Citas ziņas

Cīrule: Mana priekšrocība bija vēlme pārveidot VID par organizāciju, kas vērsta uz klientiem

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pozitīvi vērtē Cīrules darba pieredzi, tomēr plašāku vērtējumu par kandidāti ministre sniegs ceturtdien. Finanšu ministre un Cīrule plāno tikties ceturtdien, 3.novembrī, plkst.15 Finanšu ministrijā.

LETA jau rakstīja, ka konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli. Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu. «Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu,» piebilda Valsts kancelejas direktors.

Pretendentu vērtēšanas komisijā bija Valsts kancelejas direktors, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti - Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas AS "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā viņa aizgājusi no darba Baltā, savukārt 2006.gadā sāka strādāt AS Parekss apdrošināšanas kompānija Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. Parekss apdrošināšanas kompānijai mainot īpašnieku un pārtopot par Gjensidige Baltic, Cīrule kļuva par Gjensidige Baltic Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē LinkedIn, kopš 2012.gada līdz 2016.gada septembrim viņa bija Gjensidige Baltic finanšu daļas vadītāja.

Kā liecina Firmas.lv dati, Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju AS Bastions ZS padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - VID ģenerāldirektora amatam komisija par piemērotāko atzinusi Ilzi Cīruli

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Reversais PVN ir labākais līdzeklis cīņā ar PVN «karuseļa» shēmām

LETA, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais līdzeklis, ar kura palīdzību cīnīties ar plaši izplatītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) «karuseļa» shēmām, ir reversā PVN ieviešana, uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.

«Tāpat PVN shēmu apkarošanā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas,» skaidroja Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID vadītāja amata konkursu izsludinās pēc Lieldienām

LETA, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu izsludinās pēc Lieldienām, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka Finanšu ministrijas pārstāvji šonedēļ tiksies ar Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai vienotos par amata konkursa noteikumiem, kā arī laika grafiku, kādā notiks pretendentu atlase.

«Ticamākais, amata konkurss tiks izsludināts pēc Lieldienām, bet pagaidām nevaru prognozēt, cik ātri tiks atrasts jaunais VID vadītājs,» atzina Reizniece-Ozola.

Naktī uz sestdienu, 10.martu, negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Iepriekš Reizniece-Ozola norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina arī padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cīrule: VID vadība vienojusies par «slēpto mērķi» - kļūt par draudzīgāko iestādi Latvijā

LETA, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiecoties uz sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule sola klientiem draudzīgāku un saprotamāku VID.

Viens no VID mērķiem ir kopā ar sociālajiem partneriem un valsts pārvaldes iestādēm mēģināt Latvijā radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kurā uzņēmumi būtu priecīgi un lepni darboties, kur būtu ērti, kur valdītu tikai godīga konkurence un kur no laba prāta gribētu maksāt nodokļus, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā apaļā galda diskusijā Uzņēmēji pret korupciju skaidroja Cīrule.

Cīrule sacīja, ka VID vadība vienojusies par slēpto mērķi kļūt par klientiem draudzīgāko iestādi Latvijā, un, viņasprāt, tas ir iespējams.

«VID grib būt atvērts klientiem, gatavs sadarbībai, komunikācijai, gatavs ieviest jaunus principus klientu apkalpošanā,» stāstīja Cīrule. Viņa atklāja, ka VID rūpīgi strādās ar savu analītisko datubāzi, rūpīgi segmentējot savus klientus, tādējādi labiem klientiem, jaunajiem uzņēmumiem spēles noteikumus padarot vienkāršākus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu patlaban turpina trīs pretendenti, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saskaņā ar premjera teikto, pēc pretendentu atlases pēdējās notikušās kārtas uz VID ģenerāldirektora amatu ir palikuši trīs kandidāti, bet Kučinskim viņu vārdi neesot zināmi. Tostarp valdības vadītājs arī nezinot, vai starp šiem trim palikušajiem kandidātiem ir pašreizējā VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Kučinskis uzskata, ka ar jauna VID ģenerāldirektora apstiprināšanu nevajadzētu ilgi vilcināties, tomēr tas būšot atkarīgs no jaunās valdības.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VID ģenerāldirektora atlases komisija uz amata konkursa otro kārtu bija izvirzījusi sešus pretendentus, vērtējot viņu iesniegtos dokumentus, atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, kā arī veicot sākotnējo potenciālo reputācijas risku analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien darbu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā sāk Ilze Cīrule.

Par Cīrules iecelšanu VID vadītājas amatā pagājušajā nedēļa lēma valdība. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Cīrule atzina, ka viņa savās pirmajās darba dienās ne tikai centīsies saprast situāciju VID, bet arī valsts pārvaldē kopumā. «VID nevar paveikt savu darbu atrauti no šīm iestādēm, tāpēc esmu gatava tikties un sadarboties ar citām ministrijām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm,» uzsvēra Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Mafijas bezpriģels* - cita vārda nav

Sandris Točs, speciāli DB, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā tiks apstiprināta virzītā pretendente Ilze Cīrule, viņa iestādi pilnveidos, ne graus, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc viņa šodien žurnālistiem teiktā, stājoties jaunā amatā, mēdz būt divu veidu pieeja darbam - revolucionārā vai pilnveidojošā. Premjera ieskatā VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas Cīrules apstiprināšanas gadījumā arī varētu notikt.

Valdības vadītājs atzina, ka publiskajā vidē vēro Cīrules komunikāciju gan ar nozares pārstāvjiem, gan arī ar medijiem, un viņam radies priekšstats, ka VID ģenerāldirektora amata kandidāte ir sistēmas pilnveidotāja. «Es domāju, ka viņa tiks galā,» teica premjers. Viņam šķiet, ka potenciālā VID vadītāja ir vērsta uz sadarbību un ar savu līdzšinējo pieredzi palīdzēs uzlabot iestādes analītisko funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde darbu sāks ar pagaidu vadītāju

LETA, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cīrule: Joprojām vērojama dažu VID darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daudzi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki ir gatavi mainīt ierastās darba metodes, tomēr joprojām vērojama daļas darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas deputātiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Var saprast, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. VID ir bijusi diezgan maza kadru mainība, daudzi strādā 15-20 gadus, tāpēc ir darbinieki, kuri strādā pēc principa vienmēr tā ir bijis un nevēlas pārmaiņas, skaidroja Cīrule.

Viņa norādīja, ka pērn sāktās reformas, rotācijas, darbinieku aiziešana, atsevišķi sāktie kriminālprocesi, ir atstājuši iespaidu ne tikai uz VID tēlu sabiedrībā, bet arī uz iekšējo situāciju iestādē.

Procesi vēl nav beigušies, tāpēc dažādas vēstules raksta esošie un bijušie darbinieki, mēģinot aizstāvēt savas intereses. Arī VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošana ir ievilkusies, tāpēc tagad vērojama abu policiju sacensība, cenšoties pierādīt, kura ir labāka. Šo situāciju risināšana prasa daudz spēka un resursu, bet tas viss ir jāatrisina vistuvākajā laikā, uzsvēra Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID ģenerāldirektora amata konkursā uzvarējis Māris Skujiņš

Zane Atlāce - Bistere, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējis Māris Skujiņš, piektdien, 1.jūnijā informēja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

«Konkursā piedalīties bija liels prieks. 20 gadus kā profesionālis esmu bijis saistīts ar finanšu sfēru, bet pēdējā laikā esot ārpus Latvijas, tomēr esmu secinājis, ka VID pēdējos gados krietni pavirzījies uz priekšu un veikti uzlabojumi, ko mēs kā klienti izjūtam. Prioritāte iespējamā amatā – skatīties, kāda ir klientu apmierinātība ar pakalpojumiem,» teica M. Skujiņš. Viņš uzskata, ka atslēgvārds VID attīstībai ir optimizācija. Svarīgi arī samazināt nodokļu plaisas, uzlabot nodokļu maksāšanas procesu, lai tas būtu ērts un patīkams.

Jautāts, kas darāms ekonomikas mazināšanā, M.Skujiņš teica, ka jāturpina VID iesākatais pēdējā pusotra vai divu gadu laikā, kā arī jāmeklē jaunas ēnu ekonomikas apkarošanas metodes digitālajā ekonomikā, kurā rodas arvien jauni biznesa veidi. Viņš arī piebilda, ka jādomā arī ne tikai par veco problēmu apkarošanu, bet arī par to, kā tikt klāt jaunajām, jo uzņēmējdarbības formas visu laiku mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Dokumentu parakstītāju konkurss

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te bija kandidāts, te zuda kandidāts – VID ģenerāldirektora meklējumiem velkoties garumā, mazumā raujas iespēja atrast tādu nodokļu administrācijas vadītāju, kurš nebūs tikai spējīgs dokumentu parakstītājs

Kopš 16. jūnija, kad Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, aizritējis gana daudz laika. Amats kļuva vakants pēc tam, kad raganu medības neizturēja un atlūgumu iesniedza Ināra Pētersone. Pāris mēnešu pēc VID pamešanas I. Pētersone DB atzina gan to, ka uzlabojumi nodokļu administrēšanas jomā bez politiskās gribas nav iespējami, gan to, ka VID ir vajadzīgs nedaudz cits strāvojums nekā tas, ko pārstāv pati Pētersone un arī nodokļu administrācijas ikdienas darba turpinātāja un nodrošinātāja, VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Pirmais konkurss izčākstēja, arī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kuru amatam virzīja un par kuru zīmīgi galvoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā dzīve pierādīja, tomēr nevarētu būt paraugs valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas mākā. Ar tādiem biogrāfijas pleķiem pie amata tikt neizdevās. Pa to laiku tika pieregulēts VID ģenerāldirektoram maksājāmās algas apmērs, bet meklējumi tika uzticēti personālatlases kompānijai, kas saņēma kādus simt «nē» un arī savu tiesu jāvārdu. Šajā jezgā kopš Pētersones atlūguma apritējuši gandrīz pieci mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu pieteikušies 19 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone.

Pieteikumu iesniegšana noslēdzās trešdien. Konkurss notiks trīs kārtās. Ceturtdien konkursa komisija sāks vērtēt kandidātus pirmajā kārtā, kurā vētīs pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, ņemot vērā iesniegtos dokumentus.

Pretendenti, kas tiks izvirzīti konkursa otrajai kārtai, klātienē tiksies ar konkursa komisiju, lai pamatotu savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentētu savu vīziju par VID nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā.

Savukārt konkursa trešajā kārtā uzmanība tiks veltīta vadības kompetencēm, vērtējot pretendentu stratēģisko redzējumu, spējas un pieredzi komandas vadīšanā, pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā kārtā tiks analizētas pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācija uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) patlaban ir tikai vadītāji atsevišķām policijas struktūrvienībām, bet nav neviena ģenerāļa. VID vadītāja Ilze Cīrule pieļauj, ka līdz ar apvienošanu varētu atkal parādīties vadītājs, kuram tiktu piešķirta ģenerāļa pakāpe.

Ir jāmaina iespaids, ka VID ir pelēkais pentagons ar mazajām šaujamlūkām, kas atrodas tālu prom no civilizācijas un kurp ved maza, šaura taciņa, pa kuru ejot vēl kāju var salauzt - tā Dienas Biznesa kluba biedriem teica I.Cīrule, kuru kā interesantāko šī gada pirmās tikšanās reizes galveno viesi pērn aptaujās norādīja paši biznesa cilvēki. Iespējams, tādēļ kluba biedru rīts patīkami pārsteidza ne vien ar jautājumu, bet arī dažādu ieteikumu un pārdomu apmaiņu.

Jāteic, ka pašai I. Cīrulei patlaban jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Viņa tikai pāris mēnešu ierauta VID reorganizāciju un jaunu stratēģiju virpulī, kas ir liels izaicinājums cilvēkam, kurš nekad iepriekš nav strādājis valsts pārvaldē, turklāt uzreiz trešajai lielākajai valsts tiešās pārvaldes iestādei pie stūres. VID ar saviem ap 4000 darbiniekiem un pagaidām vēl divām policijām ierindojas tūlīt aiz Valsts policijas un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Lai vai kā, uzņemtais kurss I. Cīrulei ir skaidrs: VID – partneris Latvijas uzņēmumiem. Tāda ir arī viņas prezentācijas tēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Šogad VID vēl būs jālikvidē 333 amata vietas

LETA, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdzekļu taupīšanas nolūkā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) paredzēts likvidēt vēl 333 amata vietas, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Pērn VID jau ir likvidētas 232 amata vietas, līdz ar to kopējais likvidēto amata vietu skaits būs 565 amata vietas, informēja Cīrule.

«Tas uzliek zināmu spriedzi darbiniekiem, jo notiek izmaiņas. Taču domāju, ka VID ar to tiks galā,» sacīja Cīrule.

Viņa piebilda, ka šajā jautājumā liela nozīme būs Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanai, pie kuras darbs tika sākts vēl pērn, taču sākotnēji šis jautājums neguva politisko atbalstu Saeimā.

«Tagad ar apvienošanās jautājumu strādā darba grupa, kurā kopā ar VID strādā cilvēki arī no Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, un šī darba grupa līdz 31.martam izstrādās jaunus apvienošanas priekšlikumus,» sacīja Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule par sabiedrības attieksmi pret «aplokšņu algām»: vienaldzīgo skaits samazinās

Dienas Bizness, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzskata, ka valstī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir vienaldzīgi pret «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. «Joprojām ir tie, kas atbalsta algu maksāšanu aploksnē, bet arvien vairāk ir to, kuri to neatbalsta,» Cīrule sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Cīrule norādīja, ka pozitīvas izmaiņas sabiedrības attieksmē novērojusi pēc raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklāto pārkāpumu restorānā «Tokyo City» nākšanas gaismā. «Tas pievērsa ļoti lielu sabiedrības uzmanību šai problēmai, kas ir saistīta ar aplokšņu algām un nenomaksātajiem nodokļiem,» viņa uzsvēra.

Cīrule ir pārliecināta, ka šogad cilvēku attieksmi uzlabos arī nodokļu un veselības reformas, jo cilvēkiem skaidrāk tiks parādīts, kā tiek izlietoti viņu nodokļi. «Daļa no tiem, kas atbalsta aplokšņu algas, īsti nesaprot, kā tie nodokļi tiek izlietoti. Līdz ar to, ja viņi redzēs to tiešo labumu, ko viņi gūst uz sevi pie nodokļu nomaksas, izdosies daļu šīs kategorijas pārvest pie tiem, kuri ir ļoti neiecietīgi,» uzskata Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Aplokšņu algās pērn izmaksāti aptuveni 957 miljoni eiro

LETA, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Papildināts viss teksts

Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Salīdzinot ar 2015.gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.

Fiļipoviča norādīja, ka naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet MUN režīmā - aptuveni 17 miljoni eiro. «Papildus vēl ir jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā,» skaidroja Fiļipoviča.

Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepadarīt amatpersonu par motivācijas ēzeli

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas par algas apmēru, motivēšanas rīkiem un citām ērtībām atkal pabīdījušas malā būtiskāko jautājumu – kuram būs pa spēkam vadīt Valsts ieņēmumu dienestu

VID jaunā vadītāja atkārtotie meklējumi nu jau līdzinās tai rosībai, kas notiek mājokļos, gatavojoties bērna dzimšanai. Tiek nopūsti putekļi no dzimtas šūpulīša, pirkti ratiņi, autiņi, knupīši un citas vajadzīgas un, kā vēlāk izrādās, arī daudzas nevajadzīgas lietas. Ir viegli savās rūpēs pārcensties, jo runa taču ir par savu bērnu. Var vilkt paralēles ar VID vadītāja amata plāksnes spodrināšanu, algas līmeņa un motivēšanas latiņas pārbīdes ieskaitot. Varbūt VID vadītāja atalgojums nevis jāskrūvē uz augšu, jo redz, Igaunijā šāda līmeņa vadītājs – amatpersona – nopelnītu vairāk, bet gan jāsasaista ar darba atdevi, svarīgajā amatā esot un, piemēram, ēnu ekonomiku apkarojot. Tas nozīmētu, ka VID vai citas valsts institūcijas ne tikai augstākā līmeņa vadītāja, bet arī ierindas darbinieka atalgojums būtu atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem – pēc līdzīga modeļa, kāds dabiski pastāv uzņēmējdarbībā. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB atzina – lai VID vadītājs varētu saņemt vairāk, būtu jāpiepildās dažiem visai viegli kontrolējamiem nosacījumiem – iekasēto nodokļu pieaugumam jābūt straujākam nekā tautsaimniecības attīstībai, ēnu ekonomikai jāsamazinās un jāpaaugstina VID klientu – nodokļu maksātāju – apmierinātības līmenis. Vakar prezentētais pētījums par atalgojumu valsts pārvaldē un privātajās struktūrās atkārto jau zināmo – darbinieku motivācijas veicināšana un produktivitātes paaugstināšana ir lielākais darba devēju izaicinājums abās frontēs. Pētījums brēc, ka valsts pārvaldē atalgojums ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā nodarbinātajiem, turklāt – jo vadošāks amats, jo lielāka atalgojuma plaisa. To, ka šādas pīles klibošanas sekas ir nespēja aizpildīt vakantos augstākā līmeņa vadītāju amatus, gan redzam arī bez pētīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru