Vācu autogiganta Volkswagen jaunais pick up modelis Amarok kļūs par slavenā rallijreida Dakāra 2010 organizatoru oficiālo auto. Jāatgādina, ka Amarok modeļa pasaules pirmizrāde paredzēta 15. decembrī.

Rallijreida Dakara 2010 organizatoru Amaury Sport Organization (ASO), rīcībā tikšot nodoti 20 jauno Amarok, no tiem četri auto būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu.

Četri rallijreidā Dakāra 2010 nodarbinātie Volkswagen Amarok būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu. Tāpak kā pērn slavenais rallijreids arī šogad notiks Argentīnā un Čīlē. (Foto:VW)

Savukārt 15 Amarok modeļi kalpos kā VW rūpnīcas pavadošie auto un preses vajadzībām. Sērijveida VW Amarok modelis visticamāk daudz neatšķirsies no pērn prezentētā VW Concept Pickup, kuru paredzēts ražot VW rūpnīcā Argentīnā. Pēc VW solītā, Amarok tirdzniecībā vispirms nonāks Dienvidamerikas tirgū, tādēļ jaunā modeļa debija Dakaras rallijreidā nav nejauša. Pēcāk Amarok paredzēts tirgot arī Eiropā.

Vēloties gūt apstiprinājumu savām fiziskām un garīgām spējām, lai sakārtotu domas pēc pārmaiņām privātajā dzīvē, devos 800 kilometrus garajā Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļā. Tas sākas mazā Francijas pilsētiņā St. Jean-de-Port un ved līdz pat Santjago de Kompostelas katedrālei Spānijā. Mans izaicinājums bija to paveikt 21 dienā – 300 kilometrus mēroju kājām, bet 500 braucu ar velosipēdu.

Kad turp labāk braukt?

Optimāli šāda veida ceļojumam ir ieplānot laiku no maija beigām līdz jūnijam vidum, vai arī no augusta beigām līdz septembra sākumam, kad gaisa temperatūra dienā ir ap 30 grādiem. Vasaras vidū (jūlijā) Spānijā ir pārāk karsti, lai ik dienas veiktu garas pastaigas svelmainā saulē, lai gan katram cilvēkam ir savs karstuma izturības slieksnis. Svarīgs nosacījums ir galvassega, jo bez tās, visu dienu uzturoties saulē, nevar iztikt.

Ko tur redzēt?

Doties 800 km pārgājienā, šķērsojot Spāniju, pirmajā brīdī izklausās neticami. Varētu šķist, ka tik lielu pacietības devu noteikti var atļauties tikai piedzīvojumu meklētāji un tie, kuriem patīk sevi spīdzināt, vai arī ļoti apgaroti ļaudis, taču maršruts ar katru dienu ir populārāks – nu jau tas ieguvis Eiropas nozīmīga galamērķa statusu. Gadā Santjago ceļu mēro aptuveni 150 tūkstoši svētceļnieku jeb piligrimi – jauni, veci, veseli, slimi. Turklāt ne visi ir fiziski spēcīgi. Pirms devos ceļā, zinātāji, kuri reiz veikuši šo maršrutu, mani brīdināja, ka tā laikā var salūzt fiziski spēcīgi, bet garīgi vāji cilvēki. Man bija iekšēja ticība, ka es to paveikšu. Sākumpunktā ir jāatrod speciāls pasu centrs, kur ikvienam tiek izsniegta pase. Katrā naktsmītnē (albergē) tajā tiek iespiests zīmogs. Pase ir kā apliecinājums tam, ka esi šo ceļu veicis un esi tiesīgs, sasniedzot Santjago katedrāli, saņemt diplomu.

Vakar vakarā lidaparāts Airbus A350-900 pēc teju mēnesi ilgas testa lidojumu sērijas atgriezās Tulūzas lidostā Francijā. Pēdējo trīs nedēļu laikā lidaparāts apceļoja 14 lidostas visā pasaulē un savu lidojumu noslēdza Helsinkos. Tehniskais testa lidojums pierādījis lidaparāta gatavību veikt garus, pasaules mēroga lidojumus. Šis bija pēdējais posms ceļā uz sertifikāciju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lidojums ar testa lidaparātu MSN 005 ilga 20 dienas un noritēja četros piegājienos. To laikā lidmašīna šķērsoja Ziemeļpolu, visus pasaules okeānus un nolaidās 14 lielās lidostās. Šīs pasaules tūres laikā lidaparāts nolidoja aptuveni 81 700 nm/151 300 km, gaisā pavadot 180 stundas. Visi lidojumi iekļāvās iepriekš plānotajā laikā. Lidaparātu vadīja Airbus apkalpe, bet lidojumā no Dohas uz Pērtu un no Maskavas uz Helsinkiem palīdzēja arī aviokompānijas Qatar Airways apkalpes locekļi. Divos lidojuma posmos pievienojās piloti no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras.

Ceļojuma spilgtākais moments bijis lidojums no Tambo Starptautiskās lidostas Johannesburgā, kas atrodas 5558 pēdas (1694 m) virs jūras līmeņa, uz Sidneju. Šis lidojums demonstrējis A350 sniegumu lidostās, kuras atrodas augstu virs jūras līmeņa.

«Katra sistēma atbilst noteiktas valsts ekonomikas konjunktūrai. Bet vienmēr kā piemērs tiek minēta Čīle, kur fondēto pensiju sistēma tika ieviesta jau astoņdesmito gadu sākumā. Ar mērķi, kā tas vēlāk notika Latvijā, veicināt tautsaimniecības izaugsmi un nodrošināt pensiju sistēmas darbību,» atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, kuras valsts pensiju sistēma jums šķiet vislabākā, sacījis ekonomikas doktors, pensiju sistēmas pētnieks Edgars Voļskis.

«Čīlē pensiju reforma sabiedrībai tika uzspiesta, jo tolaik valdīja Pinočeta valdība,» viņš piebilst un skaidro: «Bet svarīgi bija tas, ka nauda, kas uzkrājās pensiju plānos, tika ieguldīta tautsaimniecībā – stratēģiskos valsts uzņēmumos, kuri strādāja ar peļņu, kā arī infrastruktūras objektos, piemēram, autoceļu būvniecībā.

Okeānā tika izveidotas milzīgas lašu audzētavas. Čīle bija otrs lielākais pasaules lašu eksportētājs 80. gados. Attīstoties uzņēmumiem, cilvēkiem bija darbs, viņi strādāja, un caur viņu saņemto atalgojumu tika realizētas sociālās iemaksas un attiecīgi finansētas pensijas. Pēc reformas desmit gados iekšzemes kopprodukts ieguva papildu 14 miljardus dolāru. Reforma tika realizēta stingrā politiskā uzraudzībā, kas neļāva naudu izsaimniekot. Notika mērķtiecīga ieguldīšana ilgtermiņam, un no tā tautsaimniecība ieguva.»

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

Čīles galvaspilsētas panorāmu mainījis Dienvidamerikā augstākais debesskrāpis, raksta euronews.com.

70 stāvus augstais Gran Torre Costanera centrs patlaban aizēno citus debesskrāpjus pilsētā, kuru 1541. gadā dibināja Spānijas

konkistadori un kas joprojām lepojas ar savām koloniālā laika ēkām.

Februārī strādnieki pabeidza gandrīz 1 miljardu ASV dolāru vērtās struktūras augšējo stāvu, un 2013. gada martā tajā varētu sākt ievākties cilvēki.

300 metrus augstais Gran Torre gan nav tik augsts kā Ņujorkas ikoniskā Empire State Building (381 metri) un ir mazāk nekā puse no Dubaijā esošās Burj Khalifa (828 metri).

Blakus Gran Torre tapis arī sešstāvīgs tirdzniecības centrs un tuvumā tiek būvēti trīs citi debesskāpji - divas augstas klases viesnīcas un biroju ēka.

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Vulkāna izvirdums Čīlē ir licis atcelt desmitiem lidojumu Argentīnā, Urugvajā un citās Dienvidamerikas valstīs, vēsta AP.

Abas galvenās lidostas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā nedēļas nogalē tika slēgtas, jo pastāvēja bažas, ka gaisā esošie vulkāniskie pelni varētu sabojāt lidmašīnu dzinējus. Slēgta ir arī Urugvajas galvaspilsētas Montevideo starptautiskā lidosta, kā arī ir grūtības ar gaisa satiksmi Čīlē, Paragvajā un Brazīlijā.

Nepatikšanas ar lidošanu bija spiests izbaudīt arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns, kura lidmašīna nevarēja piezemēties Buenosairesā. Ģenerālsekretāra lidmašīna nolaidās Kordovā, bet viņam uz galvaspilsētu nācās doties ar automašīnu.

Pelnu mākonis jau ir šķērsojis Kluso okeānu, lielākā daļa lidojumu starp Austrāliju un Jaunzēlandi ir atcelti. Otrdien tika atcelti arī vairāki iekšzemes lidojumi no Adelaidas, kas atrodas Austrālijas dienvidos.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Čīles ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē, nograndusi 8,2 ballu stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme Čīlē, Peru, Ekvadorā, KOlumbijā un Panamā. Zemestrīcē bojā gājuši vismaz pieci cilvēki, kā arī vairāki ievainoti, vēsta BBC.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka pret Čīles piekrasti triecas aptuveni divus metrus augsti viļņi.

Zemestrīces rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, notikuši zemes nogruvumi, kā arī traucēta elektrības padeve. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku evakuēti no zemestrīces skartajām vietām, kurās izsludināta trauksme.

Kā vēsta BBC, atsaucoties uz Čīles vietējiem medijiem, uz vairākiem ceļiem valstī izveidojušies pamatīgi sastrēgumi, cilvēkiem mēģinot pamest zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce Čīlē notika otrdien pulksten 20:46 pēc vietējā laika (trešdien 01:46 pēc Latvijas laika). BBC ziņo, ka cunami trauksme būs spēkā vismaz līdz 10:00 pēc Latvijas laika.

Policija Čīlē tur aizdomās kādu vīrieti par piecu tonnu ledus zagšanu. Ledu bija paredzēts pārdot kā kokteiļu kubiņus. Klimata pārmaiņu skeptiķi pēc šī gadījuma jau paguvuši radīt jaunu versiju par ledāju samazināšanās iesmeliem – tās nav globālās sasilšanas, bet gan zādzību sekas, vēsta guardian.co.uk.

Piecas tonnas ledus, ko vēlāk bija paredzēts pārdot, bija mēģināts nozagt no Horhes Monta (Jorge Montt) ledāja Patagonijas reģionā. Horhe Monta ledājs ir viens no pasaulē visstraujāk kūstošajiem ledājiem.

Kravas automašīnu ar ledu aptuveni 3,9 tūkstošu mārciņu (apmēram 3,3 tūkstošu latu) vērtībā policija aizturējusi pagājušās nedēļas beigās. Automašīna devās uz Čīles galvaspilsētu Santjago, ziņo vietējie mediji.

Atbildīgās varas iesādes jau apsūdzējušas automašīnas vadītāju zādzībā, tāpat ir iespējams, ka tiks izvirzīta apsūdzība nacionālas nozīmes objekta bojāšanā. Apskādētais ledājs atrodas nacionālā parka teritorijā.

Uz diviem grupas Metallica koncertiem, kas 2010. gada 17.aprīlī un 18.aprīlī norisināsies Arēnā Rīgā uz 360 grādu skatuves, biļešu tirdzniecība tiek uzsākta šodien, 7. decembrī, plkst. 10.00, informēja koncertaģentūra FBI.

Stāvbiļetes cena ir Ls 30, bet sēdvietas cena - Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošās vietās pretējā pusē) ir Ls 50.

Metallica koncertos skatuve atradīsies zāles vidū, dodot iespēju apmeklētājiem skatīt grupas priekšnesumu no visām pusēm.

Šī ir arī pirmā reize, kad A klases mūziķi izziņo uzreiz divus koncertus Latvijā.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijā Metallica ieradīsies pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros. Koncertu biļetes daudzās valstīs tiek izpirktas rekordlielos ātrumos, tā, piemēram, uz diviem Metallica koncertiem Oslo, Norvēģijā 48 000 biļetes tika izpārdotas nepilnas dienas laikā, bet uz uzstāšanos Santjago, Čīlē 10 000 biļetes izpirktas vien dažās stundās.

Čīles galvaspilsētā Santjago, norisinoties vardarbīgiem studentu protestiem, kuru mērķis ir panākt brīvu izglītību, cietuši 49 policisti, bet 75 protestētāji aizturēti.

Protesta laikā studentu protestu līderi aizdedzinājuši trīs pilsētas autobusus, un, lai iegrožotu protestus, policijas darbiniekiem nācies izmantot ūdens lielgabalus.

Kamēr Čīles valdība nosoda protestus un norāda, ka to līderiem nāksies uzņemties atbildību par radītajiem zaudējumi, Čīles Universitātes prezidents Gabriels Borics, izsakot nožēlu par notiekošo, pauž viedokli, ka pie tā vainojama valdība, kas ilglaicīgi klusējusi un ignorējusi studentu kustības piedāvātos ierosinājumus.

Izglītības reforma Čīlē joprojām nav veikta, neskatoties uz vairāk nekā gadu ilgajām demonstrācijām, kurās piedalās studenti, skolotāji un citi valsts iedzīvotāji.

Vispasaules galda spēles Monopols balsojumā par nokļūšanu uz tās jaunākās versijas laukuma Rīga ieguvusi trešo vietu, un tā tiks apzīmēta ar zaļu krāsu, kas ir otrais dārgākais īpašuma bloks, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Kopumā balsošanas trīs nedēļās saņemti 4 miljoni balsu no 182 valstīm. Visvairāk balsis saņēmušās pilsētas tiks sadalītas astoņās krāsu kategorijās, tādējād i nosakot katras pilsētas lauciņa vērtību.

Visdārgāko īpašuma lauciņu, kas ir tumši zilā krāsā, iegūs Lima (Peru) un Honkonga (Ķīna). Uz zaļā lauciņa līdzās Rīgai atradīsies Lisabona (Portugāle) un Stambula (Turcija).

Uz dzeltenās krāsas lauciņa atradīsies Varšava, (Polija), Mehiko (Meksika), Santjago (Čīle). Sarkanās krāsas lauciņus aizņems Belfāsta (Īrija), Atēnas (Grieķija), Belgrada (Serbija), oranžās krāsas – Londona (Anglija), Maskava (Krievija), Tokija (Japāna). Magneta krāsas lauciņi būs Ņujorkai (Amerikas Savienotās Valstis), Amsterdamai (Nīderlande), Sidnejai (Austrālija). Gaiši zilā krāsa – Kvīnstauna (Jaunzēlande), Keiptauna (Dienvidāfrika), Taipeja (Taivāna). Savukārt brūno lauciņu aizņems papildus balsošanas nedēļas uzvarētājas – Giethorna (Nīderlande), Madride (Spānija). Šajā nedēļā cīņai varēja pieteikt jebkuru pasaules pilsētu.

Čīles dienvidos izvirdusi vulkānu ķēde, liekot evakuēt tūkstošiem cilvēku, ziņo BBC.

Virs Pujeves-Kordona-Kouljes (Puyehue-Cordon-Caulle) vulkānu ķēdes, kas atrodas apmēram 800 kilometrus uz dienvidiem no galvaspilsētas Santjago, esot vērojamas lielas dūmu kolonnas.

Aculiecinieki ziņojuši arī par izteiktu pelnu un sēra smaku. Pirms izvirdumiem reģistrētas vairākas nelielas zemestrīces.

Amatpersonas teritorijā izsludinājušas maksimālo brīdinājuma līmeni.

Saskaņā ar vietējo amatpersonu sniegto informāciju evakuācijas rīkojumi attiecas uz aptuveni 3500 cilvēkiem. Iedzīvotāji pārvietoti uz pagaidu patversmēm.

BBC reportieris no Santjago stāstījis, ka simtiem iedzīvotāju valsts dienvidos nakti pavadījuši arī hosteļos, jo brīdināti, ka viņu mājas var pārklāt pelni. Tomēr daži atteikušies doties prom, jo ir noraizējušies par to, ka mājokļi prombūtnes laikā varētu tikt izlaupīti.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Ceturtdien akciju tirgi, izejvielu un dārgmetālu cenas piedzīvo kritumu, ko veicina ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes paziņojums, ka līdzšinējie ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi varētu tikt samazināti.

MSCI All Country World Index saruka par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 2011. gada novembra, bet Standard&Poor's 500 piedzīvoja kritumu par 1,6%.

Eiropas akciju tirgus raksturojošais Stoxx Europe 600 Index noslīdēja par 2,6%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada marta.

Saruka arī visi Baltijas biržu indeksi - lielākais kritums bija NASDAQ OMX Riga - par 1,02%. OMX Tallinn samazinājās par 0,39%, bet OMX Vilnius - par 0,27%.

Lielu kritumu varēja vērot jaunattīstības akciju tirgos, kur indekss MSCI Emerging Markets Index saruka par 4,2%, piedzīvojot lielāko lejupslīdi kopš 2011. gada. Tā, Turcijas un Indonēzijas indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%, Indijas Sensex – par 2,7% un Krievijas Micex – par 1,5%.

Krievija atguvusi tiesības uz Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu zīmoliem pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas cīņas Nīderlandes tiesā ar uzņēmēju Juriju Šefleru.

Roterdamas apgabaltiesa trešdien nolēmusi, ka šīs divas preču zīmes, ar kurām marķētais degvīns tiek ražots arī Šeflera kontrolētajā uzņēmumā Latvijas balzams, pieder Krievijai.

Šis lēmums liek Šeflera Nīderlandes uzņēmumam Spirits International nodot tiesības uz šīm preču zīmēm Krievijai vai samaksāt soda naudu 100 000 eiro apmērā un saņemt papildu naudassodu 50 000 eiro dienā.

Tāpat tiesas lēmums liek Spirits International pārtraukt Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu tirdzniecību Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā.

Šī tiesas prāva sākās 2003.gadā un paredz Šeflera uzņēmumam kompensēt Krievijai zaudējumus par šo zīmolu izmantošanas periodu.

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir mēģinājums samazināt Ķīnas ietekmi; ES jāpieņem stratēģiski lēmumi

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir vērtējams kā ASV Baraka Obamas ārpolitikas panākums. Šis līgums gan vēl ir jāratificē tā dalībvalstīm, taču vienota tirdzniecības telpa ar ekonomisko jaudu 77,3 triljoni ASV dolāru, kurā sadarbosies ASV, Japāna, Kanāda, Austrālija, Meksika, Malaizija, Singapūra, Čīle, Peru, Jaunzēlande, Vjetnama un Bruneja, nenoliedzami ir vērienīgs projekts. Jautājums, protams, kā šī sadarbība izpaudīsies praksē, jo nevar noliegt, ka šajā līgumā ir apvienotas ļoti dažādas valstis ar ļoti atšķirīgu sociāli ekonomisko vidi. Malaizija, piemēram, tiek dēvēta par cilvēku tirdzniecības centru, Vjetnama apņēmusies atļaut brīvo arodbiedrību darbību, taču tas var nopietni satricināt tās komunistiskās partijas varu, savukārt Bruneja ir pilnībā autokrātiska valsts, kur visa vara pieder sultānam. Tāpēc vēl ir pāragri spriest, kā izveidotā šo valstu partnerība funkcionēs, taču tas vismaz ir solis uz priekšu ASV brīvo tirdzniecības līgumu jomā, jo īpaši tāpēc, ka sarunas ar Eiropas Savienību par līdzīgu līgumu rit smagi un pagaidām nekas neliecina par to, ka B. Obamas valdīšanas laikā šāds līgums ar ES tiks parakstīts.