Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī pašlaik pieprasītākās ir biroju telpas platībā līdz 120 m2. Vēlams, lai tās atrastos Rīgas centrā, ziņo Latio.

Pēc kompānijas rīcībā esošajiem datiem, pagājušajā gadā 27% uzņēmumu vēlējās nomāt 31 – 80 m2 lielus birojus, bet 22% – 81–120 m2 lielus birojus. Par 121 – 200 m2 plašām telpām interesējās 17% potenciālo nomnieku, bet biroji platībā virs 1000 m2 bija nepieciešami 5% uzņēmumu.

Vērtējot pēc darbības nozares, lielākais pieprasījums pēc biroju telpām šā gada sākumā bija no to uzņēmumu puses, kuri strādā finanšu, juridiskajā, konsultāciju, transporta un loģistikas jomās. Daļu pieprasījuma veido arī ārvalstu kompānijas, kas sniedz transporta, finanšu pakalpojumus. Šogad samazinājies pieprasījums pēc telpām no valsts pārvaldes iestāžu puses.

Rīgas mērs Nils Ušakovs atbalsta ieceri iznomāt 11. novembra krastmalas daļu peldošo piestātņu izveidei uzņēmumam P.V.B., norādot, ka rīkot konkursu par šo ieceri būtu neētiski.

Galvenais iemesls tam ir fakts, ka šī esot uzņēmuma P.V.B. ideja, un uzņēmējs pats ar to vērsies pie pašvaldības. Ušakovs arī uzsver, ka galvenais sabiedrības satraukuma iemesls ap šo procesu radies izskanējuša vārdu salikuma dēļ - «iznomāt krastmalu», lai arī ne trotuāru, ne brauktuves nav plānots iznomāt.

«P.V.B. jau kopš 2004.gada ir sarunu un sarakstes procesā ar Rīgas domi par projekta Riga marine city īstenošanu. Diemžēl dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ projekta virzība notiek lēni,» vēstulē vicemēram raksta uzņēmuma valdes loceklis Juris Videnieks, kurš pirms gada par toreizējā satiksmes ministra A.Šlesera padotības iestāžu naudu apceļoja pasauli, aicinot latviešus atgriezties mājās. Ņemot vērā pašreizējās domes vadības politiskos uzstādījumus, J.Videnieks ļoti cer beidzot ieceri realizēt.

Pretstatā citām nozarēm, auto nomas un līzinga tirgi Baltijā jau atkopjas, un šīs nozares starptautiskā milža Sixt pārstāvji pārliecināti, ka reģionā vēl ir potenciālsUzlabošanās vērojama visā Eiropā, jo uzņēmumi meklē iespējas izmantot ārpakalpojumus.

Kāda, jūsuprāt, pēc dažiem gadiem izskatīsies auto noma un auto līzings, kādos virzienos šajā laikā šīs nozares attīstīsies?

R. P. Mūsu klientu autoparka menedžeri regulāri tiekas ar uzņēmumiem, lai noskaidrotu, ko viņi turpmākajos piecos gados sagaida no līzinga kompānijas. Piemēram, tagad daudzi uzņēmēji jautā, kad mēs mūsu autoparkos ieviesīsim videi draudzīgas automašīnas - tad, kad būs izdevīgi braukt ar hibrīdauto. Tātad mēs saprotam, ka ir jāizstrādā piedāvājums šajā virzienā, jo klienti tuvāko gadu laikā to no mums sagaida. Mēs izstrādājam, piemēram, piedāvājumu, kurā īsāku distanču braucieniem un pilsētai pieejami hibrīdauto.

Biroju telpu segmentā aktivitāte joprojām zema, informē Nira fonds.

Biroju telpu cenas joprojām nomniekiem ir pievilcīgas, spriež kompānijas speciālisti, norādot, ka, piemēram, telpas augstākā līmeņa – A klases biroju centros esot piedāvājumā pat par 8 eiro/m2. Tomēr šāda cena tiek piedāvāta telpām, kuru platība pārsniedz 200 m2. Savukārt nomnieku, kam vajadzētu tik lielas telpas, šobrīd ir maz.

Galvenokārt uzņēmumi pieprasa birojus, kas nav lielāki par 100 m2. Nereti klienti, kas meklē lielas platības birojus, vēlētos 2 – 3 atsevišķus kabinetus, pieņemšanas telpu, taču tirgū dominē atvērta tipa biroji.

Samērā bieži klienti meklē 30 – 40 m2 lielus birojus Rīgas centrā, kam būtu autostāvvietas. Šo prasību apmierināt esot grūti.

Turpmāka A un B klases biroju nomas maksu samazināšanās nav gaidāma, prognozē nekustamā īpašuma kompānija Ober Haus Real Estate.

2009.gadā piedzīvots būtisks biroju nomas maksu kritums – pēc kompānijas datiem – pat par 40 – 45 %. 2010.gada sākumā tās ir stabilizējušās. Pašlaik A klases birojus iespējams nomāt par 7 līdz 12 eiro/m2, bet B klases biroju nomas maksas ir robežās starp 5 un 8 eiro/m2.

Tā kā pašlaik jauni biroju ēku projekti tiek attīstīti ļoti maz, tuvākajos divos gados nav gaidāma būtiska piedāvājuma palielināšanās, tādējādi brīvo platību piedāvājums pakāpeniski samazināsies. Šis faktors kopā ar prognozēto IKP pieaugumu 2012.gadā ļaujot izteikt prognozes, ka arī nomas maksa varētu palielināties tuvākajos pāris gados. «Patlaban vidējais nomas maksu fiksēšanas termiņš līgumos ir divi – trīs gadi, tomēr, ja tiek slēgti līgumi uz ilgāku laiku, tajos bieži tiek atrunāta iespēja nomas maksu paaugstināt – katru gadu palielinot bāzes likmi un papildus paredzot nomas maksas paaugstināšanu pēc Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas indeksa,» komentē Kaspars Millersons, Ober Haus Komercnodaļas vadītājs.

Rīga. Latvijas aviosabiedrība airBaltic līdz gada beigām plāno atvērt birojus Latvijas novados, lai ceļošanas iespējas padarītu pieejamākas reģionu iedzīvotājiem.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar Rietumeiropu, pašlaik savos ceļojumos aviosabiedrību pakalpojumus izmanto relatīvi mazāk. Tādēļ valstī, jo īpaši reģionos, vēl ir ļoti daudz cilvēku, kas jau tuvākajā laikā varētu kļūt par mūsu pasažieriem. Atverot jaunos birojus, airBaltic padarīs savus pakalpojumus pieejamākus reģionu iedzīvotājiem."

airBaltic birojus atvērs Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā. Arī Rīgā papildu jau esošajam birojam Berga bazārā tiks atvērta vēl viena tirdzniecības un konsultāciju vieta.

airBaltic birojos būs iespējams saņemt informāciju par pakalpojumiem, iegādāties aviobiļetes, veikt pasažieru vārdu, lidojumu datuma un maršruta maiņu, saņemt Eurobonus programmas apkalpošanu, kā arī iegādāties priekšapmaksas mobilo tālruņu karti airBalticcard Mobile un aviokompānijas suvenīrus.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic līdz gada beigām plāno atvērt birojus Latvijas novados, lai ceļošanas iespējas padarītu pieejamākas reģionu iedzīvotājiem, liecina aviosabiedrības sniegtā informācija medijiem.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks, komentējot šos plānus, sacīja: "Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar Rietumeiropu, pašlaik savos ceļojumos aviosabiedrību pakalpojumus izmanto relatīvi mazāk. Tādēļ valstī, jo īpaši reģionos, vēl ir ļoti daudz cilvēku, kas jau tuvākajā laikā varētu kļūt par mūsu pasažieriem. Atverot jaunos birojus, airBaltic padarīs savus pakalpojumus pieejamākus reģionu iedzīvotājiem."

airBaltic birojus atvērs Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā. Arī Rīgā papildu jau esošajam birojam Berga bazārā tiks atvērta vēl viena tirdzniecības un konsultāciju vieta.

airBaltic birojos būs iespējams saņemt informāciju par pakalpojumiem, iegādāties aviobiļetes, veikt pasažieru vārdu, lidojumu datuma un maršruta maiņu, saņemt Eurobonus programmas apkalpošanu, kā arī iegādāties priekšapmaksas mobilo tālruņu karti airBalticcard Mobile un aviokompānijas suvenīrus.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sākusi Latvijas Tūrisma biroju pārstrukturizāciju Somijā un Zviedrijā, slēdzot birojus un pārejot uz klientu apkalpošanu pa tālruni.

Nozari pārstāvošās uzņēmēju organizācijas ir paudušas neapmierinātību ar iecerēto pārstrukturizāciju un uzrakstīja atklātu vēstuli, kas adresēta premjeram I. Godmanim, ekonomikas ministram K. Gerhardam un Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktoram U. Vītoliņam.

Vēstulē uzsvērts, ka tūrisms saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju, “Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” , “Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēm”, kā arī ar citiem valsts tūrisma plānošanas dokumentiem, ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību. Taču prakse liecina par pretējo. Gadu no gada tiek samazināts TAVA piešķirtais finansējums, kurai tādējādi nav iespējams realizēt labi uzsāktās mārketinga aktivitātes.

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Eiropas auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs Sixt no šodienas Rīgā sācis iznomāt velosipēdus par 70 santīmiem pusstundā vietās, kur savulaik atradās BalticBike nomas velosipēdu novietnes. Savlaik BalticBike iznomāja velosipēdus par 70 santīmiem stundā.

Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems sarunā ar Nozare.lv atteicās minēt, cik lielas investīcijas ieguldītas šajā projektā, taču norādīja, ka nākamgad plānots velonomas piedāvājumu būtiski paplašināt. Patlaban velosipēdus var iznomāt 12 vietās, un kopumā šogad tiks piedāvāti 130 velosipēdi. Reģistrēties var, zvanot pa tālruni, kā arī izmantojot mobilo aplikāciju. Prezentācijas pasākumā ar aplikācijas palīdzību velosipēdu izdevās iznomāt aptuveni piecās minūtēs.

Transporent jūlijā atkārtotā nomas tiesību izsolē iegādājies nomas tiesības uz pašvaldībai piederošiem zemes gabaliem velosipēdu nomas punktu veidošanai Rīgā. Transporent izsolē bija vienīgais pretendents un nomas tiesības uz deviņiem zemesgabaliem ieguva par 2175 latiem gadā.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti pirmdien atbalstīja piecu pašvaldībai piederošu zemesgabalu iznomāšanu SIA Transporent (Sixt) velosipēdu nomas staciju izveidošanai, liecina domes sniegtā informācija medijiem.

Uz pieciem gadiem plānots iznomāt 10 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Aleksandra Grīna bulvārī, līdzās Uzvaras parkam, 8 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu - Mūkusalas ielā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, 10 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu - Doma laukumā un 20 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Meža prospektā, netālu no Zooloģiskā dārza ieejas.

Savukārt uz 3 gadiem plānots iznomāt 10 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Dzirnavu ielā pie Zaļās ielas.

Galīgais lēmums par zemesgabalu iznomāšanu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Pērn Sixt divriteņus bija iespējams iznomāt 12 stacijās Rīgas centrā un ārpus tā. Deviņi nomas punkti patlaban atrodas uz zemesgabaliem, kurus Sixt nomā no pašvaldības.

Bauskas policija strādā, lai apturētu pirms pāris dienām pilsētā sākto «biznesu» - alkohola nomu. Tā informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa priekšnieks Ainars Stankevics, vēsta laikraksts Diena.

Valsts policijas darbiniekiem izdevies veikt pasūtījumu - iznomāt alkoholiskā dzēriena pudeli. Līdzīgi kā pirms pāris dienām laikraksta Bauskas Dzīve organizētā žurnālistiskā eksperimentā, arī šoreiz pakalpojuma sniedzējs nevēlējās līdz ar alkohola pudeli iedot darījumu apliecinošu dokumentu jeb čeku, kā arī nomas līgumu. Kad policijas darbinieki pieprasīja līgumu, tas tika sagatavots. Aizdevuma līguma veidlapu rotā SIA SEA VITA rekvizīti, informē laikraksts.

Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes Licenču un nodrošinājumu daļas speciālists Jānis Ruskulovs skaidrojis, ka lietas, ko nevar lietot citādi kā patērējot, nav izīrējamas. Šāda prasība ietverta Civillikuma 2113. pantā: «Par īres un nomas līguma priekšmetu var būt kā visas ķermeniskas lietas, ko nav aizliegts atsavināt, tā arī tiesības. Reālservitūtus drīkst iznomāt tikai kopā ar valdošo nekustamo īpašumu. Lietas, ko nevar lietot citādi kā patērējot, nav izīrējamas.»

Siguldas novada pašvaldība līdz 30.maijam aicina pieteikties interesentus, kuri vēlētos iznomāt divus neizmantotus Siguldas pilsētas ūdenstorņus, kā arī iznomāt pašvaldībai piederošu nelielu ēku pie Gūtmaņalas.

Siguldas pilsētā esošie ūdenstorņi jau ilgstoši netiek izmantoti un tos iespējams pielāgot citām funkcijām. Viens ūdenstornis atrodas Saules ielā 6, otrs – Gulbju ielā 8, Siguldā. Siguldā jau ir divi ūdenstorņi, kuri pielāgoti siguldiešu vajadzībām – gan Kultūras un mākslas telpa Siguldas Tornis, gan SIA Saltavots birojs.

Savukārt ēka pie Gūtmaņalas netiek izmantota jau vairākus gadus un to plānots iznomāt tūrisma pakalpojumu sniegšanai, ja kādam interesentam šāda iecere būs saistoša.

Plašāka informācija par pašvaldībai piederošajiem objektiem pieejama pie Teritorijas attīstības pārvaldes Telpiskās attīstības plānotājas Zanes Gateres pa tālruni 67800957.

SIA Rimi Latvia šobrīd iepazīstas ar Konkurences padomes (KP) lēmumu, kurā norādīts, ka starp Rimi grupas uzņēmumiem un tirdzniecības centru telpu īpašniekiem bijusi aizliegta vienošanās.

Tomēr jau visdrīzākā laikā tiks lemts par tālāko rīcību un, visticamāk, lēmums tiks pārsūdzēts, DB norādīja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere.

Jāatgādina, ka aizliegtā vienošanos bijusi starp Rimi grupas uzņēmumiem SIA Rimi Latvia, SIA Supernetto un SIA Plesko Real Estate un tirdzniecības centru telpu iznomātāju SIA Marno J. Vienošanās izpaudusies, līgumos paredzot liegumu iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez Rimi grupas uzņēmumu atļaujas.

Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 163,130 tūkst. Ls apmērā, kā arī tiem jāpārtrauc konstatētais pārkāpums. KP arī atklājusi, ka Rimi grupas uzņēmumu un SIA Marno J noslēgtie līgumi piešķir Rimi grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu konkrētā tirdzniecības centra platību iznomāšanu.

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Konkurences padome (KP) atklājusi, ka veikalu tīklu Cento un Iki operators SIA Palink pārkāpis vienošanās aizliegumu, līgumos ar tirdzniecības centru telpu iznomātājiem iekļaujot liegumu iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez SIA Palink atļaujas. Uzņēmumam piemērots sods 13 tūkst. Ls apmērā.

Paturot tiesības lemt par citu tirdzniecības centra platību iznomāšanu, SIA Palink varētu ne vien ierobežot potenciālos nomniekus, bet arī nepamatoti ierobežot iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību, norāda KP.Tomēr uzņēmumam piemērotais naudas sods ir samazināts, jo līgumos iekļautie ierobežojošie nosacījumi netika reāli piemēroti. Turklāt SIA Palink, pēc savas iniciatīvas veicot grozījumus pārkāpumu saturošajos līgumos, pārkāpumu pārtraucis un izmeklēšanas laikā sniedzis KP informāciju, kas bija būtiska lietas izskatīšanai.

Ierobežojošie nosacījumi bija iekļauti 23 līgumos, bet vēl 12, kas saturēja līdzīgus nosacījumus, lietas izpētes laikā jau bijuši pārtraukti.

Turpmāk sociālā tīkla Facebook lietotājiem būs iespēja iznomāt un noskatīties filmas.

Filmu studija Warner Bros. būs pirmā no studijām, kas piedāvās šādu iespēju, uzsākot testa programmu, ar kuras palīdzību Facebook lietotāji varēs iznomāt filmas, raksta techland.time.com.

ASV Facebook lietotāji varēs iznomāt filmu uz 48 stundām caur filmu oficiālo Facebook lapu, taču katra nomas reize maksās 30 Facebook kredītus vai arī 3 ASV dolārus. Warner Bros. pārstāvis Tomas Geveks norādījis, ka šo jauno iespēju var salīdzināt ar kalna iešanu pie Muhameda.

Pirmā filma, kas būs pieejama testa programma, būs The Dark Knight.

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.