Jaunākais izdevums

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Par lielu daļu no šī pieauguma, ņemot vērā tās gigantisko tautsaimniecību, bijusi atbildīga Ķīna. Pēdējos gados dažādu negatīvāko prognožu scenāriju vidū tradicionāli jau tiek ierindota kāda potenciāla parādu krīze Ķīnā. Šajā valsī vērojams aizdošanas bums un nav izslēgts, ka, Ķīnas tautsaimniecības izaugsmei sabremzējoties straujāk, var parādīties grūtības ar kredītu atdošanu.

Šāda scenārija gadījumā briesmas draud šīs valsts aizdevējiem, kur sliktākajā gadījumā var notikt vesels to bankrotu vilnis. Vēsturiski visās valstīs, kuras piedzīvojušas tādus parāda pieauguma tempus, pēcāk bijušas finanšu sistēmas problēmas. Šajos laikos bijusi vērojama vietējās valūtas devalvācija, banku rekapitalizācija un augstāka inflācija.

Pasaules Bankas pārstāvji gan vēlreiz piebilst - parādu akumulācijas spektrs kopš 2010. gada bijis plašs. Tie norāda, ka šis ceturtais parādu akumulācijas vilnis būtībā ir līdzīgs iepriekšējiem trim, kad arī bija bažas par neefektīvu aizņemtās naudas izmantošanu. Kopumā svaigākajā Pasaules Bankas vēstījumā bija arī pa pozitīvai vēstij. Iestāde nedaudz paaugstināja savu šā gada globālās ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,5% (no 2,4%).

2019. gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta dati. Šķiet, nevienam nav īsti skaidrs, kā no šī augošā parādu apļa danča izbēgt. Viens no iepriekšējās krīzes mantojumiem ir tas, ka, lai ekonomikas attālinātu no kraujas, notikusi pamatīga aizņemšanās no nākotnes.

Pastāv pieņēmums, ka pēckrīzes ekonomikas atgūšanās ceļš ir nobruģēts ar parādiem un vēl vairāk parādiem. Valdībām un arī uzņēmumiem parādu lēti ļāvusi piesaistīt centrālo banku politika, kas dažos rietumvalstu gadījumos pat ilgāka termiņa obligācijām nozīmējusi negatīvas ienesīguma likmes. Tomēr procentlikmju brīvdienas kādā brīdī beigsies.

Jau ziņots - plaši izplatīta ir prakse, ka valsts parāda saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš, tiek pārfinansētas ar arvien jauniem aizņēmumiem, kur papildus tiek emitētas parādzīmes aktuālo tēriņu segšanai. Protams, grūti novilkt to līniju, kad, piemēram, kāda konkrēta valsts vairs nespēs pašas spēkiem norēķināties par savām parādsaistībām (piemēram, Japānai izdodas dzīvot ar parādu virs 250% atzīmes no IKP).

Kā rāda iepriekšējie gadi - finanšu tirgus uzticība mēdz zust visai strauji, turklāt parādam attiecības (pret IKP) ziņā nebūt nav jābūt astronomiskam, lai veselu valsti parautu zem ūdens (tam der arī Latvijas krīzes piemērs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pilnpiedziņa ne tikai rallijā: kā pilna parādu piedziņa palīdz biznesa vidē?

Konsultatīvā sabiedrība ''Conventus'', 22.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē sarūk

Evelīna Brenča, speciāli DB, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī.

Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem

Lelde Petrāne, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens no mums vēlās saņemt pašu labāko - tostarp arī labākos un kvalitatīvākos pakalpojumus no pakalpojumu sniedzējiem. Tieši arī šāds redzējums uz to kādam ir jābūt pakalpojumam, ir parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un juridisko pakalpojumu uzņēmumam SIA Legal Balance.

SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna interneta platformu atgūstinaudu.lv raksturo kā rīku, kurā ļoti ērti un vienkārši var reģistrēt parādu un nodot to parādu atgūšanai. Interneta vietnē ir iespēja izveidot lietotāja profilu, lai varētu sekot līdzi parāda atgūšanas procesam, ātri sazināties ar juristiem un bez sarežģījumiem vai ilgstošiem tiesvedības procesiem atgūt pienākošos naudu.

Apmierināto klientu pulciņš aug un arvien vairāk ir veiksmīgi atgūto parādu, lepni stāsta O. Pripodobna. Mēs strādājam klientu labā, jo uzskatām, ka viņi ir tiesīgi atgūt sev pienākušos naudu pēc iespējas ātrāk un bez liekām raizēm. Par atgūšanas procesu parūpēsies SIA Legal Balance komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 simptomi Latvijas uzņēmējdarbībā

Ilva Valeika, Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību mēģinājumi slāpēt pandēmijas izaicinājumus pasaulē (arī tepat Latvijā) pamatā notikuši uz parāda rēķina.

Šāda situācija gan daudzus biznesus, gan mājsaimniecības padarījušas atkarīgus no turpmākas politiķu labvēlības. Tomēr, pandēmijai noplokot, var atkal parādīties aicinājumi kārtībā savest valstu budžeta deficītus. Kopumā gan pārāk strauja ekonomikas atraušana no stimuliem var izrādīties ļoti bīstama politika.

Piemēram, The Wall Street Jorunal raksta, ka viena no lietām, ko bagātajām pasaules valstīm vajadzētu tā kā zināt pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, ir tā, ka kādu parādu cirpšana var nodarīt vairāk ļaunumu nekā labumu, ja tas tiek veikts pirms ekonomika ir sadziedējusi savas brūces, lai arī cik ilgi tas prasītu. Valdot šādam fonam, tādējādi tiek spriests, ka daudzas pasaules valdības šoreiz vēl ilgi var neatgriezties kādu būtisku savu tēriņu samazināšanas stadijā. Tiek lēsts, ka daudzu stratēģija, lai mazināt parādus, būs paļaušanās uz izaugsmi un rekordzemajām procentu likmēm. "Ja mēs saskaramies ar “vienreiz 50 gados” šoku, tad arī šie parādi būs jāatmaksā aptuveni 50 gadu laikā. Pēc iepriekšējās finanšu krīzes mēs esam uzzinājuši, ka priekšlaicīga taupība var iešaut kājā,” teikuši arī, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par parādu kritisko masu

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija pasaulei atstās dažādu mantojumu. Jau tagad ir skaidrs, ka viena no šīm lietām būs milzīgi parādi, jo krīze tiek mīkstināta tieši uz to rēķina.

"Eurostat" dati liecina, ka eirozonas valdībām šā gada pirmajā ceturksnī kopumā parādu nasta – to saistību rādītājs pret IKP – palielinājusies līdz 86,3%. Vēl iepriekšējā ceturksnī tas atradās pie 84,1%. Savukārt gada skatījumā tas pat nedaudz sarucis – par 10 bāzes procentpunktiem.

Jāņem vērā, ka parādu līmenis ir fiksēts pirms pandēmijas rēķinu vētras. Šobrīd ir manāmas daudzas aplēses, ka eirozonas valdību kopējā parāda pret IKP rādītājs būs pārlēcis pāri 100% atzīmei no IKP.

Priekšnosacījumi tam, ka tuvākajā laikā parādu nastu bilde būs vēl interesantāka, ir ļoti pateicīga no vienkārša matemātiska skatupunkta. Valstis savas ekonomikas stimulē galvenokārt uz jaunu parādu rēķina, un runa ir par triljoniem. Strauji sarūk pašas ekonomikas, pret kurām parādi tiek attiecināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs jauns valdnieks ar savu parādu atlaišanas programmu

Jānis Šķupelis, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā viena no galvenajām tēmām finanšu tirgos bijusi slīgšana dziļāk negatīvu likmju okeānā. Šāds ienesīgums valstu parādam nozīmē, ka, investoriem savā starpā tirgū aktīvi mijot parāda vērtspapīrus, to cena pakāpeniski pieaugusi, līdz pārsniegusi apjomu, ko tie, ņemot vērā obligāciju kupona likmi, var nopelnīt, līdz dzēšanai turot šos vērtspapīrus.

Citiem vārdiem sakot, beigās dabūsi mazāk, nekā šo obligāciju esi pircis. Noticis ne tikai tā – Eiropas valdībām arī pirmreizējās sava parāda izsolēs to izdevies nopārdot ar negatīvu likmi. Pietiekami daudzi labāk izvēlas dārgi pirkt drošas obligācijas, pat neskatoties uz to, ka, tās turot, tiks garantēti zaudēta nauda. Tas ir ļoti izdevīgi valdībām, kurām ir lieliska iespēja ļoti lēti vai pat ar mīnusa zīmi (!) pārfinansēt savas saistības. Arī Latvija spējusi aizņemties ar negatīvām likmēm.

Zināmas pārdomas gan varētu rasties, cik tad patiesi šādas likmes ataino valstu riskus. Pagājušajā nedēļā, piemēram, bija ziņas, ka pirmo reizi ar nelielu negatīvu likmi savu īstermiņa parādu izdevās emitēt Grieķijai. Jā, ir runas, ka sliktākais Grieķijai jau ir aiz muguras. Tiesa gan, šī valsts vēl nosacīti nesen bija eirozonas parādu krīzes epicentrs un bija spekulācijas gan par totālu tās ekonomikas krahu un parādu norakstīšanu, gan izstāšanos no eiro monetārā reģiona. Tāpat milzīgs – virs 180% no IKP – joprojām ir šīs valsts parāds, kur par tā atdošanu pilnā apmērā arī var mēģināt strīdēties. No otras puses – pamata pieņēmums ir, ka pārējās eirozonas valdības tomēr neļaus Grieķijai iekrist vēl vienā parādu krīzē, kam attiecīgi šobrīd visi, šķiet, arī mēģina ticēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru