Būvniecība un īpašums

Ceļu, tiltu būvnieks reģistrējis 1,4 miljonu eiro vērtu komercķīlu

Žanete Hāka, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

SOIA Ceļu, tiltu būvnieks š reģistrējis jaunu komercķīlu 1,4 miljonu eiro vērtībā, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, divus ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības, kā arī vērtspapīrus, obligācijas un citu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pēdējo komercķīlu Ceļu, tiltu būvnieks reģistrēja 2007. gada vasarā.

2014. gadā Ceļu, tiltu būvnieks apgrozīja 12,018 miljonus eiro, kas bija vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Uzņēmuma peļņa pērn bija mērojama ar 225,651 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. Jānorāda, ka Ceļu, tiltu būvnieks 2014. gadā nodrošināja 169 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ar ko atšķiras būvniecības uzņēmuma darbs Latvijā un ārpus tās?

Raivis Bahšteins, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta holdinga LNK Group uzņēmuma AS Latvijas tilti valdes loceklis, galvenais inženieris un projektu vadītājs Andrejs Bočkarjovs, kurš par būvdarbu vadīšanu Lietuvā un Igaunijā šomēnes saņēmis Būvindustrijas lielo balvu kā gada inženieris.

Fragments no intervijas:

Ar ko atšķiras būvniecības uzņēmuma darbs Latvijā un ārpus tās?

Man ir 33 gadu pieredze celtniecībā, ēku, tiltu un ceļu būvniecības darbu vadīšanā ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, bet tagad cenšamies aizķert arī Skandināviju.

Lietuvā esam uzbūvējuši vairākus zīmīgus objektus – estakādi Viļņā, Panemunes–Sovetskas apvedceļu ar tiltu pie Kaļiņingradas robežas, nupat ir pabeigti darbi divlīmeņu estakādei pie Klaipēdas ostas. Tāpat bijuši divi projekti Igaunijā. Tepat Latvijā patlaban būvējam drenāžas sistēmu pie Rīgas HES, rekonstruējam tiltu pār Lielupi uz Ventspils šosejas, nupat sākām otro būvniecības kārtu pie Riga Fertilizer Terminal Kundziņsalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot sastrādāties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vienoties par konservācijas darbu veikšanu, SIA "Kauno tiltai" draud 2020.gada 1.janvārī slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu.

Jau ziņots, ka pavasarī, sākot Brasas pārvada pārbūvi, atbildīgie ierēdņi konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji. Tā rezultātā domes vadībai bija jāizšķiras - tiltu būvēt pilnībā no jauna vai arī papildināt esošo būvprojektu.

Šī gada septembrī pašvaldība un Rīgas dome vienojās, ka tilta pārbūve tiks turpināta esošās būvatļaujas ietvaros, kas nozīmē, ka jauns iepirkums tilta pārbūvei sludināts netiks un darbus turpinās jau nolīgtais būvnieks - lietuviešu uzņēmums "Kauno tiltai".

Tomēr tagad uzņēmuma vadība vērsusies pie Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) un SIA "Rīgas satiksme", norādot, ka uzņēmums jau divas reizes iesniedzis departamentam piedāvājumu cenu aptaujai par tilta konservācijas darbiem, taču uzaicinājums slēgt vienošanos joprojām nav saņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Uz brauktuvēm Liepājā izbūvēs jaunus ātrumu ierobežojošos vaļņus

Lelde Petrāne, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sāksies darbi, lai līdz mēneša beigām piecās vietās, kurās ir intensīva auto satiksme un arī gājēju kustība, Liepājā uz brauktuvēm izveidotu ātrumu ierobežojošos vaļņus, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Piemēram, Liedaga ielā no sintētiskā materiāla izgatavotie, taču šobrīd bojātie vaļņi tiks demontēti un to vietā ierīkoti no asfaltbetona veidoti divi ātruma šķēršļi.

SIA Komunālā pārvalde Ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons skaidro, ka no polimēriem gatavotie vaļņi, kādi iepriekš izmantoti pilsētā, ātri bojājas, tie nav draudzīgi automašīnu piekarei, turklāt šādu vaļņu kopšana vai nomaiņa prasa vairāk līdzekļu, «tie vairāk piemēroti uzņēmumu iekšējām teritorijām, kurās nav tik intensīva satiksme».

Paaugstinājumi uz brauktuvēm tiks izbūvēti atbilstoši Domes Transporta infrastruktūras komisijas lēmumiem, kas pieņemti, izskatot iedzīvotāju priekšlikumus vai sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai

Dienas Bizness, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Komentāri

Pievienot komentāru