Biznesa vieta: Tilla un mežģīņu aleja 

Avotu ielas posms no Čaka līdz Lāčplēša ielai Rīgā ir kā nosēts ar kāzu saloniem, vienkopus pulcējušās vairāk nekā desmit tirgotavas.

Kristīne Stepiņa, 2019. gada 08. februāris plkst. 9:46

Piedāvājums līgavām ir visnotaļ plašs – tērpu iespējams pieskaņot gan topošās sievas gaumei, gan maciņa biezumam. Laika gaitā saloni gan atvērti, gan aizvērti, daži kāzu tērpu biznesu sākušie uzņēmēji meklējuši laimi citviet, taču pēc kāda laika atgriezušies, jo Avota iela ir kā magnēts, kas pievelk ne tikai vietējās, bet arī ārvalstu līgavas. Lai piesaistītu pircējas, ar kleitām vien ir par maz, tirgotāji kāzu salonos ir uzbūruši romantisku gaisotni, piedāvājot krāšņu sajūtu buķeti – teju katrā salonā līgavas tiek cienātas ar dzirkstošo vīnu un saldumiem, dažviet gaisā virmo svaigi grieztu rožu aromāts.

Pirmais kāzu salons – Jūlija – Avotu ielā tika atvērts pirms divdesmit gadiem un ir pārdzīvojis daudzus laikabiedrus. To izveidoja SIA Aļkokodens, kas ir radījusi zīmolu Julia Bridal Fashion. Kāzu kleitas tiek šūdinātas uzņēmumam piederošajā ražotnē turpat netālu, Lāčplēša ielā. Pirms četriem gadiem kompānija paplašināja savu darbību un Avotu ielā atvēra vēl vienu kāzu salonu – Bonni. Šie divi gan telpu, gan piedāvātā sortimenta ziņā varētu būt lielākie līgavu kleitu tirgotāji – katrs salons iekārtots vairāk nekā 200 m2 plašās telpās, kurās ir piecas uzlaikošanas kabīnes un kas strādā septiņas dienas nedēļā. Kāzu salonu Jūlija un Bonni vadītājas vietniece Kristīne Zariņa stāsta, ka aptuveni 30% klientu ir ārzemnieces – galvenokārt no Igaunijas un Skandināvijas valstīm.

Tērpu dizainere Ieva Ruka savu kāzu kleitu dizaina studiju Amelia atvēra pirms 4,5 gadiem. Šā brīža telpas 53 kvadrātmetru platībā viņai ir trešais mēģinājums mājīgi iekārtoties kādā no Avotu ielas namiem, turklāt tagad tās ir nevis nomātas, bet pieder pašai. «Trīs lietas – labas lietas. Tā ir pavisam cita sajūta - strādāt vietā, kas ir tava. Esmu to iekārtojusi bohēmiskā stilā, piešķirot telpām mājīgumu. Līgavas šeit tiek apčubinātas un samīļotas, viņām patīk salona gaisotne. Pārdevējas vienlaikus ir gan konsultantes, gan stilistes, gan psiholoģes, cenšas būt kā labās fejas ikvienai apmeklētājai,» apraksta I. Ruka, atzīstot, ka bez šādas attieksmes bizness nevarētu pastāvēt, jo Avotu ielā kāzu kleitu tirgotāju starpā valda visnotaļ sīva konkurence.

Kāzu salons Dolce Coure Bridal, kas piedāvā Polijā šūtas kleitas, jau trīs gadus mitinās mājīgās, 60 m2 lielās telpās renovētā ēkā. Tā īpašniece Alīna Moldovana par biznesu runā izvairīgi, atzīstot, ka starp kāzu saloniem, kas atrodas Avotu ielā, ir liela konkurence un jāpieliek lielas pūles, lai izdzīvotu. «Šajā biznesā strādāt ir grūti, nebūs tā, ka atvērs salonu un pēc pāris gadiem kabatas būs pilnas ar zeltu,» viņa spriež, atzīstot, ka starp konkurentiem ir arī dempingotāji. A. Moldovana stāsta, ka telpu nomas maksa pēdējos gados ir augusi, un neslēpj, ka saloniem, kas ir jaunpienācēji, tā ir augstāka nekā pārējiem. Avotu ielas posms no Čaka līdz Lāčplēša ielai kļūst pievilcīgāks, nami tiek savesti kārtībā un saimniekot kļūst drošāk, viņa atzīmē. «Protams, puķu podus uz ielas pa nakti atstāt nevar, jo pastāv liela iespējamība, ka tos nozags, bet arī daudzās citās pilsētas vietās ir līdzīgi,» vērtē salona saimniece.

Salons Bride to be ir jaunākais šīs plejādes dalībnieks, tas pārējiem piepulcējās vien šī gada janvārī. Salona, kas iemitinājies pašā Avotu ielas sākumā, bijušā konditorejas ceha telpās 100 m2 platībā, īpašnieki Violeta Sļesarenko Krainova un Aleksandrs Varriks iepriekš darbojās ziedu biznesā un apkalpoja dažādus pasākumus, tostarp arī kāzas. «Kad pirms pieciem gadiem, būdama līgava, meklēju savu sapņu kleitu, gatavojos kam līdzīgam kā Veras Vongas (Vera Wong) salonā Ņujorkā, kur dāmas tiek cienātas ar šampanieti un īpaši apčubinātas, taču Latvijā neko tādu neatradu. Tad man radās doma izveidot pašai šādu salonu, kas būtu orientēts uz servisu un piedāvātu klientēm ne tikai skaistas kleitas, bet arī dāvātu svētku sajūtu,» teic V. Sļesarenko Krainova.

Visu interviju Tilla un mežģīņu aleja lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 29. marts plkst. 9:44

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties»,...

2019. gada 06. marts plkst. 9:50

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots...

2019. gada 18. februāris plkst. 7:58

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...

2019. gada 18. februāris plkst. 6:38

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

2019. gada 13. februāris plkst. 9:50

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības...

2019. gada 12. februāris plkst. 10:03

Algu kāpums Latvijā lielā mērā saistāms ar akūto darbaspēka trūkumu, novērojis platformas...

2019. gada 08. februāris plkst. 8:31

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc...

2019. gada 07. februāris plkst. 15:53

Neskatoties uz atrašanos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) turnīra tabulas pēdējā vietā,...

2019. gada 07. februāris plkst. 10:15

Lursoft dati rāda, ka tieši uzņēmumi ar juridisko adresi Rīgā visvairāk emigrē...

2019. gada 07. februāris plkst. 8:21

Pašnāvību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu pasaulē kopš 1990.gada ir samazinājies par...