis sistemātisku problēmu. Kāda no Ķīnas bankām tur strādājošajai mūsu kompānijai ar savām darbībām izdarīja tā, lai mēs paši pieņemam lēmumu aiziet no šīs bankas. Taču ne tā, ka slēgtu mums kontu.

Vai tas bija saistīts ar to, ka jūs sadarbojaties ar Taivānas uzņēmumu?

Nē, mums atklāti pateica, ka tas ir saistīts ar sankcijām pret Krieviju, - tāpēc, ka šai Ķīnas bankai ir nodaļa ASV, viņi negribot problēmas. Viņi zina, ka mēs esam Krievijas uzņēmums, kas darbojas Ķīnā. Viņi mums sāka pieprasīt dokumentus, kurus citas Ķīnas bankas neprasīja. Mums nācās piegādāt dokumentu kalnus vārda tiešā nozīmē, jo mums sāka prasīt dokumentus par katru operāciju un par katru detaļu ražošanas procesā. Mēs esam ražotājs. Un mums sāka pieprasīt simtiem reižu vairāk dokumentu. Nedomāju, ka kāds tos vispār skatīja. Loģiski, ka mēs atvērām kontu citā Ķīnas bankā, kur mums neko tādu neprasa.

Kā kopumā sankciju politika pasaulē ir ietekmējusi jūsu biznesu, bez šī gadījuma ar Ķīnas banku?

Banku nosacījumi visur pasaulē ir kļuvuši daudz stingrāki, taču nedomāju, ka tas ir saistīts ar sankciju politiku. Tie vienkārši ir padarīti stingrāki. Sankcijas mūs ietekmēja tādā veidā, ka tika novājināta celtniecības industrija, kurai mēs esam piegādātāji.

Tas ir Krievijā?

Ne tikai Krievijā, visā Austrumeiropā, vēl daudzās valstīs. Nekā tāda, ka tikai Krieviju būtu skārušas sankcijas. No tām ir cietušas gan Kazahstāna, gan Ukraina. Praktiski visi. Liekas, ka sankcijas bija notēmētas tikai pret Krieviju. Bet patiesībā rikošetā ir trāpījis visiem. Taču nevarētu teikt, ka mūsu uzņēmumi kaut kā īpaši būtu cietuši sankciju dēļ. Kā savu preci tirgojām, tā tirgojam. Nedaudz pārkārtojām savu struktūru, lai atbilstu prasībām. Ļoti ir cietušas tās firmas, kas strādā ar aizņemtu naudu. Jo nauda ir kļuvusi dārgāka. Mēs aizņemtu naudu praktiski neizmantojam, tāpēc šis mums ir pagājis garām.

Jūsu loģistikas centra atklāšanā piedalījās Latvijas satiksmes ministrs, valsts sekretārs, Rīgas Brīvostas vadība. Tagad jums slēdz kontus. Vai esat vērsies pie palīdzības pie Latvijas valsts pārstāvjiem?

Esmu vērsies pie Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem Maskavā. Viņi solīja palīdzēt. Atsūtīja vēstuli, kurā informēja, ka vēlas sakomunicēt ar satiksmes ministru. Bet nekas konkrēts pagaidām nav noticis.

Jums tagad ir iespēja ar laikraksta palīdzību vērsties pie satiksmes ministra. Ko jūs viņam gribat pateikt?

Te man ir pat pierakstīts. Lūdzu mūs rekomendēt kādai Latvijas bankai, kurā mēs varētu atvērt kontu, jo pašreizējā mediju atmosfērā neviena banka mūs apkalpot nevēlas. Lūdzu izrādiet iniciatīvu un aizstāviet mūs kā ārvalstu investorus.

Sakiet pēc pieredzes, kur ir vieglāk uzsākt biznesu – Latvijā vai Ķīnā?

Ķīnā ir vieglāk uzsākt. Tādu pašu noliktavu kā jūs redzat pa logu šeit Kundziņsalā, mēs uzcēlām arī Šanhajā, Ķīnā. No ķīniešu puses mēs dzirdējām tikai piekrišanu un valdīja tikai un vienīgi labvēlīga attieksme. Ķīna ļoti palīdz ienākt ārvalstu investīcijām. Laikā, kad mēs būvējām vēl tikai pirmo mūsu noliktavu Ķīnā, bija izveidojusies tāda situācija. Ķīnas valdība bija izveidojusi industriālo parku un mēs tur iegādājāmies zemi. Bet izrādījās, ka uz tās vēl atrodas kāda fermera māja. Pārvaldnieks teica, ka tā nav problēma, mēs to nojauksim. Un pēkšņi notika force majore – Lielās Ķīnas valdība pieņēma likumu par privātīpašuma atzīšanu uz fermeru mājām. Radās sarežģījumi. Tai it kā vajadzēja kļūt par mūsu problēmu. Taču, kad tikos ar attiecīgā ciemata administrāciju, ciemata priekšnieks man teica – es tev personīgi apsolu, ka šo jautājumu atrisināsim, māju nojauksim, bet fermerim iedosim māju citā vietā! Un tā arī notika! Nekad nevienu reizi nav bijis gadījums, ka Ķīnā kāds mums par kaut ko būtu prasījis kukuļus.

Vai tiešām komunistiskajā Ķīnā ir mazāka birokrātija kā Eiropas Savienībā?

Var jau būt, ka kaut kur Lielajā Ķīnā ir arī lielāka. Bet Šanhajā, kur darbojamies kā ārvalstu investori, mums tā noteikti ir mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 27.augustā, Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 77, ekspluatācijā tika pieņemts Latvijā pirmais vācu mazumtirdzniecības tīkla «Lidl» veikals, pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).

Pērn rudenī Rīgā tika uzsākta arī «Lidl» loģistikas centra būvniecība. «Lidl» ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs, tajā ir aptuveni 10 500 veikali, un vairāk nekā 150 loģistikas centri, vēstī uzņēmuma mājaslapa.

Jau ziņots, ka biedrība «Mikrorajons» plāno vērsties tiesā, lai apstrīdētu, iedzīvotāju ieskatā, prettiesiski izsniegtu būvatļauju zemo cenu lielveikalu tīkla «Lidl» loģistikas centra būvniecībai Ulbrokas ielā. Biedrības pārstāvju ieskatā, būvatļauja izsniegta prettiesiski, jo pirms būvatļaujas izsniegšanas nav ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī nav izvērtēta būvniecības ieceres iespējamā ietekme uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka 2020.gadā, vienlaikus ar 55 miljonus eiro vērtā loģistikas centra atklāšanu Ulbrokas ielā, Latvijā plānots atvērt vismaz 10 «Lidl» veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Amazon gatavojas miljoniem pasūtījumu Melnajā piektdienā

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pēc Pateicības dienas ASV un citviet pasaulē iestājas Black Friday jeb Melnā piektdiena – diena, kad veikalos preces tiek izpārdotas ar ievērojamām atlaidēm.

Šogad Melnā piektdiena iekrīt 23.novembrī un izpārdošanas šajā dienā rīkos gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Laikus šim iepirkšanās drudzim gatavojas arī loģistikas centri.

Fotogalerijā ieskats ASV tirdzniecības giganta Amazon pasūtījumu izpildes centrā Hārtfordšīras grāfistē Lielbritānijā!

Pašlaik Lielbritānijā ir 13 Amazon pasūtījumu izpildes centri, kuros nodarbināti 24 000 cilvēku.

LASI ARĪ:

Bezoss: Kādu dienu Amazon bankrotēs

Lielbritānija no 2020.gada tehnoloģiju gigantiem piemēros jaunu nodokli

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsperu ražotājs Lesjofors Springs LV būvē jaunu rūpnīcu

Zane Atlāce - Bistere, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālajā teritorijā Meldru/Dūņu ielā Liepājā uzsākta atsperu ražotāja «Lesjofors Springs LV» jaunas rūpnīcas būvniecība, bet projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Uzņēmums «Lesjofors Springs LV» savu ražotni Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā atvēra pirms 15 gadiem. Tas nodarbina vairāk kā 150 cilvēkus un ražojot dažādas atsperes un citas metāla detaļas. Kā jaunās rūpnīcas būvniecību skaidro LSEZ SIA «Lesjofors Springs LV» direktors Ingars Jaunzems, pakāpeniski pieaugot apgrozījumam un darbinieku skaitam, esošajos – kopumā 7,5 tūkst. m2 uzņēmumam kļuvis par šauru.

«Esam atraduši finansējumu jaunas rūpnīcas būvniecībai, varam to atļauties un arī valsts nodokļu politika to veicina. Varam attīstīt paši savas rūpnīcas būvniecību.» Jaunā ražotne plānota 11,5 tūkst. m2 platībā.

Meldru/ Dūņu ielas industriālās teritorijas, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, tika sakārtotas 2014./2015. gadā. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis uzsver, ka agrāk šeit bija šaura grantēta iela. Tikai pēc ielas izbūves un komunikāciju ievilkšanas šī teritorija ir kļuvusi pievilcīga, un tāpēc arī šeit ir uzsākta ražotnes būvniecība, bet vēl vairākas šobrīd atrodas dažādās projektēšanas stadijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lidl Latvija plāno pieņemt darbā vairāk nekā 300 cilvēku

Zane Atlāce - Bistere, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Lidl Latvija» darbinieku skaits aprīlī pārsniedzis 100 cilvēku un līdz 2019. gada beigām šis skaits varētu trīskāršoties, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Elīna Ķibere.

Tuvākais mērķis esot aizpildīt vairāk nekā 130 vakantās veikalu vadītāju vietnieku pozīcijas. «Lidl» darbinieki netiek apmācīti no instrukcijām vai prezentācijām - visu līmeņu jaunie darbinieki vispirms iziet apmācību programmu ārzemēs. Tās ir praktiskas, sniedz tiešu darba pieredzi un, tām noslēdzoties, jaunie darbinieki ir pilnībā apguvuši savus ikdienas darba pienākumus. Tā kā katram amatam ir sava sarežģītības pakāpe, apmācības var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem vai gadiem.

Topošajiem «Lidl» veikalu vadītājiem apmācības ilgst vairāk par gadu. SIA «Lidl Latvija» jaunos darbiniekus patlaban apmāca Lietuvā, Bulgārijā, Vācijā, Polijā un Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu pakalpojumu sniedzējs Omniva atvēris klientu apkalpošanas centra filiāli Rēzeknē.

Neskatoties uz bažām par iespējamajām problēmām ar kvalificēta darbaspēka piesaisti, uzņēmums saskāries ar pārsteidzoši lielu vietējo interesi par iespējām strādāt uzņēmumā. Tas panākts, nodrošinot līdzvērtīgu atalgojumu un sociālās garantijas kā Rīgā nodarbinātajiem speciālistiem.

«Neskatoties uz publiskajā telpā nereti izskanējušajiem skaidrojumiem par augsto bezdarba līmeni Latgalē, adekvāta un līdzvērtīgu darba nosacījumu piedāvājuma gadījumā interese ir milzīga. Vietējie iedzīvotāji labprāt vēlas strādāt, taču sagaida, ka potenciālais darba devējs būs taisnīgs un par līdzīgu amata pienākumu veikšanu nemaksās ievērojami mazāk speciālistam tikai tāpēc, ka viņš ģeogrāfiski strādā citur, nevis Rīgā,» norāda Omniva vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnavas pašvaldība aizvadītā gada nogalē, 30.decembrī apstiprinājusi būvatļauju valstī pirmā Vācijas zemo cenu tīkla "Lidl" veikala celtniecībai.

