«Katra sistēma atbilst noteiktas valsts ekonomikas konjunktūrai. Bet vienmēr kā piemērs tiek minēta Čīle, kur fondēto pensiju sistēma tika ieviesta jau astoņdesmito gadu sākumā. Ar mērķi, kā tas vēlāk notika Latvijā, veicināt tautsaimniecības izaugsmi un nodrošināt pensiju sistēmas darbību,» atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, kuras valsts pensiju sistēma jums šķiet vislabākā, sacījis ekonomikas doktors, pensiju sistēmas pētnieks Edgars Voļskis.
«Čīlē pensiju reforma sabiedrībai tika uzspiesta, jo tolaik valdīja Pinočeta valdība,» viņš piebilst un skaidro: «Bet svarīgi bija tas, ka nauda, kas uzkrājās pensiju plānos, tika ieguldīta tautsaimniecībā – stratēģiskos valsts uzņēmumos, kuri strādāja ar peļņu, kā arī infrastruktūras objektos, piemēram, autoceļu būvniecībā.
Okeānā tika izveidotas milzīgas lašu audzētavas. Čīle bija otrs lielākais pasaules lašu eksportētājs 80. gados. Attīstoties uzņēmumiem, cilvēkiem bija darbs, viņi strādāja, un caur viņu saņemto atalgojumu tika realizētas sociālās iemaksas un attiecīgi finansētas pensijas. Pēc reformas desmit gados iekšzemes kopprodukts ieguva papildu 14 miljardus dolāru. Reforma tika realizēta stingrā politiskā uzraudzībā, kas neļāva naudu izsaimniekot. Notika mērķtiecīga ieguldīšana ilgtermiņam, un no tā tautsaimniecība ieguva.»
«Latvijā tika izveidots līdzīgs modelis un, ja vēlāk tajā nebūtu veikti labojumi – ieliktas māmiņu algas, pensiju piemaksas – un nebūtu mainītas iemaksu likmes starp 1. un 2. pensiju līmeni, tad, ticiet man, šodien problēmu ar pensijām nebūtu, pat neskatoties uz finanšu un ekonomisko krīzi!» ir pārliecināts eksperts.
Uz iebildi, ka jaunieši vaicā, vai jēga maksāt nodokļus, ja pensijā tāpat neko nesaņemsim, Voļskis atbildējis: «Esmu optimists, man gribētos viņus aicināt maksāt nodokļus, būt patriotiem, jo visi esam daļa no šīs valsts. Skaidrs ir tas, ka valsts spēs nodrošināt tikai nelielu pensiju – ap 20% no cilvēka iepriekšējiem ienākumiem. Skaidrs, ka ar to nepietiks, tāpēc jāmaksā 2. un 3. pensiju līmenī. Anglijā strādājošie saka: «DIY (do it yourself) social policy» («Dari pats sociālā politika»), tādējādi uzsverot katra individuālo atbildību par savu pensiju.
Ārzemēs arī darba devēji veic iemaksas privātajos pensiju plānos par saviem darbiniekiem vai arī dibina savu atsevišķu privātu pensijas plānu. Ja esat ilgi strādājis uzņēmumā, ieguldījis tajā savu darbu, zināšanas, prasmes, tad uzņēmums nodrošina arī pensiju.»
Uz jautājumu, vai Latvijas pensiju sistēma ir moderna un laba, viņš atbildējis ar vārdiem: «Jā, mans uzskats nav mainījies. Bet ir teiciens – arī ar labu mersedesu var iebraukt grāvī. Jautājums ir, kā šī sistēma tiek pārvaldīta.»