Eksperti

Cik nozīmīga ir kvalitātes infrastruktūra Latvijas uzņēmējdarbības vidē?

Valdis Blome, Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra vadītājs, 07.11.2011

Jaunākais izdevums

Domāju, ne tikai eksprezidents, bet arī katrs domājošs cilvēks kaut reizi ir uzdevis sev šo dziļi filozofisko jautājumu – kas es esmu? To ir lietderīgi saprast arī organizācijas līmenī.

Tad, kad ir skaidri definēta izpratne par savu sūtību, ir vieglāk komunicēt ar iesaistītajām pusēm. Tālab organizācijas formulē savu misijas paziņojumu, kam jāsniedz atbilde uz galvenajiem jautājumiem par tās būtību.

Arī man, kā Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra vadītājam, šis pamatjautājums «kas mēs esam?» aizvien ir aktuāls, īpaši tagad, kad uzsākts 2012. gada budžetēšanas process gan valsts, gan organizācijas līmenī. Tas rosināja vēl vairāk iedziļināties mūsu organizācijas misijā un saprast, ka, lai arī tā ir korekti formulēta, mūsdienu komunikācijai ar ieinteresētajām pusēm vajadzētu kaut ko spēcīgāku un lakoniskāku. Iemesls? Latvijas otrās neatkarības periodā sabiedrības izglītošanā un informēšanā par Kvalitātes Infrastruktūras nozīmi ir darīts salīdzinoši maz, tieši tāpēc šodien izpratne par šo jomu ne vienmēr ir korekta. Tādēļ es atļaušos formulēt primitīvi tieši – KVALITĀTES INFRASTRUKTŪRA (TAI SKAITĀ SAMC UN IESAISTĪTĀS PUSES) IR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES BŪTISKA SASTĀVDAĻA.

Pacentīšos pamatot šādu šķietami skaļo apgalvojumu. Kad dzirdam bieži lietoto vārdu salikumu «uzņēmējdarbības vide», neveicot strukturizētu analīzi, katram no mums prātā rodas dažādas asociācijas. Kādam tie būs nodokļi, citiem - attīstīti ceļi, vēl kādam ātrs internets, dažiem - augoša ekonomika. Manuprāt, pašreiz ir zināma «modes» tendence pieņemt Doing Business (DB) projekta faktorus kā izsmeļošu uzņēmējdarbības vides mērauklu, lai gan DB kā norādīts projekta māja lapā doingbusiness.org neaptver visus biznesam būtiskos faktorus. Piemēram, tas neietver makroekonomiskos apstākļus, infrastruktūru, darbaspēka prasmes vai drošību. Tas nevērtē tirgus uzraudzību vai finansu sistēmas.

Jāatzīst, ka, runājot par uzņēmējdarbības vides uztveri Latvijā, Kvalitātes Infrastruktūras faktors, kas sevī ietver standartizāciju, akreditāciju, metroloģiju, produktu testēšanu un sertificēšanu, nav iekļauts fokusā. Ja izskata biznesa ārējās vides faktoru kopumu, tad Kvalitātes Infrastruktūras faktoriem vieta paredzama gan pie politiskajiem, gan tehnoloģiskajiem, gan arī likumdošanas faktoriem.

Industriālās valstīs Kvalitātes Infrastruktūra ir sakārtota. Ja attīstošās valstis vēlas piedalīties globālajā tirdzniecībā, arī tām jānodrošina visi augstāk minētie Kvalitātes Infrastruktūras komponenti. Dr. Clemens Sanetra apgalvo vēl kategoriskāk: «Ja attīstītās valstis vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, tām jāņem vērā, ka infrastruktūra un tai skaitā Kvalitātes Infrastruktūra būs viens no atslēgas faktoriem, ko investori izvērtēs

Diez vai kāds atļausies apgalvot, ka Latvijai nav svarīgi piesaistīt investīcijas, savukārt eksports kā prioritārs virziens tiek atbalstīts un gūst panākumus. Tāpēc būtu vērts ņemt vērā attīstīto valstu pieredzi, kurās mērķtiecīgi tiek attīstīts Eksporta Kvalitātes Infrastruktūras koncepts, kas jāsaprot kā likumu, institūciju un procedūru apkopojums. Tas izveidots, lai veicinātu standartu pielietošanu, kā arī nodrošinātu starptautiskajām prasībām atbilstošu atbilstības novērtēšanu. Atsevišķi eksperti (TDI grupa (tdigroup.wordpress.com/)) pat uzskata, ka darbotiesspējīga Kvalitātes Infrastruktūra sniedz lielāku ieguldījumu ekonomikā, nekā tiešs atbalsts eksportam.

Kopsavilkumā es gribētu izteikt cerību, ka - tas laiks, kad kāda no mūsu iesaistītajām pusēm uzskatīja valsts dotācijas Kvalitātes Infrastruktūras institūcijām par apšaubāmu izdevumu posteni, ir pagājis un tās atzīst augstāk minētās institūcijas par pietiekoši nozīmīgām, lai tām sniegtu vismaz tikpat lielu valsts un partneru atbalstu, kādu saņem pārējo Baltijas valstu institūcijas.

Turpmāk mēs nenogursim atgādināt tieši un lakoniski «Mēs esam uzņēmējdarbības vides būtiska sastāvdaļa».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apsaimniekotāju - iedzīvotāju kari turpinās; policijā vēršas arī Dzirnavu ielas 18 iedzīvotāji

Nozare.lv, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tautsaimniecības padome atbalsta plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi produkti ir ikviena, uz attīstību vērsta, uzņēmuma mērķis. Taču, kā nodrošināt nemitīgi augstu produktu atbilstību kvalitātes standartiem? Palielinoties preču klāstam un sortimentam, pieaug arī kritēriju daudzums, kā izvērtēt produktu atbilstību. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir laicīgi izstrādāt vadlīnijas un stratēģiju, kā nodrošināt efektīvu un regulāru kvalitātes kontroli sākot no izejmateriālu iegādes, līdz pat produktu piegādēm klientiem.

Vienādi augstas prasības visiem produktiem

Aptuveni vienu trešdaļu no AJ Produkti sortimentā esošajiem produktiem, mēs ražojam savās rūpnīcas, bet pārējo piegādā ražotāji galvenokārt no Zviedrijas vai citām Eiropas valstīm. Tomēr pirms iekļaušanas mūsu produktu klāstā, neatkarīgi no to izcelsmes, ikvienu no jaunajiem produktiem rūpīgi izvērtē mūsu kvalitātes atbilstības nodaļa. Nevienam produktam, pat ne mūsu ražotajiem produktiem, netiek pieļautas atkāpes no kvalitātes standartiem. Daudzus mūsu ražotos un piegādātāju nodrošinātos jaunos produktus pirms iekļaušanas produktu klāstā ir pārbaudījis arī neatkarīgs, akreditēts testēšanas institūts. Tas sniedz mums papildu pārliecību par kvalitātes produktu atbilstību mūsu un mūsu klientu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zaļās karotītes dalībniekiem priekšrocības iepirkumos

Lelde Petrāne, 26.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja tie ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

«Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils Augstskola stūrē uz starptautiskas uzņēmējdarbības zinībām

Vēsma Lēvalde, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu starptautisko sadarbību uzņēmējdarbības un vadībzinību virziena attīstīšanā, šā gada 15. un 16. jūlijā Ventspils Augstskolā tiek rīkota starptautiskā zinātniski – praktiskā konference Uzņēmējdarbība un inovācijas: galvenie reģionālās attīstības virzītājspēki (Entrepreneuship and Innovation as Key Drivers of Regional Development).

Šo konferenci iniciējis Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs (VeA UIRAC), un tā tiek rīkota sadarbībā ar Tartu Universitātes uzņēmējdarbības centru, Tallinas Tehnoloģiju universitātes ekonomikas un biznesa vadības skolu (abi Igaunija), ISM Ekonomikas un vadības universitāti (Lietuva), Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centru (Latvija), kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu un uzņēmējdarbības padomi (EMUP; www.ecsb.org).

Konferences fokusā ir trīs galvenās tēmas: uzņēmējdarbība, inovācijas un reģionālā attīstība. Konference tiks atklāta ar paneļdiskusiju par eksporta kvalitātes un kvantitātes jautājumiem, kurā piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, Ventspils uzņēmēji un VeA UIRAC vadošie pētnieki. Turpinājumā, ar zinātniskiem referātiem par dažādiem uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības aspektiem konferencē uzstāsies vairāk kā 50 dalībnieki no 10 valstīm, tai skaitā Polijas, Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas, Turcijas, Baltkrievijas un Latvijas. Ar speciāliem zinātniskiem referātiem uzrunāt konferences dalībniekus un viesus uzaicināti arī uzņēmējdarbības pētnieki – profesori Aleksandrs Čepurenko (Nacionālā Pētniecība universitātes ekonomikas augstskola Maskavā, Krievija) un Anna Rogut (Lodžas Universitāte, Polija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārtikas rūpnieks: nacionālajai kvalitātes shēmai jāceļ konkurētspēja eksporta tirgos

Sandra Dieziņa, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, kurā ietilpst Zaļo karotīti un Bordo karotīti saņēmušie produkti, ir pārāk lokāls skatījums un to eksporta tirgos neatpazīst, tā uzskata pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Bez starptautiskās atpazīstamības vietējie ražotāji zaudē savu konkurētspēju, līdz ar to nepieciešams pilnveidot esošo sistēmu vai ieviest jaunu saskaņā ar starptautiski atzītajām kvalitātes vadības sistēmām, viņš uzskata. Šobrīd nacionālā pārtikas kvalitātes shēma pamatā ir vērsta uz to, lai sekmētu Latvijā ražotās produkcijas patēriņa pieaugumu. Tas, protams, ir ļoti atbalstāmi un vajadzīgi, un iedzīvotāju paradumu maiņa un uzturēšana ir ilgtermiņa pasākumu kopums, kas prasa nemitīgu darbu.

«Tomēr abu karotīšu mērķi ir, citēju, «veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas atpazīstamību eksporta tirgos», bet, lai tas notiktu, pārtikas kvalitātes shēmai ir jāstrādā pēc pavisam citiem nosacījumiem un standartiem. Nacionālajai kvalitātes shēmai ir jābūt līdzvērtīgai starptautiski atzītajām un respektētajām kvalitātes vadības sistēmām, tādām kā BRC vai IFS. Tās ir augsti novērtētas gan pircēju, gan arī sadarbības partneru vidū (īpaši starptautisku) un, kas svarīgi, tās ir balstītas uz pircēja vajadzībām,» uzskata Ždans. Viņš norāda, ka starptautisko kvalitātes vadības sistēmu sertifikātu iegūšana ir sarežģīts, laikietilpīgs un arī finansiāli prasīgs process, tomēr rezultātā ražotājs iegūst apstiprinājumu tam, ka ir uzticams, tā ražotā produkcija atbilst augstākajiem kvalitātes un drošības kritērijiem. Jebkuram uzņēmumam, saņemot starptautisko kvalitātes sertifikāciju, ir daudz vieglāk iekļūt starptautiskajā tirgū, un tas ir sava veida eksporta garants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Siguldā atklāts uzņēmējdarbības atbalsta punkts

Lelde Petrāne, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsētas kultūras namā trešdien, 12.septembrī, atklāts Siguldas novada pašvaldības izveidotais un Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Pārtikas mājražošanas pārrobežu sadarbības tīkla attīstības veicināšana lauku teritorijās (Developing rural food businesses competitivness by cross-border artisan food networking (FOODART)) atbalstītais uzņēmējdarbības atbalsta punkts.

«Attīstīta uzņēmējdarbība ir nozīmīga visiem Siguldas novada iedzīvotājiem, jo tas nozīmē, ka novadniekiem ir darbavietas un novads kopumā attīstītās. Ceru, ka Uzņēmējdarbības atbalsta punkts būs vēl viens atbalsts novada uzņēmējdarbības veicināšanai,» par ieguvumiem stāsta Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

«Siguldas novada uzņēmējdarbības atbalsta punkts būs līdzeklis, kā radīt piemērotus apstākļus dažādu nozaru uzņēmumiem atrast sadarbības partnerus un iegūt aktuālu informāciju, kā arī atbalsts tiem, kuri tikai vēlas uzsākt savas uzņēmējdarbības gaitas. Vajadzības gadījumā palīdzēsim atrast interesējošās sfēras speciālistus un sniegsim padomus savas kompetences ietvaros,» uzsver tā vadītājs Kristaps Turauskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada būve Kurzemē: būvniecībā dominē estētika


Vēsma Lēvalde, 23.12.2013

KURZEME

Objekts: Biomasas katlu māja Liepājā

Pasūtītājs: Liepājas enerģija
Projektētājs: AS UPB
Būvnieks: AS UPB
Izmaksas: 7,4 milj. latu

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru