Viedokļi

Situācija pasaulē rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore, Biznesa augstskolas "Turība" Cēsu filiāles pasniedzēja Ija Groza, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Liela daļa no viņiem atgriešanos plānojuši ilgi, daži pat divus gadus meklē atbildes uz visiem jautājumiem, lai pieņemtu gala lēmumu. Mans uzdevums ir ieteikt un konsultēt, darboties kā vidutājam, lai palīdzētu sazināties ar dažādām valsts un pašvaldību iestādēm.

Emocionālais un izglītības aspekts

Runājot par iemesliem, kādēļ cilvēki izvēlas atgriezties, noteikti jāmin emocionālais aspekts – vēlme būt kopā ar saviem tuviniekiem, radiem un draugiem. Būtisks ir arī bērnu izglītības faktors – vecāki nereti vēlas, lai bērns mācītos Latvijā un dzimtajā valodā.

Pieņemot lēmumu par atgriešanos, būtiski ir arī iemesli, kādēļ cilvēks aizbraucis. Ja ģimene bijusi spiesta aizbraukt bezdarba vai sociālo apstākļu dēļ, aizvainojums var saglabāties ilgi, bet, ja cilvēks jau sākotnēji noskaņojis sevi, ka brauc tikai studēt, gūt darba un profesionālo pieredzi vai nopelnīt konkrētu summu noteiktam mērķim, lēmums par atgriešanos Latvijā ir vieglāks.

Neziņa par Latvijā notiekošo

Kas vēl var kavēt atgriezties? Viens no iemesliem ir informācijas trūkums, proti, ārvalstīs dzīvojošie tautieši nereti domā, ka šobrīd Latvijā ir tieši tāpat kā pirms desmit gadiem. Atsevišķa grupa ir arī pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri nevēlas, lai pensija tiktu aplikta ar nodokļiem. Protams, ir arī ģimenes un cilvēki, kuri neatgriežas, jo ir "iedzīvojušies". Ir izveidota stabila karjera, iespējams, pat izveidota laulība ar kādu attiecīgās valsts iedzīvotāju u.tml. Tādā gadījumā, kas vienai pusei ir atgriešanās, otrai ir lēmums par pārcelšanos uz pilnīgi svešu valsti.

Trūkst dzīvojamās platības

Vēl cilvēkus ļoti uztrauc nodarbinātības iespējas pēc atgriešanās – vai vispār būs darbs un kādu atalgojumu būs iespējams saņemt? Raugoties uz Vidzemes reģionu, pilsēta, uz kuru atgriežas visbiežāk ir Valmiera, jo šeit ir daudz un dažādas vakances. Papildus darba jautājumam aktuāls ir arī mājokļu trūkums. Liela daļa ģimeņu būtu pat gatavas pirkt dzīvokli, tomēr reģionā trūkst brīvo mājokļu. Tas ir zināms paradokss, jo reģioni, no vienas puses, ir palikuši tukšāki, tomēr vienlaikus trūkst dzīvojamās platības.

Valodas barjera bērniem

Ģimenes lēmumu par vai pret atgriešanos bieži ietekmē arī bērnu latviešu valodas prasmes. Ir skaidrs, ka atgriežoties bērnam būs jāturpina mācības pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā, tomēr, ilgstoši dzīvojot ārpus Latvijas, kā arī apmeklējot skolu attiecīgajā valstī, latviešu valodas prasmes var krietni pasliktināties. Īpaši gadījumos, ja bērns ir dzimis ārpus Latvijas vai izceļojis agrīnā vecumā. Valodas barjeras pārvarēšanā ļoti būtiska nozīme ir tam, cik motivēts ir katrs bērns. Vai viņš patiesi vēlējies doties uz Latviju, tāpat kā vecāki, vai nav vēlējies pamest savus draugus?

Skolās, protams, darbojas atbalsta mehānismi, piemēram, papildus latviešu valodas stundas, tomēr integrācijas atslēga ir ģimenes, pedagogu un skolas sadarbībā. Praksē ir arī gadījumi, kad ģimene atkal pamet Latviju, jo bērns nav spējis veiksmīgi integrēties skolā.

Līdzcilvēku attieksme

Remigrācijas kontekstā jāmin ne tikai to cilvēku emocijas un darbības, kuri atgriežas, bet arī apkārtējo iedzīvotāju uztvere un attieksme. Par laimi, lielākā daļa iedzīvotāju priecājas par katru atbraukušo ģimeni, jo apzinās, ka katrs cilvēks ir vērtība un pienesums mūsu valsts attīstībā. Tomēr vienlaikus ir daļa, kas uz šādām ģimenēm raugās rezervēti. Tas sakņojas gan maldīgos uzskatos par to, ka remigrējošie iedzīvotāji saņem kādu finansiālo atbalstu vai atrodas priviliģētākā stāvoklī, kā arī ieturētā attieksmē pret gadījumiem, kad kopā ar savu laulāto draugu Latvijā ierodas citu valstu un kultūru pārstāvji.

Remigrācijas sekmēšana

Lai sekmētu remigrāciju arī nākotnē, jāveicina plašāka informācijas aprite, sniedzot ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem vairāk faktu par to, kas notiek Latvijā, kādas ir darba un izglītības iespējas, sociālās garantijas u.tml. Tāpat būtu vēlams kopējs plāns ar reālu segumu un savstarpējās sadarbības mehānismu, kas aptvertu visu remigrācijā iesaistīto institūciju darbību un uzdevumus. Remigrācija nav tikai reģionālo koordinatoru darbība – tā ietver sevī dažādas nozares un iestādes, tāpēc bez kopējās sadarbības neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija nav vienīgā uzņēmējdarbības problēma, risinājumus gaida arī citas

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Laimīgās zemes šoreiz var nebūt

Jānis Šķupelis, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Eiropas Savienības vienotā tirgus pamatā bijušas četras brīvības – brīva preču kustība, brīva pakalpojumu kustība, brīva personu kustība un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Covid-19 dažus šos fundamentus izsitis no sliedēm.

Eiropā par ierastu ainu kļuvusi situācija, ka cilvēki no reģiona nabadzīgākām valstīm dodas dāsnāk apmaksāta darba un dzīves kvalitātes meklējumos uz labklājīgākām zemēm. Pandēmija gan šādiem ekonomiskās migrācijas ceļiem priekšā nolikusi barjeru, kura kādu laiku vēl var saglabāties.

"Pastāv nozīmīgs risks, ka, aizbraucot uz svešu valsti, iecerētā darbavieta vīrusa dēļ tiek slēgta un citu darbu nevar atrast, jo ekonomika apstājusies. Pabalstu saņemt nav iespējams, jo nav iepriekšējas nodarbinātības šajā valstī, un nav arī ģimenes vai draugu atbalsta. Ir risks saslimt, un ārstēšanas un dzīvošanas izmaksas, visticamāk, ir lielākas nekā Latvijā. Šādā scenārijā emigrācija šķiet ļoti nepievilcīgs risinājums,” teic "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mazo un vidēju uzņēmumu asociācija trešdien paudusi bažas par augstajām elektroenerģijas cenām, kas daļēji skaidrojamas ar pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Asociācijas vadītājs Markuss Jērgers norādījis, ka uzņēmumiem šīs izmaksas ir nepanesamas.

Asociācijas augusta beigās veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 522 uzņēmumi, atklājās, ka 97% no asociācijas locekļiem sagaida vēl lielāku elektroenerģijas izmaksu kāpumu nākamajos piecos gados.

"Ja turpināsies tendence pieaugt elektrības cenām, draud pakāpeniska energoietilpīgo ražotņu emigrācija un vietējo piegādātāju gals," uzsvēris Jērgers.

"Apmēram 80% uzņēmumu, kas veido Vācijas ekonomikas mugurkaulu, uzskata, ka straujāka atjaunojamo enerģijas avotu izplešanās enerģētikas sektorā nākotnē veicinās to uzņēmējdarbību. Taču to nemitīgi kavē politiskā situācija," skaidro Jērgers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas Budžeta komisija vērtēs ieceri paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro

LETA, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par minimālo algu 630 eiro apmērā.

Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.

Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.

"Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redzēt plašāk – arī to, kas aiz Covid-19 priekškara

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fokusēšanās uz visu, kas saistās ar Covid-19, protams, ir saprotama un svarīga, taču šajā situācijā nedrīkst ignorēt citus procesus, kas ietekmē mūsu dzīvi gan tagad, gan arī ietekmēs ilgtermiņā, tostarp atlabšanas no šīs krīzes periodā.

Viens no šādiem tematiem ir ekonomiskā aktivitāte. Te jaušams problēmu komplekss. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks šajās dienās intervijā TVNET pauda, ka ir visai augsts risks, ka pēc krīzes cilvēki dažādu iemeslu dēļ varētu aizbraukt no Latvijas. Tam iemesls varētu būt Latvijā pašreiz valdošais noskaņojums, kā arī pastāvošā nenoteiktība. Kad tiks atvērtas robežas, Latvijai būs ļoti grūti šos cilvēkus noturēt. Saprotams, ka runa ir ne jau par pensionāriem, bet par cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Tātad brīdī, kad arī mūsu ekonomiku būs atļauts darbināt pilnā apmērā, mums pietrūks paša galvenā – strādāt gribošu, savās jomās profesionālu vai ar izaugsmes potenciālu apveltītu cilvēku. Jo citur viņi jutīsies gaidītāki, vairāk novērtēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai var izdzīvot ar četras reizes mazākiem ienākumiem?

Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Komentāri

Pievienot komentāru