Vulkāna izvirdums Čīlē ir licis atcelt desmitiem lidojumu Argentīnā, Urugvajā un citās Dienvidamerikas valstīs, vēsta AP.

Abas galvenās lidostas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā nedēļas nogalē tika slēgtas, jo pastāvēja bažas, ka gaisā esošie vulkāniskie pelni varētu sabojāt lidmašīnu dzinējus. Slēgta ir arī Urugvajas galvaspilsētas Montevideo starptautiskā lidosta, kā arī ir grūtības ar gaisa satiksmi Čīlē, Paragvajā un Brazīlijā.

Nepatikšanas ar lidošanu bija spiests izbaudīt arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns, kura lidmašīna nevarēja piezemēties Buenosairesā. Ģenerālsekretāra lidmašīna nolaidās Kordovā, bet viņam uz galvaspilsētu nācās doties ar automašīnu.

Pelnu mākonis jau ir šķērsojis Kluso okeānu, lielākā daļa lidojumu starp Austrāliju un Jaunzēlandi ir atcelti. Otrdien tika atcelti arī vairāki iekšzemes lidojumi no Adelaidas, kas atrodas Austrālijas dienvidos.

Latvieši Nepālā sašutuši par valsts attieksmi. Kaut gan Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izrāda interesi par notiekošo, joprojām nav atrasts veids, kā sešu tūristu grupu ar helikopteru nogādāt no Nāmče Bāzāras līdz lidostai. Aviokompānija Turkish Airlines ceļotājiem panākusi soli pretī, par nedēļu agrāk pārceļot lidojumu uz Latviju, tomēr pagaidām nav ne mazākā priekšstata, kā līdz lidostai nokļūt. Vietā, kur atrodas mūsu tūristi, valda liels haoss, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Viena no ceļotāju grupas dalībniecēm Jūlija Grinberga sociālajā tīklā Facebook raksta, ka vietā, kur viņi apmetušies, nelieli grūdieni jūtami joprojām. «Mums ir ļoti paveicies – mēs esam dzīvi un veseli. Bet apkārt mums ir izpostīta zeme un izmisums,» raksta J. Grinberga un piebilst, ka valsts ir atteikusi palīdzību – viņus nogādāt līdz lidostai. «Mēs Latvijai neesam vajadzīgi! Mēs strādājam mūsu valsts labā, maksājam nodokļus, bet mēs neesam vajadzīgi! Galvenais arguments ir, ka mēs neesam cietuši. Vai tad tajā brīdī, kad skrēju pa lauku un man zem kājām vērās zeme vaļā, man vajadzēja tajā spraugā iekrist, lai Latvijai rūpētu tās seši pilsoņi?» retoriski jautā J. Grinberga.

Pēdējo nedēļu laikā eksperti reģistrējuši vairākus zemestrīces Katlas vulkāna apkārtnē. Tas raisa bažas par to, ka drīzumā iespējams Islandes lielākā vulkāna izvirdums, ziņo Al Jazeera.

Islandes zinātnieki atzīst, ka ir novērojuši zīmes, kuras parasti signalizē par vulkānu izvirdumiem. Tomēr zinātnieki arī atzīst, ka šādi novērojumi ir pieredzēti arī vairākus gadus agrāk, tāpēc vulkāna izvirdums var notikt arī pēc ilgāka laika.

Vulkānu izvirdumi Islandē ir spējīgi ietekmē lidojumus. Tas tika pieredzēts Eijafjallajokula izvirduma laikā, kad pelnu mākonis uz nedēļu apturēja gaisa satiksmi Eiropā. Eksperti norāda, ka Katlas izvirdums varētu izraisīt lidojumu apturēšanu visā pasaulē.

Lidojumu apturēšana Eiropā izraisīja diskusijas par to, cik lielā mērā vulkāna izvirduma pelni ir bīstami lidmašīnām. Šā gada laikā pasažieru lidmašīnas varētu tikt aprīkotas ar speciāliem sensoriem, kuri ziņos pilotiem par to, vai gaisā ir sastopamas lidaparātiem bīstamas pelnu daļiņas, vēsta Spiegel.

Bojā gājušo skaits Meksikas vētrās sasniedzis 97 cilvēkus, atzinušas šīs valsts varasiestādes.

Zemes nogruvumos gandrīz pilnībā aprakta netālu no Klusā okeāna krasta esošā La Pintadas pilsēta. Līdz šim izdevies atrast 15 cilvēku mirstīgās atliekas, bet vēl 70 pazuduši bez vēsts, vēst BBC. Valdība uzsākusi vērienīgu glābšanas un meklēšanas operāciju.

Tropiskā vētra Manuels, kas skārusi Meksikas rietumu daļu, turpinājusi virzīties gar valsts Klusā okeāna piekrasti, liekot evakuēt simtiem cilvēku un izraisot plūdus Meksikas ziemeļrietumos. Sinaloas štatā no savas mājas bijuši spiesti pamest vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Lai gan vētra zaudējusi savu spēku, apstākļi joprojām saglabājas sarežģīti un meteorologi paredz, ka Meksiku skars trešā vētra.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Spēcīgas vētras Meksikā laupījušas 41 cilvēka dzīvību un izraisījušas pēdējo desmitgažu spēcīgākos plūdus, liekot evakuēt tūkstošus.

Viesuļvētra Ingrīda no Meksikas līča puses turpina virzīties tālāk cietzemē, bet tropu vētras Manuels atlieku izraisītie plūdi skāruši populāro Akapulko kūrortu valsts Klusā okeāna piekrastē. Lai gan abu vētru spēks ir ievērojami samazinājies, to atnestās lietusgāzes turpinājušas nodarīt plašus postījumus, izraisot zemes nogruvumus kalnos un pārpludinot upes.

Liela daļa bojā gājušo mitinājušies Akapulko apkārtnē, kur pieredzēti vērienīgi zemes nogruvumi, kas aprakuši daudzus mājokļus, atsaucoties uz Meksikas varasiestādēm, vēsta Reuters. Vētras dēļ slēgtas šosejas un atcelti vairāki lidojumi, kas tādējādi ietekmē tūkstošiem tūristu ceļojumu plānus.

«Katra sistēma atbilst noteiktas valsts ekonomikas konjunktūrai. Bet vienmēr kā piemērs tiek minēta Čīle, kur fondēto pensiju sistēma tika ieviesta jau astoņdesmito gadu sākumā. Ar mērķi, kā tas vēlāk notika Latvijā, veicināt tautsaimniecības izaugsmi un nodrošināt pensiju sistēmas darbību,» atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, kuras valsts pensiju sistēma jums šķiet vislabākā, sacījis ekonomikas doktors, pensiju sistēmas pētnieks Edgars Voļskis.

«Čīlē pensiju reforma sabiedrībai tika uzspiesta, jo tolaik valdīja Pinočeta valdība,» viņš piebilst un skaidro: «Bet svarīgi bija tas, ka nauda, kas uzkrājās pensiju plānos, tika ieguldīta tautsaimniecībā – stratēģiskos valsts uzņēmumos, kuri strādāja ar peļņu, kā arī infrastruktūras objektos, piemēram, autoceļu būvniecībā.

Okeānā tika izveidotas milzīgas lašu audzētavas. Čīle bija otrs lielākais pasaules lašu eksportētājs 80. gados. Attīstoties uzņēmumiem, cilvēkiem bija darbs, viņi strādāja, un caur viņu saņemto atalgojumu tika realizētas sociālās iemaksas un attiecīgi finansētas pensijas. Pēc reformas desmit gados iekšzemes kopprodukts ieguva papildu 14 miljardus dolāru. Reforma tika realizēta stingrā politiskā uzraudzībā, kas neļāva naudu izsaimniekot. Notika mērķtiecīga ieguldīšana ilgtermiņam, un no tā tautsaimniecība ieguva.»

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Pirmo reizi pēdējo simts gadu laikā izvirdis Tongariro vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļu salā, apkaimi noklājot ar vulkāniskajiem pelniem un izsvaidot akmeņus viena kilometra apkārtnē, vēsta pasaules mediji.

Izvirduma laikā iedzīvotāji dzirdējuši sprādzienu troksni, tāpat no vulkāna lidojuši akmeņi un pacēlies tvaiks.

Kā ziņo pasaules mediji, vulkāna izvirdums nav radījis draudus tuvumā dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem, tomēr vulkāna darbība varētu aizsākt nedēļu, mēnešu vai pat gadu ilgu vulkāniskās aktivitātes periodu.

Patlaban vulkāniskās aktivitātes dēļ atcelti vairāki avioreisi, tāpat vulkāna pelnu radītās sliktās redzamības dēļ uz laiku bija slēgtas tuvumā esošās šosejas, vēsta BBC.

Tongariro Nacionālajā parka teritorijā atrodas trīs darbojošies vulkāni. Iepriekš vulkāns periodiski izvirdis laika posmā no 1855. līdz 1887. gadam. Vulkāns ir 1978 metrus augsts.

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Čīles ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē, nograndusi 8,2 ballu stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme Čīlē, Peru, Ekvadorā, KOlumbijā un Panamā. Zemestrīcē bojā gājuši vismaz pieci cilvēki, kā arī vairāki ievainoti, vēsta BBC.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka pret Čīles piekrasti triecas aptuveni divus metrus augsti viļņi.

Zemestrīces rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, notikuši zemes nogruvumi, kā arī traucēta elektrības padeve. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku evakuēti no zemestrīces skartajām vietām, kurās izsludināta trauksme.

Kā vēsta BBC, atsaucoties uz Čīles vietējiem medijiem, uz vairākiem ceļiem valstī izveidojušies pamatīgi sastrēgumi, cilvēkiem mēģinot pamest zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce Čīlē notika otrdien pulksten 20:46 pēc vietējā laika (trešdien 01:46 pēc Latvijas laika). BBC ziņo, ka cunami trauksme būs spēkā vismaz līdz 10:00 pēc Latvijas laika.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

Vakar vakarā lidaparāts Airbus A350-900 pēc teju mēnesi ilgas testa lidojumu sērijas atgriezās Tulūzas lidostā Francijā. Pēdējo trīs nedēļu laikā lidaparāts apceļoja 14 lidostas visā pasaulē un savu lidojumu noslēdza Helsinkos. Tehniskais testa lidojums pierādījis lidaparāta gatavību veikt garus, pasaules mēroga lidojumus. Šis bija pēdējais posms ceļā uz sertifikāciju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lidojums ar testa lidaparātu MSN 005 ilga 20 dienas un noritēja četros piegājienos. To laikā lidmašīna šķērsoja Ziemeļpolu, visus pasaules okeānus un nolaidās 14 lielās lidostās. Šīs pasaules tūres laikā lidaparāts nolidoja aptuveni 81 700 nm/151 300 km, gaisā pavadot 180 stundas. Visi lidojumi iekļāvās iepriekš plānotajā laikā. Lidaparātu vadīja Airbus apkalpe, bet lidojumā no Dohas uz Pērtu un no Maskavas uz Helsinkiem palīdzēja arī aviokompānijas Qatar Airways apkalpes locekļi. Divos lidojuma posmos pievienojās piloti no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras.

Ceļojuma spilgtākais moments bijis lidojums no Tambo Starptautiskās lidostas Johannesburgā, kas atrodas 5558 pēdas (1694 m) virs jūras līmeņa, uz Sidneju. Šis lidojums demonstrējis A350 sniegumu lidostās, kuras atrodas augstu virs jūras līmeņa.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

Iedomājoties situāciju, kad ēkā ir izcēlies ugunsgrēks, cilvēkus visbiežāk pārņem panika. Pat ja tas ir apsargs ar vairāku gadu desmitu darba pieredzes bagāžu. Pat ja tas ir pieredzējis profesionālis cilvēku drošības jautājumos. Jo nav divu vienādu situāciju, nav divu vienādu risinājumu. Katrs avārijas situācijas gadījums ir skatāms individuāli un to ietekmē dažādi faktori, sākot no cilvēciskām kļūdām, beidzot ar nepareizu avārijas situācijas novērtēšanu.

Atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ir obligātas publiska rakstura ēkās un būvēs. Ikdienas dodoties savās gaitās - ejot iepirkties, apmeklējot kinoteātri vai ieejot biroja ēkā - redzam vai jūtam, ka mūs vēro - lielākajā daļā publisko ēku nu jau ir uzstādīta arī videonovērošana un mūsu gaitām seko videokameras. Tas ir tikai loģiski, jo apsargs ir viens, labi – varbūt divi, pieci un desmit, tomēr viņi nevar vienlaikus atrasties piecdesmit vietās. Runājot līdzībās var teikt, ka videokameras ir apsargu acis.

Tajā pašā laikā videonovērošana, lai arī ir būtisks cilvēku drošības atbalsta instruments, nav atrisinājums visām problēmām. Ja ēkā ir uzstādīta ugunsgrēka atklāšanas signalizācija, kura tiek teksta veidā parādīta uz paneļa ar norādītu telpas numuru, bet nav grafiskā veidā attēlota datorā, kas atvieglotu tās pārraudzīšanu, un ēkā ir ierīkota arī videonovērošanas sistēma, kura ir ar vienu monitoru, tad problēmu saasina tas, ka objektā ir ap piecdesmit videokameru. Jo gadījumā, ja kādā no telpām iedarbojas ugunsgrēka trauksme, sargs nevar operatīvi novērtēt situāciju ar videonovērošanas sistēmu. Viņš šajā laikā ir aizņemts ar ugunsdzēsēju izsaukšanu un cilvēku evakuācijas organizēšanu. Dzīvē tas izskatītos aptuveni šādi. Ēkā ir nostrādājusi signalizācija, uz sienas ir panelis, kurā apsargs skatās, kas tā ir par telpu – aha, 3. stāvs, 309. telpa. Pēc tam ar pirkstu velk līdzi – hmm, uz šo telpu attiecas 40. kamera. Atrod 40. kameru un tikai tad redz telpu, kurā ir nostrādājusi signalizācija. Apsargs nevar kvalitatīvi darīt vairākas lietas vienlaikus – zvanīt ugunsdzēsējiem, evakuēt cilvēkus un skatīties, kas notiek telpā. Bet – šādos gadījumos ļoti svarīgs ir tieši ātrums. Šajā scenārijā ir viss – divas drošības sistēmas, profesionāls apsargs. Jā, arī cilvēciskais faktors. Bet nav ļoti svarīgā aspekta drošības jautājumos – ātruma.

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs, šodien mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Atsaucoties uz pašvaldības policiju, Staķis informēja, ka bijusi informācija par narkotiku lietošanu un Covid-19 noteikumu neievērošanu šajā adresē. Šī informācija nodota Valsts policijai.

Arī Rīgas dome pārbaudīšot visu dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka iestādes atbilstoši reaģējušas. Rīgas mērs ir pārliecināts, ka nelikumīgā hosteļa apsekošana veikta laikus, tam uzlikti sodi un liegumi.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) informējis, ka degušais objekts jau iepriekš bijis policijas redzeslokā saistībā ar apreibinošu vielu lietošanu, turklāt vēl šogad februārī telpās nav ielaisti ugunsdzēsēji pārbaudes veikšanai.

Ministra rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas vēl šogad februārī ieradās objektā, lai veiktu ugunsdrošības normu pārbaudi, taču amatpersonas netika ielaistas. Toreiz par notikušo tika sākts administratīvais process.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.