Jaunākais izdevums

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Raidījums: Dienas Bizness sarunas

Vairāku gadu garumā veiktie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētījumi par zemes izmantošanu rāda neiepriecinošu ainu. Viena cilvēka mūža laikā Latvijā ir notikušas fundamentālas pārmaiņas, jo lauksaimniecības zemes platības ir sarukušas, bet pieaugušas meža zemes platības. «Meža zemes pieaugušas par 1,6 milj. ha, bet lauksaimniecības zemes samazinājušās par 1,3 milj. ha,» datus rāda LLU rektore Irina Pilvere. Viņa arī vērš uzmanību, ka dažādās valsts datubāzēs ir atšķirīgi dati par to, cik un kāda zeme ir Latvijā. Piemēram, pēc Valsts zemes dienesta datiem lauksaimniecības zeme ir 2,3 milj. ha, mežu zeme – vairāk nekā 3 milj. ha, savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme ir 1,93 milj. ha, bet Lauku atbalsta dienestā dažādiem atbalsta pasākumiem un maksājumiem uzdotās zemes daudzums ir tikai 1,68 milj. ha. Tāpēc arī jautājums, kāpēc ir šāda milzīga starpība starp šiem datiem dažādu valsts institūciju datubāzēs. Viņa atgādina, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ir notikuši vairāki procesi, kas ietekmēja zemes efektīvu izmantošanu. Proti, tika īstenota zemes atdošana tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tāpēc daudz zemes palika nekopta un tas, kas tajā auga, arī palika. Laika gaitā zemes struktūra mainījās, bet ne visa tā zeme, kura tiek izmantota ražošanai, tiek izmantota maksimāli efektīvi.

«No vienas puses, citās ES dalībvalstīs šis ierobežotais resurss, kāds ir zeme, maksā ļoti dārgi, tiek izmantots daudz efektīvāk, nekā to spējam Latvijā,» stāsta I. Pilvere. Viņasprāt, jautājums par zemes efektīvāku izmantošanu ir jautājums zemes īpašniekiem, jo tas ir atkarīgs no viņu pieņemtiem un nepieņemtiem lēmumiem.

Visu rakstu Zeme ekonomikai var dot vairāk lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu, izmeklējot iespējamu krāpšanu saistībā ar trim Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotiem inovāciju projektiem, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

«Ir sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu, saņemot atbalstu - Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumam vairākos projektos. Kriminālprocess pagaidām ir uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas: Noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu. Un ar kriminālprocesā noteiktām metodēm tiks vākti pierādījumi, pētīti materiāli,» saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

LLU 2017. un 2018.gadā ieguva Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu - kopumā pusotru miljonu eiro (1 475 829 eiro) trim inovāciju projektiem. Projektu vadītāja bija LLU rektore Irina Pilvere. Pērn rudenī jau tika pabeigts pētījums, kā no Baltijas jūras zivīm iegūt malto masu un to izmantot dažādos produktos. Bet šogad vēl turpinās divi pētījumi par ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu, kā arī par anšovu produkcijas analoga radīšanu no Baltijas brētliņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jelgavā kā motivācijas instrumentu uzņēmējdarbības attīstībai redz īres dzīvokļus

Rūta Lapiņa, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no uzņēmējdarbības attīstības problēmām Jelgavā un arī citviet ir īres dzīvokļu trūkums, atsaucoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālās padomes sēdē pārrunāto, atklāj padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

«Jelgava kādreiz bija rūpnieciska pilsēta, un pamazām tas sāk atgriezties. Šobrīd ir iespējams piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus degradēto teritoriju sakārtošanai un attīstībai, kas tiks darīts, taču tam nepieciešami arī pašvaldības budžeta līdzekļi, un to apmērs lielā mērā ir atkarīgi no uzņēmējiem,» uzsvēra jaunais Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks uzņēmējdarbības jomā Pēteris Salkazanovs.

Kā vienu no būtiskākajām problēmām P. Salkazovs minēja nepieciešamību pēc īres dzīvokļiem kvalificētiem darbiniekiem. «Valmiera šo problēmu risina, būvējot īres namu. Līdzīgi varētu rīkoties arī Jelgava, taču otrs risinājums varētu būt privātmāju sektora sakārtošana. Proti, Garkalne savulaik pārņēma armijas bāzi, sakārtoja tur infrastruktūru un piedāvāja apbūves gabalus, un tagad tur ir izveidojies privātmāju ciems, kurā pārsvarā dzīvo kvalificēti sava aroda speciālisti,» tā P. Salkazanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

FOTO: Izvēlēti konkursa Sakoptākais mežs finālisti

Lelde Petrāne, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības «Jaunkalniņi» īpašnieks Māris Bērziņš no Cieceres pagasta, saimniecības «Liepziedi» īpašnieks Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta un saimniecības «Ļūcāni» īpašnieks Guntis Vībāns no Zasas pagasta.

Konkursa pirmās vietas un balvas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» ieguvējs tiks paziņots meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Vidzemes koncertzālē «Cēsis» 1.decembrī.

Kā kopīgo iezīmi gandrīz visos apskatītajos īpašumos žūrija min meža kopšanu no paaudzes paaudzē. Īpašumus apsaimnieko tēvi kopā ar dēliem, pēc tam par meža kopšanu izglītojot jau arī mazdēlus.

Konkursa finālistu noteikšanā kopumā piedalījās 11 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes rektore Irina Pilvere, AS «Latvijas Valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LTV raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kardiologs Andrejs Ērglis, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un biologs, pētnieks Māris Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs universitātes - Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Daugavpils Universitāte (DU) parakstījušas sadarbības memorandu par universitāšu konsorcija izveidi.

Tā mērķis ir stiprināt un sekmēt augstāko izglītību reģionālajās augstskolās, veidojot darba tirgus vajadzībām atbilstošu vidi un studiju programmas.

"Sadarbības memorands ir pirmais solis ciešākas sadarbības veidošanā starp trijām universitātēm, lai tuvākā pusgada laikā izveidotu šo augstskolu konsorciju studiju un pētniecības attīstībai, kopīgi lietojot resursus un veicinot to efektīvu izmantošanu. Tādējādi tiks stiprināta šo universitāšu konkurētspēja gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā," ir pārliecināta LLU rektore Irina Pilvere.

DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš norāda, ka konsorcija izveide notiek saistībā ar izmaiņam Augstskolu likumā, balstoties katras universitātes unikālajās konkurētspējas priekšrocībās, izaugsmes potenciālā un daudzveidībā. "Tiks izveidota policentriska inovāciju ekosistēma, kas spēs virzīt sabiedrības un darba tirgus attīstību, ieviest jaunākās tehnoloģijas, veicināt akadēmiskā personāla atjaunošanos, radot jaunu starpdisciplināru akadēmiskā personāla paaudzi," klāsta J. Kudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pagarina termiņu priekšlikumu iesniegšanai par jaunajām kadastrālajām vērtībām

Db.lv, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ievērojamo sabiedrības interesi Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" apspriešanas procesā, līdz 28. augustam pagarināts termiņš, līdz kuram sabiedrības pārstāvji var iesniegt priekšlikumus un iebildumus, informē Valsts zemes dienests.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju var iepazīties Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē www.kadastralavertiba.lv un datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam Valsts zemes dienests projektētās kadastrālās vērtības ir izstrādājis atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. Projektētās kadastrālās vērtības šobrīd ir nodotas sabiedrībai publiskai apspriešanai, lai saņemtu sabiedrības ieteikumus un iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis tādu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas ir kļūdains, nepareizs pēc būtības un var radīt zaudējumus nekustamo īpašumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā.

Šo iemeslu dēļ LĪVA neatbalsta Valsts zemes dienesta izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” paredzētās vērtības un uzskata tās par neatbilstošām Latvijas standartā Īpašumu vērtēšana LVS 401 definētajai tirgus vērtībai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim.

"LĪVA arī pilnībā norobežojas no jebkādas atbildības par sekām, ko Latvijas tautsaimniecībai un nekustamā īpašuma nozarē radīs šī normatīvā akta rezultātā noteiktās kadastrālās vērtības," norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis.

LĪVA aicina visus Latvijas nekustamā īpašuma īpašniekus un lietotājus pievērst uzmanību Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv (atverot saskarni un ievadot sava īpašuma adresi vai kadastra numuru) norādītajai īpašuma projektētajai kadastrālajai vērtībai no 2022.gada, izvērtēt tās atbilstību reālai tirgus situācijai, piemēram, veiktajiem sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju novērtējumiem, jau notikuša darījuma cenai vai potenciāli iespējamai darījuma cenai un savu viedokli nosūtīt Valsts zemes dienestam uz elektroniskā pasta adresi – [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ attīstīs robežšķērsošanas vietas Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Latvijas un Baltkrievijas valdību pasākumu plānu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nākamgad uzsāks būvniecības darbus Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietās Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina.

Plāns paredz robežpunktu pārbūvi, kā arī autoceļu un satiksmes uzlabošanu.

Satiksmes drošībai un automašīnu caurlaides spējas palielināšanai RŠV Pāternieki- Grigorovščina notiks papildus braukšanas joslu izbūve neitrālajā – starpvalstu zonā un stāvlaukuma izbūve pirms RŠV Pāternieki, ko īstenos Krāslavas novada pašvaldība. Tāpat, īstenojot kopēju sadarbības projektu ar Baltkrievijas Republikas Valsts muitas Komiteju, satiksmes drošības un caurlaides spējas palielināšana iecerēta arī RŠV Silene-Urbāni. Papildus tam RŠV Urbāni Baltkrievijas partneris projektā plāno uzlabot muitas kontroles infrastruktūru.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets š.g. 18. jūlijā apstiprinājis Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības pasākumu plānu, kas ietver institūciju sadarbību vairākos virzienos, tai skaitā sadarbību ar mērķi piesaistīt donoru un finanšu instrumentu līdzekļus autotransportam RŠV Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina pārbūvei, kā arī sadarbību autoceļu attīstības jautājumos un satiksmes uzlabošanu saistībā ar 2021. gadā Minskā un Rīgā plānoto Pasaules čempionātu hokejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ plāno ieguldīt 6,7 miljonus eiro valsts drošības objektu infrastruktūrā

Laura Mazbērziņa, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus

Māris Ķirsons, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils Tieslietu nama būvlaukumā pabeigti ēkas nesošo konstrukciju betonēšanas darbi, un ēkas karkass sasniedzis tā augstāko atzīmi – 11 metrus, informē VAS Tiesu namu aģentūra.

«Jēkabpils Tieslietu nams būs Latvijā pirmais šāds projekts, kur vienā ēkā tiks izvietotas visas tieslietu nozares iestādes. Ar pārliecību varu apgalvot, ka būvdarbu ģenerāluzņēmējs un darbinieki ar nosprausto latiņu tiek galā vislabākajā kārtībā. Esmu droša, ka trešos svētkus – Jurģus – sagaidīsim plānotajā termiņā,» stāsta VAS «Tiesu namu aģentūra» valdes locekle Santa Sausiņa.

Spāru svētku dienas rītā, 30. augustā tika veikti pēdējie betonēšanas darbi, un kopumā ēkas konstrukcijās iebetonēti aptuveni 3000 kubikmetri betona. Tāpat ir pabeigta divu jumta daļu segumu izbūve, lai lietainajos rudens mēnešos pasargātu telpas no ūdens un varētu veikt iekšējās apdares darbu. Šobrīd ir uzstādīta daļa sastatņu, un nākamajā nedēļā tiks uzsākta stiklotās fasādes karkasa montāža. Ēkas konstrukciju būvniecības noslēgums ir ļāvis uzsākt iekšdarbus, un šobrīd notiek iekšējo komunikāciju izbūve – elektromontāža, ventilācija un kanalizācija. Oktobrī plānots pabeigt visu ēkas starpsienu būvniecību. Tuvākajā laikā plānots uzsākt labiekārtošanas darbus, lai pavasarī veiktu vien nelielu daļu plānotā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils tieslietu nama būvlaukumā ar simbolisku kapsulas iemūrēšanu ēkas pamatos tika atzīmēts projekta būvniecības pirmais posms. Visus būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada vasaras sākumā, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 6,8 miljonu eiro apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunais tieslietu nams būs vairāku Tieslietu ministrijas padotības iestāžu mājvieta, kas veidos jaunu administratīvo centru pakalpojumu saņemšanai. Aptuveni 5500 kvadrātmetru telpās trīs stāvos atradīsies Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī, Jēkabpils zemesgrāmatas nodaļa, Jēkabpils prokuratūra, Uzņēmuma reģistra Jēkabpils reģionālā nodaļa, Valsts zemes dienests, Valsts valodas centrs, Valsts probācijas dienests, Dzimtsarakstu birojs un Tieslietu nozares arhīvs.

Būvlaukumā šobrīd aktīvākais darba process saistīts ar ēkas nesošā karkasa betonēšanu, kā arī ārējo inženierkomunikāciju būvniecību. To plānots pabeigt līdz vasaras beigām, lai rudenī varētu uzsākt jumta seguma izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija apstiprinājusi finanšu ieguldījumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrās kārtas projektā, kur tā īstenošanai kopumā paredzēti vairāk nekā 29 miljoni eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējot 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta otrā posma īstenošanā, izmantojot ERAF līdzfinansējumu, paredzēta Dienvidu dīķa sanācijas pabeigšana, Ziemeļu dīķa sanācija, sanācijas darbu uzraudzība, inženiertehniskie pakalpojumi un projekta vadība.

Līdz 2023. gada nogalei plānots atjaunot 2,5 ha zemes, kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību. Projekta ieviešanas rezultātā kopējā ietekmētā zemes platība, ko varēs iesaistīt saimnieciskajā apritē atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam, ir aptuveni 7 - 9 ha. Šo platību varēs, piemēram, izmantot kā meža zemi.

Projekta iesniedzējs ir Valsts vides dienests - tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju, savukārt atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Vides dienests piemērojis 500 eiro sodu SIA Las RT, kas Rīgā, Kurzemes prospektā 3E, ilgstoši no savas teritorijas nav izvedis nelikumīgi uzkrātos atkritumus, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Lēmums par piespiedu naudas piemērošanu tika pieņemts pēc kārtējās pārbaudes 1. martā, kurā VVD Lielrīgas RVP inspektors konstatēja, ka uzņēmums nav izpildījis tam doto VVD izpildrīkojumu – līdz 2018. gada 31. decembrim izvest no teritorijas ilgstoši, nelikumīgi uzkrātos un uzglabātos atkritumus.

Atkritumu pārkraušanai un uzglabāšanai teritorijā Kurzemes prospektā 3E, Rīgā slēgtā noliktavā VVD ir izsniegusi vienu atļauju nebīstamo atkritumu (būvniecības, koka, plastmasas, papīra un kartona iepakojuma) apsaimniekošanai. Tā izsniegta teritorijas nomniekam SIA EKO LAKS.

Par pagājušajā piektdienā veiktās pārbaudes laikā konstatētajiem pārkāpumiem pret SIA EKO LAKS ierosināta administratīvā lietvedība par atkritumu apsaimniekošanas atļaujā noteikto apsaimniekojamo atkritumu pārsniegšanu, par valsts ikgadējo statistikas pārskatu nesniegšanu (Statistikas pārskats veidlapa Atkritumi 3), kā arī par neatbilstību iesniegtajā informācijā par apsaimniekoto atkritumu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - FOTO: Inčukalna sērskābā gudrona dīķu teritorija

Zane Atlāce - Bistere, 21.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) Inčukalna novada iedzīvotājus un citus ieinteresētos otrdien aicināja uz Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu norises publisko pasākumu.

Tā laikā sanācijas darbu veicēji pilnsabiedrība Inčukalns EKO izrādīja, kā notiek gudrona sagatavošana nosūtīšanai uz SIA Cemex ražotni Brocēnos. Vispirms sērskābais gudrons ar ekskavatoriem tiek izsmelts no dīķa un transportēts uz šim mērķim speciāli izbūvētu novietni, kur tas tiek neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Samaisot neitralizētā gudrona masu ar skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais, ko transportē uz SIA Cemex rūpnīcu Brocēnos, lai izmantotu cementa ražošanā, informē Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča.

Iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz pasākumu, pievērsa VVD vadības uzmanību ap sērskābā gudrona dīķa teritoriju augošajiem kokiem, daļa no kuriem ir sākusi kalst. Priežu dzeltēšanas iemesls varētu būt saistāms gan ar šā gada karstajiem laika apstākļiem, gan ar sanācijas darbiem sērskābā gudrona dīķa teritorijā. Inčukalns EKO informēja, ka sanācijas darbu sākuma posmā, veicot eksperimentus ar dažādiem neitralizācijas materiāliem, tika konstatēts, ka no neitralizācijas angāra izplūst sēra dioksīds. Tika veiktas darbības, lai novērstu sēra dioksīda izplatīšanos ārpus angāra. Papildus veiktajām darbībām VVD ir lūgusi Inčukalns EKO turpmāk pievērst lielāku uzmanību gaisa kvalitātei sanācijas darbu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikos uzbūvētu, bet ekspluatācijā dažādu iemeslu dēļ nenodotu ēku īpašniekiem palikuši daži gadi dokumentu sakārtošanai, jo pretējā gadījumā tiem draud 3% nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr pašvaldības ceļ trauksmi par sarežģīto procesu un reformas pabeigšanai aicinās valdību to vienkāršot, svētdien ziņo LNT raidījums TOP10.

Pirms pieciem gadiem politiķi lēma cīnīties ar tiem, kuri bezgalīgi «pagarina būvatļaujas» un tādējādi nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Ar likumu saistītajos noteikumos tagad noteikts maksimālais būvniecības termiņš - astoņi gadi. Tās ēkas, kas līdz 2014.gada 1.oktobrim atradās būvniecības procesā, līdz 2022.gada 30.septembrim būtu jānodod ekspluatācijā vai vismaz jābūt veiktai kadastrālai uzmērīšanai, lai tām varētu sākt piemērot nodokli. Šī norma attiecas arī uz ekspluatācijā nenodotām padomju laika ēkām, kuru īpašniekiem tagad jārauš putekļi no desmitiem gadu seniem dokumentiem un lietas jāsakārto, jo pretējā gadījumā pašvaldības tām sāks piemērot paaugstināto 3% nodokli. Par to, cik daudz ir šādu ekspluatācijā nenodotu padomju laikos celto ēku, precīzu ziņu nav nevienam, jo vēsturiski informācija saglabājusies papīra formā vai dati vispār pazuduši. Īpašumiem bagātas pašvaldības, kuras tikai tagad sāk apzināt vēsturisko mantojumu, situāciju vērtē kā sarežģītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Izraudzīts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu veicējs

Rūta Lapiņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus veiks PS «Inčukalns EKO», informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu piešķirt iepirkuma līguma vienošanās slēgšanas tiesības PS «Inčukalns EKO» iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» ietvaros.

«Lursoft» informācija liecina, ka pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS «VentEko», SIA «Eko Osta», un AS «BAO».

VVD norāda, ka PS «Inčukalns EKO» piedāvājums saimnieciski izdevīgākā kritērija vērtējumā saņēma 76,25 punktus, savukārt otra pretendenta A/S «A.C.B.» piedāvājums - 71,25 punktus.

VVD pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru