Biznesa vieta: Avotu iela kļuvusi par kāzinieku magnētu 

Avotu ielu Rīgā pavisam noteikti varētu pārdēvēt par kāzu ielu, jo nelielajā ielas posmā no Čaka līdz Lāčplēša ielai cits citam blakus atrodas seši kāzu saloni.

Linda Zalāne, 2014. gada 17. februāris plkst. 7:40

Faktam, ka vienā ielā līdzās pastāv tik daudz vienas specializācijas salonu ir gan plusi, gan mīnusi. Lielākās ieguvējas ir klientes, proti, sievietes, kuras nolēmušas nolūkot kāzu kleitu, jo, iegriežoties Avotu ielā, iespējams koncentrētā veidā apskatīt plašu sortimentu dažādās cenu kategorijās un izvēlēties sev tīkamāko. «Klientēm ir ļoti ērti, it īpaši tām, kuras atbraukušas no citas pilsētas ar mērķi vienā dienā atrast kāzu kleitu. Viņām nav «jāskraida» pa pilsētu meklējot salonus, jo, atnākot šeit, viss ir vienuviet. Šādu praksi, ka vienā ielā atrodas vairāki kāzu saloni, redzēju arī ASV,» stāsta kāzu salona Pērle īpašniece Diāna Svetlova. Pirms astoņiem gadiem viņas salons šeit bijis viens no pirmajiem. Pie ilgdzīvotājiem pieskaitāms arī salons Jūlija, kas esot bijis celmlauzis. Lielākā daļa Avotu ielas kāzu salonu strādājot jau ilgus gadus, bet netrūkstot arī tādu, kas izmēģina savu varēšanu, paļaujoties uz «specializētās» ielas slavu, taču pēc laika durvis ver ciet. Iemesls ir lēmums salonu atvērt kādā citā Rīgas rajonā vai arī nespēja izturēt milzīgās konkurences slogu, atzīst DB aptaujātie kāzu salonu īpašnieki. «Vienu brīdi šeit bija vēl vairāk šādu veikalu. Šķiet, – desmit. Patlaban ar esošajiem ir gana. Negribētos, lai šeit uzrastos vēl kāds, jo konkurence ir sīva. Katrs klientus piesaista ar savu sortimentu un cenām, bet kopumā dzīvojam draudzīgi,» atzīst D. Svetlova. Piemēram, ja kliente Pērlē esot noskatījusi kleitu, bet blakus esošajā salonā plīvuru, tad abu uzņēmumu īpašnieces sadarbojoties un abas preces ļaujot uzmērīt vienā salonā. Runājot par pieprasījumu, aptaujātās kāzu salonu saimnieces atzīst, ka pēdējā gadā vērojama lielāka pircēju aktivitāte. Iespējams, tāpēc, ka pagājušā gada skaitlī bijis 13, kas daudziem asociējas ar ķibelēm.

Vieta jāiekaro

Ielauzties jau stabilā konkurentu saimē nemaz neesot tik viegli. Pirms pusotra gada šeit durvis vēris kāzu salons Abi divi. «Mēs konkurējam ar cenu, sortimentu un apkalpošanas kultūru, jo, cik dzirdēts no klientēm, ne visos salonos viņas saņēmušas laipnu attieksmi,» stāsta Abi divi īpašniece Olga Feldmane. Viņa apzināti vēlējusies atvērt salonu tieši Avotu ielā, kas ir labi zināma konkrētai klientūrai. Piemēram, otram Abi divi salonam, kas četrus gadus darbojas Upīša pasāžā, nepieciešama reklāma, bet šim ne. Lielākā daļa kāzu salonu strādā arī brīvdienās, kad Avotu ielā esot jūtama īpaši liela rosība. «Esmu novērojusi, ka klientes izstaigā vairākus salonus. Ne vienmēr visas varam apkalpot, jo katrai klientei jāvelta daudz laika. Paiet apmēram stunda, kamēr tiek uzlaikotas vairākas kleitas, tādēļ strādājam pēc pieraksta. Arī svētdienās,» stāsta uzņēmēja. Interesanti, ka vēl aizvien modē esot mežģīnes. Pieprasījums pēc tām ir saglabājies kopš Kembridžas hercogienes Keitas Midltones kāzām. Abi divi iespējams arī dažas kleitas nomāt, bet tas neesot pieprasīts pakalpojums. Lietuvā apmēram 90% gadījumu kāzu kleitas tiek nomātas, bet Latvijas sievietes vēlas iegādāties savu kāzu kleitu.

Lai cik rožaina varētu šķist strādāšana «kāzu» ielā, nākoties pieredzēt arī nepatīkamus pārsteigumus. Īsi pēc Abi divi atvēršanas, naktī tika saskādēts salona logs. Nevarot gan apgalvot, ka to izdarījis kāds no konkurentiem, bet šāda iespēja tiekot pieļauta. To, ka šajā ielā sava vieta jāiekaro, atzīst arī modes salona Bai:doo īpašniece Baiba Tolpežņikova, kura šeit sākusi strādāt kopš oktobra un īpaši siltu uzņemšanu no apkārtējo uzņēmumu puses neesot izjutusi. Labākas attiecības esot izveidojušās ar blakus esošā veikala Apavu bode īpašnieku. «Reiz pie manis atnāca kāda kundze, kura skaidri norādīja, ka šeit klienti jau esot sadalīti, un lai nemaz necerot kādu pārvilināt. Viņa arī neticīgi iztaujāja, vai es maz mākot šūt kāzu kleitas,» stāsta B. Tolpežņikova. Šādām sievišķīgām intrigām viņa negrasoties ļauties, bet uzskaita vairākus šīs ielas plusus, kādēļ šeit ir izdevīgi strādāt: Avotu ielā apgrozās daudz sieviešu, kas ir viņas potenciālās klientes, netālu atrodas vairāki audumu veikali, kā arī telpām ir adekvāta nomas maksa. Mēnesī par 14 m2 lielām telpām jāmaksā 150 eiro. Lai gan telpas esot mazas un šauras, vietas pietiekot. Priekštelpā salona īpašniece pieņem klientus un uzklausa viņu vēlmes par iecerētā tērpa šūšanu, bet telpas tālākā galā iekārtota uzlaikošanas kabīne. Vienīgais mīnus – salona telpas netiek apkurinātas un ziemas spelgonī nākas izlīdzēties ar elektrisko sildītāju. Par traucējošu faktoru viņa arī neuzskata dzērājus, kas reizēm iemaldās salonā. «Viņi ir tādi labdabīgi un ienāk, lai apjautātos, kā man klājas. Lai gan neesmu bailīga, drošības labad durvis slēdzu ciet,» stāsta B. Tolpežņikova.

Neliela vilšanās

Pirms pusotra gada uz Avotu un Lāčplēša ielas stūra durvis vēra jaunu un mazlietotu apavu veikals Apavu bode. «Mēs esam ielēkuši pēdējā vilciena vagonā, jo šis ielas posms no cilvēku plūsmas aspekta ir pateicīgākais. Tieši šāds bija mans aprēķins – atrast telpas par adekvātu samaksu vietā ar labu cilvēku plūsmu,» stāsta Apavu bodes īpašnieks Haralds Simtnieks. Pēc nostrādātā perioda viņš secinājis, ka cilvēku plūsma nav tik liela, kā sākotnēji bija cerējis. Šī nav viena no maģistrālajām iepirkšanās ielām pilsētā. Pa Avotu ielu nejauši garāmgājēji nestaigā, bet uz šejieni nāk ar konkrētu mērķi. Šā iemesla dēļ aktīvi esot jāstrādā ar reklāmas izvietošanu sociālajos portālos. «Lai gan šā veikala izveidē esam ieguldījuši daudz darba, jo telpas bija katastrofālā stāvoklī, intensīvi meklējam vēl kādas telpas, kur varētu atvērt otru veikalu,» atklāj H. Simtnieks. Savukārt runājot par intensīvo automašīnu plūsmu, arī tā biznesam labumu nenesot. «No rītiem šeit ir lieli sastrēgumi, jo iepretim atrodas pārtikas veikals Elvi, kuram preču piegāde ir no Avotu ielas puses. Lielās piegādes mašīnas aizsprosto ceļu citiem satiksmes dalībniekiem, līdz ar to aiz loga vērojama nervoza situācija – autovadītāji signalizē,» stāsta H. Simtnieks. No šīs situācijas lielākais cietējs esot blakus Elvi esošais juvelieru veikals, kuram piegādes automašīnas šajā gadā jau divas reizes norāvušas uz ēkas fasādes novietoto izkārtni.

Pēc uzņēmēja novērojumiem, Avotu ielā stabili turoties kāzu saloni, bet pārējie uzņēmumi mainās biežāk.

Vietu iesildījuši

«Astoņus gadus šeit atradās sieru un vīna veikals. Tas sevi bija izsmēlis, un saimniece sāka domāt par jaunu biznesa virzienu. Izpētot Vācijā esošos eko veikalus, tika nolemts ko tādu īstenot arī Latvijā,» stāsta eko produktu veikala 122 Lakstīgalas pārdevēja Lienīte Čodare. Veikals vēl ir gluži jauns – strādā vien pusgadu. Tuvumā neesot neviena līdzinieka, tādēļ esot cerība, ka klienti taciņu iestaigās. Tiesa, Avotu iela it kā atrodas tepat centrā, blakus maģistrālajai Čaka ielai, bet tas negarantē, ka šeit cilvēki nāks tāpat vien pastaigāties. Turklāt uz Avotu ielu nereti brauc ar konkrētu mērķi – apmeklēt kāzu salonus vai skaistumkopšanas salonus, kuru šeit ir daudz. Taču šo uzņēmumu klienti noteikti pamana arī eko veikalu, cer L. Čodare.

«Eko produkti ir specifiska lieta. Tā ir atsevišķa cilvēku kategorija, kas vēlas un var atļauties šādus produktus iegādāties. Mūsu klienti ir zinoši arī par citu veikalu sortimentu un cenām. Viņi skatās un rēķina, kur izdevīgāk iepirkties, un pēc nepieciešamiem produktiem ir gatavi braukt arī no citiem Rīgas rajoniem,» viņa ir novērojusi. Šādam veikalam esot nepieciešama reklāma, bet efektīvākās esot klientu sniegtās rekomendācijas citiem interesentiem. «Uzņēmumam pusgads ir robeža, kad var vērtēt tā darbības rezultātus. Pagaidām jūtamies stabili. Iespējams, ja veikals atrastos citur, veiktos labāk, bet šeit pluss ir nomas maksa,» stāsta L. Čodare. Vēl esot jāskatās, kā veiksies vasarā, kad daudz pilsētnieku būs izbraukuši uz laukiem, dārzeņus izaudzējuši savā piemājas dobītē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 09. decembris plkst. 7:40

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un...

2013. gada 11. novembris plkst. 9:44

Cēsu iela ir iela strādājošajiem - apkārtnē ir daudz ofisu, līdz ar...

2013. gada 27. septembris plkst. 8:40

Ernesta Birznieka - Upīša iela nebūt nav tik šika un glauna kā...

2013. gada 13. septembris plkst. 9:15

Tā ir ilūzija, ka uzņēmumi, kas strādā 11. novembra krastmalā, nevar atkauties...

2013. gada 16. augusts plkst. 8:35

Sarunājot randiņu vai visnotaļ lietišķu tikšanos Jūrmalā uz Turaidas ielas, visticamāk,...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...