Consensus PR, viena no vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām Latvijā, kļuvusi par GolinHarris filiāli Baltijas valstīs. GolinHarris, kas ir viena no pasaules vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām, ietilpst Interpublic Group tīklā. GolinHarris pieder 29 biroji un nozīmīgs skaits neatkarīgo filiāļu visā pasaulē. Māra Bransone, Consensus PR valdes priekšsēdētāja, uzskata, ka šī jaunā partnerība veicinās un tālāk attīstīs sadarbību ar jau esošo Consensus PR stratēģisko partneri Action Global Communications (15%) ar vairāk nekā 30 biroju tīklu Centrālajā un Dienvideiropā, kā arī Tuvajos Austrumos un Āzijā: «GolinHarris globālais biroju tīkls kopā ar Action Global Communications dos mums iespēju nodrošināt Baltijas preču un pakalpojumu eksportētājiem pieeju jauniem tirgiem, kā arī demokrātiskas cenas par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.» Db jau ziņoja, ka Consensus uzvarēja EK konkursā par Vidusjūras valstu informācijas kampaņas īstenošanu kopā ar Action Global Communications un Latvijas firmu Comperio. Consensus PR dibinātājs Māris Graudiņš sadarbojoties ar GolinHarris izveidotāju Alu Golinu (Al Golin) kopš 1997. gada. Als Golins, kas ir viens no modernās PR profesijas pamatlicējiem ASV, ir slavens kā termina «uzticības banka» (trust bank) - mūsdienu korporatīvās sociālās atbildības prakses – attīstītājs un izveidotājs.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotā konkursā uzvarējusi ministra Oskara Kastēna bijusī darbavieta, šodien, 16.janvārī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sekretariāta rīkotajā konkursā par tiesībām uz Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008) nacionālās informācijas kampaņas organizēšanu un publicitātes nodrošināšanu uzvarējusi SIA Consensus PR. Tās izpilddirektors no 2001. gada līdz 2002. gadam bija O. Kastēns, norāda Dienas bizness.

Dienas bizness jau aprakstīja līdzīgu gadījumu - ieteikumus valdībai sabiedrisko attiecību jomā izstrādāja ar premjera Aigara Kalvīša biroja bijušo vadītāju Jurģi Liepnieku saistīts uzņēmums. Pēc interešu konflikta novēršanas likuma normām nevienā no abiem gadījumiem pārkāpuma nav.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Darbību uzsākusi Baltijā pirmā interneta platforma Shareswall, kasparedzēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un startup uzņēmumu akciju pārdošanas un pirkšanas darījumu veikšanai, informē portāla pārstāvji.

Portāla veidotāji cer, ka jaunais pakalpojums mainīs ierobežoto uzņēmuma darījumu tirgu, līdzīgi kā to ir izdarījuši nekustamā īpašuma un automašīnu pārdošanas portāli.

«Baltijā ir vairāk nekā 300 000 aktīvu uzņēmumu, un to skaits aug, bet nav neviena vienota tirgus platforma, kurā tiktu veikti uzņēmumu akciju darījumi. Ir ievērojams daudzums uzņēmēju, kuri vēlētos pārdot vai pirkt uzņēmumu akcijas, atrast partnerus, paplašināties, bet viņiem trūkst informācijas par pieejamajiem darījumiem,» uzsver Shareswall dibinātājs Timo Tirs, kurš pats ir aktīvs uzņēmējs un ir saskāries ar problēmām, meklējot aktuālu informāciju par pieejamajiem darījumiem.

57 % respondentu plāno mainīt darbu tuvākā gada laikā, liecina interneta personāla atlases kompānijas CV Market veiktā un nra.lv publicētā aptauja.

Savukārt 26 % negrasās mainīt darbu, jo nav pārliecināti, ka būs iespēja atrast labu darbu. 17 % nemeklēs jaunu darbu tāpēc, ka ir apmierināti ar tagadējo darbu.

Štatu samazināšana darbavietā skārusi 32 % respondentu vai viņu ģimenes locekļu. CV Market pārdošanas vadītāja Inga Daliba paudusi nra.lv, ka šis skaitlis noteikti vēl augs, jo daudzi uzņēmumi pašlaik tikai plāno izmaksu samazināšanu, ar ko daudzi saprot tikai darbinieku atlaišanu. Lai gan 68 % aptaujāto nav skārusi štatu samazināšana, gandrīz puse no tiem – 32 % – pazīst vismaz vienu cilvēku, kas atlaists pēdējā laikā.

Būvnieku apvienība BERERIX sākusi dzelzceļa tilta un pārvada būvniecības darbus Lāčplēša ielā.

Pirmā dzelzceļa pārvada izbūve ir nozīmīgs brīdis Rīgas Centrālā multimodālā transporta mezgla attīstībā un vienlaikus turpmākā projekta īstenošanā. Augustā uzsāktie dzelzceļa pārvada būvniecības darbi un daļēja uzbēruma norakšana mainīs pilsētvidi un ļaus īstenot projektēšanas risinājumus, kas uzlabos satiksmes, gājēju un velobraucēju pārvietošanos drošā un ērtā veidā.

"Lai stacijas apkārtni pārveidotu par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru, būvniecības laikā gaidāmas satiksmes organizācijas izmaiņas, bet aicinām iedzīvotājus pret tām izturēties ar izpratni,” atzīmēja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

Brexit mainīs ne tikai ES un Lielbritānijas ekonomiskās un politiskās attiecības, bet dalībvalstīm jārēķinās ar lielākiem maksājumiem ES kopējā katlā vai mazākām izmaksām

Tādu ainu iezīmē Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Lai gan pašlaik prognozēt nākotni ir tas pats, kas mēģināt atrisināt matemātikas uzdevumu ar daudziem nezināmajiem, tomēr ir skaidrs, ka Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) mainīs šo valstu savienību kā tādu. Daudz tiek runāts par to, ko varētu zaudēt briti, izstājoties no ES, tomēr Baltijai svarīgāk ir saprast, kas un kā mainīsies mums, kādi varētu būt tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju, kas notiks ar ES viesstrādniekiem šajā valstī, kāds būs budžets nākamajam ES plānošanas periodam 2021.–2027. gadā, kā tiks kompensēta britu aiziešana no ES un līdz ar to iemaksas, kā arī iespējamie pavērsieni nodokļu regulācijā. EP deputātiem nav vienprātības par nākotnes scenārijiem.

Lietuvas valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par eiro ieviešanu un nodos to Seima vērtēšanai, trešdien vēsta portāls Balsas.lt.

Likumprojekts paredz, ka no eiro ieviešanas brīža litus pret eiro bez atlīdzības neierobežotā apmērā un neierobežotu laiku mainīs Lietuvas Banka. Komercbankas, ārvalstu banku filiāles un nodaļas šo operāciju ar tādiem pašiem noteikumiem veiks sešus mēnešus pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai. Beidzoties šim termiņam, vēl pusgadu to darīs banku nodaļas, kuru sarakstu apstiprinās Lietuvas Banka.

Bez atlīdzības litus pret eiro sešus mēnešus mainīs Lietuvas pasta kompānija Lietuvos paštas. Beidzoties šim termiņam, pasts varēs turpināt minēto operāciju kārtībā, kādu tas noteiks pats, bet atšķirībā no bankām pasts drīkstēs noteikt maksimālo pieļaujamo apmaināmās naudas summu.

Lietuvas Bruņoto spēku dežūrvienībās no svētdienas noteikta paaugstināta kaujas gatavība, reaģējot uz Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas valstu robežu tuvumā un Baltijas jūrā, kas pēdējo dienu laikā pastiprinājušās, pirmdien paziņojusi Aizsardzības ministrija.

Augstāka kaujas gatavība noteikta ātrās reaģēšanas spēkos un dažās mierlaika uzdevumu operāciju spēku vienībās.

Kā skaidrojis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, runa ir par standartprocedūru, kāda viņa pilnvaru termiņa laikā vien noteikta jau trešo reizi. Tiesa gan, šis laikam esot pirmais gadījums, kad par to tiek informēta sabiedrība, vēsta portāls 15min.lt.

Tikmēr Lietuvas Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, ātrās reaģēšanas spēku pavēlnieks Vilmants Tamošaitis pastāstījis, ka paaugstinātā kaujas gatavība būs spēkā, «kamēr to pieprasīs drošības situācija». Pēc viņa teiktā, kopš aizvadītās nedēļas nogales «vērojama pastiprināta Krievijas spēku aktivitāte Kaļiņingradas apgabalā un rietumdaļā».

Twino grupas uzņēmumu mērķis ir būt ne tikai savstarpējo aizdevumu platformai un patēriņa kreditētājam, bet arī kļūt par vienu no līderiem finanšu tehnoloģiju jomā mūsu Ziemeļeiropas reģionā

Viens solis pretim šim mērķim ir šogad ieviestais pakalpojums mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Uzņēmums analizē citu valstu tirgu, kur varētu ieviest šo pakalpojumu. Tieši saistībā ar jaunu biznesa virzienu izpēti un attīstību nesen kompānijā notikusi vadības maiņa un SIA Twino īpašnieks Armands Broks grupas uzņēmumu vadības grožus ir nodevis līdzšinējās grupas finanšu vadītājas Anastasijas Oļeiņikas rokās.

Twino grupas uzņēmumi nodarbojas ar patēriņa kreditēšanu Latvijā, Polijā, Krievijā, Kazahstānā un Gruzijā, kā arī apkalpo savstarpējo aizdevumu platformu Twino, kas strādā visā Eiropā. Grupas apgrozījums 2018. gadā sasniedza 90 miljonus eiro un ieņēmumi veidoja 87,9 miljonus eiro.

Lai kā Latvijas valsts ierēdņi sev sit uz pleca, ka eksports ir sasniedzis pirmskrīzes apjomus, mūsu eksporta apjomi ir krietni mazāki kā mūsu kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem gan mērot absolūtos skaitļos, gan uz rēķinot uz iedzīvotāju. Ik pa laikam mani izbrīna, ka ierēdņi Latvijas eksporta izaugsmē redz savu ieguldījumu, jo tas, ka eksports ir atjaunojies ir tikai uzņēmumu veikums nevis valsts atbalsts, jo reāla atbalsta nav.

Strādājot ar Igaunijas tirgu un papētot viņu valsts institūciju pieeju eksporta veicināšanai, var novērot ļoti konkrētus un stratēģiskus lēmumus, ko Igaunija praktizē eksporta veicināšanai.

Pirmkārt: Igaunija ir nodefinējusi savus primāros sešus stratēģiskos tirgos -

Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Vāciju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Franciju. Šo valstu vidū nav Krievija, Somija un Latvija, jo šie tirgi tiek uzskatīti par Igaunijas mājas tirgiem un valsts nesniedz papildus atbalstu tajos, jo igauņi tāpat jau ir aktīvi šo tuvāko tirgu apguvē. Taču uz noteiktajiem stratēģiskajiem tirgiem, Igaunijas uzņēmumi tiek papildus atbalstīti, līdzfinansēti un stratēģiski virzīti. Attiecīgi, valsts savu enerģiju un resursus koncentrē ļoti stratēģiski un šādai koncentrācijai ir rezultāts – eksporta pieaugums stratēģiskajos tirgos. Latvija nav sev definējusi stratēģiskos tirgus un tā jau ierobežoto budžetu tērē, piemēram, pārstāvniecības atvēršanai nevis Somijā, bet Lietuvā un Baltkrievijā, un Ķīnā.

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies vēl viens neatkarīgs valdes loceklis Ernsts Tenisens, TripAdvisor finanšu direktors, līdz ar to turpmāk valdē darbosies seši valdes locekļi.

Pirms pievienošanās TripAdvisor komandai E.Tenisens bija finanšu direktors uzņēmumā Cimpress, kur viņš palīdzēja palielināt ieņēmumus no 500 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru. Cimpress ir māteskompānija uzņēmumiem, kas speciālizējas personalizētu produktu ražošanā, tostarp Vistaprint, Pixart Printing un ExaPrint.

“Esam pagodināti, ka mūsu komandai pievienojies tik augsta līmeņa profesionālis ar zināšanām pieprasījumdrukas nozarē un pieredzi publiskos uzņēmumos. Vēl viena neatkarīga valdes locekļa pievienošanās komandai spēcinās Printful attīstību,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

E. Tenisens strādās kā uzņēmuma revīzijas komitejas loceklis un konsultēs akcionārus un vadības komandu finanšu un stratēģiskos jautājumos. Viņa plašā starptautiskā pieredze kā publiskā uzņēmuma TripAdvisor finanšu direktoram noderēs Printful, formulējot turpmākos stratēģiskos virzienos, attīstot korporatīvās pārvaldības prakses un gatavojoties potenciāliem kapitāla tirgus darījumiem.

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" sākta vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" obligāciju tirdzniecība.

Eco Baltia obligāciju emisijas apjoms ir 8 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar fiksētu gada likmi 8% un kupona izmaksu 2 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2026. gada 17. februārī.

Eco Baltia obligāciju iekļaušana notiek pēc publiskā piedāvājuma Latvijas un Lietuvas investoriem. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā 3,5 reizes par kopējo summu 28,49 miljoni eiro un piesaistīja vairāk nekā 250 privātos un instucionālos investorus.

"Sveicam Eco Baltia Baltijas First North tirgū un priecājamies par pārliecinošu uzņēmuma startu kapitāla tirgos. Esam gandarīti, ka birža var sniegt savu ieguldījumu vēl viena Latvijas uzņēmuma attīstībā. Starts ir izdevies, lai veiksmīgs arī turpinājums!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Latvijas uzņēmumiem, kas gatavojas paplašināt darbību ārvalstu tirgos, Baltijas valstis bieži vien ir loģiska pirmā izvēle. Uzņēmējdarbība kaimiņu valstīs piedāvā daudz iespēju, taču tai ir arī savi izaicinājumi. Lai gan Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir kultūras un vēstures līdzības, juridisko un nodokļu sistēmu atšķirības var būt būtisks šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai. Šos izaicinājumus var pārvarēt, ja uzņēmumi iepriekš sagatavojas. Apskatīsim galvenos šķēršļus, ar ko uzņēmumi saskaras, paplašinot darbību Baltijas tirgū, un kādi ir praktiski risinājumi to pārvarēšanai.

Juridiskās un nodokļu sistēmu atšķirības

Jāatzīmē, ka normatīvie akti atsevišķās jomās un nodokļu politika Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Lietuvā biežas izmaiņas nodokļu politikā prasa pastāvīgi koriģēt grāmatvedību. Latvijā algu uzskaiti sarežģī specifisks tiesiskais regulējums, savukārt Igaunijā augstās digitalizācijas prasības var radīt grūtības uzņēmumiem, kuriem nav modernizētas IT infrastruktūras.

Lai nodrošinātu veiksmīgu darbību, uzņēmumiem ir svarīgi sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām katrā valstī un vajadzības gadījumā piesaistīt kompetentus ārējos partnerus.

Starptautiski komunikācijas izaicinājumi

Darbošanās dažādās valstīs nozīmē ne tikai valodu barjeras, bet arī atšķirīgas darba metodes. Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem var sagādāt grūtības, ja rodas pārpratumi, tiek zaudēta informācija vai kavējas lēmumu pieņemšana. Turklāt kopīgu korporatīvo dokumentu, piemēram, algu aprēķināšanas un grāmatvedības politikas vai darba līgumu, sagatavošana var radīt grūtības atšķirīgu normatīvo prasību dēļ.

Latvijas uzņēmēju vidū joprojām pieprasītākais sabiedrisko attiecību aģentūru sniegtais pakalpojums ir mediju attiecības, liecina www.7guru.lv veiktā aptauja par Ideālo sabiedrisko attiecību aģentūru rezultātiem. Aptaujas laikā arī noskaidrots, ka 64% aptaujāto pagaidām neesot atraduši savu ideālo sabiedrisko attiecību aģentūru.

Uzreiz pēc mediju attiecībām nākamais pieprasītākais sabiedrisko attiecību pakalpojums ir konsultāciju sniegšana un lobisms, kuriem seko pasākumu rīkošana, pētījumu veikšana, semināru un konferenču rīkošana.

Anna Jerofejeva, 7guru projektu vadītāja: "Latvijā joprojām pieprasītākais pakalpojums ir mediju attiecības, atstājot aiz sevis stratēģiskās konsultācijas, pasākumu rīkošanu, pētījumu veikšanu, sponsorēšanas pakalpojumus utt. Tai pat laikā, kā liecina aptaujas dati, ir pieaugusi izpratne par sabiedriskajām attiecībām kopumā un sabiedrisko aģentūru klienti visaugstāk novērtē PR konsultantu profesionalitāti. Tātad ir pieaugušas arī prasības pret šai jomā strādājošajiem."

