Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Tomēr, izskatot likuma prasības, LVC praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājusi, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos.

Bērziņš norāda, ka LCB biedri ir ieinteresēti vienoties par izmaiņu veikšanu gan noslēgtajos līgumos, gan turpmāk izsludināmo iepirkumu nolikumu nosacījumos.

"LCB ir paliecināta, ka bez tūlītējas SM rīcības būvniekiem 2022.gada būvniecības sezonu ir neiespējami sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas - bitumenu, gāzi, degvielu, metālu - par līgumu tāmēs-piedāvājumos norādītajām cenām iegādāties nav iespējams," teikts vēstulē.

Turklāt būvniekiem nākoties saskarties arī ar situāciju, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Saskaņā ar LCB rīcībā esošo informāciju, divas Polijas naftas pārstrādes rūpnīcas saistībā ar remontdarbiem ir pieteikušas darbības pārtraukšanu no maija līdz jūnijam. Bērziņš arī uzsver, ka bitumena un to saturošo produktu cena Polijā no 2021.gada līdz 2022.gada 4.martam ir pieaugusi par 37%, bet 2022.g. 13.marta piedāvājums sasniedza 670 eiro par tonnu ("Orlen") un 824 eiro par tonnu ("Lotos"). Papildu LCB ir informēti, ka aprīlī ir prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro tonnā.

Līdzīga situācija ir arī ar metāla izstrādājumiem - dažādu veidu armatūra un velmējumi pēdējos desmit gados tika piegādāti pamatā no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, un to cena bija ap 800 eiro par tonnu. Šobrīd kā alternatīvas iegādes vietas ir Vācija, Turcija un Itālija, un metāla cena par vienu tonnu svārstās no 2100 līdz 2500 eiro.

Arī degvielas cenu dinamika liecina par apmēram 30% sadārdzinājumu, salīdzinot ar 2021.gada cenām. LCB skaidro, ka degvielas patēriņa īpatsvars dažādos ceļu būves uzņēmumos ir atšķirīgs, jo Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuru asfaltbetona ražošanas procesu (rūpnīcas darbību) nodrošina, izmantojot dīzeļdegvielu. Degvielas cenas ietekmē pilnīgi visu ceļu būvniecības līgumu izpildi. Piemēram, degvielas cenas pieaugums šogad martā ir radījis cenas pieaugumu transporta un būvtehnikas nozarē par aptuveni 30-40%.

Vēstulē norādīts, ka biedrības rīcībā ir informācija par visām ar nozares darbību saistītajām cenām un to svārstībām, to dinamiku un tā ir gatava tās prezentēt, taču, šobrīd svarīgākais ir izšķirties par to, kā risināt no būvniekiem neatkarīgu iemeslu rezultātā radušos situāciju, uzsākt vai nesākt 2022.gada ceļu un tiltu būvniecības sezonu un pildīt vai nepildīt paredzēto ceļu sakārtošanas programmu.

LCB uzskata, ka, atkārtoti izsludinot konkursus, izbeigto līgumu vietā arī jaunās pretendentu cenas būs citādas, bet galvenais, būs nelietderīgi pazaudēts šī gada ceļu būves sezonas laiks - paredzētā programma būs jāatliek uz citiem gadiem, bet šī gada ceļu būvniecības sezonai paredzētos valsts budžeta līdzekļus varēs pārdalīt citām prioritātēm.

LCB kā risinājumus rosina Ministru kabinets pilnvaro Satiksmes ministriju izmantot uz būvniecības parauglīguma pamata izstrādātu cenu indeksācijas algoritmu, kur par pamatu tiek ņemts konkursam iesniegtais cenu piedāvājums, kas tiek indeksēts pret faktiskajām cenām, par kurām būvnieks ir bijis spiests iegādāties izejvielas un pakalpojumus noslēgtā līguma izpildei.

Tāpat LCB aicina valdību atļaut Satiksmes ministrijai precizēt noslēgto līgumu darbu izpildes grafiku, kā arī atļaut nepieciešamības gadījumā izbeigt jau noslēgtos būvniecības līgumus bez soda sankciju piemērošanas būvniekam par līguma izbeigšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodus VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes locekļiem par piešķirtajām kompensācijām bijušajai valdei, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījumā norāda, ka padomes locekļiem sodi piešķirti par lēmumu uzreiz izmaksāt kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas kopumā aptuveni 450 000 eiro apmērā.

LTV vēsta, ka savu pārkāpumu LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange atzinis. Viņš neesot zinājis, ka nauda par konkurences ierobežošanu jāizmaksā pakāpeniski, nevis uzreiz.

Jau ziņots, ka LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas 2019.gadā.

Pēc tam Bērziņš 2020.gada oktobrī kļuva par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektoru, vēsta Ukrainas portāls "368.media", par spīti kompensācijas izmaksāšanas nosacījumam, nestrādāt pie LDz konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 16.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

  • Vērtējam statistikas datus. Eksporta–importa bilance septembrī sarukusi līdz -188,7 miljoniem, salīdzinot ar augustu, kad tā bija -500,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Skatoties pret pērno gadu, eksporta vērtības īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz krities.
  • Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?
  • Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums, un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem. Pēc Mežaparka estrādes uzbūvēšanas tiesa skata prasību atklāt dokumentus, kurus izpildītājs uzskata par komercnoslēpumu, tomēr līdzīgi var šo prasību pielīdzināt arī dokumentu publiskošanai citos iepirkumos.
  • No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem
  • "Dienas Biznesa" balva "Gazele 2012" pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Nu tā īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās, kurās lielā mērā vaino arī savus kādreizējos sadarbības partnerus. “Pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu,” intervijā saka kādreizējais uzņēmuma vadītājs Dzintars Odiņš.
  • Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus.
  • Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā. Vai tas izdosies, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi ar līdzīgiem projektiem? Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings ir noskaņots cerīgi.
  • Enerģijas cenu kāpums: tendences, pamatojumi, apgrūtinājumi
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģija periodiski maksāja pat 2,5 reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā ir? Cik ilgi tā būs?
  • Portrets - AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.
  • Dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. Pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā, saņēmis negaidītu uzaicinājumu uz interviju no Emergn – pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Austrāliju. Divas nedēļas vēlāk bijis jau darba piedāvājums, bet jau pēc mēneša kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā. “Sestdien ielidojām, pirmdien bija mana pirmā darba diena, bet trešdien – tikšanās ar klientu Frankfurtē,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu tīkla "Vairāk saules" īpašnieks SIA "Vēl vairāk saules" nodibinājis uzņēmumu SIA "VVS Finance", kura pamatkapitāls ir 500 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lēmums par uzņēmuma dibināšanu pieņemts 2021.gada 11.novembrī, bet Uzņēmumu reģistrā "VVS Finance" iegrāmatota pirmdien, 31.janvārī.

Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Mārtiņš Kalniņš, bet vienīgais valdes loceklis - Andris Tions.

"VVS Finance" juridiskā adrese ir Starta ielā, Rīgā, kur atrodas arī citi ar "Vēl vairāk saules" īpašnieka - AS "VVS Holding" - saistīti uzņēmumi.

"Vairāk saules" pārstāvis Endijs Bērziņš komentāru par jaunizveidoto uzņēmumu solīja sniegt šonedēļ.

Kompānija "Vēl vairāk saules" reģistrēta 2002.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Uzņēmums pieder tā dibinātāja Bērziņa vadītajai "VVS Holding". "Vēl vairāk saules" vienīgais patiesā labuma guvējs ir Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu veikalu tīklu Rīgā, “Lidl” uzsāk darbu pie jaunas divstāvīgā metropoles koncepta veikala ēkas celtniecības Āgenskalnā, Kalnciema ielā 38.

Uzklausot dažādu pilsētplānošanas, arhitektu un satiksmes ekspertu ieteikumus, veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projekts ir vairākkārt pārstrādāts un uzlabots.

Plānots, ka “Lidl” veikals durvis saviem klientiem šeit vērs 2023. gadā. Veikala ēkas un iekšpagalma apzaļumošanas projektu izstrādāja SIA “Archab”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Aimasa”.

Kalnciema ielas veikalam Lidl izstrādā īpašu fasādi 

Saskaņošanas stadijā atrodas mazumtirdzniecības "Lidl" veikala fasādes risinājums, kas īpaši...

“Jaunceļamā būvapjoma koloristika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas līdz ar jaunceļamo ēku iegūs jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu, uzirdinājumiem un iespiedumiem. Ņemot vērā pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts ir tālu attālinājies no “Lidl” veikala prototipa un veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos,” komentē SIA “Archab” arhitekts Andris Bērziņš.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” projekts, kas tapa pēc plašām arhitektu un apkaimes aktīvistu diskusijām. Beidzot ir rasts optimāls risinājums šīs industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Viens no “Lidl” mērķiem ir censties uzlabot dzīves kvalitāti savu veikalu apkārtnē. Tāpēc mēs šeit veiksim ievērojamas investīcijas ne tikai jaunās veikala ēkas celtniecībā, bet arī īstenosim plašus tuvākās teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbus, radot jaunu sabiedriskās atpūtas zonu Āgenskalnā,” stāsta Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Šis būs jau trešais “Lidl” divstāvīgā metropoles koncepta veikals Rīgā. Jaunā “Lidl” veikala ēka būs gandrīz 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu tirdzniecības zāli.

Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izveidotas komerctelpas iznomāšanai vairāk nekā 100 kv.m. platībā. Papildus veikala ēkas celtniecībai šeit tiks radīta plaša apstādījumu un rekreācijas zona. Nokaltušo koku vietā gar Kalnciema un Melnsila ielām tiks iestādīti jauni. Veikala pagalmā taps jauns iekšpagalms ar plašu apstādījumu teritoriju, kas pārsniegs 1900 kv.m. Tiks iestādīti 46 koku lielstādi, 630 lakstaugu stādi un gandrīz 1300 košumkrūmi.

Teritorijas Kapseļu ielas pusē tiks izbūvēts vairāk nekā 100 kv.m. liels sporta laukums ar mīksto virsmas segumu un vingrošanas stieņiem sportošanai svaigā gaisā. Savukārt pingponga cienītājus te iepriecinās izturīgs galds bumbiņas spēlei.

Āgenskalna velosipēdistu ērtībai tiks uzstādīti 60 nerūsējoša tērauda velo statīvi. Šeit atradīsies pašapkalpošanās velosipēdu remonta stacija, kur piepumpēt riepas un veikt vienkāršus remontdarbus.

Elektroauto īpašnieki varēs izmantot uzlādes punktu, kas vienlaikus uzlādēs divas automašīnas. Veikala apkārtnē tiks īstenots satiksmes plūsmas un drošības uzlabošanas projekts, lai noslogoto Melnsila ielas satiksmes plūsmu padarītu raitāku un drošāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 22.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. marta numurā:

Statistika. Materiālu inflācija turpina uzvaras gājienu.

Intervija. Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks. Intervija ar Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

Tēma. Būvniecībā ārkārtas situācija.

Valsts politika tikai formējas, materiālu trūkst.

Biznesa ideja. Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt – to intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Fragments no intervijas

Saistībā ar būvmateriālu cenu strauju kāpumu būvnieki pauž satraukumu, ka projektus par iepriekš nolīgtajām cenām nespēs uzbūvēt. Redzēju no jūsu paziņojumiem, ka arī ceļu būvētājiem ir tieši tā pati problēma.

Mēs jau arī kopā ar būvnieku organizācijām strādājam pie šī jautājuma. Tikai ceļu būvētājiem atšķirībā no, teiksim tā, ēku būvētājiem darbs ir sezonāli ļoti ierobežots. Vēl divarpus, trīs nedēļas, un mums sākas sezona, kad var tostarp asfaltēt.

Līgumi saslēgti, varat sākt, bet materiāli nu tik dārgi, ka jāsāk domāt, vai vispār sākt?

Apmēram tā. Jāsaka, pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi ir ļoti labi pastrādājis šogad, tenderi jau faktiski 77% no visa ieplānotā ceļu būves darba apjoma notikuši, no tiem apmēram 40% gadījumu jau arī līgumi parakstīti, pārējie ir līgumu noslēgšanas stadijā. Tie, kam ir jau līgumi, faktiski kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – saistības uzņēmušies, bet situācija mainījusies, tās izpildīt par nolīgtajām summām nevar. Viņi tagad rēķina, saprot, ka ne vien nenopelnīs, bet būs spiesti vēl paši piemaksāt, lai to darbu veiktu. Tās cenas, kas bija piedāvājumu sagatavošanas laikā, mainījušās radikāli. Un tas attiecas ne tikai uz valsti kā pasūtītāju – tas attiecas arī uz visām pašvaldībām kā pasūtītājām, kurām arī ir savas ceļu sakārtošanas programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes seko viena otrai. Galvenais – spēt izturēt

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kara Ukrainā ietekmi izjūtam aizvien asāk. Īpaši būvniecībā. Līgumi noslēgti par summām, kas sarēķinātas, vadoties pēc miera laika cenām, bet situācija strauji mainījusies, piegāžu tirgi aizvērušies, cenu lēciens bijis dramatisks, arī atklājies, ka virkni materiālu vispār nav iespējams piegādāt (vismaz ne saprātīgos termiņos).

Būvnieki, kas līgumus jau noslēguši, kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – lai pildītu saistības, pašiem vēl jāpiemaksā, bet arī līgumu laušana nav risinājums, jo tad jāmaksā soda nauda. Forsmažora nosacījumu, ko parasti formāli ieraksta līgumos, attiecināšana uz esošo situāciju arī neskaidra. Atliek vien cerēt uz to, ka pasūtītāji būs pretimnākoši un spēkā esošos līgumus pārskatīs.

Bet kas notiks ar pārējo? Skaidrs, ka, pārdalot pieejamos līdzekļus, no daudzām būvniecības iecerēm būs jāatsakās. Tas nozīmē, ka reāli veicamo darbu būs mazāk. Tātad būvfirmām būs vēl grūtāk noturēties, tā teikt, virs ūdens un arī grūtāk atturēt speciālistus no domām par emigrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Komentāri

Pievienot komentāru