Budžeta komisija konceptuāli atbalsta 2017.gada valsts budžeta projektu 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20.oktobrī, atbalstīja izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.

Žanete Hāka, 20.10.2016

Publicitātes foto

Budžeta komisija aicinās Saeimu pirmajā lasījumā budžeta projektu izskatīt 31.oktobrī.

Kā komisijas deputātus iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, kā arī stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nav plānotas.

Veselības jomā finansējuma pieaugums plānots par nepilniem 64 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1400 pacientiem. Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī Paula Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanai un labiekārtošanai, kā arī informācijas sistēmu uzturēšanai veselības jomā.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad salīdzinājumā ar 2016.gadu plānots par 98 miljoniem lielāks, un tas saistīts ar nepieciešamību palielināt valsts aizsardzības spēju – Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un Zemessardzes darbībspēju. Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad plānots 1,7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet 2018.gadā tas tiks palielināts līdz diviem procentiem.

Valsts iekšējās drošības stiprināšanai nākamgad plānots noslēgt jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu policistiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat papildu finansējums nākamgad paredzēts austrumu robežas sakārtošanai, Drošības policijas kapacitātes un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai.

Nozīmīgs finansējuma pieaugums nākamajā gadā plānots arī Izglītības nozarē – pedagogu darba algas reformas tālākai īstenošanai.

Demogrāfijas jomai nākamgad paredzēti papildu deviņi miljoni eiro, un tas ļaus palielināt ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Atbalsts tiks sniegts arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, to tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu valsts psiholoģisko palīdzību.

No nākamā gada plānots palielināt minimālo darba algu līdz 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā.

Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad paredzēts turpināt stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Plānoti pasākumi, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu, noteiktu lielāku atbildību par nodokļu nomaksu būvniecības jomā, ieviestu sociālā nodokļa avansa maksājumus taksometru nozarē, ierobežotu nelegālās degvielas kontrabandu robežšķērsošanas vietās, atsevišķās jomās ieviestu pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtību. Tāpat plānots pilnveidot muitas formalitātes un nodokļu nomaksas kontroli, no trešajām valstīm Latvijā ievedot transportlīdzekļus, ierobežot piekļuvi interneta veikaliem – nodokļu parādniekiem, kā arī stingrāk kontrolēt apsardzes jomā strādājošos komersantus.

Tāpat ieņēmumus plānots palielināt, pārskatot dažādus atvieglojumus, tostarp paredzēts atcelt degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur audzē kukurūzu biogāzes iegūšanai, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot mājsaimniecībā un sabiedriskajam transportam. Plānots arī atcelt autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus. Savukārt atsakoties no nodevas par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju, plānots ceļa nodokli turpmāk piesaistīt automobiļa radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzumam.

2017.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,066 miljardu, savukārt izdevumi – 8,367 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi paredzēti par 664, bet izdevumi – par 681 miljonu eiro lielāki. 

Tevi varētu interesēt

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome trešdien, 12.novembrī, pieņēma...

Otrdien, 16.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais...

Ķekavas novada dome apstiprinājusi pašvaldības budžetu šim gadam. Budžeta ieņēmumi...

Rīgas domes deputāti kā katru gadu, ne vienbalsīgi, bet atbalstīja Rīgas pilsētas...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

No nākamā gada uzņēmumi, kuri ēdinās savus darbiniekus, varēs nemaksāt par šiem...

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas...

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā bija 309,0 milj. eiro jeb 1,3...

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc...

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls...

Kā rāda Swedbank veiktais pētījums par iedzīvotāju ieguldījumu plāniem, kā labāko naudas...

Valsts sekretāru sanāksmē, 20.oktobrī, izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvā...

Ceturtdien naftas cena Ņujorkas biržā sasniedza 15 mēnešu augstāko līmeni, reaģējot uz...

2016. gada deviņos mēnešos SEB banka piešķīrusi vairāk nekā 11 300 aizdevumus...

Daļa sabiedrības izliekas, ka maksā nodokļus, bet valsts izliekas, ka tos iekasē...