Darbu sākusi sabiedrisko attiecību (PR - angļu 'Public Relations') kompānijas "Consensus PR" jaunā web lapa internetā — www.consensuspr.lv. Mājas lapā pamatoti norādīts, ka "Consensus PR" ir viens no vecākajiem sabiedrisko attiecību uzņēmumiem Latvijā. Web lapā arī norādīts, ka "Consensus PR" ir trešā lielākā sabiedrisko attiecību aģentūra Latvijā. Tiesa, nav norādīts pēc kādiem parametriem - apgrozījuma, ieņēmumiem, darbinieku skaita vai kāda cita parametra. "Consensus PR" 2004.gadā esot bijusi 3. lielākā Latvijas aģentūra pēc ieņēmumiem (revenue), kas gan nav publiski pārbaudāms skaitlis. Savukārt, pēc neto apgrozījuma "Conesensus PR" 2004.gadā bija 4.lielākā PR aģentūra Latvijā. "Consensus PR" mājas lapā norādīts, ka "Consensus PR" ir vienīgais Latvijas kapitāla uzņēmums, kam ir biroju tīkls Baltijas valstīs. Tomēr šis apgalvojums nav pilnīgi korekts, jo šogad par "Consensus PR" aģentūru līdzīpašnieku kļuvis starptautiskais PR aģentūru tīkls "Action PR". Uzņēmuma "Action Global Communications Ltd" pieder 15% no SIA "Consensus PR". "Consensus PR" prezidents Māris Graudiņš uzskata, ka 15% ir "nebūtiska daļa", kas neliedz uzņēmumam saukties par latviešu kapitāla uzņēmumu. Sabiedrisko attiecību kompānijas "Consensus PR" kopējais apgrozījums, pēc Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) publiskotajiem datiem, 2004.gadā bijis 661 tūkstotis latu, neto apgrozījums — 635 tūkstoši latu. Pēc M.Graudiņa teiktā, "Consensus PR" kopējā apgrozījumā ietilpst kompānijas neto apgrozījums, kā arī 25 tukstoši latu, ko "Consensus PR" speciālisti ģenerējuši kādai ar "Consensus PR" saistītai firmai.Savukārt, kompānijas "Consensus PR" aģentūras ieņēmumi (revenue) pērn, saskaņā ar LSAKA datiem, bijuši 351 tūkstotis latu.

Consensus PR, viena no vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām Latvijā, kļuvusi par GolinHarris filiāli Baltijas valstīs. GolinHarris, kas ir viena no pasaules vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām, ietilpst Interpublic Group tīklā. GolinHarris pieder 29 biroji un nozīmīgs skaits neatkarīgo filiāļu visā pasaulē. Māra Bransone, Consensus PR valdes priekšsēdētāja, uzskata, ka šī jaunā partnerība veicinās un tālāk attīstīs sadarbību ar jau esošo Consensus PR stratēģisko partneri Action Global Communications (15%) ar vairāk nekā 30 biroju tīklu Centrālajā un Dienvideiropā, kā arī Tuvajos Austrumos un Āzijā: «GolinHarris globālais biroju tīkls kopā ar Action Global Communications dos mums iespēju nodrošināt Baltijas preču un pakalpojumu eksportētājiem pieeju jauniem tirgiem, kā arī demokrātiskas cenas par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.» Db jau ziņoja, ka Consensus uzvarēja EK konkursā par Vidusjūras valstu informācijas kampaņas īstenošanu kopā ar Action Global Communications un Latvijas firmu Comperio. Consensus PR dibinātājs Māris Graudiņš sadarbojoties ar GolinHarris izveidotāju Alu Golinu (Al Golin) kopš 1997. gada. Als Golins, kas ir viens no modernās PR profesijas pamatlicējiem ASV, ir slavens kā termina «uzticības banka» (trust bank) - mūsdienu korporatīvās sociālās atbildības prakses – attīstītājs un izveidotājs.

Consensus PR, viena no lielākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām Latvijā, turpmāk nepārstāvēs Interpublic Group ietilpstošo starptautisku tīklu Weber Shandwick (WS) Baltijas valstīs, jo ir noslēgusi sarunas par sadarbību ar citu tīklu, kurš tomēr pieder tai pašai grupai. Par to Db informēja Māra Bransone, Consensus PR valdes priekšsēdētāja. Kopš 1997. gada aģentūra sadarbojusies ar WS un kā tīkla pārstāve ir īstenojusi vairākus starptautiskus projektus, piedāvājot klientiem sabiedrisko attiecību pakalpojumus visās Baltijas valstīs. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā sadarbības efektivitāte šajā tīklā ir kritusies. Stratēģiskā partnera maiņa Consensus PR dos iespēju nodrošināt Baltijas preču un pakalpojumu eksportētājiem pieeju jauniem tirgiem, kā arī demokrātiskas cenas par globāliem sabiedrisko attiecību pakalpojumiem, uzskata uzņēmumā.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotā konkursā uzvarējusi ministra Oskara Kastēna bijusī darbavieta, šodien, 16.janvārī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sekretariāta rīkotajā konkursā par tiesībām uz Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008) nacionālās informācijas kampaņas organizēšanu un publicitātes nodrošināšanu uzvarējusi SIA Consensus PR. Tās izpilddirektors no 2001. gada līdz 2002. gadam bija O. Kastēns, norāda Dienas bizness.

Dienas bizness jau aprakstīja līdzīgu gadījumu - ieteikumus valdībai sabiedrisko attiecību jomā izstrādāja ar premjera Aigara Kalvīša biroja bijušo vadītāju Jurģi Liepnieku saistīts uzņēmums. Pēc interešu konflikta novēršanas likuma normām nevienā no abiem gadījumiem pārkāpuma nav.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Otrs lielākais Latvijas zāļu ražotājs AS OlainFarm nākamgad plāno atvērt jaunas pārstāvniecības Vjetnamas lielākajā pilsētā Hošiminā un Serbijas galvaspilsētā Belgradā.

AS OlainFarm ir viens no lielākajiem gatavo zāļu un farmaceitisko pusproduktu ražotājiem Baltijā. AS OlainFarm nodarbojas ar gatavo zāļu formu, ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. AS OlainFarm koncerns šogad pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar 15.27 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 10% vairāk nekā pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos AS OlainFarm cieta 1.353 milj. Ls zaudējumus, kas ir pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina Rīgas Fondu biržas dati. Ar kādu apgrozījumu AS OlainFarm plāno strādāt šogad, kas zāļu ražotājam ir padomā 2009. gadā, kā uzņēmumu ietekmē šā brīža ekonomiskā situācija, Db atbildes sniedz AS OlainFarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Paredzēts, ka 11. Jūnijā Latviju apmeklēs Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips. Igaunija nupat piedzīvoja pamatīgu konfrontāciju ar Krieviju, kas valstij draudēja ar svarīgu biznesa kontaktu zaudēšanu. Intervijā Db Andruss Ansips atklāj, kā Igaunijas ekonomika izjūt attiecību pasliktināšanās sekas un kā tā cīnās ar augsto inflāciju.

Sākotnēji Igaunijas varas iestādes, kā arī mūsu sabiedrotie uzskatīja, ka nekārtību celšana un veikalu izlaupīšana ir veidojusies spontāni un ir vērtējama kā Igaunijas iekšējā lieta. Tomēr, attīstoties notikumiem, ārvalstu aģitatoru darbība, izplatot propagandu Tallinā, apliecināja, ka Krievijas loma šajos notikumos bija daudz lielāka, nekā liecināja sākotnējās aplēses. Pie daudziem tā saucamajiem miermīlīgajiem demonstrantiem jau nemieru pirmajā naktī tika atrastas pudeles ar degmaisījumu, kas liecina par zināmu nemieru organizēšanu. Tāpat arī nedēļu ilgā Igaunijas vēstniecības bloķēšana Maskavā, uzbrukums mūsu vēstniecei Marinai Kaljurandai, kiberuzbrukumi, dezinformācija Krievijas masu medijos un īslaicīga ekonomiska ietekmēšana liecina par iepriekš nolemtu un tīšu darbību. Igaunijas valdība nav veikusi oficiālu analīzi par Krievijas lomu Tallinas nemieros aprīļa beigās, taču sabiedriskā organizācija Starptautiskais Aizsardzības centrs ir tādu veicis un tas ir pieejams internetā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Lietuvas uzņēmuma MV Group mārketinga direktors Aļģirds Čiburis intervijā laikrakstam Diena.

Jūsu pārstāvētais uzņēmums strādā ne tikai Lietuvā, bet arī eksporta tirgos. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kā jums šķiet, kurā valstī strādāt ir grūtāk, bet kurā - vieglāk?

Var teikt, strādāt nekur nav viegli. Ikvienā valstī ir sava specifika. Ārzemniekiem nereti šķiet, ka visas Baltijas valstis ir vēsturiski līdzīgas un arī biznesa vide tajās ir identiska. Protams, ir kopīgas iezīmes, piemēram, Baltijai raksturīgi, ka periodos, kad vērojama ekonomikas izaugsme, tā notiek ļoti strauji, veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes tempus apsteidzot pat vairākas reizes, savukārt tad, kad Baltijas ekonomikā vērojams kritums, tas arī notiek ļoti jūtami, daudz straujāk nekā Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tomēr tā nav, ka uzņēmējdarbības vide visās trijās Baltijas valstīs būtu vienāda un ka visos trijos tirgos varētu gūt panākumus, rīkojoties pēc viena un tā paša scenārija. Piemēram, Latvija no abām pārējām Baltijas valstīm atšķiras ar to, ka ļoti liela iedzīvotāju daļa dzīvo Rīgā, no preču izplatīšanas viedokļa tas darbu padara vieglāku, jo - ja veicas labi Rīgā un Rīgas apkārtnē, tas nozīmē, ka labi veicas lielā Latvijas tirgus daļā. Igaunijā ir no citām Baltijas valstīm atšķirīgi veikalu tīklu zīmoli, kas aizņem ievērojamu tirgus daļu. Turklāt daudzas preces, it īpaši alkoholiskos dzērienus, Tallinā un citviet Igaunijā ļoti intensīvi pērk tūristi no Somijas. Lietuvā šādas pircēju grupas - ārvalstu tūristi, kuri veikalos lielos apjomos izpirktu alkoholu, - teju nav. Polijai ir sava specifiskā tirgus struktūra - Baltijā ievērojamu daļu mazumtirdzniecības jomas iekarojušas lielveikalu ķēdes, savukārt Polijā vērienīgie lielveikalu tīkli aizņem tikai 30-35% tirgus, un lielāko daļu aizņem nelieli, autonomi vietējie veikali. Turklāt Polijā daudzi tirdzniecības centri atrodas nevis pilsētās, bet piepilsētās, un cilvēki turp dodas iepirkties tikai nedēļas nogalē, savukārt darbadienās iepērkas nelielos veikaliņos, kuri atrodas viņu māju tuvumā. Apzinoties atšķirības, katras valsts tirgū jāmeklē sava veiksmes recepte.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.