Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam. Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, Ķīnai stabilizējot savu valūtu pēc tās vērtības krituma, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās.

Ķīnas rīcība «nomierināja valūtu tirgu, un mēs redzējām, kā akciju tirgus [..] sāka vērsties pozitīvā virzienā,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pirmdien bija ievērojami sarukušas pēc tam, kad Ķīna ļāva juaņas kursam pret ASV dolāru krasi kristies, šādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Investori otrdien nedaudz atslāba, kad Ķīnas Tautas banka fiksēja juaņas kursu pret dolāru augstākā līmenī, nekā analītiķi bija gaidījuši. Tas bija signāls par zināmu savaldību pēc tam, kad ASV pirmdien pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori».

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

ASV biržu indeksi trešdien kritās, ko noteica satraukums par nenoteiktību ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktā, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz četru mēnešu zemākajam līmenim pēc plašas neapmierinātības ar Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas jaunāko breksita manevru.

Britu mārciņas vērtība kritās arī pret eiro dienu pēc tam, kad Meja piedāvāja pārskatītu breksita vienošanās variantu, ietverot tajā solījumu, ka Lielbritānijas parlamenta deputātiem tiks dota iespēja balsot par ierosinājumu sarīkot otru breksita referendumu, bet tikai gadījumā, ja viņi apstiprinās breksita vienošanos.

«Politiķi no visām pusēm nonievāja viņas priekšlikumus, atstājot mārciņu četru mēnešu zemākajā līmenī, kamēr premjerministre gaida sava amata beigas,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Džefrijs Halijs.

Viņš brīdināja, ka «risinājums ir tikpat tālu kā jebkad iepriekš».

Mejas panākto breksita vienošanos parlaments ir trīsreiz noraidījis, un viņa ir solījusi nākt klajā ar savas atkāpšanās plāniem īsi pēc nākamā balsojuma par šo vienošanos.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, pieaugot bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu pēc ziņām, ka Ķīna varētu ierobežot retzemju elementu eksportu, un bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Konflikts starp Pekinu un Vašingtonu draudēja tālāk saasināties, Ķīnas valsts medijiem pieminot retzemju elementu eksporta iespējamu pārtraukšanu uz ASV kā Ķīnas prettriecienu tirdzniecības karā. Retzemju elementi ir būtisks resurss viedtālruņu, militārās aparatūras un citu svarīgu preču ražošanā.

Ķīnas valsts laikraksts «Global Times» savā ievadrakstā brīdināja, ka «ASV nožēlos,ka piespiedušas Ķīnu rīkoties ar retzemju elementiem».

«Tiek uzskatīts – ja ASV aizvien vairāk slāpē Ķīnas attīstību, Ķīna agri vai vēlu izmantos retzemju elementus kā ieroci,» vēstīja laikraksts.

«Spreadex» analītiķis Konors Kempbels atzina šos draudus par katalizatoru trešdienas kritumam biržās, nosaucot retzemju elementus par Ķīnas «ne pārāk slepenu ieroci tirdzniecības karā».

Pasaules biržu indeksi ceturtdien atkal kritās, ASV un Ķīnai mēģinot novērst sarunu izjukšanu, kuru mērķis ir izbeigt tirdzniecības konfliktu starp abām valstīm.

Pēc mēnešiem ilgām sarunām, kurās Vašingtona un Pekina šķietami tuvojās vienošanās panākšanai, šis rožainais scenārijs izskatās gandrīz nesasniedzams pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka Savienotās Valstis piektdien no 10% līdz 25% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, jo Ķīnas dēļ tirdzniecības sarunas virzās pārāk lēni.

Tramps ceturtdien vēlēšanu kampaņas pasākumā Floridas štatā sacīja, ka Ķīna «lauzusi darījumu» tādos veidos, kas pelnījuši augstākus tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses sekretārs Gao Fens iebilda, sakot, ka Ķīna ir ievērojusi savas saistības un «jau ir sagatavojusies visām iespējamām situācijām», kas var nozīmēt pretpasākumus jauniem vai augstākiem ASV tarifiem.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Samazinājās arī Eiropas biržu indeksi, savukārt britu mārciņas vērtība stabilizējās pēc otrdienas krituma līdz divu gadu zemākajam līmenim.

Pēc Volstrītas indeksu palielināšanās līdz jauniem rekordiem analītiķi bija brīdinājuši, ka akciju cenām varētu būt sarežģīti turpināt kāpumu, jo ir gaidāmi pieticīgi 2.ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji.

Noskaņojumu ietekmēja arī vāji ASV mājokļu tirgus dati, kā arī bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu.

«Investori ir skaidri satraukti par to, ka tirdzniecības konflikta turpināšanās starp ASV un Ķīnu var kaitēt ekonomikas izaugsmei un prasīt monetārās politikas atvieglošanu drīzāk tagad, nevis vēlāk,» Forex.com piezīmē konstatēja analītiķis Favads Razakzada.

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, turpinoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, savukārt Āzijas biržās kritumu veicināja arī plašie protesti Honkongā.

Āzijas tirgi ievadīja kritumu sēriju pēc divas dienas ilguša kāpuma, un Honkongas biržas indekss samazinājās par 1,7%, kamēr Honkongas centru paralizēja protesti pret valdību un vēlāk izcēlās sadursmes starp policiju un demonstrantiem.

Āzijas kritumam sekoja Eiropas biržu indeksu samazināšanās, un pēc tam saruka arī Volstrītas indeksi.

«Tirgus ir nobažījies par ASV ekonomikas izaugsmi, globālo izaugsmi, un tarifu jautājumu,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Investoriem arī bija mazāk cerību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinātu procentlikmes, pēc tam, kad ASV atlika muitas tarifu noteikšanu Meksikas preču importam.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%, sarūkot izredzēm uz vienošanos ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un samazinoties ASV valsts obligāciju ienesīgumam.

Pirmdien kritās arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un negatīvs katalizators šai ziņā bija arī politiskā krīze Honkongā.

Analītiķi sacīja, ka jaunākā eskalācija ASV-Ķīnas tirdzniecības karā ietekmējusi investoru noskaņojumu, veicinot atbrīvošanos no riskantiem aktīviem un pievēršoties zeltam un citiem tradicionāli drošiem ieguldījumiem.

«Goldman Sachs» paziņoja, ka pagājušās nedēļas notikumi vedina uzskatīt, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības cīņa «izrādās eskalējusies par pilnīgi izvērstu konfliktu» un ka tirdzniecības vienošanās starp Pekinu un Vašingtonu vairs nav gaidāma pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2020.gadā.

«Goldman Sachs» prognozēja, ka zemāki kapitāla tēriņi šī tirdzniecības kara dēļ var samazināt ASV ekonomikas izaugsmi par 0,1 līdz 0,2%.

ASV biržu indeksi ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas biržu indeksi kritās, valdot bažām par neskaidru globālās ekonomikas perspektīvu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

Volstrītas indeksi nedaudz palielinājās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) Ņujorkas filiāles vadītāja Džona Viljamsa izteikumiem, kas deva jaunu signālu, ka ASV centrālā banka šomēnes var pazemināt procentlikmes.

Viljamsa izteikumi arī izraisīja ASV valsts obligāciju ienesīguma samazināšanos un ASV dolāra vērtības krišanos.

Lielbritānijas oficiālā prognozē ceturtdien bija teikts, ka valsts ieslīgs gadu ilgā recesijā, ja tā izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās par ekonomiskajām attiecībām nākotnē.

Tirgu analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka satraukumu par globālo ekonomiku līdz šim ir kompensējuši centrālo banku norādījumi, ka tās nepieciešamības gadījumā iejauksies, lai atbalstītu izaugsmi.

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto.

Āzijas biržu indeksi pārsvarā saruka, un samazinājās arī Eiropas un ASV biržu indeksi.

"Notikumu attīstība Ķīnā, kur centrālā banka samazināja atsauces procentlikmi par 10 bāzes punktiem, turpina norādīt uz pasaules otras lielākās ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Ķīnas Tautas banka otrdien piecu gadu aizdevumu likmi, kas tiek izmantota hipotekāro aizdevumu likmju noteikšanai, samazināja no 4,3% līdz 4,2%, lai gan tika gaidīts samazinājums par 15 bāzes punktiem. Viena gada aizdevumu likme, kas kalpo kā atsauce korporatīvajiem aizdevumiem, tika samazināta no 3,65% līdz 3,55%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Volstrītā akciju cenas otrdien kritās, mazinoties investoru cerībām uz atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

Pasaules akciju tirgi trešdien pieredzēja ievērojamus kritumus, ko noteica bažas par globālo ekonomiku pēc nelabvēlīgiem Ķīnas un Vācijas ekonomikas datiem un ASV obligāciju ienesīguma rādītājiem.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» kritās par 3,1%, kas ir lielākais tā kritums šogad. Eiropas vadošo biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%.

Ķīnas rūpniecības preču izlaide sasniedza 17 gadu zemāko līmeni, bet Vācijas ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī palēninājusies līdz 0,4%.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu, un tas gadu desmitiem ir bijis ticams recesijas priekšvēstnesis.

«Mums ir jauna brīdinājuma gaisma uz ekonomikas problēmu tablo,» sacīja ING analītiķi. «Tirgus ir satraukts par recesiju.»

Ekonomisti vairākus mēnešus ir brīdinājuši, ka ieilgušais ASV-Ķīnas tirdzniecības karš grauj kapitālieguldījumus un nomāc globālo noskaņojumu.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, Ķīnas un Eiropas ekonomikas datiem radot bažas par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kamēr tirgi gaida ASV Kongresa balsojumus par ASV valsts parāda griestu pacelšanu.

Londonas, Parīzes, Frankfurtes un Tokijas biržu indeksi samazinājās par vismaz 1%. Kritās arī ASV biržu indeksi, bet mazākā mērā.

Ķīnas ražošanas aktivitāte maijā saruka otro mēnesi pēc kārtas, kas ir jaunākā pazīme, ka Ķīnas ekonomikas atveseļošanās zaudē tempu. Šis kritums "norāda, ka ekonomikas atveseļošanās sastopas ar izaicinājumiem", sacīja "Pinpoint Asset Management" prezidents un galvenais ekonomists Dživei Džans.

Inflācija Vācijā maijā samazinājās lēnāk, nekā bija gaidīts, un līdzīga tendence bija arī Francijā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas atzinīgi novērtēja šos inflācijas kritumus, bet brīdināja, ka cīņa pret cenu pieaugumu vēl nav beigusies.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Kā jau bija gaidāms, trešdien Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja pazemināja bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,75%-2%.

FRS politikas veidotāji norādīja uz augošiem riskiem – globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, kura atrisinājums tuvākajā laikā nav paredzams. FRS vadītājs Džeroms Pauels tirgiem apliecināja, ka ASV centrālā banka ir gatava agresīvi rīkoties, ja ekonomikā sāktos lejupslīde. Pēc viņa izteikumiem Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» kritumu nomainīja kāpums un tas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par 0,1%.

«Tirgus tika izpārdots pēc fakta, ka FRS izdarīja, kas no tās tika gaidīts, un neko vairāk,» sacīja «Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo. "Pauels izturējās ļoti labi jautājumu un atbilžu laikā. Viņš bija ļoti konsekvents. Tirgus ir atvieglots par to.»