Būvdarbi ietvers gan komerciālas ēkas, gan ielas posma izbūvi, lai varētu piekļūt ēkai. Būvdarbus pabeigt plānots ne vēlāk kā līdz 2021.gada jūlijam, informēja pašvaldībā.

Daļai veikala ēkas būs divi līmeņi, bet daļai - viens līmenis, savukārt stāvvieta būs paredzēta 148 automašīnām.

Ielas posma izbūvei ir noslēgts pašvaldības un uzņēmuma "Lidl Eesti" līgums, kas paredz, ka kompānija apmaksās divas trešdaļas ceļas posma izdevumu, bet pašvaldība - trešdaļu izmaksu. Ja ielas posms netiks izbūvēts, komercēku nebūs iespējams izmantot.

"Lidl Eesti" pieder arī nekustamie īpašumi Tartu un Tallinā. Kompānija Igaunijas galvaspilsētā plāno atvērt piecus vai sešus veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu

Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Spožākie industriālie objekti Latvijā un Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2018

Gājēju tilts pār Mūsas upi Bauskā

Gājēju tilts pār Mūsas upi nodots ekspluatācijā 2016. gadā. Pasūtītājs Bauskas novada pašvaldības iestāde «Bauskas novada administrācija». Projekts un BK daļa «BT projekts». Būvnieks «TILTS ». Pārbaude ar slodzi «Inženierbūve».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas, ceļi, tilti, termināļi, sūkņu stacijas, loģistikas centri – šīs un citas industriālās būves ir viens no ekonomikas virzītājiem un veido salīdzinoši nozīmīgu īpatsvaru visas būvniecības nozares kontekstā, secināts konferencē Izaicinājumi industriālajā būvniecībā - piemēri Baltijā.

Industriālo objektu pasūtītāji Baltijā ir valsts akciju sabiedrības, pašvaldības, komercuzņēmumi, Zemkopības ministrija, u.c, Db.lv norāda biedrības Building Design and Construction Council valdes locekle Agrita Lūse.

Aktivitāte šajā nozarē šobrīd ir liela, ko apliecināja arī konferencē sniegtais pārskats par 31 industriālo objektu, kas pēdējo gadu laikā tapis Baltijas valstīs (skatīt galerijā).

Objektu izmaksas mērāmas miljonos, tiek realizēti arī pārrobežu sadarbības projekti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, kā piemēram gudrais ceļš SMART E67, kas ietvēris mūsdienīga viedā ceļa aprīkojuma uzstādīšanu Latvijā un Igaunijā un ļaus autovadītājiem reāllaikā saņemt noderīgu informāciju par braukšanas apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

DB pēta: identisku produktu cenas veikalos krietni atšķiras

Olga Štāla, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Identisku pārtikas produktu cena dažādās tirdzniecības vietās atšķiras, turklāt dažām precēm – vairāk par vienu eiro, tā secināms gan pēc DB veiktā cenu monitoringa 2018. gada 12 mēnešos, gan pēc aptaujāto ekspertu sacītā.

DB pētījums veikts mēnešu mijā trīs vienos un tajos pašos mazumtirdzniecības veikalos: Rimi, Maxima un Elvi.

Pārsteigumu nav

Rimi ir nedaudz dārgāks par Maximu, bet Elvi izskatās visdārgākais. Tomēr, raugoties atsevišķu preču virzienā, tik viennozīmīgi tas nav. Piemēram, griķi Valdo 4x125 g Elvi visu gadu bija krietni lētāki. Pirmajos piecos mēnešos tie tika pārdoti par 0,99 eiro, kas bija par 0,42 eiro mazāk, salīdzinot ar Rimi, un par 0,39 eiro – ar Maximu. Savukārt mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem Aptamil 2 800 g gan šķiet nesamērīgi dārgāks. Tā cena Elvi galvenokārt ir virs 14 eiro, kamēr Rimi un Maximā – virs 10 eiro. Tādējādi uz veikaliem vispirms var doties azartiskos cenu izpētes darbos un noenkuroties pie izdevīgākā piedāvājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvai 2018 pieteiktie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2019

1. Jauna dzīvojamā ēka. Privātmāja Ādažu novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts arhitekts Jānis Alksnis, Modus Mood.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telpu un teritoriju uzkopšanas uzņēmums SIA «P.Dussmann» 2018.gadā sasniedzis apgrozījumu 4,468 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7,7% vairāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums 2018.gadā arī atgriezies pie peļņas, kas pēc nodokļu nomaksas veidoja 424 tūkstošus eiro, pretēji zaudējumiem 2017.gadā.

SIA «P.Dussmann» galvenie darbības virzieni 2018.gadā bija telpu un teritoriju uzkopšana, kā arī ēdināšanas, fiziskās apsardzes un tehniskās apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana. Starp uzņēmuma klientiem ir «Rimi» un «Linstow» tirdzniecības centri, biroja un loģistikas uzņēmumi. SIA «P.Dussmann» nodrošina kafejnīcas pakalpojumu sniegšanu Nacionālo Bruņoto Spēku struktūrās, Valdo biznesa centrā, kā arī Rīgas 47.vidusskolā, tāpat arī veiktas ēdienu piegādes uz vairākiem bērnudārziem.

2019.gadā uzņēmuma apgrozījums varētu būt augstāks, kā arī uzlabosies tā rentabilitātes rādītāji, sacīts SIA «P.Dussmann» gada pārskatā. Šogad uzņēmums plāno turpināt attīstīt uzkopšanas un apsaimniekošanas nozares, piesaistot jaunus klientus no privātā sektora, tāpat iecerēts attīstīt jaunus pakalpojumus, kā arī plānots piedalīties atklātajos publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Drukātava pārceļas uz jaunuzcelto ražošanas ēku

Lelde Petrāne, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās drukas uzņēmums SIA «Drukātava» ir pārcēlis savu ražošanu no īrētām telpām Rīgā uz Olaines novada Rasmaņiem, kur pēc uzņēmuma pasūtījuma uzbūvēta tehnoloģiskajām prasībām atbilstoša pilnīgi jauna ēka.

Kopumā projektā ir ieguldīti 498 tūkstoši eiro, kas ietver zemes iegādi, komunikāciju izbūvi, ēkas būvniecību un pārvākšanās izdevumus. Projektam ir saņemts Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 173 250 eiro apmērā.

«Vietu ārpus Rīgas izvēlējāmies, jo galvaspilsētā, ja arī ir pieejama zeme ar tikai rūpnieciskās apbūves zonējumu, tad tā ir salīdzinoši dārga. Turklāt tehnoloģiju laikmetā, kad pasūtījumu saņemšana un saskaņošana notiek elektroniski, turklāt ap 70% produkcijas tiek eksportēti, svarīgāk ir atrasties tuvāk lidostai, ap kuru ir koncentrējušies visi lielie loģistikas centri, nevis pilsētā, turklāt klienti no centra ar auto mūs var sasniegt tikpat ātri kā līdzšinējā mājvietā Pārdaugavā,» skaidro SIA «Drukātava» valdes loceklis Valdis Jirgens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem vienlaicīgi nomāt biroja, tirdzniecības un preču uzglabāšanas prasībām atbilstošas telpas.

Jaunais projekts atrodas komerciāli attīstītā Pierīgas daļā – Mārupē. Tas izvietots divos stāvos, kopējā platība - 6060,9 m2.

Šobrīd nomai ir pieejamas deviņas dažādas telpu grupas ar platībām, sākot no 330 m2 līdz 1023 m2.

Par jaunā biznesa centra pirmajiem nomniekiem kļuvuši augsto tehnoloģiju importētāji.

Precīzu investīciju apjomu projekta attīstītāji nevēlējās atklāt, taču kopumā projektā esot investēti vairāki miljoni eiro, un tā finansēšanā piedalījās banka «Citadele» un valsts finanšu institūcija ALTUM.

«Šāds risinājums, kad biroja, tirdzniecības un noliktavas telpas atrodas vienuviet, atvieglo komunikāciju starp uzņēmuma darbiniekiem. Šāda modeļa biznesa centri ir populāri citās valstīs, piemēram, Igaunijā. Uzņēmumi arvien vairāk izvērtē iespējas, kā efektivizēt savu darbu, ietaupīt laiku un pārraudzīt visus loģistikas un klientu apkalpošanas posmus. Mēs apzināti izvēlējāmies šo vietu, jo te ir atbilstoša infrastruktūra – vienlīdz tuvu atrodas kā Rīgas centrs, tā lidosta. Turklāt līdzīga veida un platību telpas šajā Pierīgas rajonā ir ļoti pieprasītas,» komentēja projekta attīstītāja SIA «Midicom Baltic» valdes loceklis Marks Locovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» grupas uzņēmums ieguldījumiem komercīpašumos «New Hanza Capital» kļuvis par SIA «NHC 5» vienīgo īpašnieku,informē ABLV grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Līdz ar to «New Hanza Capital» īpašumu portfelis papildināts ar diviem objektiem Rīgā - biroju ēku Elizabetes ielā 23, kuras kopējā platība ir 4324,9 kvadrātmetri, un biroju telpām Elizabetes ielā 21A-102, kuru kopējā platība ir 688,1 kvadrātmetrs.

Darījuma īstenošanai izmantoti uzņēmuma finanšu līdzekļi, kā arī aizņēmums. «Minētā darījuma summa tiks iekļauta likvidējamās »ABLV Bank« likvidācijas pārskatā par 2019.gada janvāri pozīcijā »Nauda no atgūtajiem ieguldījumiem«, kas tiks publicēts oficiālajā izdevumā »Latvijas Vēstnesis«,» teikts paziņojumā Nasdaq Riga.

Bankas pārstāvji skaidro, ka, ievērojot sākto «ABLV Bank» likvidāciju, tās turpmākajās prioritātēs nav nekustamā īpašuma attīstīšana un pārvaldīšana, līdz ar to tiek veikta grupas nekustamā īpašuma uzņēmumu pakāpeniska sagatavošana pārdošanai, kas ir viens no bankas likvidatoru uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

New Hanza Capital ieguldījusi 11 īpašumos ar kopējo vērtību 48,3 miljoni eiro

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos New Hanza Capital AS strādājis ar peļņu pirms nodokļiem 225,60 tūkstošu eiro apmērā, savukārt koncerna peļņa pirms nodokļiem sasniedza 417,84 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna īpašumā esošo ieguldījuma īpašumu skaits trešajā ceturksnī nav mainījies — tie ir 11 īpašumi ar kopējo tirgus vērtību 48,3 miljoni eiro.

Koncerna ieņēmumi 2019. gada deviņos mēnešos veido 2,9 miljonus eiro; modificētā EBITDA 2019. gada 30. septembrī sasniedza 1,1 miljonu eiro (ienākumi pirms nodokļiem, procentu izmaksām, nolietojuma un amortizācijas, ieguldījuma īpašumu pārvērtēšanas rezultāta); bruto aktīvi, salīdzinot ar stāvokli 2018. gada beigās, auguši par 12%, sasniedzot 63,2 miljonus eiro.

New Hanza Capital AS ir 2006. gadā dibināts uzņēmums, kas savus līdzekļus iegulda komercīpašumos.

Sabiedrības darbības mērķis ir, nodrošinot ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, komercīpašumos ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus, ilgtspējīgi palielināt ienākumus no telpu nomas un veicināt īpašuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Uzņēmuma komercīpašumu portfelī ir VEF biroju ēkas, airBaltic centrālais birojs lidostā Rīga, biroju ēka Elizabetes ielā 23, loģistikas centri Rīgā un Ķekavas novadā, kā arī citi īpašumi. Kopējā iznomājamā telpu platība pārsniedz 77 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru