Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

6.novembrī Ministru kabineta sēdē akceptēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības un attīstības stratēģija 2007. - 2009.gadam. Stratēģijas uzdevums ir, izvērtējot esošo situāciju, formulēt pastāvošās problēmas un noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galvenos mērķus un veicamos uzdevumus.

Kā galvenais Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbības mērķis stratēģijā definēts - īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju dzīvot veselīgi un droši, būt pārliecinātiem par preču un pakalpojumu drošumu, iespēju efektīvi realizēt savas patērētāja tiesības, kā arī nodrošinot sabiedrības līdzdalību un informētību par patērētāju tiesībām un interesēm.

Lai sasniegtu Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galveno mērķi, stratēģijā izvirzīti 4 PTAC darbības prioritātes: veicināt patērētāju drošību, izmantojot preces un pakalpojumus; veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, godīgu konkurenci un aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses; veicināt patērētāju informētības līmeņa paaugstināšanos, nodrošinot informācijas pieejamību par patērētāju tiesībām PTAC mājas lapā, veicot regulāru patērētāju informēšanas darbu, kā arī sagatavojot un izplatot informatīvus materiālus; veicināt patērētāju tiesību realizēšanu un nodrošināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, uzlabojot patērētāju individuālo sūdzību izskatīšanu, pievēršot lielāku uzmanību nevis konkrētā patērētāja problēmas atrisinājumam, bet novēršot patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumus.Paaugstinoties iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un pieaugot arī preču un pakalpojumu tirgum, aizvien pieaug patērētāju tiesību aizsardzības un līdz ar to arī PTAC loma sabiedrībā. Ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāju iegādātās preces un pakalpojumi būtu kvalitatīvi un droši, kā arī atbilstu viņu vēlmēm. Arī konsultāciju skaita nepārtraukts pieaugums, kas šogad ir palielinājies divas reizes, rāda, ka PTAC sniegtais pakalpojums ir nepieciešams.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Tikai pavisam maza daļa - 6 % no visiem patērētājiem - Eiropas Savienībā (ES) patlaban iepērkas internetā, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Eiropas Komisija vēlas veicināt patērētāju uzticēšanos digitālajai un tiešsaistes pasaulei.

Patērētāju (mājsaimniecību un nespecializēto iestāžu) tēriņi kopumā veido 58 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā akcentē, ka patērētāju uzticēšanās ir galvenais faktors, nosakot, kad un kādā veidā viņi tērē savu naudu dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Patlaban visi pierādījumi liecinot par to, ka patērētāji vēl nejūtas pietiekami brīvi digitālajā un tiešsaistes pasaulē, lai pilnībā izmantotu tās piedāvātās iespējas. Tikai pavisam maza daļa - 6 % no visiem patērētājiem ES patlaban iepērkas internetā dažādās valstīs.

Komisija ar nesen pieņemtās Zaļās grāmatas palīdzību izvirzījusi mērķi ievērojami palielināt patērētāju uzticēšanos ES vienotajam tirgum, ieviešot vienotus un vienkāršus noteikumus, kas viņiem ļaus uzzināt savas tiesības, izdarīt pamatotu izvēli un nodrošināt atbilstošu aizsardzību, ja radīsies problēmas.

Šodien ES patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuņeva nāca klajā ar vairāk nekā 20 dažādiem priekšlikumiem gan tiesību aktu, gan nesaistošu dokumentu veidā, kuru mērķis ir līdz 2013. gadam aktivizēt mazumtirdzniecību vienotajā tirgū. Šiem priekšlikumiem tuvākajos mēnešos sekos vispusīga pārrobežu iepirkšanās tiesību pārskatīšana, padziļināta analīze par labāko veidu, kā stiprināt patērētāju kolektīvās tiesvedības iespējas, jauni priekšlikumi par daļlaika īpašumu tiesību direktīvas stiprināšanu, kā arī pasākumi, kas pārrobežu tirgū pavērs iespēju izdevīgāk saņemt kredītu (patēriņa kredīta direktīva). Jaunās 2007. - 2013. gadam izstrādātās patērētāju stratēģijas mērķis ir sekmēt uzticēšanos vienotajam tirgum, lai patērētāji varētu brīvi iepirkties citās valstīs gan ceļojot, gan izmantojot internetu, tādējādi atrodot savām vajadzībām vispiemērotākās preces ar labāko kvalitāti un cenām.

"Ar šīs stratēģijas palīdzību mēs ceram iekustināt šo smago vezumu - mazumtirdzniecību vienotajā tirgū. Pārrobežu tirdzniecības uzplaukumam ir visi mūsdienu tehniskie priekšnoteikumi, taču patērētāju atsaucība par to neliecina. Es vēlos veicināt uzticēšanos tirgum un dot cilvēkiem lielākas izvēles iespējas un cenām atbilstošu kvalitāti. Es vēlos, lai Birmingemas iedzīvotājs, pērkot digitālo fotoaparātu internetā no uzņēmuma, kas atrodas Berlīnē vai Budapeštā, būtu tikpat apmierināts, kā to pērkot savā prestižo veikalu rajonā."

Iedzīvotāju patēriņš veido 58 % no Eiropas Savienības IKP. Statistikas dati liecina, ka ne uzņēmumi, ne patērētāji vēl pilnībā neizmanto iekšējā tirgus potenciālu, jo īpaši iespējas, ko piedāvā iepirkšanās internetā. Iekšējais tirgus varētu būt pasaules lielākais mazumtirgus, taču tas joprojām vairāk atgādina 27 valsts līmeņa minitirgus, tādējādi liedzot patērētājiem izdevīgākas cenas un izvēles iespējas, bet Eiropas ekonomikai papildu izaugsmi.

Šodien, 15.janvārī, Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādāto Patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības programmu 2008.–2010.gadam (turpmāk Programma), informēja Ekonomikas ministrija.

Programma paredz turpināt uzsāktos darbus patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā, attīstīt esošo patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu, kā arī nosaka prioritātes šajā jomā.

Programma izstrādāta, lai pilnveidotu patērētāju tiesību aizsardzības institūcijas – Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības institūciju darbību, kā arī lai veiktu efektīvu tirgus uzraudzību un pasargātu patērētājus no riskiem un apdraudējuma viņu dzīvībai, veselībai un personas mantai, kas varētu rasties prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu izmantošanas dēļ.

Programmā ir noteikti pieci galvenie rīcības virzieni:

1) patērētāju tiesību aizsardzības normatīvās bāzes pilnveidošana;

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Lai pārliecinātos, ka pilsoņi - elektroenerģijas patērētāji - tiek pilnvērtīgi informēti par savām tiesībām, Eiropas Komisija ar enerģijas un patērētāju tiesību aizsardzības departamentu palīdzību uzsākusi ES mēroga informācijas kampaņu ar saukli Tā ir Jūsu izvēle!, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāve.

Viens no galvenajiem kampaņas līdzekļiem ir informatīvā zināšanu veicināšanas tīmekļa vietne www.agathepower.eu (versija latviski: http://www.agathepower.eu/site.html?lang_iso=lv), kurā var atrast īpašu informāciju par katru valsti gan enerģijas tirgus atvēršanas, gan enerģijas piegādātāju izvēles jautājumos. Šī vietne, kas ir pieejama 22 valodās, nodrošina arī informāciju par patērētāju tiesību jautājumiem, piemēram, par tiesībām bez maksas mainīt piegādātājus, pirms līguma noslēgšanas tikt informētiem par visiem līguma nosacījumiem un tikt aizsargātiem pret negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm. Papildus tam informatīvs video iepazīstina ar elektrības un gāzes ražošanas un piegādes ķēdi, tirgus liberalizāciju, patērētāju un vides gūtajiem labumiem un norāda uz to patērētāju pieredzi, kuri dzīvo valstīs, kas ir atvērušas savus tirgus konkurencei. Kampaņas sadarbības partneru vidū ir Eiropas mēroga un valstu elektroenerģijas regulatori, Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centri (EPTAC tīkls), ražošanas un patērētāju asociācijas, kā arī sociālie tīkli, kas kopīgiem spēkiem gādās par kampaņas pamanāmību, izstādot plakātus, izplatot informāciju un regulāri papildinot savas tīmekļa vietnes ar jaunumiem kampaņas sakarā.

Šogad stājušies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš izmaiņas gan patērētāju kreditēšanā, gan strīdu risināšanā starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju.

Patērētājam ir tiesības atteikties no kreditēšanas līguma 14 dienu laikā, nesniedzot nekādu pamatojumu. Lai atteiktos no kreditēšanas līguma, patērētājam būs jāinformē kredīta devējs rakstiski 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad patērētājs saņēmis līguma noteikumus un nosacījumus. Patērētāja pienākums ir nekavējoties pēc paziņojuma nosūtīšanas atmaksāt kredīta devējam saņemto kredīta summu, jo līdz atmaksas dienai par saņemto kredīta summu var tikt rēķināti procenti atbilstoši līgumā noteiktajai aizņēmuma procentu likmei. Kredīta devējam nav tiesību pieprasīt nekādu citu kompensāciju par līguma lauzšanu. Likums gan nosaka, ka, atsakoties no kreditēšanas līguma preces vai pakalpojuma iegādei, atteikuma tiesības neietekmē pirkuma līguma spēkā esamību un patērētājam būs jāmeklē citi pirkuma finansēšanas ceļi.

Latvijā tikai viens no 12 pārbaudītajiem ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tiešsaistes tirgotājiem ievēro Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Pārbaudēs, kas veiktas pērn, visiem 12 tirgotājiem tika konstatēti pārkāpumi, un līdz šā gada aprīļa sākumam tos novērsusi viena kompānija, savukārt 11 pārkāpumi nav novērsti.

Kopumā Eiropā 382 no 552 pārbaudītajām ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tirdzniecības tīmekļa vietnēm nav ievērotas Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, secināts pērn Eiropas valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu veiktajās pārbaudēs.

Pēc efektīvu koriģējošu pasākumu piemērošanas ir panākts, ka 62% no pārbaudītajām tīmekļa vietnēm tagad izturas pret patērētājiem atbilstoši likumdošanai. Eiropas iestādes turpina darbu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu, tādēļ pārējās vietnes (38%) var sagaidīt pret tām vērstu turpmāku rīcību.

No Igaunijas Eiropas Patērētāju centra (ECC Estonia) saņemtā informācija liecina, ka interneta vietnes creazydeal.lv un crazydeal.ee marta beigās ir pārtraukušas savu darbību, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Neskatoties uz kompetento iestāžu pūliņiem un soda sankcijām, Igaunijas komersants Crazydeal Group OÜ nepilda savus pienākumus – nepiegādā preces neatmaksā patērētāju samaksāto naudu, kā arī pašlaik nav signālu, ka to varētu darīt nākotnē.

PTAC un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) saistībā ar patērētāju veiktajiem preču pasūtījumiem komersanta interneta vietnē crazydeal.lv ir saņēmuši 105 patērētāju sūdzības, kā arī ir sniegtas vairāk nekā 100 konsultācijas uz patērētāju e-pastiem un telefona zvaniem.

25 sūdzības ir izdevies atrisināt, jo sākotnējā periodā, iesaistoties ECC Latvia, Komersants patērētājiem naudu atmaksāja, tomēr kopš februāra atmaksa ir pārtraukta.

Kāpēc elektrības un gāzes tirgi tiek atvērti konkurencei? Vai es varu izvēlēties savu piegādātāju? Kā varu pārliecināties, vai manas tiesības tiek aizsargātas? Kādā veidā labumu gūs neaizsargātākie patērētāji? Kopš 2007.gada 1.jūlija, kad elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgi tika atvērti arī atlikušajās 14 ES valstīs, visi Eiropas iedzīvotāji var izvēlēties savu elektroenerģijas piegādātāju. Kaut arī dalībvalstis jau pirms kāda laika atvēra savus enerģijas tirgus konkurencei, tirgu atvēršana visā ES nodrošinās klientiem lielāku izvēli un labāka pakalpojumu līmeņa iespējas. Piegādātāju maiņa nav obligāta, bet līdz šim viss liecina par to, ka patērētāji visā pilnībā izmanto šo iespēju.

Zināšanu veicināšana. Kas dod gaismu jūsu dzīvei? Kas jūs silda mājās?

Lai pārliecinātos, ka pilsoņi - elektroenerģijas patērētāji - tiek pilnvērtīgi informēti par savām tiesībām, Eiropas Komisija ar enerģijas un patērētāju interešu aizsardzības departamentu palīdzību uzsākusi ES mēroga informācijas kampaņu ar saukli "Tā ir Jūsu izvēle!". Viens no galvenajiem kampaņas līdzekļiem ir informatīvā zināšanu veicināšanas tīmekļa vietne - www.agathepower.eu, kurā var atrast īpašu informāciju par katru valsti gan enerģijas tirgus atvēršanas, gan ener��ijas piegādātāju izvēles jautājumos. Šī vietne, kas ir pieejama 22 valodās, nodrošina arī informāciju par patērētāju tiesību jautājumiem, piemēram, par tiesībām bez maksas mainīt piegādātājus, pirms līguma noslēgšanas tikt informētiem par visiem līguma nosacījumiem un tikt aizsargātiem pret negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm. Papildus tam informatīvs video iepazīstina ar elektrības un gāzes ražošanas un piegādes ķēdi, tirgus liberalizāciju, patērētāju un vides gūtajiem labumiem un norāda uz to patērētāju pieredzi, kuri dzīvo valstīs, kas ir atvērušas savus tirgus konkurencei. Kampaņas sadarbības partneru vidū ir Eiropas mēroga un valstu elektroenerģijas regulatori, ražošanas un patērētāju asociācijas, kā arī sociālie tīkli, kas kopīgiem spēkiem gādās par kampaņas pamanāmību, izstādot plakātus, izplatot informāciju un regulāri papildinot savas tīmekļa vietnes ar jaunumiem kampaņas sakarā.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

2007.gada 15.maijā SIA Famar-Desi, kam pieder lielveikali Būvniecības ABC, iesniegusi parsūdzēšanas pieteikumu Administratīvā rajona tiesai par Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr. E03-RIG-132, ar kuru SIA Famar-Desi tiek piemērots naudas sods 5000 latu apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, kas saitīti ar SIA Famar-Desi veikalu Būvniecības ABC reklāmas materiāliem, konstatēja, ka minētajā reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ, kas ir pretrunā ar Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu.

Pārsūdzēšanas pieteikums pamatots saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 76.p., 77.p., 78.p., 79.p., 84.p., 86.p., 125.p., 126.p. un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.p., 281.p., 283.p., 285.p., 286.p, un tiek lūgts apturēt lēmumu Nr.E03-RIG-132 izpildi, atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.E03-RIG-132 un piedzīt no Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu Pieteicējam, SIA Famar-Desi nomaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā", informēja SIA Famar-Desi, lielveikalu Būvniecības ABC mārketinga nodaļas vadītāja Ināra Apsalone.

Patērētājiem garantēs iepērkoties internetā Eiropas Savienībā, skaidru informāciju par cenu un papildu maksām un nodevām pirms tie paraksta līgumu.

Ierosinātajā Patērētāju tiesību direktīvā vienkāršo vienā noteikumu kopumā četras spēkā esošās ES patērētāju tiesību direktīvas. E-komerciju tajā aplūko kā daļu no pamatīgas pārskatīšanas un uzlabošanas pasākumiem attiecībā uz pastāvošajām ES patērētāju tiesībām tiešsaistē un veikalos, kas atrodas tirdzniecības ielās. Mērķis ir stiprināt patērētāju uzticēšanos un vienlaikus novērst birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību valsts robežās – liedz patērētājiem pieeju lielākai izvēlei un konkurētspējīgākiem piedāvājumiem. Vienots patērētāju līguma noteikumu kopums būtiski samazinās atbilstības izmaksas – līdz pat 97% ES mēroga tirgotājiem. Ar ierosināto direktīvu uzlabos patērētāju esošo aizsardzību tādās būtiskās jomās, kurās pēdējos gados saņemts liels skaits sūdzību, piemēram, uzspiestā pārdošana. Direktīvā tiesību aktus pielāgo jaunām tehnoloģijām un pārdošanas metodēm, piemēram, mobilajai komercijai un ebay tīmekļa vietnes izsolēm tiešsaistē. Jaunajā priekšlikumā ir precīza prasība tirdzniecības vietās sniegt skaidru informāciju par patērētāju tiesībām.

Gaidot Eiropas patērētāju dienu, izpētīts, ka patērētājiem trūkst vispārējas salīdzinošas informācijas par preču un pakalpojumu cenām un kvalitāti, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) jauno tirgus izpētes sistēmu, uzsvēra, ka patērētāji no vienotā tirgus vēl joprojām negūst visu, ko būtu pelnījuši un ko šis tirgus spēj piedāvāt.

Saskaņā ar jauno patēriņa tirgus uzraudzības (Consumer Market Watch) procedūru tiks pētīts, kā darbojas 20 dažādu nozaru tirgi, raugoties no patērētāja interešu viedokļa: cenas, sūdzības, pakalpojumu sniedzēju maiņas iespējas, patērētāju apmierinātība un drošība. (Pirmais pārskats ir lejuplādējams internetā.)

Eiropas Komisija vēlas, lai patērētājs iepirktos neietekmēts un apzināti un lai tiktu sekmēta veselīga konkurence, kas balstīta uz pakalpojumu un preču kvalitāti. "Lai patērētājs noņem tūtu no galvas!", piebilda Valdis Zagorskis.

Viena no šī gada EK prioritārajām uzmanāmajām jomām ir finanšu pakalpojumi. Ņemot vērā pieaugošo sūdzību skaitu par apdrošināšanas pakalpojumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) KASKO apdrošināšanas līgumu izpētes projektā pārbaudīja, cik pilnīga un saprotama informācija tiek sniegta patērētājam. Tika pētīts, vai līguma noteikumi ir taisnīgi, kā arī tas, vai patērētājs pilnībā spēj apzināties un izprast savas līgumsaistībās un riskus. Izpētītajos 10 līgumos tika konstatētas vairākas problēmas, piemēram, ietvertie līguma noteikumu uztveramība, daudzos līgumos patērētājam ir grūti saprast, kādi ir izņēmumi no apdrošināšanas riskiem, tāpat katrai kompānijai ir ļoti atšķirīgs cenu noteikšanas mehānisms, kas patērētājam apgrūtina piedāvājumu salīdzināšanu un izvēli u.c. Pēc PTAC diskusijas ar apdrošināšanas kompānijām un Latvijas Apdrošināšanas asociāciju apdrošināšanas līgumi tiek koriģēti, kā arī tiek izstrādāti padomi patērētājiem, kā labāk un izdevīgāk izvēlēties apdrošinātāju.