Jaunākais izdevums

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Ir iespēja

Tikmēr vairāki lielie būvnieki oponē. Orientēties uz vietējo tirgu nav ilgtspējīga politika, uzskata Latvijā lielākās būvkompānijas SIA Skonto būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. «Latvijas ekonomika vienkārši ir ļoti maza, normālam uzņēmumam – par mazu. Tāpēc jau pirms daudziem gadiem Skonto grupa, kurā ietilpst arī Skonto būve, nolēma iet arī uz citiem tirgiem – Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju, Eiropu vispār. Tie ir tirgi, kurus mēs saprotam. Mēs neskatāmies uz bijušajiem PSRS valstu tirgiem; biznesa kultūra, kas ir tur, mums nav pieņemama. Skonto grupa mērķtiecīgi piecus gadus strādājusi, lai ieietu ārvalstu tirgos. Un tas ir atmaksājies, ko pierāda kaut vai šis gads, kad ap 30 objektu mums ir Eiropas valstīs un daži Latvijā. Es iesaku visiem uzņēmumiem stāvēt uz divām kājām – ar vienu Latvijā, ar otru kaut kur citur –, jo ekonomika ir maziņa, valsts tiek pārvaldīta diezgan haotiski, tāpēc nekad nevaram paredzēt, kādi apjomi būs nākamgad un kādi aiznākamgad,» iepriekš (23.09.2016.) DB pauda G. Rāvis. Viņš piekrīt: lai iekarotu eksporta tirgus, ir nepieciešami līdzekļi un pacietība, turklāt jārēķinās, ka sākumā būs vien ieguldījumi, iespējamas arī kļūdas, tomēr, ņemot vērā, ka Eiropas finansiālais atbalsts nebūs mūžīgs un līdz ar to jau tā mazais Latvijas tirgus vēl vairāk saruks, «augt var tikai ārpus Latvijas».

«Darbs eksporta tirgos dod iespēju attīstīties un strādāt pie lieliem un tehnoloģiski sarežģītiem projektiem, kas Latvijas tirgū šobrīd netiek realizēti. UPB gadījumā tie ir biroju un augstceltņu projekti, kas realizēti ar mūsu konstrukcijām. Darbs šādos projektos ļauj apgūt un attīstīt jaunus un efektīvākus risinājumus mūsu inženieriem, ražotnēm un montāžas komandām,» DB saka arī AS UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs. Viņš stāsta, ka šobrīd eksporta valstīs pieaug pieprasījums pēc UPB kompleksajiem projektiem, kuros apvienoti visi konstrukciju veidi – metāla, dzelzsbetona un stikla konstrukcijas. Pāris no šādiem projektiem, kam šobrīd jau notiek fasādes montāža, ir biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā un biroju ēka Oslo, Norvēģijā, savukārt Zviedrijā projektēšanas stadijā ir biroju ēka Ārlandā un tiesu nams Lundā. Viens no lielākajiem ēkas karkasa projektiem, kas šobrīd tiek projektēts un kuru nākamā gada otrajā pusē sāks montēt, ir Stockholm New debesskrāpis Stokholmas centrā.

Arvien pieaug

Jautāts, kas jāņem vērā veiksmīgai darbībai ārvalstu tirgos, U. Grīnbergs uzsver, ka «ir svarīgi izveidot savstarpēju uzticību ar klientiem. Ir jāstrādā pie kvalitātes, precīzas darbu plānošanas, jāpārņem valstu prakse un prasības, kā arī jāspēj piedāvāt efektīvus un ekonomiskus projektēšanas risinājumus. Tas ir vairāku gadu darbs, pastāvīga attīstība un spēja sniegt klientiem aizvien lielāku pievienoto vērtību. Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt darbību eksporta tirgos, ir rūpīgi jāizpēta tirgus likumdošanas un normatīvās bāzes produktiem un pakalpojumiem, ko vēlas piedāvāt. Tāpat ir jārēķinās ar valūtu svārstībām tirgos, kas ir ārpus eirozonas». Jāpiebilst, ka UPB eksporta apjoms ik gadu palielinās, šogad vērojams vēl straujāks tā kāpums. «Pagājušajā gadā eksporta un vietējā tirgus proporcija bija 70/30. Ceram, ka aktivitāte Latvijas būvniecības tirgū palielināsies un būs iespēja šo proporciju saglabāt,» atzīst UPB valdes loceklis.

Arī G. Rāvis saka, ka ar katru gadu būtiski pieaug Skonto grupas apgrozījuma daļa, ko veido darbs ārvalstīs. Šogad līdzās grupas uzņēmumiem, piemēram, Skonto Prefab, kas izgatavo dzelzsbetona ēku paneļus, karkasus un tos arī montē, Skonto Plan, kas būvē fasādes – izgatavo un montē, Forta Medical, kas ir modulārās būvniecības uzņēmums – moduļus izgatavo Tukumā un Ventspilī, bet montēs visā pasaulē –, nodibināts arī būvniecības ģenerāluzņēmums Zviedrijā SBC Construction AB. «Skonto būve ir ģenerāluzņēmējs darbam Latvijā, tagad tai būs meita Zviedrijā, un domāju, ka jau 2017. gadā būs 50/50, ko mēs darīsim šeit un ko Zviedrijā. Citi grupas uzņēmumi, piemēram, jau minētie Skonto Prefab, Skonto Plan, Forta Medical 100% strādā ārvalstīs, Cross Timber Systems – 98%,» jau iepriekš atzina G. Rāvis.

No statistikas datiem gan jāsecina, ka ne visiem Latvijas būvniekiem ārvalstīs sokas tik labi. Proti, ārpus Latvijas saviem spēkiem veikto būvdarbu apjoms šā gada pirmajā pusē bijis mazāks kā iepriekšējos gados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Prasa resursus

«Nordic Homes, kā arī citu līdzīgu uzņēmumu galvenais faktors konkurētspējas pieaugumam ir produkcijas kvalitāte un galaprodukta cena, kuru ietekmē vairāki faktori, tostarp darbaspēka, izejmateriālu, transporta un citas izmaksas. Turklāt liela nozīme ir iepriekšējai pieredzei un atsauksmēm. Kopumā Nordic Homes ir īstenojis vairāk nekā 14 apjomīgus projektus Lielbritānijā, kur jau labi pārzinām tirgus īpatnības un specifiku. Runājot par ārvalstu tirgiem, kur koka apbūve ir visai izplatīta, iecienīta un iegūst arvien lielāku popularitāti un atzinību, lielus resursus nākas tērēt tirgus izpētē, sadarbības partneru piesaistē. Tāpat ir jāiedziļinās katras valsts normatīvajos aktos gan kontekstā ar būvniecību, gan nodokļu politiku, kas var būtiski atšķirties. Jāņem vērā arī katras valsts apbūves tradīcijas, ieradumi. Tāpat, lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju ārvalstīs, arvien jāmeklē jauni un izdevīgi transportēšanas risinājumi, kas veido būtisku izmaksu daļu, tādējādi ievērojami ietekmējot galaprodukta cenu,» padomus dod koka karkasu māju ražotāja SIA Nordic Homes mārketinga menedžere Esēnija Karnīte. Jautāta, cik lielas iespējas Latvijas būvniecības nozares uzņēmumiem ir strādāt ārvalstu tirgos kā ģenerāluzņēmējiem, viņa saka – tas ir gana dārgi un komplicēti. Proti, jādibina atsevišķa struktūrvienība, kas reģistrēta attiecīgajā valstī, jāpiesaista attiecīgās valsts būvniecības eksperti un sertificēti profesionāļi, jāpārzina un labi jāorientējas noteiktās valsts būvnormatīvos. Procesu vienkāršošanai un izmaksu optimizācijai uzņēmumi nereti izvēlas strādāt kā apakšuzņēmēji.

Nordic Homes eksporta apjoms veido aptuveni 90–95% no kopējā apgrozījuma, 5–10% no saražotās produkcijas paliek tepat Latvijā, kur koka karkasa moduļi tiek izmantoti privātmāju būvniecībā. Jāpiebilst, ka nākamgad uzņēmums līdz pat 20% no ražošanas kapacitātes plāno atvēlēt vietējam tirgum. Līdz šim lielākais uzņēmuma eksporta tirgus ir Lielbritānija, piemēram, pērn tur tika realizēti divi prāvi projekti – studentu viesnīcas Liverpūlē un Sauthemptonā. 2015. gadā uzņēmums sāka izvērtēt jaunu tirgu apgūšanu, galveno uzsvaru liekot uz Skandināviju, tāpat notika sarunas ar vairākiem uzņēmējiem no Nīderlandes un Vācijas. Par vienu no pēdējiem panākumiem uzņēmums uzskata sadarbības līguma noslēgšanu ar būvniecības un nekustamo īpašumu attīstītāju Veidekke Zviedrijā. 23 divstāvu rindu mājas, kas tiks uzbūvētas 2017. gada sākumā, būs pirmais Nordic Homes īstenotais modulārais projekts Zviedrijā.

Būvē arī ceļus

Ārpus Latvijas cenšas izrauties arī ceļu būvnieki, piemēram, holdinga LNK uzņēmums SIA Latvijas tilti Lietuvā uzbūvējis vairākus prāvus objektus, piemēram, estakādi Viļņā, Panemunes–Sovetskas apvedceļu ar tiltu pie Kaļiņingradas robežas, šoruden pabeidza arī divlīmeņu estakādi pie Klaipēdas ostas. Bijuši projekti arī Igaunijā.

«Šajā sezonā turpinājām iepriekšējos periodos sāktās iestrādes Lietuvā. 2015. gadā piedalījāmies automaģistrāles Daugavpils–Zarasi–Kauņa divu posmu rekonstrukcijā. Šogad Lietuvā sāksim strādāt arī kā inženiertehnisko komunikāciju ierīkotāji – Klaipēdā būvēsim lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kas jāpabeidz nākamajā gadā. Iepirkumos Lietuvā noteikti turpināsim piedalīties,» saka arī SIA Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja. Viņš atzīst, ka ir plāni atjaunot vai sākt iestrādes arīdzan citās valstīs, taču par tiem pagaidām stāstīt esot pāragri.

Līdzīgi kā būvnieki, ceļu būves uzņēmumi eksportu izvēlas izaugsmes un risku diversifikācijas vārdā. «Bažas par gaidāmo darba apjomu iezīmējās jau 2015. gada ceļu būves sezonas izskaņā. Gadu mija bija pretrunīga, jo varējām būt apmierināti ar aizvadītā darba cēliena rezultātiem, taču gandarījumu mazināja pazīmes, kas liecināja – darba apjoms 2016. gadā saruks. Tā saukto pārejošo objektu bija salīdzinoši maz, un apjomīgas iespējas strādāt neiezīmēja arī tobrīd zināmie valsts un pašvaldības iepirkumi. Situāciju vēl vairāk pasliktināja pārrāvums Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē,» šā brīža situāciju nozarē iezīmē A. Sēja. Viņš atzīst: pārrāvums ES līdzekļu apguvē šosezon pierādīja, ka bažas par to, kas nozari sagaida pēc līdzfinansējuma beigām, ir pamatotas, jo ceļu būvniecība diemžēl ir viena no tām Latvijas tautsaimniecības jomām, kas padarīta par atkarīgu no ES līdzfinansētiem projektiem.

Iepriekšējās krīzes līmenī

Savukārt B. Fromane skarbi vērtē situāciju būvniecībā, norādot, ka šobrīd nozares rādītājus var pielīdzināt situācijai 2008. un 2009. gadā, kad ekonomikā bija visdziļākais krīzes punkts. DB jau vairākkārt ziņojis, ka, kavējoties ar ES fondu projektu apguvi, būtiski samazinājies pasūtījumu skaits, kas savukārt nozīmē cenu samazināšanos, darbinieku aizplūšanu, kopējo ekonomiskās izaugsmes rādītāju pasliktināšanos. Bažas rada arī iespējama burbuļa rašanās, atsākoties aktivitātei nozarē. «Partnerības aicinājumi ir bijuši gan valdības, gan Finanšu ministrijas dienaskārtībā, tomēr šobrīd īsti nav indikāciju, ka sekos kādi reāli pasākumi, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar pārāk strauju ES fondu projektu apgūšanu, tas ir, būvniecības cenu sadārdzinājumu un sliktāku pakalpojumu kvalitāti. Partnerība uzskata, ka Finanšu ministrijai kā vadošajai ES fondu iestādei projekti būtu jāplāno un jāapgūst vienmērīgi. Šobrīd ir izveidojusies situācija – trīs gadus projekti bija iesaldēti, tad pēkšņi tiek radīts pieprasījums, kur nepieciešami papildu 15–20 tūkst. darbinieku. Lai gan projektus var apgūt līdz pat 2023. gadam, šobrīd izskatās, ka visi tiks īstenoti laikā no 2018. līdz 2020. gadam. Tas nerada sajūtu par pārdomātu plānošanu un projektu koordināciju, kā arī pēc būtības tie nav ilgtspējīgi, domājot par ekonomikas attīstību. Šādā scenārijā ir nepieciešami gan valsts atbalsta pasākumi efektīvai darbinieku apmācībai, gan atvieglojumi darbaspēka piesaistei no citām valstīm,» uzsver B. Fromane.

VIEDOKLIS

Jāņem vērā vairāki finanšu apsvērumi

llze Opmane-Jēgere, DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

Priecājamies redzēt, ka arvien vairāk Latvijas būvuzņēmēju ar savu piedāvājumu un darba kvalitāti spēj veiksmīgi konkurēt arī ārvalstu tirgos. Sākot darbu jaunā tirgū, būvuzņēmuma vadība parasti vislielāko vērību pievērš darbu kvalitātei, termiņu ievērošanai, lai kompānija jaunajā tirgū gūtu veiksmīgu projektu pieredzi un labas pasūtītāju atsauksmes. Tajā pašā laikā vajadzētu paturēt prātā, ka jebkurš jauns tirgus nozīmē arī paaugstinātus finanšu riskus. DNB bankas klientu pieredze rāda, ka noteikti jāņem vērā vairāki finanšu apsvērumi. Lai cik pieredzējis būvnieks būtu citos tirgos, lielākoties paiet vairāki gadi līdz brīdim, kamēr uzņēmums sāk gūt peļņu. Lai jaunā tirgū iegūtu pirmos projektus un pieredzi, zema cena parasti ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem. Pirmajos projektos bieži ir arī izmaksu pārsniegumi, jo tikai ar laiku uzņēmums iepazīst vietējo likumu un noteikumu bāzi, uzņēmējdarbības vides specifiku, iestrādājas vietējā komanda, tāpēc jau sākotnēji tam jābūt skaidrai un pietiekami lielai naudas līdzekļu rezervei, ar kuru atbalstīt attīstību jaunajā tirgū, sedzot pirmo gadu zaudējumus. Strādājot Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citos tirgos ārpus eirozonas, ļoti svarīga ir valūtas risku pārvaldīšana. Vairāki būvnieki nesen cieta zaudējumus sterliņu mārciņas svārstību dēļ, ko izraisīja Brexit, jo ienākumi no pasūtītājiem bija mārciņās, kuras vērtību zaudēja, bet lielākā izmaksu daļa bija eiro. Strādājot ar 5–10% peļņas maržu, zaudējumi no valūtas svārstībām var viegli padarīt projektu nerentablu. Tādējādi jau līgumu slēgšanas laikā jābūt skaidram plānam, kā tiks pārvaldīts valūtas risks. Vienas receptes valūtas risku pārvaldībai nav, jo uzņēmumi un to darbības modeļi ir ļoti dažādi. Banka piedāvā izstrādāt katram uzņēmumam individuālus risinājumus valūtas risku pārvaldīšanai sadarbībā ar valūtas tirgu ekspertiem.

Arī ārvalstu tirgos lielākā daļa pasūtītāju prasīs dažādas būvniecības garantijas, tāpēc jau savlaikus vajadzētu noskaidrot to, kādas bankas garantijas ārvalstu pasūtītājs būs gatavs pieņemt. Pasūtītāji bieži prasa vietējās bankas garantiju, un tad vai nu ir jāiesaldē nauda garantijas nodrošināšanai, vai, ja ir iespējams, ar vietējo banku var vienoties par pretgarantiju no Latvijas bankas. Parasti lielajiem būvuzņēmējiem ir pietiekami liela garantiju līnija kādā Latvijas bankā, tāpēc sarunās ar ārvalstu kredītiestādēm var aicināt palīgā savu Latvijas banku. DNB bankai un arī citām lielākajām Latvijas bankām ir veiksmīga sadarbība ar dažādām ārvalstu bankām, un lielākoties ir iespējams vienoties par pretgarantiju. Visvienkāršāk, ja būvnieka Latvijas banka ir pārstāvēta konkrētajā tirgū.

Slikto debitoru problēma ir nopietna problēma arī starptautiskos projektos, tādēļ pasūtītāja reputācija, kredītspējas izvērtēšana ir kritiski svarīga. Ja rēķinu samaksas termiņi ir ilgi vai nav pilnīgas pārliecības par pasūtītāja maksātspēju, aicinām izmantot apdrošināto faktoringu. Tādā veidā ieguvums būs dubults – uzņēmums gan ātrāk saņems naudu par padarīto, gan varēs nodrošināties pret zaudējumiem sliktu debitoru dēļ. Ja apdrošinātājs atsaka apdrošināt konkrēto debitoru, tad tas ir nopietns brīdinājuma signāls, tāpēc iesakām vēl pirms būvniecības līguma parakstīšanas noskaidrot, vai konkrētā pasūtītāja debitora parādus būs iespējams apdrošināt. Ja uzņēmuma Latvijas banka ir pārstāvēta konkrētajā tirgū, tad tā noteikti var palīdzēt ar kontaktiem un vietējā tirgus informāciju, atsauksmēm. Tas varētu būt ļoti noderīgi, kā izvēloties apakšuzņēmējus un citus sadarbības partnerus, tā izvērtējot pasūtītāja maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonija fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Latvijas lielāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonija

Dienas Bizness, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500", kas ir plašākais Latvijas tautsaimniecības apskats ar lielāko Latvijas uzņēmumu topu gan kopumā, gan nozarēs. Arī šogad izdevums izdots angļu valodā.

Jaunākajā Dienas Bizness TOP 500 izdevumā angļu versijā, kas šogad apkopo nu jau 1000 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizētas svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares, iezīmējot tendences Latvijas ekonomikā.

"Latvijas 500 lielāko uzņēmumu apgrozījums, sekojot iepriekšējo gadu tendencēm, turpina pieaugt. Šajā gadā piedāvājam vēl plašāku ieskatu uzņēmumu darbībā, papildus ierastajiem 500 uzņēmumiem publicējot vēl 500. Kā liecina dati, 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40.56 miljardus eiro," norāda Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

"Angļu versiju izdodam uzņēmējiem un uzņēmumiem, kurus interesē koncentrēts Latvijas ekonomikas apskats, lielāko Latvijas nozaru analīze un, protams, lielāko uzņēmumu tops," teic Anita Kantāne, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko uzņēmumu veiksmes un konkurētspējas saikne ar valsts tautsaimniecību ir ļoti tieša. Tāpēc ikgadējais DB apkopotais TOP500 izdevums, kas šogad iznāk jau 21. reizi, nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā.

Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Uz šī fona jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi arī 2016. gadā – tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā topā- ir kopumā tikuši ar izaicinājumiem labi galā. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā.

TOP 500 ir Dienas Bizness nozīmīgākais izdevums.

Dienas Bizness abonenti to saņem bez maksas. Vēl līdz 13.novembrim, abonējot laikrakstu Dienas Bizness pa telefonu: 67063333, saņem izdevumu TOP 500, kas iznāks jau 16.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Vēlas iegādāties 31 Elvi zīmola veikalu

Lelde Petrāne, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kura ietvaros SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI iegādājas SIA ANTARIS un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals.

Šobrīd SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI piederošie veikali pārstāv trīs dažādus zīmolus - top!, mini top! un LABAIS. Ar preču zīmi top! un mini top! Latvijā darbojas 226 pārtikas veikali, 58 no tiem pieder SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI, savukārt ar preču zīmi LABAIS Latvijā darbojas 20 veikali, no kuriem SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI pieder 10 veikali.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldību budžeti līdz TOP 500 uzņēmumiem nesniedzas

Daiga Laukšteina, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi

Zane Atlāce - Bistere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Kurzemes gaļsaimniekā kūpināta cūkgaļas karbonāde

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 01.11.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks kūpinātā cūkgaļas karbonāde.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Darbinieku atalgojuma fonda palielināšanā Maxima Latvija ieguldīs 5,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Maxima Latvija" šogad par vidēji 7% palielinās darbinieku atalgojumu.

Straujāku darba samaksas kāpumu šogad izjutīs tieši "Maxima" veikalu darbinieki. Kopējā atalgojuma fonda palielināšanā šogad plānots ieguldīt 5,6 miljonus eiro un tas kopš 2016.gada audzis par 29%.

Atalgojums tiks palielināts gandrīz 5500 veikalu darbiniekiem kā arī citām amata kategorijām. Savukārt darbinieku izaugsmē un kompetenču attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 250 000 eiro, fokusējoties uz klientu apkalpošanu, darba drošības jautājumiem un darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība. "Maxima Latvija" strādā aptuveni 7500 profesionāļu, un viņu labklājības un izaugsmes veicināšanu mēs esam izvirzījuši par vienu no savām prioritātēm. Darbs, ko esam ieguldījuši inovatīvu risinājumu ieviešanā, darba procesu pārskatīšanā un automatizācijā, ir palīdzējis kļūt efektīvākiem un veikt būtiskus uzlabojumus pircēju iepirkšanās pieredzē, cenu samazināšanā un, kas ir īpaši svarīgi - darba vides uzlabošanā, augstu novērtējot ikviena kolēģa ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē," uzsver Andris Vilcmeiers, "Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cienījamie DB abonenti! Jau labu laiku zīmols Dienas Bizness nenozīmē tikai laikraksta izdošanu. Blakus laikrakstam veidojam arī mūsu elektronisko versiju, organizējam konferences, izdodam rokasgrāmatas, šogad esam uzsākuši projektu DB akadēmija.

Savukārt šodien ceļu pie jums ir veicis DB pielikums Dzīves Garša. Sākot ar nākamo gadu, vēlamies mūsu abonentiem katru mēnesi sagatavot pielikumu žurnāla formātā. Blakus jau esošajiem izdevumiem TOP 500, Auto un Uzņēmumu reputācijas tops gatavosim jaunus informatīvos materiālus par dažādām tēmām. Turklāt vēl šogad mūsu abonenti saņems divus pielikumus: novembrī vēl krāšņāku un apjomīgāku DB 20 gadu jubilejas TOP 500, kā arī decembrī – Dzīves Garšas otro numuru. 2017. gada janvārī žurnāla formātā apkoposim atziņas no šā gada 30. novembrī notiekošā foruma Biznesa prognozes 2017, kurā savu dalību jau apstiprinājuši valdības pārstāvji, ietekmīgi pašvaldību vadītāji, kā arī plaši pazīstami dažādu nozaru eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau sesto gadu pēc kārtas Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Lursoft izdod zīmola izdevumu TOP 500 arī angļu valodā.

Zīmola izdevums, līdzīgi kā latviešu versija, apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā. Izdevums tiek izplatīts caur LIAA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Lursoft, lielākajām pašvaldībām, ministrijām, vēstniecībām, advokātu un audita kompānijām, kā arī bankām.

Izdevuma mērķauditorija ir uzņēmumi un uzņēmēji, kuriem ir interese par Latvijas ekonomiku, lielākajiem uzņēmumiem, nozaru apskatu un kvalitatīvu analītiku angļu valodā.

«Latvijas 500 spēcīgākie uzņēmumi, kas samaksā teju vai pusi no kopējiem uzņēmumu nodokļu ieņēmumiem valstī, neapšaubāmi ir izcelšanas vērti,» uzsver Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā deviņos mēnešos reģistrē par 18% vairāk jaunu vieglo automašīnu

LETA, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrēti 14 255 vieglie automobiļi, kas ir par 18,9% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn, liecina Auto asociācijas apkopotā informācija.

Tostarp jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrācija pieaugusi par 23%, sasniedzot 12 652 vienības, savukārt jauna vieglā komerctransporta reģistrācija sarukusi par 6,1% - līdz 1603 spēkratiem.

Šogad deviņos mēnešos jaunu vieglo pasažieru automobiļu top 10 pirmo vietu ieņem Nissan Qasqai (581 spēkrats). Seko VW Golf (393), Škoda Yeti un Škoda Octavia (abi 389), VW Passat (348), Opel Mokka (345), KIA Sportage (343), FIAT 500 (323), kā arī Toyota RAV4 (319). Savukārt top 10 noslēdz Toyota Auris ar 305 automašīnām.

Auto asociācija ir sabiedriska organizācija, profesionālu ražotājrūpnīcu, Latvijā oficiāli pilnvarotu auto importētāju un dīleru apvienība. Asociācijas prioritāte ir aizstāvēt biedru intereses sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nodrošināt pircēju interešu ievērošanu attiecībā uz garantijām, servisu un informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru