Jaunākais izdevums

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā tiks apstiprināta virzītā pretendente Ilze Cīrule, viņa iestādi pilnveidos, ne graus, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc viņa šodien žurnālistiem teiktā, stājoties jaunā amatā, mēdz būt divu veidu pieeja darbam - revolucionārā vai pilnveidojošā. Premjera ieskatā VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas Cīrules apstiprināšanas gadījumā arī varētu notikt.

Valdības vadītājs atzina, ka publiskajā vidē vēro Cīrules komunikāciju gan ar nozares pārstāvjiem, gan arī ar medijiem, un viņam radies priekšstats, ka VID ģenerāldirektora amata kandidāte ir sistēmas pilnveidotāja. «Es domāju, ka viņa tiks galā,» teica premjers. Viņam šķiet, ka potenciālā VID vadītāja ir vērsta uz sadarbību un ar savu līdzšinējo pieredzi palīdzēs uzlabot iestādes analītisko funkciju.

«Neprognozēju vēl kādas radikālas pārmaiņas,» piebilda Kučinskis.

Tāpat premjers ir pārliecināts, ka līdz ar Cīrules stāšanos amatā, ja valdība viņas kandidatūru atbalstīs, nav gaidāmas būtiskas personāla izmaiņas VID.

Arī pašreizējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā pauda, ka viņas rīcībā neesot informācijas, ka VID būtu gaidāmas lielas personāla pārmaiņas.

Viņa premjeram apliecinājusi, ka dienesta darbinieki palīdzēs jaunajai vadītājai un atbalstīs viņu. Tāpat VID turpināšot strādāt kā komanda, kā tas bijis līdz šim. Pelēkā uzsvēra, ka VID augstākā līmeņa darbinieki ir ar ilggadēju pieredzi šajā iestādē un visi ir lojāli VID un valsts pārvaldei.

Jau ziņots, ka VID ģenerāldirektora amata konkursa komisija par piemērotāko šim amatam atzinusi apdrošināšanas jomā strādājošo Cīruli. Viņa tika virzīta sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), no kuras atkarīgs, vai Cīrules kandidatūra tiks virzīta apstiprināšanai valdībā.

Ja ministre atbalstīs Cīrules kandidatūru, valdība par jauno VID vadītāju lems otrdien, 8.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ar ministru ceļavārdiem un veiksmes novēlējumiem amatā apstiprināja jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14.novembrī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ministrus informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar tieslietu jomas iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu advokātu padomi un Maksātnespējas administrāciju. "No šīs sadarbības būs atkarīgas turpmākās reformas," piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīrule: Mana priekšrocība bija vēlme pārveidot VID par organizāciju, kas vērsta uz klientiem

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cīrule: VID vadība vienojusies par «slēpto mērķi» - kļūt par draudzīgāko iestādi Latvijā

LETA, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiecoties uz sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule sola klientiem draudzīgāku un saprotamāku VID.

Viens no VID mērķiem ir kopā ar sociālajiem partneriem un valsts pārvaldes iestādēm mēģināt Latvijā radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kurā uzņēmumi būtu priecīgi un lepni darboties, kur būtu ērti, kur valdītu tikai godīga konkurence un kur no laba prāta gribētu maksāt nodokļus, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā apaļā galda diskusijā Uzņēmēji pret korupciju skaidroja Cīrule.

Cīrule sacīja, ka VID vadība vienojusies par slēpto mērķi kļūt par klientiem draudzīgāko iestādi Latvijā, un, viņasprāt, tas ir iespējams.

«VID grib būt atvērts klientiem, gatavs sadarbībai, komunikācijai, gatavs ieviest jaunus principus klientu apkalpošanā,» stāstīja Cīrule. Viņa atklāja, ka VID rūpīgi strādās ar savu analītisko datubāzi, rūpīgi segmentējot savus klientus, tādējādi labiem klientiem, jaunajiem uzņēmumiem spēles noteikumus padarot vienkāršākus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Reversais PVN ir labākais līdzeklis cīņā ar PVN «karuseļa» shēmām

LETA, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais līdzeklis, ar kura palīdzību cīnīties ar plaši izplatītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) «karuseļa» shēmām, ir reversā PVN ieviešana, uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.

«Tāpat PVN shēmu apkarošanā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas,» skaidroja Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien darbu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā sāk Ilze Cīrule.

Par Cīrules iecelšanu VID vadītājas amatā pagājušajā nedēļa lēma valdība. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Cīrule atzina, ka viņa savās pirmajās darba dienās ne tikai centīsies saprast situāciju VID, bet arī valsts pārvaldē kopumā. «VID nevar paveikt savu darbu atrauti no šīm iestādēm, tāpēc esmu gatava tikties un sadarboties ar citām ministrijām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm,» uzsvēra Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - VID ģenerāldirektora amatam komisija par piemērotāko atzinusi Ilzi Cīruli

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cīrule: Joprojām vērojama dažu VID darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daudzi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki ir gatavi mainīt ierastās darba metodes, tomēr joprojām vērojama daļas darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas deputātiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Var saprast, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. VID ir bijusi diezgan maza kadru mainība, daudzi strādā 15-20 gadus, tāpēc ir darbinieki, kuri strādā pēc principa vienmēr tā ir bijis un nevēlas pārmaiņas, skaidroja Cīrule.

Viņa norādīja, ka pērn sāktās reformas, rotācijas, darbinieku aiziešana, atsevišķi sāktie kriminālprocesi, ir atstājuši iespaidu ne tikai uz VID tēlu sabiedrībā, bet arī uz iekšējo situāciju iestādē.

Procesi vēl nav beigušies, tāpēc dažādas vēstules raksta esošie un bijušie darbinieki, mēģinot aizstāvēt savas intereses. Arī VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošana ir ievilkusies, tāpēc tagad vērojama abu policiju sacensība, cenšoties pierādīt, kura ir labāka. Šo situāciju risināšana prasa daudz spēka un resursu, bet tas viss ir jāatrisina vistuvākajā laikā, uzsvēra Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: PVN pārmaksas atmaksas kārtībā nepieciešami grozījumi

Ingūna Ābele, Nodokļu partnere, Sertificēta nodokļu konsultante, PRIMUS zvērinātu advokātu birojs, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Šogad VID vēl būs jālikvidē 333 amata vietas

LETA, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdzekļu taupīšanas nolūkā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) paredzēts likvidēt vēl 333 amata vietas, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Pērn VID jau ir likvidētas 232 amata vietas, līdz ar to kopējais likvidēto amata vietu skaits būs 565 amata vietas, informēja Cīrule.

«Tas uzliek zināmu spriedzi darbiniekiem, jo notiek izmaiņas. Taču domāju, ka VID ar to tiks galā,» sacīja Cīrule.

Viņa piebilda, ka šajā jautājumā liela nozīme būs Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanai, pie kuras darbs tika sākts vēl pērn, taču sākotnēji šis jautājums neguva politisko atbalstu Saeimā.

«Tagad ar apvienošanās jautājumu strādā darba grupa, kurā kopā ar VID strādā cilvēki arī no Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, un šī darba grupa līdz 31.martam izstrādās jaunus apvienošanas priekšlikumus,» sacīja Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koalīcija vienojusies atbalstīt Cīrules apstiprināšanu VID vadītāja amatā

LETA, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam atbalstīt Ilzes Cīrules kandidatūru, - par to šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Koalīcijas partijas šodien arī atsevišķi tikās ar Cīruli.

Par kandidātes apstiprināšanu šajā amatā 8.novembrī spriedīs valdība.

Kā ziņots, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izveidotā VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu ieteikt finanšu ministrei pretendenti Cīruli virzīt iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrija uzskata, ka Cīrule ir pretendente, kas vislabāk atbilst VID ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguvusi visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās atbildes uz nodokļu maksātāju jautājumiem bieži vien ir pārāk sarežģītas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma atzina VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa norādīja, ka no uzņēmējiem bieži dzirdamas sūdzības par neorientēšanos nodokļu jomā, tādēļ VID jābūt ļoti pretimnākošam. «Būtībā kā tādai auklītei, kas izauklē to mazo uzņēmumu līdz kārtīgam nodokļu maksātājam,» teica Cīrule.

Pēc viņas teiktā, nodokļu auditu skaits uzņēmumos ir salīdzinoši neliels, jo biežāk VID orientējās uz konsultāciju sniegšanu un tematisko pārbaužu veikšanu.

Tāpat ir jāstrādā pie tā, lai VID komunikācija ar klientu kļūtu vienkāršāka. «Jāsaka, ka es pati bieži vien nesaprotu tās vēstules, ko VID darbinieki klientiem raksta,» atzinās Cīrule, norādot, ka atbildes ir pārāk garas un sarežģītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Restorānos galvenokārt konstatēti pārkāpumi saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu

LETA, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu inspektori veica pārbaudes apmēram 15 restorānos. Galvenās problēmas, kas tika identificētas, bija nelegālā nodarbinātība, ieņēmumu neuzrādīšana,» teica Cīrule, piebilstot, ka pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos vēl turpinās.

Vienlaikus viņa arī informēja, ka pārbaudēs sodi piemēroti tikai tajos gadījumos, ja konstatēta darbinieku nelegāla nodarbināšana, bet par pārējiem pārkāpumiem uzņēmēji nav sodīti. «Sodi tika likti tikai par nelegālo nodarbinātību. Par visiem pārējiem konstatētajiem pārkāpumiem tika sagatavots apkopojošs materiāls, un ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki tika aicināti uz sarunām VID, lai pārrunātu situāciju un vienotos, kādā veidā situāciju uzlabot,» teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Izmēģinājuma trusītis ar laika degli

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēle izraudzīties Valsts ieņēmumu dienestu kā pilotprojektu valsts pārvaldes restartam raisa jautājumus

Tāpat izbrīna šodien darbu sākušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules paustais presē. Ne tik daudz par nodokļu administrācijas specifiku, kuru būtu jādod laiks izjust uz savas ādas, bet gan viņas centīgā atsaukšanās uz politiķiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir I. Cīrules tiešā priekšniece, to nevar apšaubīt. Bet vai šo formālo faktu vajag intervijās uzdot kā padevīgu pienākumu? Teorētiski valdība par I. Cīrulei izsniegto jāvārdu var vēlēties saņemt arī kaut ko pretī, cenšoties pludināt robežas starp neatkarīgu, neietekmējamu VID vadītāju un pie nodokļu iekasētāja stūres piesēdinātu politiķu marioneti, kurai uzticēts ceremoniāls gods un pienākums parakstīt dokumentus. Sperot pirmos nedrošos soļus atbildīgajā amatā, I. Cīrule jau vairākkārt paspējusi piesaukt valdības plecu. Jācer, ka tas nav noticis tāpēc, lai ilustrētu savu jauno darba stilu. Tā vietā būtu gribējies dzirdēt pārliecinošas atbildes par noziedzīgu shēmu un ēnu ekonomikas apkarošanas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrāciju pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē vadīs nevis nodokļu jomas speciālists, bet gan biznesā dažādos amatos strādājusi amatpersona Ilze Cīrule

Valdības sēdē nevienam no ministriem nebija iebildumu, un Ilze Cīrule otrdien tika apstiprināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Kā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tāds valdības atbalsts I.Cīrulei būs nepieciešams ne vien šodien, bet arī turpmākajā darbībā, jo viņai būs jātiek galā ar visai ambicioziem uzdevumiem. Svarīgākie no tiem arī tika uzskaitīti. Pirmkārt, lai nodokļu ieņēmumu apjoms būtu straujāks nekā dabiskais ekonomikas pieaugums. Tas ir saistīts ar otru uzdevumu - ēnu ekonomikas apkarošanu. Treškārt, ir jākāpina klientu apmierinātības līmenis. Paralēli tam jāizstrādā nākamo gadu VID attīstības stratēģija. Kā zināms, VID arī uzsākta virkne reformu, piemēram, Finanšu un Muitas policiju apvienošana, Iekšējās drošības daļas neatkarības stiprināšana u.c., ar ko iecerēts palielināt VID darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule par sabiedrības attieksmi pret «aplokšņu algām»: vienaldzīgo skaits samazinās

Dienas Bizness, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzskata, ka valstī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir vienaldzīgi pret «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. «Joprojām ir tie, kas atbalsta algu maksāšanu aploksnē, bet arvien vairāk ir to, kuri to neatbalsta,» Cīrule sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Cīrule norādīja, ka pozitīvas izmaiņas sabiedrības attieksmē novērojusi pēc raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklāto pārkāpumu restorānā «Tokyo City» nākšanas gaismā. «Tas pievērsa ļoti lielu sabiedrības uzmanību šai problēmai, kas ir saistīta ar aplokšņu algām un nenomaksātajiem nodokļiem,» viņa uzsvēra.

Cīrule ir pārliecināta, ka šogad cilvēku attieksmi uzlabos arī nodokļu un veselības reformas, jo cilvēkiem skaidrāk tiks parādīts, kā tiek izlietoti viņu nodokļi. «Daļa no tiem, kas atbalsta aplokšņu algas, īsti nesaprot, kā tie nodokļi tiek izlietoti. Līdz ar to, ja viņi redzēs to tiešo labumu, ko viņi gūst uz sevi pie nodokļu nomaksas, izdosies daļu šīs kategorijas pārvest pie tiem, kuri ir ļoti neiecietīgi,» uzskata Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministre: Jauno VID vadītāju varētu iecelt arī šī valdība

LETA, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija izdara savu darbu, jauno nodokļu administrācijas vadītāju varētu iecelt jau šī valdība, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šā gada jūlijā finanšu ministre sacīja, ka lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr tagad ministre pieļauj, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.

«Patlaban ir zināms, ka amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Nenomaksāto nodokļu apmērs automašīnu tirdzniecībā portālā ss.lv varētu būt līdz 50 miljoniem eiro

LETA, 14.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenomaksāto nodokļu apmērs automašīnu tirdzniecībā sludinājumu portālā ss.lv varētu būt līdz 50 miljoniem eiro, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu ekspertu aprēķini liecina, ka šie nenomaksātie nodokļi, pat attiecībā uz portālu ss.lv, varētu būt līdz 50 miljoniem eiro,» teica Cīrule.

SS.LV strīdā ar VID meklēs risinājumu ar mediācijas palīdzību

Viedoklis: booking.com komisijas maksām par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem jāpiemēro PVN

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Komentāri

Pievienot komentāru