Ražošana

Centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijai būs pieejami 53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Kā zināms, subsidētās enerģijas nodoklis tika ieviests 2014. gadā ar mērķi ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību. Ienākumi no subsidētā elektroenerģijas nodokļa ir viens no avotiem valsts budžetā, lai obligātā iepirkuma komponente tiktu saglabāta 26,79 eiro/MWh līdz 2019. gadam.

Lai neradītu būtisku ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem, tika noteikts, ka augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām, kuras vismaz 70% no koģenerācijas procesā iegūtās siltumenerģijas taksācijas gada laikā pārdod kā SPRK licencēts siltumapgādes pārvades vai sadales komersants, vai nodod citam SPRK licencētam siltumapgādes pārvades vai sadales komersantam vai pašvaldībai, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, tiek piemērota samazināta SEN likme 5% apmērā.

2014. gadā atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) ietvaros saņēma 137 koģenerācijas stacijas (95 dabasgāzes, 20 biogāzes un 22 biomasas) un 5 koģenerācijas stacijas saņēma atbalstu garantētas maksas veidā par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Tostarp atbalstu saņēma 87 koģenerācijas stacijas, kurām piemēroja samazināto SEN likmi, lai samazinātu tā ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu centralizētajās siltumapgādes sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centralizētās siltumapgādes sistēma Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi un progresējusi, spējot sasniegt vairākus noteiktos mērķus, un daudzas Eiropas Savienības valstis mūsu centralizēto siltumapgādi var apskaust, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita.

Siltumapgāde veido 58% no kopējā enerģijas patēriņa Latvijā. Decentralizētā siltumapgāde veido 74% no kopējiem apjomiem, bet centralizētā siltumapgāde - 26%.

Centralizētā siltumapgāde lielā mērā augusi, pateicoties ES atbalstam, ieviesti arī viedie skaitītāji, bet individuālajā siltumapgādes sistēmā daudzās vietās saražotās siltumenerģijas uzskaite aizvien nenotiek, viņa uzsvēra.

Viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem ir zudumi sistēmā. 2018.gadā vidējie zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos bija 11,7%, turpretī vietējām siltumapgādes sistēmā puse ir apkures katli, kuru efektivitāte ir zem 60%.

«Individuālie katli neprot sekot līdzi energoefektivitātes rādītājiem, turklāt, uzliekot modernu katlu, tas nenozīmē, ka rādītāji būs labi,» atzina LSUA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Cer iekarot Latvijas enerģētikas tirgu

Armanda Vilcāne, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju nākotnē iegādāties arī citus enerģijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus Latvijā.

To intervijā DB norāda Adven Estonia un Adven Latvia izpilddirektors Urmo Heinams (Urmo Heinam). Viņš stāsta, ka šobrīd Adven Group pieder 100% SIA Cēsu siltumtīkli un 52,15% AS Valmieras enerģija akciju. Ar ienākšanu Latvijas tirgū uzņēmums ir ļoti apmierināts, tāpēc ilgākā perspektīvā apsver iespēju attīstīt biznesu arī citos reģionos. Šogad Adven Group iecerējusi turpināt darbu pie Valmieras jaunās katlumājas izbūves, kā arī Cēsu centralizētās siltumapgādes pārvades sistēmas infrastruktūras modernizācijas.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums iesaistīties Latvijas tirgū?

Paralēli jau uzsāktajam darbam Igaunijā mēs meklējam arvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību arī citviet Baltijā. Manuprāt, priekšnosacījums labai ilgtermiņa sadarbībai pakalpojumu sniegšanā ir spēcīga vietējā komanda, tieši tāpēc Adven Group lēma par labu ienākšanai arī Latvijas enerģētikas tirgū, iegādājoties efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, kā arī piesaistot profesionālus darbiniekus. Esam ļoti gandarīti par to sadarbību, kas mums pašlaik ir izveidojusies ar Valmieru un Cēsīm, jo šīs pilsētas ir ļoti ieinteresētas rast saviem iedzīvotājiem labākos risinājumus. Tā kā mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir izvērtusies ļoti patīkama. Jāteic, ka Latvijā centralizētās siltumapgādes investīcijas vēl ir to agrīnajā stadijā, tāpēc mēs esam priecīgi, ka varam dalīties Igaunijā, Somijā un Zviedrijā gūtajā pieredzē, kas saistās gan ar atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes tīklu atjaunošanu, gan ar efektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, lai arī Adven savu darbību Latvijā sācis ar centralizēto siltumapgādes uzņēmumu iegādi, uzņēmuma pamatbizness vairāk vērsts uz industriālajiem klientiem – jau sāktas sarunas arī ar dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, lai sniegtu tiem iespējas izvēlēties efektīvākus enerģijas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstam centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināta jauna atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, informē Ekonomikas ministrija.

Atbalstam energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros būs pieejami 35 miljoni eiro.

Atbalsts siltumapgādes komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejams kā grants (dāvinājums) 40% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajām personām pieejamais maksimālais publiskā finansējuma apmērs būs 8 miljoni eiro.

Atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2017. gada aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātei un vietējo AER izmantošanai centralizētajā siltumapgādē piešķir papildu finansējumu

Rūta Lapiņa, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums piešķirt papildu finansējumu 6,8 miljonu eiro atbalstam centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai, kas ļaus sniegt atbalstu visiem šīs ES fondu atbalsta programmas pirmajā atlases kārtā iesniegtajiem projektiem, kas iesnieguši programmā noteiktajiem nosacījumiem atbilstošu projektu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Atbalsta programmas pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas norisinājās līdz šā gada 17. jūlijam, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) saņēma 85 projektu pieteikumus, kuru ietvaros pieprasītais finansējums par 6 805 775 eiro pārsniedza sākotnēji plānoto Kohēzijas fonda finansējuma apmēru (35 miljoni eiro).

Lai veicinātu investīcijas centralizētās siltumapgādes sektorā un sniegtu atbalstu visiem atbalsta programmas pirmajā atlases kārtā iesniegtajiem projektiem, kas atbilst programmas noteiktajiem nosacījumiem, EM rosināja piešķirt papildu finansējumu, pārdalot to no citās atbalsta programmās neizmantotā finansējuma.

Ministrija atgādina, ka atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz CFLA. Atbalsts siltumapgādes komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pieejams kā grants (dāvinājums) 40% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajām personām pieejamais maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī iemūrēts pamatakmens Latvijā pirmajai saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmai, informē Salaspils novada dome.

Projekta ietvaros pašvaldības uzņēmumā «Salaspils Siltums» līdz rudenim tiks izbūvēts saules kolektoru lauks ar akumulācijas tvertni, kas ļaus siltuma ražošanā izmantot saules enerģiju. Lai vēl ievērojamāk palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tiks uzbūvēta arī jauna šķeldas katlumāja.

Šī būs viena no lielākajām saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmām Eiropā. Jau šobrīd ierīkotajā 6 hektārus plašajā laukā uzstādīs 1720 saules kolektorus ar kopējo aktīvo laukumu 21 595 kvadrātmetri.

«Pirms sešiem gadiem ielikām pamatakmeni «Salaspils Siltuma» pirmajai šķeldas katlumājai, un jau tolaik tas bija ievērojams solis ceļā uz siltumenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem energoresursiem. Tagad speram nākamo soli – uzsākam saules kolektoru lauka izbūvi, kas jau tuvākajā nākotnē Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā dos 90 procentus siltumenerģijas,» komentē Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu projektiem, kas veicinās energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

No Kohēzijas fonda (KF) pirmajai projektu atlases kārtai paredzēti 35 miljoni eiro.

Projekta ietvaros KF līdzfinansējumu komersanti varēs saņemt centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecībai, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcijai, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Tāpat tiks līdzfinansētas pārvades un sadales sistēmas būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, kā arī koģenerācijas staciju pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināts ar atjaunojamiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konference «Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums» - fotogrāfijās

Žanete Hāka, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāveicina virzība uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Latvijā jāpalielina vietējā tirgū ražotās enerģijas apmērs, nākotnē samazinot izdevumus, kas saistās ar enerģētikas importu, secināja eksperti siltumapgādes konferencē «Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums», ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas atjaunojamās enerģijas federāciju un SIA Rīgas BioEnerģija. Nozares pārstāvji gan ir vienisprātis, ka nereti valsts rīcība un atbalsts šim tirgum buksē.

Skaits kritīsies

Konferences dalībnieki meklēja iespējas, kā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, atrast jaunus klientus. «Nevar neņemt vērā, ka pieprasījumu nākotnē ietekmēs gan ekonomikas, gan demogrāfijas stāvoklis,» uzsvēra DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš konferencē norādīja, ka nākamajos gados gaidāms straujāks ekonomikas kāpums – vidēji par 2–3% nākamgad, bet tālākajos gados izaugsme palielināsies aptuveni par vienu procentpunktu gadā. Tiesa gan, attīstoties citām nozarēm, var prognozēt, ka enerģētikas kopējais īpatsvars ekonomikā saruks. Tomēr nākotnē pastāv vairāki pozitīvi faktori, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc siltumapgādes. Kā vienu no tiem eksperts minēja jaunu daudzdzīvokļu māju un biroju ēku būvniecību Rīgā un citās ekonomiski attīstītajās pilsētās, tiesa gan, tajā pašā laikā pretēju efektu dos iedzīvotāju aizplūšana no ekonomiski vājākajiem reģioniem. Tāpat pie plusiem viņš minēja noliktavu un rūpniecības ēku celtniecību centralizētās siltumapgādes sistēmu zonās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Profesore: Brīnumus enerģētikā negaidiet un nemēģiniet turpināt shēmot

Db.lv, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzināmies, ka nākotnē brīnumu nebūs, brīnumus nepiedzīvojām ar OIK, tādēļ neticiet brīnumiem un nemēģiniet turpināt shēmot, savā prezentācijā, iezīmējot centralizētās siltumapgādes nākotni, Dienas Biznesa rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī sacīja Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.

Pilnīgi skaidrs, ka klimats mainās, un enerģētiķi ir atbildīgi par to, kas notiek ar klimata pārmaiņām.

Tāpēc galvenais jautājums ir par to, kas ir šī brīža enerģētikas politikas trilemma. Tas ir jautājums par to, kādas oglekļa emisijas veidojas, ir energoapgādes drošums, kas ir pilnīgi citādāks nekā pirms 5-10 gadiem, galvenais jautājums ir energoefektivitāte un enerģijas izmaksas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai klimata pārmaiņas mazinātu, tiks ieviesti dažādi politiski instrumenti, un tiem, kas izraisa klimata pārmaiņas raisošās gāzes, būs jāmaksā. Klimats mainās, jau ka esam zem 2 grādiem vidējās globālās temperatūras pieaugumā, nevaram atļauties lielāku, tādēļ ir noteikti mērķi 2030.gadam. Tas ir globāls mērķis, tādēļ Latvija nevar teikt, ka tā ir maza valsts un to nekas neskar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagatavoti jauni noteikumi par siltumapgādes veida izvēli

Dienas Bizness, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 17. septembrī, atbalstīja jaunu saistošo noteikumu projektu par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli. Saistošie noteikumi ir aktualizēti, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī datus par piesārņojošo vielu - slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10 gada vidējo koncentrāciju gaisā, informē Rīgas dome.

Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un citām telpām, lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā.

Rīgas teritorija ir sadalīta trīs zonās. I zonā piesārņojošo vielu - NO2 un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normatīvu un ir lielāka par 40 µg/m3, tāpēc šajā zonā ir aizliegts no jauna būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas. Pieļaujama ir centralizēta siltumapgāde apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei vai autonomi siltumapgādes veidi bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas un saules kolektori). Esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā, kas izdala daļiņas PM10, maiņa uz gāzveida kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar siltumapgādes funkciju pārņemšanu Rīgā nevedas, daudzi mājokļi vēl auksti

Armanda Vilcāne, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Siltumserviss Rīga sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas neskaitāmas rīdzinieku sūdzības, uzņēmums Rīgas siltums nepieciešamības gadījumā nākotnē gatavs atkal apkalpot Rīgas daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas

Gadījumā, ja Rīgas dome (RD) nolems lauzt līgumu ar pilnsabiedrību Siltumserviss Rīga un izsludinās jaunu konkursu par ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpošanu, Rīgas siltums mēģinās atgūt zaudēto funkciju un atkārtoti piedāvās RD savu kandidatūru. DB jau vēstīja, ka Rīgas siltums daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas Rīgā apkalpoja vairāk nekā 20 gadus, taču pēc 2016. gada novembrī izsludinātā konkursa par siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, uzņēmums šīs tiesības zaudēja. Kopš pavasara šo funkciju pārņēma uzņēmums Siltumserviss Rīga.

Neapmierināto daudz

Par pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga nespēju savlaicīgi nodrošināt apkuri Rīgas daudzdzīvokļu mājās saņemtas neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības, norāda RD. «Uzskaite nav veikta, taču to ir daudz. Visvairāk sūdzību esam saņēmuši par laikus nepiegādātiem pakalpojumiem. Šobrīd RD ar Siltumserviss Rīga veic nopietnas pārrunas, lai mudinātu uzņēmumu strādāt ātrāk un kvalitatīvāk,» pauž RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Pēc pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga sniegtās informācijas, siltumapgādei pašlaik ir pieslēgtas visas ēkas, taču līdz 25. oktobra pulksten 13 aptuveni 90 mājās vēl turpinājās sistēmas atgaisošana, informē Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). «Praktiski visos objektos atgaisošana ir jāveic atkārtoti, taču ir problemātiskākas ēkas, kur šī darbība ir komplicēta, jo nepieciešamas piekļuves dzīvokļos. Šobrīd visas darbības tiek veltītas tam, lai visiem klientiem tiktu pilnvērtīgi nodrošināta apkure, kad tas tiks pabeigts, veiksim detalizētu situācijas analīzi, lai nākamgad nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,» atzīmē RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgāde: Nepieciešami jauni instrumenti

Sandris Točs, speciāli Db, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumuzņēmumiem bažas rada neskaidrības Energoefektivitātes likumā, kavēšanās ar ES fondu apguvi un centralizētās siltumapgādes sistēmas liberalizācija

Tādi ir galvenie problēmjautājumi, kas satrauc aptaujātos siltumapgādes jomas ekspertus pirms DB rīkotās konferences Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā. «Lielākās bažas ir saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu un likumu – ieilgusī neskaidrība par obligātā pienākuma shēmu, kas attieksies uz siltumuzņēmumiem. Tāpat joprojām nav skaidras Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas iespējas šajā atbalsta periodā līdz 2020. gadam,» teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skandināvijā - siltumapgādes tirgus liberalizācija; Baltijā – nesinhrona rīcība

Žanete Hāka, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijā patlaban notiek diezgan strauja siltumapgādes tirgus liberalizācija, ko var salīdzināt ar neseno situāciju elektroenerģētikas tirgū, kas padarīs dzīvi siltumenerģijas uzņēmumiem vēl sarežģītāku, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Ludzas Bio Enerģijas valdes loceklis Edgars Vīgants.

Viņš stāsta, ka skandināvi patlaban pārliecinoši iet uz pilnīgu atteikšanos no fosilo kurināmo materiālu izmantošanas. Tas, pēc viņa teiktā, gan nenozīmē, ka šīs valstis vajadzības gadījumā nevarēs izmantot ogles vai citas izejvielas, taču tām būs iespēja būt neatkarīgiem un viņiem būs izvēle, kādus materiālus izmantot.

«Interesanti, ka, lai sasniegtu Eiropas Kopienas noteiktos mērķus, ne tikai Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā veido centralizētas situmapgādes sistēmas. Mūsu valstī pagaidām tas nedraud, taču aktivitāte Eiropas valstīs ir saistīta ar to, ka šī sfēra ir mazāk attīstīta un, piemēram, jaunajos rajonos tas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu turpināt būvniecību,» saka kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 7,2 miljoniem eiro Salaspilī būvēs saules enerģijas ražotni

Monta Glumane, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī gatavojas likt pamatakmeni Latvijā pirmajai saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmai, informē Salaspils novada dome.

Pašvaldības uzņēmumā «Salaspils Siltums» pašlaik tiek veikti sagatavošanās darbi, lai uzstādītu 1720 saules kolektorus ar kopējo aktīvo laukumu 21 595 kvadrātmetri. Šī būs viena no lielākajām saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmām Eiropā.

Projekta ietvaros tiks uzstādīts saules kolektoru lauks ar akumulācijas tvertni, kas ļaus siltuma ražošanā izmantot saules enerģiju. Papildus tam, palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tiks uzbūvēta arī jauna šķeldas katlumāja.

Iepirkuma «Saules kolektoru sistēmas ar siltumenerģijas akumulācijas tvertni un biomasas katlu mājas ar 3 MW jaudu būvprojekta izstrāde, būvdarbi un autoruzraudzība» uzvarētājs ir SIA «Filter» ar līgumcenu 7,08milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Jūrmalas siltums aizņemas 8,3 miljonus eiro no OP Bank

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas bankas «OP Corporate Bank plc» Latvijas filiāle parakstījusi līgumu ar SIA «Jūrmalas siltums» par ilgtermiņa aizdevuma 8,311 miljonu EUR apmērā izsniegšanu, informē bankā.

«OP Corporate Bank plc» Latvijas filiāle tiesības izsniegt aizdevumu SIA «Jūrmalas siltums» 8,311 miljonu EUR apmērā ieguva konkursa kārtībā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Finansējums paredzēts projektiem, kas saistīti ar siltumenerģijas ražošanas un centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizāciju Jūrmalā. Līgums par ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu noslēgts uz pieciem gadiem.

«Piedāvājot konkurētspējīgus un saimnieciski izdevīgus nosacījumus, OP banka nostiprina savas pozīcijas Latvijas tirgū un kļūst par sadarbības partneri aizvien kuplākam skaitam gan privāto, gan valsts un pašvaldību uzņēmumu. Mūsu sadarbības partneru pulkam ir pievienojies arī Jūrmalas Siltums, un ar pārliecību varam teikt, ka šīs sadarbības ieguvēji būs visi Jūrmalas iedzīvotāji,» uzskata «OP Corporate Bank plc» Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc siltumapgādes nākotnē mainīsies, tāpat kā mainīsies ekonomika un demogrāfija, saka DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc pēckrīzes uzrāviena IKP izaugsme pēdējo gadu laikā ir slīdējusi lejā. Šobrīd izaugsmes tempi ir 2-3% līmenī, bet uz tā bāzes tiek izdarīti pārspīlēti secinājumi, ka mēs krītam uz leju.

Tomēr ir jāatceras, ka mājsaimniecības pēdējo gadu laikā ir veikušas uzkrājumus, samazinot patēriņu un patlaban vairāk nekā viens miljards eiro ir izveidoti kā rezerves uzkrājumi, ko varam pamazām noēst, neiekļūstot parādos.

Līdz ar to sagaidāms, ka nākotnē izaugsmes tempu paātrināšanās pakāpeniski turpināsies, īpaši zinot, ka pašlaik banku filiālēs aug interese par hipotekāro kreditēšanu, tāpat arī esam pielāgojušies Krievijas embargo sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru