Jaunākais izdevums

Kosmētikas mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Body Shop" Lielbritānijā nonācis uz bankrota sliekšņa, ņemot vērā vājos tirdzniecības rezultātus valstī Ziemassvētku sezonā, vēstī britu telekanāls "Sky News".

"Sky News" svētdien ziņoja, ka Vācijas investīciju uzņēmums "Aurelius", kas "Body Shop" iegādājās vien pērn novembrī, kompānijai gatavojas noteikt bankrota administratoru, lai censtos glābt daļu no šī biznesa.

Telekanāls norāda, ka šī procesa ietvaros tiks slēgta daļa "Body Shop" veikalu un likvidētas darbavietas.

"Body Shop" Lielbritānijā ir aptuveni 200 veikali, bet vairāk nekā 70 valstīs kopumā - apmēram 3000 veikalu.

Uzņēmums tieši nodarbina aptuveni 10 000 cilvēku, bet vēl 12 000 tiek nodarbināti caur franšīzēm.

Kopš "Body Shop" pārņemšanas "Aurelius" jau pārdevis "Body Shop" biznesus citās Eiropas un Āzijas valstīs.

"Administrācijas noteikšana pasargās uzņēmumu no piespiedu likvidācijas un nodrošinās likumīgu aizsardzību no kreditoru prasībām," norāda eksperti.

Brazīlijas kompānija "Natura Cosmeticos", kas "Body Shop" 2017.gadā iegādājās no Francijas skaistumkopšanas produktu ražotāja "L'Oreal", to pērnā gada nogalē pārdeva "Aurelius" par 207 miljoniem sterliņu mārciņu (242 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas paredz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atļaut balsot jau no 16 gadu vecuma, un tas ir par diviem gadiem mazāk nekā pašlaik.

No 16 gadiem Igaunijā jau gandrīz desmit gadus var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet parlamenta vēlēšanu balsstiesīgo vecuma sliekšņa samazināšana ir sarežģītāks process, tādēļ tam būs nepieciešams laiks.

Vienlaikus Igaunijas valdības koalīcija, ko veido liberālā Reformu partija, sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200", uzsver, ka grozījumi nestāsies spēkā pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, jo izmaiņām ir jābūt spēkā vismaz pusgadu pirms vēlēšanām.

EP vēlētāju vecuma slieksni samazināt var ar grozījumiem atbilstošā likumā.

Lai Igaunijas parlamenta vēlēšanās atļautu balsot 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, ir nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, kas jāpieņem divos Rīgikogu sasaukumos pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts tirgotāja SIA "Elkor Food & Wine" maksātnespējas process, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmuma maksātnespējas procesu pasludinājusi 15.februārī, par procesa administratoru ieceļot Jāni Ābiku.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Elkor Food & Wine" 2022.gadā strādāja ar 606 362 eiro apgrozījumu un 123 157 eiro zaudējumiem. Uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2018.gada.

Patlaban "Elkor Food & Wine" ir reģistrēta viena aktīva struktūrvienība-veikals.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Elkor Food & Wine" kopš pagājušā gada oktobra ir pati savu kapitāldaļu turētāja. Pirms tam uzņēmums piederēja Andrejam Vlasovam, bet vēl pirms tam - Ilzei Laurānei (iepriekš Popova). "Elkor Food & Wine" pamatkapitāls ir 31 240 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada 27. līdz 29. februārim Diseldorfā tiksies Eiropas vadošiemazumtirdzniecības tehnoloģiju ražotāji, profesionāļi un eksperti

Mazumtirdzniecība pandēmijas laikā piedzīvoja milzīgu digitalizācijas lēcienu, īpašisekmējot daudzkanālu tirdzniecību, check-out sistēmu, maksāšanas tehnoloģiju unloģistikas risinājumu tālāku digitalizāciju. Būtiska loma tehnoloģiskajā lēcienā ir bijusimākslīgajam intelektam, kas arvien plašāk tiek pielietots mazumtirdzniecībastehnoloģiskajos risinājumos. Nozares "vājās vietas" ir inflācija un augstās enerģijasizmaksas, personāla trūkums un pieaugošie kiberuzbrukumi. Lai prezentētu nozarestehnoloģiskos sasniegumus, kā arī piedāvātu risinājumus virknei aktuālu problēmu,ieskicējot nozares kopējo virzību pasaulē, februāra beigās uz trim dienām Diseldorfasizstāžu centrā pulcēsies ap 120 000 nozares profesionāļu no vairāk nekā 90 valstīm.Vairāk nekā 440 uzņēmumu no vairāk nekā 40 valstīm ir pieteikuši dalību vadošajāmazumtirdzniecības tehnoloģiju izstādē Eiropā EuroCIS 2024, lai prezentētu jaunākostehnoloģiskos risinājumus un produktus, lai slēgtu sadarbības līgumus un apspriestukopprojektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotāja SIA "Elkor centrs" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludinājusi trešdien, 21.februārī. Par "Elkor centra" maksātnespējas procesa administratoru iecelta Kristīne Kļaviņa.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2024.gada 22.martam.

Šogad 21.februārī "Elkor centram" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 73 435 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka VID pērn novembrī "Elkor centram" piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai.

2022.gadā "Elkor centrs" strādāja ar 3,058 miljonu eiro apgrozījumu un 25 273 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17 066 eiro. "Elkor centra" vienīgā īpašniece kopš pagājušā gada novembra ir pati kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās aplēses liecina, ka, nekustamo īpašumu attīstītājam "Hanner" pārņemot Lietuvas Nacionālā stadiona projektu, daudzfunkcionālā kompleksa izmaksas ir pieaugušas par apmēram 38 miljoniem eiro, no kuriem pašvaldība varētu segt 28 miljonus eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Mēs 94 miljonus eiro indeksējam par 27%, kas veido 122 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lūk, cik Arvīds Avulis ["Hanner" īpašnieks] saņems no pašvaldības pēc tam, kad uzcels un attīstīs visu kompleksu," Lietuvas galvaspilsētas mērs teica televīzijas kanālam "TV3".

Kompānijai būs jāsedz vēl desmit miljoni eiro no projekta izmaksām, piebilda Benkunsks.

Papildu finansējums tiks piešķirts no pašvaldības līdzekļiem un papildu 2,3 miljonus piešķirs arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, klāstīja Viļņas mērs.

"Mūsu saistību kopējā summa ir 156 miljoni eiro, kas nav mainījusies, ieskaitot pārvaldības nodevu," viņš teica, paskaidrojot, ka līguma grozījumi paredz, ka pašvaldības un ministrijas saistības par šo projektu palielināsies par 2,3 miljoniem eiro līdz 158,3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Atkāpjas Latvijas Pasta padome

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā otrdien uz aizdomu pamata par nelikumīgām darbībām veiktas kratīšanas Ķīnas tehnoloģiju kompānijas "Huawei" birojos, ziņu aģentūrai AFP ceturtdien atklāja avots Francijas tiesu sistēmā.

Avots norādīja, ka kratīšanas tika veiktas Francijas Finanšu prokuratūras sākotnējās izmeklēšanas ietvaros. Plašāka informācija par šo izmeklēšanu pagaidām nav pieejama. Nelikumīgās darbības var nozīmēt korupciju, ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu un citus likumpārkāpumus.

"Huawei" sāka darbību Francijā 2003 gadā, un pašreiz šajā valstī darbojas seši "Huawei" pētniecības centri un globāls dizaina centrs. "Huawei" arī būvē rūpnīcu Elzasā, Francijas ziemeļaustrumos, kas būs pirmā uzņēmuma rūpnīca ārpus Ķīnas. Tajā plānots ražot aprīkojumu mobilo telekomunikāciju tīkliem, jo īpaši 5G.

"Huawei" kontrolē aptuveni 20% no Francijas telekomunikāciju tirgus. 1987.gadā dibinātais uzņēmums ir pasaulē vadošais aprīkojuma ražotājs piektās paaudzes mobilajam internetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Nordica atrasti septiņi potenciālie pircēji

LETA/ERR, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Klimata ministrija ir uzrunājusi septiņus iespējamos pircējus valstij piederošajai nacionālajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly".

Ministrija sagaida, ka ar vismaz vienu no potenciālajiem pircējiem sākotnējā vienošanās tiks panākta jau janvārī, Igaunijas sabiedrisko raidorganizāciju ERR informēja Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu.

Viņš stāstīja, ka novembrī un decembrī bija tikšanās ar potenciālajiem pircējiem, un līdz šim finanšu konsultāciju uzņēmums "Superia", kas ir konsultants "Nordica" pārdošanas jautājumos, jau ir nosūtījis sākotnējo informāciju septiņiem potenciālajiem pircējiem.

Šiem uzņēmumiem izrādot interesi par pirkumu, Igaunijas Klimata ministrija tiem sniegs papildu informāciju, ja tiks parakstīts konfidencialitātes līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biedrība aicina VID vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu, intervijā sacīja biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Taujāts par ātro ēstuvju, tostarp kebabnīcu skaita palielināšanos Rīgā un ietekmi uz nozari, Jenzis norādīja, ka biedrības redzeslokā ir nonācis nodokļu nomaksas jautājums. "Esam to arī pārrunājuši ar VID sadarbības līguma ietvaros par nodokļu nomaksas disciplīnu," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka ne visas kebabnīcas maksā nodokļus, tādēļ šim aspektam būtu nepieciešams papildu izvērtējums.

Viņš arī minēja, ka apzinās VID noslodzi un saprot, ka šādai izpētei nepieciešami papildu resursi, tādēļ nozare VID apliecinājusi gatavību sniegt algoritmu par nozares katras profesijas algas apjomu, tostarp reģionālā dalījumā, piemēram, pavāra vēlamās algas līmeni Rīgā un reģionos, kā arī nostrādāto stundu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES draud Ungārijas ekonomikai, ja tā bloķēs palīdzību Ukrainai

LETA/FINANCIAL TIMES, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasts finansiālo situāciju dēvē par ārkārtīgi smagu

Db.lv, LETA, 30.01.2024

VAS "Latvijas pasts" pērn investējusi 5,5 miljonus eiro, papildinot autoparku ar 340 jaunām "Toyota Yaris Cross" automašīnām

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nissan Lielbritānijā paplašina investīcijas elektrisko automobiļu ražošanā

LETA/AFP, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" piektdien paziņoja, ka investēs līdz pat diviem miljardiem sterliņu mārciņu (2,3 miljardi eiro) elektrisko automobiļu ražošanā Lielbritānijā.

"Nissan" norāda, ka ražos populāro modeļu "Juke" un "Qashqai" elektriskās versijas Sanderlenda rūpnīcā Anglijas ziemeļaustrumos, kas ir lielākā ražotne Eiropā.

Uzņēmums investēs 1,12 miljardus sterliņu mārciņu šajā rūpnīcā un plašākā piegādes tīklā, lai ražotu šos abus modeļus.

Tāpat "Nissan" investēs infrastruktūras projekots un piegāžu tīklā, tostarp vēl vienā elektrisko automobiļu akumulatoru ražotnē, kopējam investīciju apjomam pieaugot līdz pat diviem miljardiem mārciņu.

Pateicoties šīm investīcijām, Lielbritānijā tiks atbalstīti arī tūkstošiem darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums “Salv”, kura piedāvātie risinājumi palīdz identificēt finanšu noziegumus, būtiski palielinājis klientu skaitu Latvijā, kā arī piesaistījis finansējumu 3,9 miljonu eiro apmērā.

Igaunijas jaunuzņēmums bankām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina instrumentus finanšu noziegumu apkarošanai.

Uzņēmums, kas sākotnējo darbību uzsācis Baltijas valstīs, plāno izmantot investīcijas, lai paplašinātu pārdošanas un mārketinga aktivitātes Lielbritānijā. Šogad uzņēmums dubultojis ieņēmumus, kas tiek lēsti 2,2 milj. eiro apmērā. 2022. gadā uzņēmuma ieņēmumi bija 1,2 milj. eiro.

“Lielbritānija ir Eiropas finanšu tīklu centrs. Cīņai pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem nepieciešama ātra un plaša sadarbība, kā arī efektīvi instrumenti. Šādu rīku izstrāde un finanšu noziegumu apkarošana ir mūsu aizraušanās. Palielinātie apjomi un sarežģītāki gadījumi nozīmē jaunus izaicinājumus, padarot šo procesu vēl aizraujošāku,” norāda “Salv” līdzdibinātājs un izpilddirektors Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bigbank emitē nenodrošinātās subordinētās obligācijas un plāno tās kotēt Nasdaq Tallinas biržā

Db.lv, 14.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas tirgos, digitālo bankas pakalpojumu sniedzējs Bigbank 14.novembrī paziņojia par nenodrošināto subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz Bigbank 10 gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 8% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī. Pieteikšanās periods sākas šodien un beidzas 2023. gada 24. novembrī. Bigbank plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank plāno turpināt straujo izaugsmi gan mājokļu, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sākt piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Mūsu jaunās 30 miljonu eiro obligāciju programmas un pašreizējā obligāciju piedāvājuma mērķis ir stiprināt Bigbank grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, kas tiks izmantots, lai finansētu Bigbank grupas budžetu un izaugsmi, kā tas paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā,” skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonds “Livonia Partners” veiks ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā “Digital Mind”, lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju uzņēmuma “EIP Dynamics” iegādi.

Darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā, un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

““EIP Dynamics” iegāde un “Livonia Partners” stratēģiskais ieguldījums iezīmē vēsturisku pagriezienu mūsu uzņēmuma attīstībā. Arī turpmāk, sadarbībā ar “Livonia Partners”, plānojam citu reģiona uzņēmumu iegādi, lai kļūtu par vadošu “Microsoft” Dynamics un Azure risinājumu nodrošinātāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šis nozīmīgais darījums apliecina mūsu apņemšanos turpināt augt un attīstīties, lai celtu kapacitāti un nodrošinātu klientu mainīgās vajadzības. Polijas uzņēmuma darbinieku kompetence un uzņēmējdarbības gars sakrita ar mūsu vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijām, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis stratēģiskais solis atstās pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmumu komandām, gan klientiem,” saka “Digital Mind” izpilddirektors Rinalds Sluckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Māris Ķirsons, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru