Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Finanšu ministrijā (FM) izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar rotāciju neveikšanu, informē FM.

Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

FM pārstāvji norāda, ka VID adresētajos auditu ieteikumos 2021.gada novembrī īpaši uzsvērts, ka nepieciešams izstrādāt civildienesta ierēdņu pārcelšanas ilgtermiņa plānu, iekļaujot tajā rotācijai pakļautos amatus, iespējamos jaunos amatus un tiem nepieciešamās kompetences. Tāpat nepieciešams noteikt termiņus, uz cik ilgu laiku amatpersona tiek rotēta, vienlaicīgi nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un nepiemērojot izņēmumus atsevišķiem vadītāju amatiem.

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Par labāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amata kandidātu konkursa komisija atzinusi VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, informēja VID pārstāvji.

Pirms iecelšanas amatā kandidātam vēl jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darbā ar valsts noslēpumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka NMPP saglabā savu institucionālo neatkarību VID sastāvā.

"Tāpēc ir īpaši būtiski, lai šo pārvaldi vada profesionāls, godprātīgs vadītājs, kas spēj būt patstāvīgi atbildīgs gan par VID un NMPP, gan valsts pārvaldes kopējo mērķu izpildi," pauž Jaunzeme.

Prusaks kopš 2019.gada vada VID Iekšējās drošības pārvaldi. Pirms darba VID Prusaks vairāk nekā 12 gadus strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā skaitā vadījis nodaļu, kuras kompetencē ietilpa valsts amatpersonu darbības kontrole.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatam virza bijušo Konkurences padomes vadītāju, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāju Ievu Jaunzemi, informēja Valsts kancelejā.

Finanšu ministres Danas Rezinieces-Ozolas (ZZS) preses sekretārs Arno Pjatkins pauda, ka ministre novērtē VID vadītāja amata konkursa atlases komisijas profesionalitāti. Ministres ieskatā, lēmums par Jaunzemes iecelšanu VID vadītāja amatā jāpieņem nākamajai valdībai.

Konkursa komisija bijusi vienisprātis par to, ka Jaunzemei ir visatbilstošākā darba pieredze un, ka no visiem pretendentiem tieši viņa konkursa gaitā sevi vispārliecinošāk demonstrējusi kā nākamo VID ģenerāldirektori.

Lai plašāk skaidrotu konkursa gaitu un rezultātu, kā arī iepazītos ar Jaunzemes redzējumu par VID darbību, Valsts kancelejā otrdien plkst.14 notiks preses konference.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni apbēdina sabiedrības negatīvā attieksme pret VID.

Intervijā Latvijas Radio Pētersone skaidroja, ka spiediens un nomelnošanas kampaņa pret VID esot novērojama galvenokārt sociālajos tīklos. Savukārt politisko spiedienu viņa līdz šim neesot izjutusi.

Pētersone atzina, ka nerunā par tiem gadījumiem, kad par VID darbinieku iespējamo negodprātību tika ziņots medijos, bet gan par kopējo attieksmi pret dienestu.

Viņasprāt, klientu un sabiedrības attieksme pret VID esot nekorekta, pār dienesta darbiniekiem tiekot izgāztas dusmas par visu nepadarīto valsts pārvaldē. Savukārt uz komersantu pārmetumiem par konkrētām lietām VID nevarot atbildēt, jo dienestam tas esot liegts.

Ceturtdien pēc Pētersones iniciatīvas notika viņas tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Neoficiāla informācija liecināja, ka tikšanās laikā VID vadītāja plānoja iesniegt atlūgumu. Pēc tikšanās, kas ilga pusotru stundu, Pētersone žurnālistus informēja, ka atkāpties pagaidām neplānojot. «Neizslēdzu iespēju, ka es varētu iesniegt atlūgumu, bet šobrīd es to neesmu izdarījusi,» uzsvēra VID vadītāja.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Cīņu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu patlaban turpina trīs pretendenti, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saskaņā ar premjera teikto, pēc pretendentu atlases pēdējās notikušās kārtas uz VID ģenerāldirektora amatu ir palikuši trīs kandidāti, bet Kučinskim viņu vārdi neesot zināmi. Tostarp valdības vadītājs arī nezinot, vai starp šiem trim palikušajiem kandidātiem ir pašreizējā VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Kučinskis uzskata, ka ar jauna VID ģenerāldirektora apstiprināšanu nevajadzētu ilgi vilcināties, tomēr tas būšot atkarīgs no jaunās valdības.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VID ģenerāldirektora atlases komisija uz amata konkursa otro kārtu bija izvirzījusi sešus pretendentus, vērtējot viņu iesniegtos dokumentus, atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, kā arī veicot sākotnējo potenciālo reputācijas risku analīzi.

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu izsludinās pēc Lieldienām, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka Finanšu ministrijas pārstāvji šonedēļ tiksies ar Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai vienotos par amata konkursa noteikumiem, kā arī laika grafiku, kādā notiks pretendentu atlase.

«Ticamākais, amata konkurss tiks izsludināts pēc Lieldienām, bet pagaidām nevaru prognozēt, cik ātri tiks atrasts jaunais VID vadītājs,» atzina Reizniece-Ozola.

Naktī uz sestdienu, 10.martu, negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Iepriekš Reizniece-Ozola norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina arī padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.

Jaunajam vadītājam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku motivēšana būs jāveic no iekšējiem resursiem, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

VID jaunajam vadītājam būs jānāk ar savu iniciatīvu, jāreorganizē dienests, jāvairo tā kapacitāte un jāizstrādā darbinieku motivēšanas sistēma. Taču tam papildus līdzekļi netiks piešķirti un minētie darbi jāveic no dienesta iekšējiem resursiem, teica premjers.

Kučisnkis atzina, ka arī VID vadītāja algai ir jābūt motivējošākai, taču par to varēs runāt tikai pēc tam, kad tiks sagaidīts rezultāts un pārmaiņas dienestā.

Kā atzina premjers, viņš saskata iespēju, ka Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova varētu stāties VID vadītājas amatā, taču lēmums ir jāpieņem Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS).

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija izdara savu darbu, jauno nodokļu administrācijas vadītāju varētu iecelt jau šī valdība, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šā gada jūlijā finanšu ministre sacīja, ka lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr tagad ministre pieļauj, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.

«Patlaban ir zināms, ka amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Novecojušas programmatūras dēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktā pensiju datu apstrāde daļai pensionāru izrādījusies kļūdaina, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nosūtīti nepatiesi aprēķini, Db.lv informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.

«Pensiju un pabalstu izmaksām tiek apstrādāts milzīgs datu apjoms, un esošā programmatūra ir novecojusi. Katru gadu mainoties likumdošanai, programmatūras kodā jāpievieno jaunas izmaiņas. Tādējādi ir augsts risks, ka, neraugoties uz rūpīgu testēšanu, programmatūrā ar rasties rodas kļūdas, kuras vēlāk jālabo. Tā tas, diemžēl šoreiz ir noticis,» Db.lv skaidro VSAA Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Māris Veģeris.

VSAA plāno nomainīt datu apmaiņas ar VID tehnoloģisko risinājumu tuvāko gadu laikā, tam paredzēti 700 000 eiro. Plānots mainīt visu risinājumu.

VSAA kļūdainas datu apstrādes rezultātā VID ir nosūtījusi nepareizus datus par 6 098 pensiju saņēmējiem, uzrādot lielākus ienākumus. Šīm personām VID gada ienākumu deklarācijās kļūdaini uzrādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds.

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējis Māris Skujiņš, piektdien, 1.jūnijā informēja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

«Konkursā piedalīties bija liels prieks. 20 gadus kā profesionālis esmu bijis saistīts ar finanšu sfēru, bet pēdējā laikā esot ārpus Latvijas, tomēr esmu secinājis, ka VID pēdējos gados krietni pavirzījies uz priekšu un veikti uzlabojumi, ko mēs kā klienti izjūtam. Prioritāte iespējamā amatā – skatīties, kāda ir klientu apmierinātība ar pakalpojumiem,» teica M. Skujiņš. Viņš uzskata, ka atslēgvārds VID attīstībai ir optimizācija. Svarīgi arī samazināt nodokļu plaisas, uzlabot nodokļu maksāšanas procesu, lai tas būtu ērts un patīkams.

Jautāts, kas darāms ekonomikas mazināšanā, M.Skujiņš teica, ka jāturpina VID iesākatais pēdējā pusotra vai divu gadu laikā, kā arī jāmeklē jaunas ēnu ekonomikas apkarošanas metodes digitālajā ekonomikā, kurā rodas arvien jauni biznesa veidi. Viņš arī piebilda, ka jādomā arī ne tikai par veco problēmu apkarošanu, bet arī par to, kā tikt klāt jaunajām, jo uzņēmējdarbības formas visu laiku mainās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) aizturējusi organizētu personu grupu, turot šos cilvēkus aizdomās par koruptīvām darbībām ilgstošā laika periodā saistībā ar iepirkumiem VID vajadzībām.

Runa ir par telpu nomāšanu VID vajadzībām dažādos Latvijas reģionos un to, kādā veidā šie iepirkumi ir notikuši. Kopumā aizturētas piecas personas, no kurām trim piemērots aizdomās turamā statuss, bet divas ir personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Viens no aizturētajiem ir VID darbinieks - šī persona pašreiz ir atstādināta no pienākumu pildīšanas VID un atalgojumu nesaņems. Šai personai pašreiz piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, nosakot drošības naudu 25 000 eiro apmērā.

Savukārt cits no organizētās grupas dalībniekiem ir bijušais VID darbinieks, kurš jau ir aizturēts (šobrīd atrodas apcietinājumā) saistībā ar kukuļošanas gadījumu, par ko plašsaziņas līdzekļi tika informēti šā gada jūnijā, kad VID IDP, veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesa ietvaros aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniegusi atlūgumu, apliecināja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Arno Pjatkins.

Viņš sacīja, ka atlūgumu Pētersone ministrei iesniegusi šovakar, taču ministre to neesot pieņēmusi. «VID vadītāja ieradās ministrijā šovakar un iesniedza atlūgumu. Tomēr ministre to vēl nav pieņēmusi, lūgdama Pētersoni vēl apdomāt šo lēmumu, » sacīja Pjatkins.

Ne pati Pētersone, ne arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA šovakar uz tālruņa zvaniem neatbild.

Kā aģentūrai LETA sacīja VID preses sekretāre Evita Mamaja, saistībā ar notikušo rīt, 31.maijā, plkst.11 VID telpās Rīgā, Talejas ielā 1, notiks preses brīfings.

Vēl pagājušajā nedēļā Pētersone neplānoti tikās ar Reiznieci-Ozolu un pēc tikšanās apgalvoja, ka pagaidām negrasās atkāpties no amata, lai arī VID vadītāja uzskata, ka pret viņu un dienestu tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa.