Bankas

Citigroup par nākamo vadītāju pirmo reizi izraugās sievieti

LETA--AFP, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

ASV banka "Citigroup" ceturtdien par nākamo vadītāju izraudzījusies Džeinu Freizeri, kura kļūs par pirmo sievieti, kas vadīs nozīmīgu Volstrītas uzņēmumu.

Freizere bankas vadītājas amatā stāsies februārī, nomainot Maiklu Korbatu, kurš dosies pensijā.

Viņa arī nekavējoties pievienosies "Citigroup" direktoru padomei.

53 gadus vecā Freizere bankas vadītājas amatā izraudzīta laikā ar sarežģītiem darbības apstākļiem, jo lielas bankas atvēl miljardiem dolāru, lai segtu iespējamus tā dēvētos sliktos kredītus koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ.

Arī citas sievietes līdz šim kļuvušas par vadītājām lielos finanšu uzņēmumos vai ar tiem saistītās nozarēs, taču, pārņemot ceturtās lielākās ASV bankas vadību, Freizere pievienojas Volstrītas vadītāju grupai, kuru līdz šim vadījuši tikai baltādaini vīrieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pastāv vairāki faktori, kuru dēļ zelta cena tuvāko mēnešu laikā varētu pārkāpt 2011.gadā sasniegto rekordu, prognozē "Citigroup".

Zelta cena virzās uz augšu, un šo kustību veicina pašreizējā centrālo banku īstenotā monetārā politika, zems ienesīgums finanšu tirgos, rekordlielie naudas apjomi, kas ieplūst biržās tirgotajos fondos un izmaiņas ieguldījumu izvietojumā, uzsver eksperti.

Ņemot vērā šos faktorus, viņi prognozē, ka zelta cena nākamo 6-9 mēnešu laikā sasniegs rekordu, un pastāv 30% iespējamība, ka zelta cena tuvāko 3-5 mēnešu laikā sasniegs 2000 dolāru par unci.

"Nominālās zelta cenas jau šajā gadā ir uzrādījušas rekordus G-10 valstu un lielāko jaunattīstības valstu valūtās, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad tās sasniegs rekordus ASV dolāros," prognozē eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija likusi Eiropas bankām pārskatīt savus biznesa modeļus, paātrinot atbrīvošanos no segmentiem, kas nav pelnoši, raksta "The Wall Street Journal".

Lielākās Eiropas finanšu iestādes patlaban analizē savus rādītājus, straujāk nekā iepriekš mainot vecos biznesa modeļus, atsakoties no mazāk pelnošākajiem biznesa segmentiem un pievēršot uzmanību savām stiprajām pusēm.

Tā, piemēram, "HSBC" plāno samazināt darbinieku skaitu par 15%. Bankas vadītājs Noels Kvinns paziņojis, ka banka Eiropā atlaidīs 35 tūkstošus no 235 tūkstošiem darbinieku, lai fokusētos uz pelnošākajiem segmentiem. Lai samazinātu izmaksas, banka plāno veikt investīcijas tehnoloģijās.

"Banku pakalpojumi aizvien ir banku pakalpojumi, taču būtiski pieaug tehnoloģiju loma tajos," viņš uzsvēris.

Nīderlandes "ABN Amro Bank" atbrīvosies no tirdzniecības finansēšanas un aizdevumuem korporatīvajiem klientiem ārpus Eiropas. Savukārt "Credit Suisse Group" un "UBS Group" atlaidīs administratīvos darbiniekus, lai vairāk līdzekļu varētu investēt tehnoloģijās vai jaunos biznesa virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā mazumtirdzniecības ķēde "Fix Price" paziņojusi par vērienīgu IPO realizāciju Londonas un Maskavas biržās 2 miljardu ASV dolaru apmērā. Pēc šī darījuma "Fix Price" paziņojis par plāniem tuvāko 5 gadu laikā Baltijas valstīs atvērt ap 100 "Fix Price" franšīzes veikalus, kas ir īpaši populāri pasaulē tieši pandēmijas laikā.

Pēc IPO "Fix Price" vērtība sasniedz 8,3 miljardu ASV dolārus. Kompānijas līdzīpašnieka Sergeja Lomakina kapitāla vērtība tiek novērtēta 3,4miljardu ASV dolāru apmērā.

"Fix Price", kas pārvalda gan klātienes, gan tiešsaistes veikalus, pagājušajā mēnesī paziņoja par saviem sākotnējā publiskā piedāvājuma plāniem, kuru mērķis ir izmantot "Fix Price" veikalu ķēdes pieaugošo popularitāti laikā, kad pandēmija ir pazeminājusi daudzu pasaules iedzīvotāju pirktspēju.

"FIX Price" pārvalda vairāk nekā 4200 veikalus un tā pārdošanas apjoms pieaug 16 ceturkšņus pēc kārtas.

Darījums ir kļuvis par lielāko Krievijas sākotnējā publiskā piedāvājuma darījumu kopš 2012. gada, saskaņā ar "Interfax" aprēķinu. Uzņēmuma vērtība ir pieaugusi līdz 8,3 miljardiem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Reaģējot uz FRS paziņojumu, ASV akciju indekss sasniedz jaunu rekordu

LETA, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV ceturtdien pieauga pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela paziņojuma, ka viņš "kādu laiku" nesteigsies pacelt procentlikmes un pieņems inflāciju virs FRS 2% mērķa līmeņa.

Inflācijas pieauguma pieļaušanas mērķis ir veicināt darbavietu radīšanu, FRS vairāk uzsverot "maksimālas nodarbinātības" mērķi, jo zems bezdarbs pēdējos gados nav būtiski veicinājis cenu celšanos.

"Šī pārmaiņa atspoguļo to, ka mēs novērtējam spēcīga darba tirgus labās puses, sevišķi daudziem cilvēkiem zemu un mērenu ienākumu kopienās," sacīja Pauels, piebilstot, ka FRS ir gatava izmantot "visu mūsu instrumentu diapazonu, lai atbalstītu ekonomiku".

Volstrītas indekss "Standard & Poor"s 500" pieauga līdz jaunam rekordam piekto tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Pēc solījuma par zemu procentlikmju turpināšanos pieauga banku akciju cenas. "Citigroup" akcijas cena kāpa par 1,7%, "JPMorgan Chase" - par 3,3%, un "Bank of America" - par 1,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju pierasts, ka, neskatoties uz konstanti blakus esošo pandēmiju, Rietumvalstu ekonomikas datu kopuma vēstījums ir visai optimistisks – pamatā ekonomika atveseļojusies krietni straujāk. Piemēram, Bloomberg gan ziņo, ka pēdējā laika nozīmīgākie ekonomikas dati vairs tik pārliecinoši nebūt nav.

Tādējādi tiek izvirzīta doma, ka ekonomikas pieauguma straujuma ziņā pasaule jau varētu būt sasniegusi savu augstāko punktu. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka Covid-19 delta varianta izplatīšanās gandē ekonomikas dalībnieku omu, un turklāt arvien iespējamāka kļūst jaunu plašu ierobežojumu kārta.

Bloomberg izceļ situāciju, kad augusta beigās pasaules nozīmīgākie ekonomikas dati jau sākuši atainot grūtības ceļošanas nozarei un tēriņiem kā tādiem. Situāciju ražošanā un tirdzniecībā pasliktinot arī globālā mērogā vērojamie piegāžu traucējumi. Tāpat risku radot cenu pieaugums. Piemēram, ASV daba tirgū augustā novērota mazākā aktivitāte septiņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru