Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Eiropas lielākais tūrisma koncerns TUI vēlas palielināt savu ceļojumu pārdošanu ar Vācijas lielākā dienas laikraksta “Bild” starpniecību. Tūrisma koncerns TUI tagad ir kļuvis par interneta portāla Bild.T-Online jaunizveidotās ceļojumu sadaļas piedāvātāju. Interneta portāla lapu Bild katru dienu apmeklē vairāk kā 53 miljoni viesu un šī gada pirmajā ceturksnī ir kļuvis par vislabāk izmantoto online piedāvātāju Vācijā. TUI cer, ka ar šo kooperāciju sasniegs lielāku apgrozījumu un spēs vairāk piesaistīt jaunus klientus. Pirms trīs gadiem Vācijā aizsākās ceļojumu pārdošana ar interneta starpniecību, taču cerētais apgrozījums ir palicis krietni aiz svītras nekā bija prognozēts. Piemēram, pagājušajā gadā TUI ceļojumu koncerns Vācijā caur TUI mājas lapu Tui.de pārdeva ceļojumus 35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā viss kopējais pārdoto TUI ceļojumu apgrozījums Vācijā. Kā atzīmē TUI, tad pēdējā laikā pieaug interese internetā pēc ceļojumiem, kas varētu būt izraisīta ar cilvēku pastiprināto interesi par lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. TUI ar savu galveno konkurentu Thomas Cook ir piedalījušies T-Online projektā, izveidojot kopīgu interneta ceļojuma portālu T-Online-Travel, taču tas nav nesis gaidītos rezultātus. Aprīlī apmeklētākās ceļojuma interneta lapas ir Deutsche Bahn (3,1 miljons apmeklētāju), Lufthansa (1,1 miljons), L’Tur (1,1 miljons) un Opodo (0,9 miljoni). Avots: Handelsblatt.de

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka 12. un 14.novembrī Sarkandaugavas stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā.

Pirmdien, 12.novembrī, un trešdien, 14.novembrī, būs atcelti vilcieni Nr.6138 Rīga (plkst.15:48)-Saulkrasti (16:53) un Nr.6147 Saulkrasti (plkst.17:25)-Rīga (18:29).

Elektrovilciens Nr.6130 Rīga (plkst.13:47)-Skulte (15:04) no Rīgas aties plkst.13:56 un arī no visām pārējām stacijām izbrauks 9 – 12 minūtes vēlāk nekā parasti. Līdz ar to Skultē vilciens pienāks plkst.15:15.

Vilciens Nr.6134 Rīga (plkst.14:40)-Skulte (15:55) no Rīgas aties plkst.15:01, 21 – 24 minūtes vēlāk izbrauks arī no pārējām stacijām, tādēļ Skultē pienāks plkst.16:19.

Vilciens Nr.6142 Rīga (plkst.16:29)-Skulte (17:44) no Rīgas izbrauks 28 minūtes agrāk - plkst.16:01. Arī no citām maršruta stacijām vilciens aties 25 – 28 minūtes agrāk un līdz ar to Skultē pienāks plkst.17:19.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos, informēja AS Pasažieru vilciens.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka Zasulauka stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ 7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos.

Trešdien, 7.novembrī, nekursēs šādi vakara vilcieni:

· Nr.6443 Rīga (plkst.19:32)-Sloka (20:24);

· Nr.6445 Rīga (plkst.20:22)-Sloka (21:14);

· Nr.6523 Rīga (plkst.21:26)-Tukums-2 (22:54);

· Nr.6529 Rīga (plkst.22:55)-Ķemeri (0:00);

· Nr.6442 Sloka (plkst.20:25)-Rīga (21:19);

· Nr.6444 Sloka (plkst.20:56)-Rīga (21:49);

· Nr.6446 Sloka (plkst.21:40)-Rīga (22:32).

7.novembrī tiks mainīts vairāku elektrovilcienu saraksts.

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Vairāk kā astoņus gadus no savas dzīves britu sievietes pavada iepērkoties, liecina GE Money veiktais pētījums. Vairāk laika nekā pārtikas pirkšanai, sievietes velta tādu lietu iegādei, kas padara viņas vizuāli pievilcīgas un ceļ viņu pašapziņu.

Lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī apģērbu, vidēji viena sieviete 63 gadu laikā veikalā pavada 25184 stundas un 53 minūtes. Pieņemot, ka sievietes veic iepirkšanos aptuveni no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, sanāk, ka sievietes veikalos savas dzīves laikā pavada 3148 dienas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gada laikā sievietes dodas iepirkties vidēji 301 reizi, kopā tam veltot 399 stundas un 46 minūtes. Pat iepirkšanās pārtikas veikalā sievietēm dažreiz prasa vairāk kā stundu. Kopumā sievietes pārtikas veikalos iepērkas 84 reizes gadā un, pārvēršot to stundās, sanāk, ka pārtikas izvēlei un iegādei sievietes gadā velta 95 stundas un 55 minūtes.

GE Money veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 3000 britu sievietes, atklājās, ka vairāk kā astoņus gadus no savas dzīves britu sievietes pavada iepērkoties. Lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī apģērbu, vidēji viena sieviete 63 gadu laikā veikalā pavada 25184 stundas un 53 minūtes. Pieņemot, ka sievietes veic iepirkšanos aptuveni no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, sanāk, ka sievietes veikalos savas dzīves laikā pavada 3148 dienas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gada laikā sievietes dodas iepirkties vidēji 301 reizi, kopā tam veltot 399 stundas un 46 minūtes. Pat iepirkšanās pārtikas veikalā sievietēm dažreiz prasa vairāk kā stundu. Kopumā sievietes pārtikas veikalos iepērkas 84 reizes gadā un pārvēršot to stundās sanāk, ka pārtikas izvēlei un iegādei sievietes gadā velta 95 stundas un 55 minūtes.

Vairāk laika nekā pārtikas pirkšanai, sievietes velta tādu lietu iegādei, kas padara viņas vizuāli pievilcīgas un ceļ viņu pašapziņu. Šādas preces sievietes iegādājas 90 reizes gadā, no tām 30 reizes iegādājoties apģērbu, 15 reizes - apavus, 18 reizes - aksesuārus un 27 reizes - kosmētiku. 12 mēnešu periodā sievietes velta 100 stundas un 48 minūtes tam, lai izvēlētos sev izdevīgākos un modernākos apģērbus. Papildus 40 stundas un 30 minūtes tiek tērtas, mekljot un iegādājoties apavus, taču 29 stundas un 31 minūte, izvēloties aksesuārus, piemēram, somas, rotaslietas, šalles u.c.Pat tik ikdienišķu lietu kā dezodorantu, dušas želeju un matu kopšanas līdzekļu iegādei, sievietes patērē aptuveni 17 stundas un 33 minūtes gadā. Savukārt, lai iepriecinātu savus ģimenes locekļus un draugus, britu sievietes dāvanu izvēlei un iegādei velta 36 stundas un 17 minūtes ik gadu. Ne mazāk laika tiek veltīts grāmatu un žurnālu iegādei - kopā 31 stundu un 21 minūti.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

ERGO Latvija AAS pirmais Baltijā visiem ceļot gribētājiem piedāvā unikālu iespēju iegādāties ceļojumu apdrošināšanu ar SMS (īsziņas) starpniecību.

Lai iegādātos SMS apdrošināšanu, ir nepieciešams vienīgi mobilais telefons un GSM mobilo sakaru nodrošinājums, neatkarīgi no pircēja atrašanās vietas un laika.

ERGO pirmais Baltijā piedāvā apdrošināšanu ar SMS

ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai izstrādājusi un sadarbībā ar banku (Swedbank AS) ieviesusi ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS starpniecību.

Ingrīda Ķirse, apdrošināšanas sabiedrību Baltijā valdes locekle: „ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai ir izstrādājusi un ieviesusi šādu inovatīvu pakalpojumu – ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS. Ņemot vērā mūsdienu ātro laika ritumu, daudzas nozīmīgas lietas tiek atliktas uz pēdējo brīdi un var pat aizmirsties, tostarp ceļojuma apdrošināšana, taču ar SMS starpniecību to varēs iegādāties neatkarīgi no laika un atrašanās vietas.”

ERGO Latvija AAS pirmais Baltijā visiem ceļot gribētājiem piedāvā unikālu iespēju iegādāties ceļojumu apdrošināšanu ar SMS (īsziņas) starpniecību.

Lai iegādātos SMS apdrošināšanu, ir nepieciešams vienīgi mobilais telefons un GSM mobilo sakaru nodrošinājums, neatkarīgi no pircēja atrašanās vietas un laika.

ERGO pirmais Baltijā piedāvā apdrošināšanu ar SMS

ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai izstrādājusi un sadarbībā ar banku (Swedbank AS) ieviesusi ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS starpniecību.

Ingrīda Ķirse, apdrošināšanas sabiedrību Baltijā valdes locekle: „ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai ir izstrādājusi un ieviesusi šādu inovatīvu pakalpojumu – ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS. Ņemot vērā mūsdienu ātro laika ritumu, daudzas nozīmīgas lietas tiek atliktas uz pēdējo brīdi un var pat aizmirsties, tostarp ceļojuma apdrošināšana, taču ar SMS starpniecību to varēs iegādāties neatkarīgi no laika un atrašanās vietas.”

Vairāku institūtu pētījumi liecina, ka pēdējā laikā strauji pieaug ceļojumu rezervēšanas skaits internetā. Jau 21% no visiem rezervētajiem ceļojumiem tiek veikti ar interneta starpniecību. Pēdējo četru mēnešu laikā ceļojumu biroji ir palielinājuši savu piedāvājumu internetā par 38%. Par šādiem rezultātiem ir paziņojusi IT uzņēmuma Cobion studija. Virtuālo ceļojumu biroju, biļešu biržas un vispārējās tūrisma informācijas lapu skaits internetā ir pieaudzis kopš 2003. gada marta līdz 393 000 ierakstiem. Tai skaitā vidēji ceļojumu interneta lapas ir saistītas ar 100 citām interneta lapām, kas satur specifisku informāciju, kura varētu noderēt ikvienam ceļotājam. Patlaban, plānojot brīvdienas, ir iespējams veikt izvēli starp 23,5 miljoniem interneta lapu. Pēc TNS Emnid tirgus pētniecības institūta datiem, 92% Eiropas interneta lietotāju, plānojot savu atpūtu un ceļojumu, izmanto virtuālo piedāvājumu. Pavisam palielinājās ceļojumu rezervēšanas skaits internetā tikai no 11% 1999. gadā līdz 21% 2003. gadā. Turpretī Fittkau &Maass tirgus pētniecības studija ir secinājusi, ka interneta ceļojumu sektora attīstība ir saistīta ar interneta lietotāju spēju viegli orientēties rezervēšanas sistēmās, kas ļauj ātri un ērti iegādāties, piemēram, lidojumu biļetes vai arī pēdējā brīža piedāvājumus. Interneta priekšrocības ir saistītās ar 24 stundu servisu iegādāties sev ceļojumu, bet par modes lietu pēdējā laikā kļūst sava ceļojuma plānošana darba laikā uz firmas rēķina. Avots: Wirtschaftsblatt

Latvijas televīzijas kanālos atļautais reklāmas laiks stundā nedrīkst pārsniegt 12 minūtes, taču laikraksta Diena veiktais televīzijas monitorings liecina, ka tas ir pārkāpts pat par 30%.

Laikraksts Diena veica abu populārāko LNT un TV3, kā arī LTV1 kanālu monitoringu decembra vidū piektdienas un svētdienas vakarā laikā no 18:00 līdz 24:00.

Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) vadītājs Ābrams Kleckins reklāmas apjoma pārkāpumus sauc par televīziju nekrietnību, taču, lai arī pārkāpumus uzskata par būtiskiem, ar bargām sankcijām pret televīzijām vērsties negrasās, bet plāno izteikt brīdinājumu.

Rekords pieder kanālam TV3

Laikraksta Diena fiksētais reklāmas apjoma rekords kanālā TV3 sasniedz 19 minūtes stundā, kas ir par 50% vairāk nekā atļauts. Otrs lielākais pārkāpums komerctelevīzijā fiksēts LNT svētdienas raidlaikā, kad no deviņiem līdz desmitiem vakarā šova Divas zvaigznes fināla laikā reklāma rādīta turpat 18 minūtes.

Šomēnes darbību uzsācis jauna veida tūrisma pakalpojumu sniedzējs Ceļojumu Bode, kas pilna servisa tūrisma pakalpojumus sniedz interneta vietnē www.celojumubode.lv.

Ceļojumu Bode internetā nodrošina tūrisma pakalpojumu meklēšanu un iegādi – ceļojumus, aviobiļetes, viesnīcu rezervēšanu, ceļojumu apdrošināšanu, autonomu un interešu ekskursijas, liecina sniegtā informācija medijiem.

„Šogad visā pasaulē ir strauji pieaugusi interneta loma tūrisma pakalpojumu meklēšanā un iegādē. Daudzi mūsu draugi jau sen nav bijuši bankā, jo ietaupa laiku, apmaksājot ikmēneša rēķinus internetā. Tas ir ērtāk, jo nav jānokļūst konkrētajā bankas filiālē un pēc tam jāstāv rindā. Arī ceļojumus, aviobiļetes un viesnīcas ir ērti atrast un iegādāties internetā,” biznesa būtību skaidroja Ceļojumu Bodes direktore Kristīne Veizāne.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

No šī gada 1. septembra tiks iekasēta pakalpojuma maksa par katru izsniegto biļeti. Vairāk kā 20 lidsabiedrības ir paziņojušas par servisa komisijas maksas ieviešanu līdz pat 45 eiro par vienu biļeti. Iegādājoties biļetes ceļojumu birojos šī komisijas maksa var vēl palielināties. Praktiski šī gada rudenī lidsabiedrības ir nolēmušas mainīt savu sistēmu. Šoreiz zaudētājos būs pasažieri, kuriem nāksies ievērojami vairāk maksāt par savu lidojumu, neatkarīgi no tā kur tiks iegādāta biļete – internetā, ceļojumu birojā vai arī pie pašas lidsabiedrības. Iemesls šādai rīcībai ir lidsabiedrības Lufthansa lēmums svītrot komisijas maksājumus ceļojumu birojiem Vācijā no šī gada 1. septembra. Patlaban komisijas maksājumi sasniedz atkarībā no lidojumu mērķa un rezervētās klases 5-9% no biļetes cenas. Lufthansa piedāvā ceļojumu birojiem par katru pārdoto biļeti iekasēt papildus vēl savu pakalpojumu samaksu. Jaunā sistēma Lufthansai ir izdevīga pat vairāku iemeslu dēļ. Proti, tā ietaupa gadā līdz 100 miljoniem eiro kā arī klienti maksās paši par saņemtajiem ceļojumu biroju pakalpojumiem. Neatkarīgi no tā kur pasažieri iegādāsies sev lidojuma biļeti, tiem būs jāmaksā: iekšzemes un Eiropas lidojumu maršrutos Lufthansa iekasēs no pasažieriem 30 eiro par biļeti, bet tālo lidojumu maršrutos pat 45 eiro. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai nosegtu biļešu pārdošanas tehnisko pusi, materiālus un personāla izmaksas. Maksāt pasažieriem nāksies vairāk, kaut arī pašam piedāvātajam produktam nekas neuzlabosies. Sekojot lidsabiedrībai Lufthansa, vairāk kā 20 citas lidsabiedrības pāries uz nulles komisijas maksām, tai skaitā ir gandrīz visas lielākās Eiropas un Ziemeļamerikas lidsabiedrības. Jau no 1. septembra līdzās Luthansa stāsies vēl sešas lidsabiedrības, bet pārējās 15, kuru vidū ir Air France, British Airways, Delta un United, plāno pievienoties laika posmā no šī gada 1. oktobra līdz nākošā gada 1. februārim. Pakalpojuma izmaksas būs līdzīgas ar Lufthansa ieviesto izmaksu sistēmu, proti no 30 līdz 45 eiro, taču būs arī lidsabiedrības (Lufthansa, Air France, ANA), kuras ir nolēmušas no pasažieriem, kuri vēlēsies elektroniski sastādītu biļeti saņemt arī drukātā veidā iekasēt vēl ekstra 8 eiro, bet Finnair - 10 eiro un Swiss - 15 eiro. Salīdzinoši Norvēģijā, kur jau pagājušā gada sākumā tika ieviesta nulles komisijas maksa, tagad ceļojumu biroji iekasē no klientiem pakalpojuma maksu 25- 50% apmērā. Šajā sakarībā iespējams izdevīgāk ir pasažieriem nākotnē izvēlēties savu biļeti internetā, nevis to pirkt ceļojumu birojos. Eksperti prognozē, ka ievērojami samazināsies ne tikai lidsabiedrību klientu skaits, bet arī ceļojumu biroju skaits. Jāatzīmē, ka ASV nulles komisiju ieviesa jau 2001. gada martā. Kopš tā laika American Society of Travel Agents ir atzīmējusi 33 000 ceļojumu biroju bankrotu un 55 000 darba vietu zaudējumu. Taču klientiem ir iespēja jau tagad rezervēt savu nākamo lidojumu. Avots: Eiropa.lv

Lielāko algu G8 valstu vadītāju vidū saņem ASV prezidents, savukārt mazāko - Ķīnas prezidents, šādu datus apkopojis vācijas medijs Bild.

ASV prezidenta mēnešalga ir 24 167 eiro, pelnošāko prezidentu saraksta otro vietu ieņēmis Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, kas mēnesī saņem 23 334 eiro.

Trešajā vietā atrodas Japānas vadītājs Sinzo Abe, kurš stājoties amatā saņēma 21 000 eiro, bet tagad apņēmies samazināt savu algu par 30%. Angela Merkela saņem 20 427 eiro mēnesī, Romano Prodi mēneša alga ir 18 900 eiro.

Nikolā Sarkozī saņem 6 600 eiro mēnesī, savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēnesī nopelna 4 860 eiro.

Ķīnas premjerministrs Hu Dziņtao saņem vismazāko algu - 274 eiro.

Plašāk: Bild.T-Online.de

Eiropā reģistrēts pirmais saslimšanas gadījums ar cūku gripu. Bild ziņo, ka Spānijā ar šo slimību saslimis kāds vīrietis, bet vēl 17 cilvēki tiek izmeklēti.

Db.lv jau ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki. Šobrīd ASV reģistrēti jau 20 saslimšanas gadījumi, bet Kanādā - seši.

Apvienoto Nāciju Organizācija ir brīdinājusi, ka cūku gripa varētu pāraugt pandēmijā, tomēr norādījusi, ka pasaule šādiem draudiem sagatavojusies labāk nekā jebkad.