Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.

"Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs Māris Avotiņš gan teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā saistībā ar auto koplietošanas pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi liela nozīme.

"No vienas puses, 100 tūkstoši ir daudz, bet, ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš norāda.

"Fiqsy" ir piesaistījis finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu Zaļo grantu programmas ietvaros vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā parādījās Rīgas ielās.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Pilsētā tipiskākais pielietojums ir rīta un vakara brauciens no mājām uz darbu un atpakaļ. Dienā mašīnas veic vairākus apļus pa Rīgu. Auto, kas atrodas centrā, mēdz dienā nomainīt pat 10 līdz 15 šoferus. "Iebraucot ar savu auto centrā, tas nostāv no rīta līdz vakaram. Mūsu mašīnas centrā pavada ne ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm. Tādējādi pilsētas infrastruktūra tiek izmantota daudz efektīvāk," teic M. Avotiņš.

Klientu vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam braucienam uz darbu vai tikšanos, gan tādi, kuri mašīnu nomā vairākas dienas. Piemēram, viens no klientiem vasarā vairāku dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd populārākie galamērķi, neskaitot vidēja attāluma distances Rīgas ietvaros, ir Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Cēsis un Daugavpils. "Katrās brīvdienās teju visas mašīnas izbrauc no Rīgas. Es pats vienu nedēļu vasarā dzīvoju Pāvilostā un, esot Kuldīgā, uzlādes punktā gadījās iestāties rindā aiz divām "Fiqsy" mašīnām. Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš. Divu mēnešu laikā ar kompānijas elektroauto ir nobraukti vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu, tādējādi CO₂ izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu – veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav elektromobilis, CO₂ izmešu piesārņojums būtu 120g/km.

Uzņēmums sācis intensīvi uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy" varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai līdzīgi kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt informāciju par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir ietaupījuši visvairāk CO₂ izmešus," teic M. Avotiņš. Šobrīd uzņēmumam ir jau gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums plāno šo skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos arvien ir aizspriedumi saistībā ar elektroauto, piemēram, cik tālu vienā piegājienā ar tiem var aizbraukt. Viņš zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas baterijā palikuši vien 80%, bet patiesībā jāaizbrauc vien desmit kilometri turp un atpakaļ un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.

"Uzņēmumi kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums, bet papildu veids, kā vistiešākajā veidā domāt par atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā mobilitāte kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu līmenī," tiec M. Avotiņš.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā soli pa solim iecerēts palielināt "Fiqsy" autoparkā esošo mašīnu skaitu. To iecerēts darīt katru ceturksni. Šobrīd Rīgas centrā 10 minūšu gājiena attālumā gandrīz vienmēr var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās apkaimēs mašīnas ir grūtāk pieejamas.

Pērn uzņēmums ienāca tirgū ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Fiqsy" lietotāji kopumā uz skrejriteņiem pērn pavadīja divus miljonus minūšu un nobrauca 280 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā septiņas reizes apbraucot apkārt zemeslodei. Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.

Arī šovasar vidēji skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz 2,5 km. Statistiku ietekmē tas, ka šogad ir mazāk tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties garākus attālumus, piemēram, 20 km. "Tūrisma plūsma šovasar Rīgā nebija tāda, kā pērn un kāda tā cerams būs nākamgad. Liela daļa pagājušās vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka liela daļa kompāniju strādā attālināti un cilvēki pavada laiku savās lauku mājās, nevis Rīgā. Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko transportu un tā vietā izvēlas skrejriteni," teic M. Avotiņš.

Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.

M. Avotiņš novērojis, ka šogad cilvēki skrejriteņus lieto atbildīgāk un atstāj godprātīgāk – vietās, kur tie netraucē citiem. Kompānija ir sarunās ar citām pilsētām par skrejriteņu ieviešanu nākamgad un visur ir vieni un tie paši jautājumi – vai tie netraucēs gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām? Viņš uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas kopējā plūsmā, nevis jākonfliktē. "Katrai situācijai kāds no pārvietošanās veidiem ir pats labākais – auto, skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais ir dot individuāli ērtāko iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājam mašīnas un busiņus. Ja cilvēks ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā pašā aplikācijā nepieciešamības gadījumā var izvēlēties busiņu," teic M. Avotiņš.

Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.

No bankām pie skrejriteņiem  

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

"Es vēl aizvien esmu no tās paaudzes, kam tomēr vajag visu nopirkt, bet, runājot darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas vēlmes, ka obligāti visam jāpieder. Tā ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus, auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas, kur noliksi, kur pēc tam atradīsi, vai tik nenozags. Par to rūpējas kāds cits. Šogad laika apstākļi ir ļoti labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta spīd saule, bet tad divas stundas līst. Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko momentu. Elektriskie pārvietošanās līdzekļi pilsētas centrā vienmēr būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt, un šī tehnoloģija noteikti progresēs," tā M. Avotiņš.

"Fiqsy" darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank" Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15 busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji.

Eiropas skrejriteņu operators “Bolt” skrejriteņu lietotājiem piedāvā jaunu risinājumu – inovatīvus skrejriteņu uzlādes punktus dažādās Rīgas vietās, ar mērķi uzlabot skrejriteņu pareizu novietošanu galvaspilsētā, vienlaikus atvieglojot citu satiksmes dalībnieku pārvietošanos.

Paredzams, ka šis risinājums ilgtermiņā palīdzēs arī mazināt vandāļu sagāzto skrejriteņu skaitu.

Kopumā Rīgā uzstādīti pirmie 12 skrejriteņu uzlādes punkti dažādās populārās vietās, kurās ik gadu novērojams augsts pieprasījums pēc “Bolt” skrejriteņiem. Uzlādes punkti pieejami Rīgas centrā, Skanstē, Teikā, Purvciemā, Ķengaragā, Mežciemā, Imantā, Zolitūdē. Pārskats par vietām pieejams arī “Bolt” lietotnē, atrodot uzlādes punktu pēc elektrības simbola.

Uzlādes punktos vienlaicīgi var veikt uzlādi 5 vai 10 skrejriteņiem, atkarībā no uzstādītā uzlādes punkta.

Jaunais risinājums ir bezvadu tehnoloģija un lietotājiem maksimāli ērts – lai veiktu skrejriteņu uzlādi, nav nepieciešami vadi, atsevišķi spraudņi vai akumulatoru nomaiņa. Pievienojot skrejriteni uzlādes punktā, uzlāde sākas automātiski un arī pats brauciens tiek noslēgts automātiski – šādos gadījumos lietotne neprasīs pievienot skrejriteņa fotogrāfiju. Uzlādes punktos ir iespējams uzlādēt tikai “Bolt” skrejriteņus.

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro.

Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Pēc kādas sievietes nāves traģiskā negadījumā Parīze draud aizliegt elektriskos skrejriteņus, ja to operatori nenodrošinās, ka tiek ievēroti ātruma ierobežojumi un citi drošas braukšanas noteikumi.

Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019.gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.

Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.

Latvijas elektromobilitātes uzņēmums Fiqsy uzsācis darbību Liepājā, kur turpmāk būs pieejami gan koplietošanas skrejriteņi, gan elektriskie automobiļi, informē uzņēmumā.

Ar Fiqsy koplietošanas e-auto būs iespējams veikt braucienus ne tikai Liepājā un tās apkārtnē, bet arī ceļot starp Liepāju, Rīgu un Jūrmalu – uzsākt braucienu vienā pilsētā un pabeigt citā.

"Tagad esam par vienu soli tuvāk tam, lai elektromobilitāte būtu pieejama ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet visā Latvijā. Attīstot elektromobilitāti un koplietošanu, varēsim atslogot pilsētas no auto, padarot gaisu tīrāku un pilsētas – pievilcīgākas dzīvošanai," teic Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Pašlaik Latvijā ir trīs pilsētas, kas veicina elektriskā autotransporta lietošanu. Liepājā pilsētas pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus var novietot bez maksas. Rīgā elektroauto arī var bez maksas novietot Rīgas Satiksmes pārvaldītajās autostāvvietās, kā arī tiem ir atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome elektriskajiem automobiļiem ir atcēlusi maksu par iebraukšanu pilsētā.

Transporta platforma "Bolt" ir ieviesusi jaunu funkciju savā aplikācijā, ļaujot pasažieriem atstāt dzeramnaudu šoferiem brauciena beigās.

Jaunā funkcija tagad ir pieejama gandrīz visās valstīs, kur darbojas "Bolt". Lai to izmantotu, visiem aplikācijas lietotājiem jāpārliecinās, ka ir veikts pēdējais lietotnes atjauninājums.

Uzņēmums informē, ka šoferi dzeramnaudu saņems pilnā apmērā. Pasažieri redzēs iespēju atstāt dzeramnaudu brauciena beigās, kad tiem tiks lūgts novērtēt braucienu. Pasažieriem būs iespēja izvēlēties no jau piedāvātām summām vai ierakstīt konkrētu summu pašam. Šāda iespēja būs pieejama 15 minūtes pēc brauciena beigām.

"Bieži vien mēs vēlamies pateikties līdzcilvēkiem, kas īpaši centušies padarīt mūsu pieredzi patīkamu. Tā kā mūsdienās skaidras naudas norēķini kļūst aizvien retāki, esam nodrošinājuši iespēju atstāt dzeramnaudu arī ar aplikācijas starpniecību. Mēs ieviešam šo funkciju, lai ļautu pasažieriem pateikties un izrādīt atbalstu šoferiem šajos laikos," norāda Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā.

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, elektroskrejriteni uzskata par izaicinājumu satiksmes drošībai. Lielākā daļa jeb 82% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka elektroskrejriteņi rada risku drošai satiksmei, informē Satiksmes ministrija.

Arī pasaulē tiek meklēti labākie risinājumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi un tas ir jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno pārvietoties ar skrejriteni ārvalstīs.

Satiksmes ministrijas tiešsaistē veiktajā aptaujā 82% respondentu norādījuši, ka elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai, savukārt 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu pārvietošanās līdzekli. Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības attieksme pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo 2019. gada pavasarī Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktajā aptaujā 87% iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.

Vienlaikus, palielinoties elektroskrejriteņu popularitātei, arvien vairāk iedzīvotāju raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai arī plāno iegādāties elektroskrejriteni, un tas ir ievērojami vairāk nekā LAMB veiktajā aptaujā divus gadus atpakaļ, kad aptuveni 20% respondentu atzina, ka apsver šādu pārvietošanās iespēju.

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Eiropas mobilitātes platforma Bolt paziņojusi par sadarbību ar Ignitis Latvija, informējot, ka turpmāk visi Bolt elektriskie skrejriteņi Latvijā tiks uzlādēti ar atjaunojamo elektroenerģiju, tādējādi samazinot uzņēmuma radītās CO2 emisijas par 62 tonnām gadā.

"Elektriskie skrejriteņi ir videi draudzīgas pārvietošanās alternatīva. Mūsu mērķis ir būt par ilgtspējas līderi transporta nozarē Latvijā un citās Baltijas valstīs, tāpēc Bolt pastāvīgi meklē ilgtspējīgākus tehnoloģiskos risinājumus," komentē Kārlis Ķezberis, Bolt pārstāvniecības vadītājs Latvijā.

Bolt elektrisko skrejriteņu uzlādei gadā patērē 110 MWh elektroenerģijas. Aizstājot šo elektroenerģiju ar zaļo enerģiju, Bolt samazinās uzņēmuma radītās CO2 emisijas par vairāk nekā 62 tonnām gadā. Ilgtspējīgāku elektroenerģijas risinājumu ieviešana neietekmēs esošā pakalpojuma izmaksas.

"Elektromobilitātes attīstība ir viena no mūsu uzņēmuma galvenajām prioritātēm. Nākotnes enerģija ir tīra enerģija, un mēs nešaubāmies, ka to uzņēmumu skaits, kuri cenšas samazināt savas darbības ietekmi uz vidi vai izvēlas zaļo elektroenerģiju, turpinās pieaugt," piebilst Ignitis Latvija izpilddirektors Kristaps Muzikants.

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Koplietošanas transportlīdzekļu programmaparatūras izstrādātājs "Atom Mobility" piesaista 200 tūkstošu eiro investīcijas no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN".

Finansējumu uzņēmums ieguva Igaunijas jaunuzņēmumu konferences "Latitude59" laikā, kur "Atom Mobility" ieguva arī 10 tūkstošu eiro finansējumu bez saistībām no "Latitude59", kā ar juridiskā biroja "Hedman Partners" atbalstu nākotnē.

Piesaistītais finansējums ļaus paplašināt pārdošanas un inženieru komandu. "Šobrīd strādājam 20 pilsētās 13 valstīs, bet piesaistītās investīcijas tuvāko divu gadu laikā ļaus mums būt simt pilsētās. Tas mums ļaus būt par vienu no lielākajiem spēlētājiem koplietošanas tirgū. Šo gadu plānojam pabeigt, strādājot 30 līdz 40 pilsētās," teic Artūrs Burņins, "Atom Mobility" (SIA "ATOM Tech") līdzdibinātājs.

Šobrīd "Atom Mobility" pakalpojumus izmanto 25 uzņēmumi dažādās valstīs. Šobrīd uzņēmums fokusējas uz Eiropu, jo par šo reģionu tam ir visvairāk zināšanu. Katru dienu kompānijas klientu sniegtos pakalpojumus izmanto aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Pēc pāris darbības gadiem Igaunijas pilsētās Tallinā un Pērnavā, Igaunijas elektrisko skrejriteņu operators Tuul ("vējš" no igauņu valodas) uzsāk savu darbību Latvijā un sāk sniegt savus pakalpojumus Rīgā.

Tuul iecerējis uzstādīt jaunu videi draudzīgas braukšanas standartu Latvijas mikromobilitātes tirgū, kas būs izaicinājums tirgū jau esošajiem skrejriteņu operatoriem.

Līdz vasaras sākumam Rīgas ielās parādīsies vairāk nekā 1000 Tuul elektrisko skrejriteņu.

Tuul skrejritenis ražots tepat Baltijā, kā rezultātā produkts ir būtiski izturīgāks, izmantotie materiāli pārstrādājami, stāsta Tuul vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.

Tuul skrejriteņi tiek ražoti no 42% otrreiz pārstrādātu materiālu, izmantojot tikai atjaunojamo enerģiju. Skrejritenis ir izgatavots no tērauda, un pēc 5 gadu darba mūža tas ir 92% pārstrādājams.

"Tuul elektrisko skrejriteni ir izstrādājusi mātes uzņēmuma IoT iekšējā komanda. Tas ir aprīkots ar lielām pumpējamām riepām, plašāku stāvēšanas platformu, platāku stūri komfortam un drošībai braucot gan lietū, gan arī pa sniegotiem ceļiem," komentē Tuul biznesa virziena vadītājs Jaans Kekiševs no mātes uzņēmuma Comodule.

Pavasarī pandēmijas dēļ smagi ciešot izklaides industrijai, SIA “Wolftrike” un Drifta halles dibinātājs Klāvs Ašmanis sapratis, ka jādomā, kā esošo pieredzi ar elektriskajiem Wolftrike spēkratiem izmantot citā virzienā.

Tā tapusi doma par militāriem mērķiem paredzēta skrejriteņa radīšanu. Šos elektriskos skrejriteņus varēs izmantot gan patrulēšanai, gan arī militāro bāžu un pagaidu lidostu iekšējai mobilitātei. Tā funkcionalitāti uzsver tas, ka skrejritenim būs iespēja pieslēgt speciāli aprīkotu piekabi ar augstu kravnesību, ar kuru pārvietot cilvēkus un tehniku.

Mana pieredze: Pārdod braukšanas prieku 

Latvijā radītie tricikli Wolftrike vispirms izturējuši trieciena pārbaudi pašmāju drifta hallē...

Mosphera elektriskais skrejritenis tiek izstrādāts, projektēts un ražots Latvijā, orientējoties uz plašo pasaules tirgu. Tas būs iegādājams arī personīgām vajadzībām, tā ražošanas tiks uzsākta 2021. gada janvārī, bet pirmie eksemplāri pie klientiem nonāks maijā.

Projekta iedīgļi tapa sadarbībā ar Liepājas viedo un zaļo tehnoloģiju klasteri, radot pirmo prototipu civilajām vajadzībām. Tomēr iepriekšēja dalība akumulatoru risinājumu izstrādē kādam militāram projektam ļāva pielāgot šo unikālo elektrisko skrejriteni militārām, robežsardzes un policijas vajadzībām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs ar Latvijas Drošības un aizsardzības klastera atbalstu.

Iedvesmas avots Mosphera skrejritenim ir MTB velosipēds un krosa motocikls, no abiem paņemot labāko, bet vienlaikus nezaudējot skrejriteņa kompaktos izmērus. Braucamais piemērots, lai pārvietotos ne vien pa gludu asfaltu, bet arī nelīdzenu segumu un bezceļiem. Ar pilnu akumulatoru var nobraukt 100 kilometrus, bet ir iespējams pievienot vēl vienu tāda paša izmēra akumulatoru, divkāršojot ar vienu uzlādi iespējamo nobraukumu.

Interesi par universālo elektrisko skrejriteni jau esot izrādījuši lauksaimnieki gan no Latvijas, gan citām Eiropas valstīm.

Šobrīd projekts ir noslēdzošā prototipa stadijā, bet jau janvārī tiks uzsākts ražošanas process pirmajiem pasūtījumiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.martā pabeidza darbu pie Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus, informē Saeimas Preses dienestā.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties to skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, norādījusi Valsts policija.

Likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.

Sākoties pavasarim, uzņēmums Bolt atklāj elektrisko skrejriteņu sezonu, piedāvājot tos nomai Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un šosezon arī Jelgavā.

Visās pilsētās maksa par pirmajām piecām brauciena minūtēm būs EUR 0,22/min, bet sākot no sestās minūtes cena samazināsies līdz EUR 0,11/min. Savukārt maksa par skrejriteņa atslēgšanu katrā pilsētā var atšķirties (no EUR 0,00 līdz EUR 0,75) – piemēram, Jelgavā nākamās nedēļas ietvaros skrejriteņa atslēgšana ir bezmaksas.

Ar vienu akumulatora uzlādi skrejritenis var nobraukt vairāk nekā 40 km un tā maksimālais ātrums ir 25 km/h, taču lietotnē ieviests arī drošības jeb iesācēju režīms, ļaujot lietotājiem ierobežot brauciena maksimālo ātrumu līdz 15 km/h.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs no 14 gadu vecuma 

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.martā...

Tāpat maksimālais ātrums tiek samazināts pilsētās, kur gājēju blīvums ir augstāks.

Skrejriteņi tiks izvietoti bieži apmeklētās vietās pilsētas centrā un pēc brauciena tie jānovieto Bolt lietotnes kartē iezīmētajā teritorijā, vēlams velosipēdu novietnes tuvumā vai citā drošā vietā uz ietves, netraucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem vai gājējiem.

Skrejriteņu noma ir pieejama no 18 gadu vecuma un uz tā var braukt viens cilvēks.

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” parakstīto prēmiju summa pērn sasniegusi 120 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma izaugsme Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniegusi Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi (+23%).

2023. gadā grupas līmenī “Balcia” biznesa izaugsme mērojama ar 48 % pieaugumu, savukārt Latvijā biznesa rezultāti tika četrkāršoti, salīdzinot ar 2022. gadu. Parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 120 miljonus eiro, un atlīdzībās izmaksāti 72 miljoni eiro pretstatā 42 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tikmēr Latvijā parakstīto prēmiju summa pērn sasniedza 25 miljonus eiro, savukārt atlīdzību izdevumi 13 miljonus eiro (sešas reizes vairāk kā gadu iepriekš).

Biznesa attīstībā “Balcia” pērn kopumā ir veikusi stratēģiskās investīcijas 4,1 miljonu eiro apmērā. No tiem 0,5 miljoni eiro tika ieguldīti uzņēmuma paplašināšanā, 90 dienu laikā veiksmīgi startējot Igaunijas tirgū. Papildus 0,3 miljoni eiro tika investēti digitālo kanālu izveidē, stiprinot uzņēmuma tehnoloģisko infrastruktūru. Savukārt 0,3 miljoni eiro tika novirzīti cilvēkresursiem, nodrošinot un uzlabojot darbinieku labumu programmu, apmācības un karjeras izaugsmes iespējas. Investīcijas zīmola attīstībā sasniedza 3 miljonus eiro, radot jaunu zīmola identitāti un izglītojošas aktivitātes, un iniciatīvas par apdrošināšanas jautājumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

Šogad pirmo četru mēnešu laikā elektrisko skrejriteņu pārdošanas apjoms ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar identisku periodu pērn, liecina mobilo sakaru operatora "Bite" dati.

Īpaši pieprasīti ir tieši tie braucamrīki, kuri spēj nodrošināt lielāku jaudu, kā arī ar vienu akumulatora uzlādes reizi var nobraukt pat par 15 kilometriem lielāku attālumu. Piemēram, 20% no šogad pārdotajiem elektriskajiem skrejriteņiem ir bijuši ar lielāku jaudu un akumulatora ietilpību - tādi, kas ar vienu uzlādes reizi spēj nobraukt līdz pat 65 kilometriem, kas ir par aptuveni 30 kilometriem vairāk, nekā tie modeļi, kas bijuši pieprasītākie iepriekš. Uzņēmums prognozē, ka, palielinoties nepieciešamībai pēc ātras, ērtas un videi draudzīgas pārvietošanās pilsētvidē, kā arī, ņemot vērā joprojām noteiktos ierobežojumus sabiedriskajā transportā, elektrisko skrejriteņu pārdošanas apjoms turpinās augt.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā pabeigta aprīlī sāktā sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība.

Parks ekspluatācijā nodots novembrī.

Vairāku līmeņu 1096 m2 plašais betona seguma skeitparks ir piemērots dažādu līmeņu braucējiem. Savukārt tiem, kuriem tuvāka braukšana ar skrejriteni, skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu, saistoša šķitīs 170m garā velo trase.

Nogāzē gar veloveikalu “Eži” un Vidzemes džudo skolas “Valmiera” ēku ir izveidotas tribīnes un aptuveni 200m2 liels laukums, kas izmantojams strītbola spēlēm un citām norisēm.

Mazākajiem parka apmeklētājiem patiks rotaļu laukumi – dažāda veida šūpoles, pakāpieni līdzsvara trenēšanai, rāpšanās tīkls, slidkalniņš, batuts un vēl citi elementi. Laukums bērniem vēl tiks papildināts ar vairākiem rotaļu elementiem. Turpat ir fitnesa zona un āra trenažieri, dodot iespēju vecākiem nodarboties ar sportu, vienlaikus pieskatot mazuļus rotaļājamies, vai ģimenei sportojot kopā.

Transporta platforma "Bolt" turpina paplašināties Latvijas reģionos un jūlijā uzsāka transporta pakalpojumu sniegšanu arī Siguldā un Tukumā.

Paplašināts arī elektrisko skrejriteņu tīkls, tie sākot no pagājušās nedēļas ir pieejami ārpus Rīgas – Daugavpilī un Jūrmalā. Tādējādi "Bolt" pakalpojumi pieejami deviņās pilsētās Latvijā.

"Šogad piedzīvojām strauju paplašināšanos," norāda Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā.

Viņš atzīmē, ka līdz ar paplašināšanos Latvijas teritorijā aizvien vairāk vadītājiem ir pieejams vēl viens veids, kā gūt ienākumus, kas sniedz elastību gan darba laika, gan apjoma ziņā.

Iedzīvotājiem reģionos būs pieejams jauns, pēc "Bolt" pasūtījuma izgatavots elektriskā skrejriteņa modelis, kas ir izturīgāks un vieglāks. Tā dizains un konstrukcija padara to par visvieglāk labojamo skrejriteni tirgū, uzskata K. Ķezberis.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" konkursā par Latvijas reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu un autoruzraudzību pieteikušies trīs pretendenti, informē projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Dana Šauberga.

Atklātā konkursā ""Rail Baltica" 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība" par iespēju slēgt līgumu konkurēs trīs apvienības - Spānijas uzņēmumu "Ardanuy Ingenieria S.A." un "TPF Getinsa Eurostudios" apvienība, Latvijas un Spānijas personu apvienība "ReRe Ineco", kā arī Latvijas SIA "BRD projekts" un Itālijas "Sintagma S.R.L." apvienība.

Līgumu ar uzvarētāju plānots noslēgt 2022.gada maijā.

Līgumā izpildes laiks būvprojektēšanas pakalpojumiem paredzēts 19 mēneši līdz 2023.gada beigām, bet autoruzraudzības pakalpojumiem - līdz attiecīgo būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Uz "Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Pirmās Igaunijas viedo mikromobilitātes uzglabāšanas risinājumu ražotāja Bikeep velonovietnes tiks uzstādītas pie t/c Galerija Centrs. Jau tuvākā mēneša laikā pilsētas iedzīvotāji un veikala apmeklētāji varēs novietot velosipēdus droši un par brīvu.

Bikeep viedās velosipēdu novietnes atšķiras no citām velonovietnēm ar vairāku līmeņu drošības risinājumu, kas pasargās no zādzībām. Šīm novietnēm ir īpaši izturīga konstrukcija, kas pārbaudīta testos un reālās dzīves situācijās, skaļš trauksmes signāls, 24/7 video novērošana, tiešsaistes monitorings visām novietnēm, kā arī paziņojums īpašniekam, ja velosipēda novietošana notikusi reģistrētam lietotājam. Būtiski, ka šīs velosipēdu novietnes lietošana un izmantošana ir bez maksas jebkuram apmeklētājam. Velosipēdu novietot stāvēšanai varēs ar jebkuru NFC karti – bankas, lojalitātes, klienta, durvju čipu, u.c. vai viedtelefonu, kur instalēta Bikeep lietotne.