Sākot ar 30.oktobri aviokompānija Scandinavian Airlines System (SAS) uzsāk tiešos lidojumus Stokholma - Rīga, Db.lv informēja "Consensus PR" projektu vadītāja Kristīne Toma. "Ceļojumu skaits starp Eiropu un Baltijas valstīm strauji pieaug. Nepieciešamību pēc jauna pēcpusdienas reisa izteica mūsu klienti, un mēs esam gandarīti, ka varam atjaunot SAS kartē galamērķi Rīga un Latvija," uzsver aviosabiedrības SAS Ziemeļaustrumeiropas reģiona ģenerāldirektore Elizabete Miltone-Hemmingsena (Elisabeth Milton-Hemmingsen). Lidojumu grafiks nodrošina savienojumus caur Stokholmu, Aarlandas lidostu uz/no vairākiem Eiropas galamērķiem. Aviobiļetes jau ir pieejamas pārdošanā. SAS izmanto 72-vietīgo Bombardier De Havilland DHC-8 Q400 tipa lidmašīnu, kuras maksimālais ātrums sasniedz 660 km/stundā. Jaunās Q sērijas lidmašīnām ir moderna skaņas un vibrācijas apslāpēšanas sistēma (Vibration Suppression System), kas padara šīs lidmašīnas par patreiz klusākajām, bez-vibrāciju propelleru lidmašīnām. SAS Grupa ir ceturtā lielākā lidsabiedrība Eiropā ar vidēji 1,520 lidojumiem dienā uz 147 galamērķiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

McCann Erickson Riga Sabiedrisko attiecību birojs (SAB) turpmāk Latvijā pārstāvēs vienu no pasaulē lielākajām sabiedrisko attiecību kompānijām Weber Shandwick, informēja SAB direktore Rita Voronkova. Sadarbības līgums noslēgts Weber Shandwick projekta gaitā. Tā mērķis ir turpināt globālā tīkla attīstību, nodrošinot visaugstākās kvalitātes komunikāciju pakalpojumus arī plašā Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Weber Shandwick ir atvēris jaunus birojus Polijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercogovinā, kā arī noslēdzis līgumus par sadarbību Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Serbijā un Melnkalnē, kā arī visās Baltijas valstīs. «Jauno iespēju īpaši novērtēs tie uzņēmumi, kuri kopā ar mums jau ir apguvuši Baltijas tirgu un nu lūkojas pēc darbības izvēršanas tālākos, starptautiskos tirgos,» uzsvēra Voronkova. Taču iepriekš šis starptautiskais tīkls jau sadarbojās ar citu Latvijas PR aģentūru — Consensus, kas no sazobes ar Weber Shandwick atteicās, jo neesot bijusi pietiekama ekonomiskā atdeve.

Šodien Biznesa augstskolā Turība notiek starptautiska konference "Bizness: peļņa & atbildība". Konferencē uzņēmēji, politiķi un sabiedrisko organizāciju pārstāvji diskutē par korporatīvās sociālās atbildības nozīmi sabiedrībai, uzņēmumiem, valstij, kādi ir valdības instrumenti sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā. Žurnālists Jānis Domburs vadīs apaļā galda diskusiju, kurā piedalīsies īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Māris Kučinskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Āboltiņš un finanšu un ekonomikas eksperti. Tiks prezentēts Pasaules Bankas pētījums par attieksmi pret korporatīvo sociālo atbildību Latvijā un ārvalstīs. Būs iespēja gūt pieredzi, kā plānot un īstenot uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības programmas, lai gūtu maksimālu atdevi.Konferenci organizē Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultāte sadarbībā ar Pasaules Banku, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Nodarbinātības valsts aģentūru, Consensus PR un DDB Porter Novelli.

Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) 4.marta kopsapulcē ievēlēta jauna valde, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šobrīd valdi pārstāv: atkārtoti ievēlētais valdes priekšsēdētājs Tomass Kotovičs (a/s Latvijas Valsts meži Komunikācijas daļas vadītājs), un valdes locekles – Jolanta Medne (a/s Latvijas Finieris Padomes biroja vadītāja), Edīte Olupe (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja), Olga Kazaka (A.W. Olsen & Partners Projektu vadītāja) un Vaiva Ostrovska (Consensus PR Valdes priekšsēdētāja).