Ražošana

Bucher Municipal šogad plānojis uzsākt jaunas montāžas līnijas darbību

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Mašīnbūves uzņēmums SIA «Bucher Municipal» pagājušajā gadā būtiski palielinājis apgrozījumu - tas sasniedza 77,222 miljonus eiro, kas bija par 61,3% jeb 29,342 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi, tā 2018. gadā bija 25,7% lielāka salīdzinājumā ar 2017.gadu, sasniedzot 4,878 miljonus eiro.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma gada pārskatā nav sniegta informācija par to, kas bijis apgrozījuma straujā pieauguma pamatā. Taču 2017. gadā uz Latvijas uzņēmumu tika pārceltas ražošanas līnijas no Šveices un Anglijas uzņēmumiem un uzņēmums praktiski visu saražoto produkciju pārdod radniecīgajām «Bucher Industries AG» grupai piederošajām sabiedrībām.

Bucher Municipal attīstība no 2004. līdz 2018. gadam Infogram SIA «Bucher Municipal» norāda, ka, pieaugot apgrozījumam, pērn pieaudzis vidēji nodarbināto skaits uzņēmumā līdz 376 darbiniekiem no vidēji 324 nodarbinātajiem 2017. gadā.

2019. gadā SIA «Bucher Municipal» plāno, ka tā apgrozījums samazināsies par aptuveni 5%. Uzņēmums pirmajā pusgadā plānojis noslēgt iesāktos investīciju projektus, kā rezultātā tiks paplašinātas noliktavas un ražošanas telpas, un uzlaboti atsevišķi ražošanas procesi.

Šogad uzņēmums arī plāno uzsākt iSweeper CC21 montāžas līniju, kas saistīta ar lielu uzmanības un resursu piesaisti no visām nodaļām.

SIA «Bucher Municipal» reģistrēts 2004. gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 630 400 eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir Šveicē reģistrētā kompānija «BUCHER-GUYER AG».

2017. gadā SIA «Bucher Municipal» apgrozījums bija 47,880 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa bija 3,880 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves uzņēmuma SIA «Bucher Municipal» valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, tostarp par valdes priekšsēdētāju iecelts Marco Meier, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā apstiprināts Thomas Walter Brustio. Valdē turpina darboties valdes locekle Zane Markvarte.

Attiecīgi uzņēmuma valdi atstājuši David Francis Bishop, kurš līdz šim pildīja valdes priekšsēdētāja pienākumus, un Peter Graham Rhodes, kurš bija valdes loceklis. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15. oktobrī.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šveicē reģistrētā kompānija «BUCHER-GUYER AG».

SIA «Bucher Municipal» 2018. gadā strādāja ar apgrozījumu 77,222 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmuma peļņa bija 4,878 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja 376 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltkrievu uzņēmumam Ultraplast EU Ventspilī būvē polikarbonāta lokšņu ražotni

Db.lv, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā ražošanas ēkā Ventspilī, Ganību ielā nosvinēti spāru svētki. Ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma nomnieka SIA "Ultraplast EU" vajadzībām būvē SIA "Ostas celtnieks".

4100 kvadrātmetru lielā ražošanas ēka Ganību ielā 103 ir viena no trim ražošanas ēkām, kas šobrīd tiek būvētas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Topošā ēka atrodas Ventspils lidostas industriālajā zonā, kur jau strādā tādi uzņēmumi kā "Malmar Sheet Metal" un "Bucher Municipal".

Līgums par jaunās ēkas nomu noslēgts ar Baltkrievijas izcelsmes uzņēmumu SIA "Ultraplast EU", kas Ventspilī veidos polikarbonāta lokšņu ražotni.

Uzņēmums sākuma stadijā plāno saražot 1200 tonnu produkcijas gadā, bet pie pilnas jaudas – 5000 tonnu produkcijas gadā.

Saražoto produkciju plānots realizēt Eiropas tirgū. Iesākumā plānots radīt ap 20, bet, strādājot ar pilnu jaudu, 45-50 jaunas darba vietas. SIA "Ultraplast EU", plānojot ieguldīt iekārtās līdz 12 miljoniem eiro, arī papildinājis to uzņēmumu skaitu, kas kvalificējies speciālās ekonomiskās zonas sniegto priekšrocību izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru