Būve

Binders pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā prasījuma maksimālo summu

Db.lv, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Ceļu būves firma SIA «Binders» pārjaunojusi komercķīlu, palielinot tās nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 390 tūkstošiem eiro - līdz 1,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu manu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Komercķīla nodrošina saistības, kas izriet no līguma par valūtas maiņas un atvasināto finanšu instrumentu darījumiem.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju 10.jūnija, dzēsta iepriekšējā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 910 tūkstoši eiro.

SIA «Binders» šobrīd ir aktuālas kopumā 12 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Binders» reģistrēta 1993.gadā, tās pamatkapitāls ir 5 851 820 eiro. 2016.gadā SIA «Binders» apgrozījums samazinājās un bija 55,101 miljoni eiro; arī kompānijas peļņa saruka un bija 636 543 eiro. Kompānija vidēji nodarbināja 340 darbiniekus un tās kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 192 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Binders asfaltbetona rūpnīcā jūlijā saražota miljonā tonna asfalta

Lelde Petrāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā «Rīga» piekto peronu par teju 15 miljoniem eiro izbūvēs SIA «Binders», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

AS «Starptautiskā lidosta »Rīga«» izsludinātajā iepirkuma konkursā par piektā perona izbūvi uzvarēja «Binders», kas darbus veiks par 14 949 839 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Iepriekš lidosta bija plānojusi, ka šī perona izbūve izmaksās 14,782 miljonus eiro bez PVN.

«Binders» dibināts 1993.gadā un tā pamatkapitāls ir 5 851 820 eiro, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 64 717 139 eiro, bet peļņa - 1 494 466 eiro. «Binders» 40% daļu pieder SIA «Nule 7», 30% - SIA «Taino 1» un 30% - SIA «Trustee».

Kā ziņots, līdz ar piektā perona izbūvi lidosta «Rīga» plāno palielināt apkalpoto kravu apmēru, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja lidostas «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Binders gaida, kad varēs uzsākt ceļa rekonstrukcijas darbus Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA "Binders", atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām, plāno uzsākt Lietuvas valsts nozīmes reģionālā ceļa Kūlupenai - Darbenai pilnu rekonstrukciju.

Lai arī būvdarbi bija jāuzsāk jau 16.martā, saistībā ar Lietuvas valdības lēmumu no 17.marta slēgt valsts robežas, darbu sākums tiek prognozēts ne ātrāk kā maijā. Šobrīd notiek darba izpildes grafiku un robežu šķērsošanas procedūras saskaņošana.

Pašlaik grantētā ceļa Nr. 2306 Kūlupenai - Darbenai posmu no 0,00 līdz 11,240 un no 11,880 līdz 14,669 kilometram pārbūves gaitā paredzēts pilnībā rekonstruēt, veicot pilnu ceļa segas konstrukcijas izbūvi, tai skaitā atsevišķos posmos veicot atkūdrošanu, kā arī ieklājot asfalta kārtu. Tāpat tiks demontētas vecās un izbūvētas 14 jaunas ceļu šķērsojošās caurtekas un ceļa barjeras, kā arī veikts ceļa posmā esošā tilta remonts. Projekta līgumcena ir 5,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Cointer Concesiones apstrīdēs Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Garantijas remontdarbi posmā Nīca - Rucava atzīti par nekvalitatīviem

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvi par 38,5 miljoniem eiro veiks Binders un ACB

Db.lv, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzvarētājiem atklātajā konkursā būvdarbu veikšanai «Valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posma km 25,50-39,40 (abas brauktuves) un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera posma km 0,00-1,65 segas pārbūve (pastiprināšana)» ir paziņota piegādātāju apvienība «Binders un ACB», liecina Latvijas Valsts ceļi informācija.

Apvienības piedāvājums atbilst visām konkursā izvirzītajām prasībām un tās piedāvātā cena – 38,5 miljoni eiro bez PVN bija viszemākā.

Kopumā iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: piegādātāju apvienība «Binders un ACB» (piedāvātā līgumcena bez PVN 38 498 327,17 eiro); piegādātāju apvienība «Strabag» (piedāvātā līgumcena bez PVN 40 401 020 eiro); piegādātāju apvienība «SC&I» (piedāvātā līgumcena bez PVN 39 980 301,09 eiro).

Pieņemto lēmumu desmit dienu laikā var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, ja kāds no pretendentiem, kas piedalījās konkursā, uzskata, ka ar pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā ir aizskartas tā likumīgās tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu remontdarbus Vidzemes šosejas posmā pie Sēnītes par teju 38,5 miljoniem eiro veiks piegādātāju apvienība Binders un ACB. Būvdarbi tiks veikti valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža posmā no 25,5. līdz 39,4.kilometram abās brauktuvēs un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns- Valmiera posmā līdz 1,65.kilometram. Uzņēmuma Binders valdes priekšsēdētājs ir Aigars Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VIDEO: 8 miljonus vērtais Krasta ielas remonts pabeigts, bet ar defektiem

Zane Atlāce - Bistere, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasta ielā ir pabeigti ielas seguma atjaunošanas darbi, taču ne bez defektiem - atklājies, ka lietus ūdens lūkas pārāk skaļi klaudz.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs pastāstīja, ka oficiāli Krasta ielas remontdarbi pabeigti 31.jūlijā, dokumentācija būvvaldē tiks iesniegta augustā. Projekts sadalīts trīs kārtās, pašlaik pabeigta otrā kārta, pirmo kārtu paredzēts noslēgt nākamgad. Pašlaik Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ogres ielai nomainīts segums, uzstādītas jaunas ceļa zīmes. «Runājot par kvalitāti – ir, ko parādīt būvniekam, lai viņš to izlabotu. Ir jautājumi par zemes kvalitāti, par bruģa ieklāšanas kvalitāti u.c., bet šos momentus būvuzņēmējs izlabos. Lietus ūdens pieņēmēji ir pārāk skaļi, jāsaprot, kāpēc. Kad brauc mašīnas, tas ir ļoti skaļi, tā tas nevarētu palikt,» teica V.Reinbahs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai starptautiskajā lidostā "Rīga".

Konkursa uzvarētājs ir personu apvienība B.S.L. Infra. To veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries.

Apvienības finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro.

"Šis Rail Baltica posms ir apjomīgs un sarežģīts: stacijai un dzelzceļam, kas ienāks lidostā pa estakādi, pilnībā jāiekļaujas lidostas infrastruktūrā, respektējot arī citus blakus plānotos vērienīgos projektus. Konkursa rezultātā ir izdevies iegūt starptautiskas un vietējas kompetences savienojumu kopā ar atbilstošu finanšu piedāvājumu. Ir gandarījums, ka, lai arī iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās, konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro. Darbu izpildes laiks paredzēts pieci gadi. Jāatzīmē, Austrijas uzņēmumam Swietelsky AG ir gandrīz 100 gadu pieredze dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā,” komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Divas apvienības konkurēs par Rail Baltica stacijas, uzbēruma, tilta projektēšanu un būvniecību

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica starptautiskās dzelzceļa stacijas Rīgā, tilta un uzbēruma kompleksās apbūves projektēšanas un būvniecības tehniskos un finanšu piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti: personu apvienība «BESIX RERE GROUP» un personu apvienība «ITL Rail Baltica». Šis bija starptautiska iepirkuma noslēdzošais posms, pēc kura pieteikumu izvērtēšanas konkursa komisija pieņems lēmumu, ar kuru no pretendentiem 2019. gada pirmajā ceturksnī tiks slēgts līgums, uzticot konkursa uzvarētājam veikt projektēšanu un būvdarbus.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors, skaidro: «Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksā apbūve ir Latvijas otrās simtgades vērienīgākais un sarežģītākais infrastruktūras objekts. Konkursa uzvarētāju izvēlēsimies tuvāko mēnešu laikā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu pēc tam, kad tiks izvērtēta saņemto piedāvājumu atbilstība definētajām prasībām, veicamo darbu izmaksas un sasniedzamie kvalitātes rādītāji. Jau 2019. gada pirmajos mēnešos ar labākā piedāvājuma iesniedzēju plānots noslēgt līgumu par projektēšanas un būvniecības darbu izstrādi tuvāko divu gadu laikā, lai 2021. gadā varētu uzsākt būvdarbus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigts ceļu pārvads Daugavpilī, kas savieno divus pilsētas mikrorajonus - Jaunbūvi ar Piena kombināta mikrorajonu, informē pilsētas dome.

Būvobjektu veido divas kārtas: pirmā kārta paredzēja esošo ielu pārbūvi, tajā skaitā rotācijas apļa izbūvi un saistīto inženierkomunikāciju pārbūvi – 2.070 km garumā. Šie darbi vēl turpinās un tos plānots pabeigt oktobrī. Līgums noslēgts ar CBF SIA «Binders», būvdarbu summa 4,35 milj. eiro bez PVN.

Savukārt otrā kārta paredzēja Satiksmes pārvada (tilta) būvniecību pār dzelzceļu Smilšu iela – Malu iela un saistīto pieslēgumu izbūvi – 0.4 km garumā - šie darbi ir pabeigti, bet objekts vēl jānodod ekspluatācijā. Līgums noslēgts ar PA «T un KT», būvdarbu summa 6,51 milj. eiro bez PVN.

Būvuzraudzību objektā veica SIA «Isliena V» un SIA «GEO CONSULTANTS», autoruzraudzību veica SIA «BRD PROJEKTS».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ziemas pārtraukuma 21. aprīlī plānots atsākt būvdarbus uz Jūrmalas šosejas (A10) posmā no gājēju tilta pie Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "LatvijasValsts ceļi".

21. aprīlī divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte) satiksmei tiks slēgta nobrauktuve no Rīgas apvedceļa virzienā uz Jūrmalu, bet trešdien 22. aprīlī satiksmei tiks slēgta arī nobrauktuve no Jūrmalas šosejas virzienā no Rīgas uz Babīti/Imantu. Līdz ar to Babītes iedzīvotāji izbraukšanai un iebraukšanai Babītē nevarēs izmantot Liepu aleju un Celtnieku ielu, būs jāizmanto Rožu iela.

Satiksmes organizācijai tiks izveidotas pa vienai apgriešanās vietai uz Jūrmalas šosejas pie Rīgas robežas un uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem.

Plānots, ka jūnijā uz Jūrmalas šosejas tiks slēgta viena brauktuve, satiksmi abos virzienos organizējot pa otru brauktuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga" iesniegta sūdzība, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "Saipem-Rizzani De Eccher JV".

Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" 2019.novembrī izsludināja starptautisku konkursu, lai atrastu būvnieku "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi būvniecībai.

Izvēlēts Rail Baltica lidostas mezgla būvnieks 

Noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai...

Par konkursa uzvarētāju 2020.gada decembra beigās tika pasludināta personu apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas SIA "Binders" un AS "LNK Industries".

Personu apvienības piedāvātā līgumcena ir 236 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, lai aizņemtu mazāk vietas, "Rail Baltica" dzelzceļš un stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda būve Latvijā tiks veidota pirmo reizi.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā Rīga piekto peronu par teju 15 miljoniem eiro izbūvēs SIA Binders, kura valdes priekšsēdētājs ir Aigars Sēja. Līdz ar piektā perona izbūvi lidosta Rīga plāno palielināt apkalpoto kravu apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par Aleksandra Čaka ielas, Rīgā, seguma atjaunošanas būvdarbiem ir pieteikušies trīs pretendenti, informēja pašvaldībā.

Konkursā pieteikumus iesnieguši uzņēmumi AS "A.C.B.", SIA "Ceļu būves firma "Binders" un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"". Būvnieki piedāvātā darbus veikt par 3,71 līdz 3,81 miljonu eiro.

Projekts paredz veikt ielas seguma atjaunošanu Marijas un Aleksandra Čaka ielu posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai. Seguma atjaunošanas laikā brauktuvei tiks atjaunots asfaltbetona segums, ietvēm nomainīs nolietoto asfaltbetona virskārtu pret bruģakmeņiem, kā arī tiks atjaunotas brauktuves apmales, nomainītas komunikāciju aku lūkas un uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju. Velojoslas izbūvi projekts neparedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgas domes Satiksmes departaments šī gada budžetā ieplānojis 24,41 milj. eiro.

Tā liecina Rīgas domes portālā pieejamā informācija. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 17 milj. eiro ir paredzēti transportbūvju pārbūvei, izbūvei un ielu seguma periodiskajai atjaunošanai. Kopējo summu veido neizmantoto līdzekļu atlikums no pagājušā gadā paredzētās mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām 13,96 milj. eiro apmērā un 10,75 milj. eiro uzturēšanai piešķīrusi VAS Latvijas Valsts ceļi. Jāmin, ka Rīgas pašvaldība pēdējos gados ir izpelnījusies asu kritiku par situāciju pilsētas ielās un uz tiltiem. Atsevišķi infrastruktūras projekti, kurus bija plānots uzsākt jau pērn, diemžēl uz priekšu kustas salīdzinoši lēni.

Atsevišķas lielās ielas Rīgā jau ilgāku laiku sagādā galvassāpes pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Viena no tādām ir Krasta iela. Iepriekš tika solīts, ka remontdarbi te sāksies jau pērn jūlijā, taču nekā. Iepriekš nu jau bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks taisnojās, ka remontdarbu ieilgšana bieži ir saistīta ar nepieciešamību vispirms sakārtot pazemes komunikācijas, lai tuvākajos gados tās vairs nebūtu jāaiztiek, un tieši šis bijis arī viens no Krasta ielas remontdarbu aizkavēšanās iemesliem. Šis projekts ir sadalīts divās daļās. Proti, ir nošķirta velosipēdu infrastruktūras izveide un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņa. Pērn rudenī noslēgts līgums ar SIA Binders par seguma atjaunošanu Krasta ielas brauktuvei. Līguma summa ir 8,1 milj. eiro ar PVN, DB pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. Arī gājēju/veloceļa pārbūves projekts esot gatavs un šobrīd notiek sagatavošanās darbi iepirkumam par objekta izbūvi. Plānots, ka visi darbi Krasta ielā tiks pabeigti šajā būvdarbu sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būves uzņēmuma AS A.C.B. attīstība sadalāma četros nozīmīgos etapos; viens no tiem – ar rūgtu pieredzes garšu.

2009. gadā krīzes sitiens bija sāpīgs, rezultātā uzņēmums nonāca uz izdzīvošanas sliekšņa, atklāj AS A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis. Bija nepieciešami desmit gadi, lai tas atkal sasniegtu pirmskrīzes apgrozījuma apjomu. Uzņēmuma apgrozījums kopš 2016. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 55,9 milj. eiro līdz provizoriski 132 milj. eiro 2018. gadā, tuvu tam slieksnim, kāds bija 2008. gadā, kad apgrozīti 138 milj. eiro. «Kopējā Latvijas ceļu nozares kapacitāte ir aptuveni 400–500 milj. eiro gadā, un mēs nodrošinām apmēram 30% no tās,» viņš vērtē.

Bez ceļiem nekur netiksi

Pie uzņēmuma izveides šūpuļa pirms 27 gadiem atradās Valdis Lejnieks (tagad ir valdes priekšsēdētājs) un Edvīns Tankelsons (šobrīd valdes loceklis). «Viņiem tolaik nekas nepiederēja, tehnika tika nomāta, bet vēlme un degsme bija spēcīga,» teic A. Sviķis. Viņš uzņēmuma līdzšinējo dzīvi iedala četros lielos posmos. Pirmais bija uzņēmuma izveides periods, kad divi azartiski cilvēki sāka darboties ceļu būves jomā. Daudzi citi tolaik dibinātie nozares uzņēmumi šobrīd vairs nepastāv, izņemot SIA Binders, kas darbojas kopš 1993. gada un vēl aizvien ir tuvākais un lielākais A.C.B. konkurents, bet reizē arī partneris, jo lielākos projektos abi Latvijas ceļu būves smagsvari apvieno resursus un strādā plecu pie pleca. Kā pirmo izrāviena laiku, kad A.C.B. sāka audzēt muskuļus, kas pēc tam ļāva no salīdzinoši maza uzņēmuma izaugt par nozares smagsvaru, A. Sviķis min 2003. gadu, kad tika iegādātas daļas Zviedrijas uzņēmumā Mobil Asfalts un vēlāk to kompānija arī pārpirka pilnībā. «Tolaik ieguvām pirmo asfalta rūpnīcu, kas ceļu būvē strādājošam uzņēmumam ir trumpis. Tika iegūts spēks. Pēc tam tika iegādāta vēl viena rūpnīca Saulkalnē, kā arī nopirkti uzņēmumi 8 CBR Smiltenē, Ceļi un tilti Rēzeknē, Ceļdaris Ogrē, SIA Salenieku bloks. No 2003. līdz 2011. gadam būtībā tika izveidota A.C.B. grupa. Gandrīz katru gadu tika nopirkts kāds no uzņēmumiem Latvijā, un šādi izpletām savu darbību valsts robežās, nosedzot aizvien vairāk reģionu,» raksturo A. Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk būvēt 45 miljonus eiro vērto satiksmes pārvadu Sarkandaugavā

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzsākta dzelzsbetona pāļu dzīšana satiksmes pārvadam pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte, kura plānotās izmaksas ir 45,4 miljoni eiro.

Pārvada remontdarbus plānots pabeigt 2022.gadā, un iecerēts, ka tā izbūve būtiski samazinās sastrēgumu veidošanos maģistrālajās Sarkandaugavas ielās un pie dzelzceļu pārbrauktuves, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

"Rīga - Skulte satiksmes pārvada izbūve ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu galvaspilsētas infrastruktūras attīstīšanas objektiem. Pārvada izbūve ievērojami atvieglos transporta plūsmu uz Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvēm, uzlabos tuvāko apkaimju iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un satiksmes drošību, kā arī ilgtermiņā veicinās visaptverošas un integrētas satiksmes infrastruktūras attīstību un tranzīta kravu transporta plūsmas novirzīšanu no pilsētas centra un Sarkandaugavas," uzsver departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta ilgi gaidītā Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu autovadītāju sapnis sācis īstenoties - gandrīz 14 km garā posmā uzsākta Vidzemes šosejas segas pārbūve posmā no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, informē darbu veicēji - piegādātāju apvienība Binders un ACB.

Uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža uzsākts šosejas abu brauktuvju segas pārbūves (pastiprināšanas) process posmā no 25,50. līdz 39,40. km jeb no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, pilnībā ietverot to, un vēl apmēram 1 km Siguldas virzienā. No Sēnītes mezgla turpinājumā uz Murjāņiem segas pārbūve pusotra km garumā tiks veikta arī Valmieras šosejai jeb a/c A3 Inčukalns – Valmiera posmā no 0,00. līdz 01,65.km.

Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un tuneļveida caurteka. Projekts paredz ceļa brauktuves segas pārbūvi, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar esošajām šķembām, cementu un izlīdzināts. Tai pa virsu trijās kārtās ieklāta jaunā asfalta sega. Kopumā ieklāšanai paredzēta asfaltbetona apjoms - 179 877 t. Projekts neparedz ceļa smilts salturīgā slāņa nomaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru