Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss. Viņaprāt, Ekonomikas ministrijas lēmums publicēt Latvijas eksportētāju sarakstu uz Krieviju gan par 2022. gadu, gan arī 2023. gadu ir uzskatāms par būtisku reputācijas kaitējumu. Jo īpaši, ja uz šo valsti savas preces sūta arī daudzu citu valstu, tostarp Eiropas un arī ASV, ražotāji, savukārt saraksti ar importētājiem no Krievijas publiskoti netiek.

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot...

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Nenoliedzami sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts ir nepatiess un aizvainojošs daudziem Latvijas uzņēmumiem. Proti, šajā sarakstā tika iekļauta informācija par tiem, kas ekportēja preces uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā, kas sākās 24. februārī, tie pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Jā, ir dati par uzņēmumiem, kuri eksportēja uz Krieviju 2023. gada pirmajos 6 mēnešos. Tomēr minētais saraksts neparāda, kuri uzņēmumi ir pārtraukuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. Jāņem vērā, ka attiecībā pret 2022. gadu 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023.gadā, un, analizējot datus pa gadiem, šo ir iespējams novērot.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija bija tendencioza un vedināja domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic. Tieši tāpēc forma un veids, kādā tika pasniegta attiecīgā informācija, ir uzskatāma kā kaitniecība, kura rada morālu ļaunumu (reputācijas zaudējumus) tiem uzņēmumiem, kuri jau pērn pārtrauca savu izstrādājumu eksportu uz šo valsti. Šāda nepatiesa informācija lika uzņēmumiem skaidrot situāciju saviem darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību turpmāk. Šāda veida paziņojumi nevar tikt vieglprātīgi izteikti, balstoties uz neatbilstošu metodoloģiju. Tieši tāpēc asociācija oficiāli pauda neapmierinātību par notikušo Ekonomikas ministrijai un pieprasīja publiski skaidrot un mainīt savus izteikumus, lai nodrošinātu, ka netiek iedragāta Latvijas lielāko uzņēmumu reputācija, kas ir atbildīgi rīkojušies, lai pārtrauktu savu darbību Krievijā un Baltkrievijā.

Visu rakstu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Ministru kabinets š.g. 23. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Lapiņa kandidatūru pārcelšanai Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieka amatā.

“Esmu pārliecināts, ka līdz ar jauna CSP vadītāja stāšanos amatā būtiski mainīsies arī CSP darbs. Uzskatu, ka pārvaldei ir jākļūst vairāk uz servisu orientētai, biznesam draudzīgai, kā arī jāturpina nodrošināt maksimāli plašu datu klāstu par visām nozarēm un reģioniem. Bez efektīvas datu pieejas un analīzes nav iespējama dzīves realitātē balstīta valsts pārvalde un politikas plānošana,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Raimondam Lapiņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā un finanšu plānošanā un vadībā, t.sk. nozares politikas un stratēģijas īstenošanā.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Par negatīvu rezonansi izsaukušo EM lēmumu publiskot Latvijas eksportētājus uz Krieviju un to, kāpēc nepublisko importētājus, Māra Ķirsona saruna laikrakstā Diena ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Tas ir koks ar diviem galiem. Vispirms – paradoksāli, ka sākotnēji sarakstā tika iekļauti visi eksportētāji, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī invāzija Ukrainā sākās 24. februārī, pēc kura arī ļoti daudzi Latvijas eksportētāji pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Tikai pēc tam sekoja daudzās sankciju paketes, kuras ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, un neviens eksportētājs ne no Latvijas, ne no kādas citas Eiropas valsts nepārkāpa sankciju nosacījumus. Tāpat jārēķinās, ka sankciju sarakstos bija noteikti pārejas periodi un dažādi izņēmumi. Minēto iemeslu dēļ arī, maigi izsakoties, nebija korekti publicēt 2022. gada Latvijas eksportētāju sarakstu, un galu galā eksporta noieta tirgus nomaiņa nav [iespējama pat] dažu mēnešu, nemaz nerunājot par [iespēju to reāli izdarīt dažu] dienu, laikā. Loģiska un saprotama būtu bijusi 2023. gada eksportētāju [uz Krieviju] publiskošana visās ES dalībvalstīs vienlaicīgi. Tas būtu korekti gan attiecībā uz sabiedrības reakciju, gan konkurences nosacījumiem.

Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.

Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” pauž neapmierinātību ar ekonomikas ministres kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem, kas turpina eksportēt uz Krieviju.

“The Red Jackets” pārstāv 60 eksportētājus - nozares izcilniekus ar kopagrozījumu 2 miljardi eiro un ir straujāk augošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kuras uzdevums ir sekmēt Latvijas uzņēmumu eksportspēju. "Mēs piekrītam, ka sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts “Eksportētāji uz Baltkrieviju un Krieviju” ir nepatiess un aizvainojošs un daudziem Latvijas uzņēmumiem," norāda asociācija.

CSP uzņēmumu sarakstā tika iekļauta informācija par eksportētājiem 2022. gadā, ņemot vērā darījumus visa gada laikā, arī pirms 2022. gada 24. februāra un sankciju noteikšanas, un 2023. gada pirmajiem 6 mēnešiem. Šādi dati neparāda, kuri uzņēmumi ir pametuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023. gadā, attiecībā pret 2022. gadu un analizējot datus pa gadiem šo ir iespējams novērot. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija ir tendencioza un mudina domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic, norāda “The Red Jackets”.

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (LTRK) atkārtoti aicina politikas veidotājus pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijas sabiedrībai ir nepieciešami skaidri un drosmīgi politiski lēmumi šajā sarežģītajā laikā, un mēs ceram, ka politiķi to sapratīs un rīkosies atbilstoši veselam saprātam, norāda LTRK.

LTRK uzsver, ka demokrātijas un starptautisko tiesību normu ievērošana ir fundamentāli svarīga mūsu valsts un pasaules stabilitātei un drošībai. Jau vairāk nekā divus gadus Krievija īsteno brutālu karu Ukrainā, kura atbalstīšanā iesaistījusies arī Baltkrievija, tāpēc, mūsuprāt, ir skaidrāk par skaidru, ka turpināt ekonomisko sadarbību, kas pēc būtības ir asiņains bizness, ir jāpārtrauc.

Ir radusies dīvaina situācija, kad vistiešāk iesaistītā puse - uzņēmēju komūna, skaļi un skaidri pauž savu nostāju - sadarbība jāpārtrauc, politiķi izvēlas ignorēt vai "mīkstināt" šo prasību.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, informē Saeimas Preses dienestā.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu Lietuvā demontējot vairs nevajadzīgās elektrolīnijas, kas tās elektrotīklu savienoja ar Krieviju un Baltkrieviju, atbrīvosies aptuveni 900 hektāru zemes, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

"Šiem darbiem ir arī simboliska nozīme, bet ir arī praktiskas lietas. Pēc līniju demontāžas un balstu nojaukšanas atbrīvosies ievērojama zemes platība - aptuveni 900 hektāru. Šo zemi bez ierobežojumiem varēs izmantot gan lauksaimnieki, gan citiem mērķiem," žurnālistiem Vilkavišķu rajonā sacīja Vaičūns.

Pēc viņa teiktā, visas elektrolīnijas ar Krieviju un Baltkrieviju plānots demontēt aptuveni pusotra gada laikā, tiks nojaukti vairāk nekā 540 elektrlīniju balsti, demontēti aptuveni 230 kilometri vadu.

Pēc Vaičūna sacītā, daļa no demontētās infrastruktūras, kas ir labā stāvoklī, piemēram, izolatori, tiks atdoti Ukrainai.

Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis norādīja, ka Ukrainas enerģētikas uzņēmumiem pastāvīgi tiek piedāvāts nodot iekārtas, kas Lietuvai nav vajadzīgas.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, piektdien žurnālistiem atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1.aprīlī, paredz, ka FID kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Iļjenkovs norādīja, ka jau patlaban saskaņā ar likumu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret sankciju apiešanu finanšu sektorā.

FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā no finanšu iestādēm un citiem privāto tiesību subjektiem. Pērn bijis rekords - saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu.

"Tas ir ļoti saprātīgs un likumsakarīgs skaitlis, ņemot vērā apjomīgās sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju. 2022.gadā bija 281 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem sankciju jomā. Salīdzinājumā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, saņemti vien 12 ziņojumi, lai gan jau tobrīd bija sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas tika noteiktas 2014.gadā. Tātad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits ir ļoti būtiski pieaudzis un attiecīgi pieaugusi FID loma, šos sankciju gadījumus izmeklējot," norādīja Iļjenkovs.

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot kaitējumu tiem uzņēmumiem, kuri eksportu uz šo valsti pārtraukuši. Vienlaikus tirdznieciskos darījumus ar sankciju neskartām precēm Krievijā joprojām veic daudzu valstu kompānijas.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis atgādina, ka joprojām vairāk nekā pusotru gadu pēc kara sākuma ir pietiekami daudzu produktu, kuri pagaidām nav tikuši pakļauti sankcijām, kaimiņvalsts tirgū, daudzu valstu, tostarp Ukrainu atbalstošās Eiropas un ASV kompānijas joprojām turpina eksporta – importa darījumus ar Krieviju.

Tendenciozs kaitējums biznesam

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus...

"Tas nebūt nav vienkārši, jo bankas Latvijā ļoti skrupulozi pārbauda un kontrolē naudas plūsmas gan uz, gan arī no Krievijas un Baltkrievijas, un izslēdz jebkādas iespējas maksājumiem ar sankcionētie subjektiem, precēm un pakalpojumiem. Bez tam jārēķinās, ka bez ES sankcijām tiek skatīti arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankciju saraksti," uz jautājumu, cik grūti ir strādāt ar Krievijas un Baltkrievijas darījumu partneriem ar precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos un par to veikt attiecīgus norēķinus, atbild E. Voļskis. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas eksportu uz Krieviju 2023. gada janvārī – jūnijā rāda, ka tā kopējais apjoms ir 562.18 milj. eiro, savukārt importa vērtība šajā pašā laikā bija 321.37 milj. eiro.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Bīstams precedents

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits uzskata, ka tas ir "prātam neatverami, kā var Latvijas valsts iestādes, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju — uzņēmēju – naudas, var atļauties publiskot kaut kādu informāciju, kura kā bumerangs sit pa šiem ražotājiem! Tieši šādu efektu radīja Latvijas eksportētāju, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, saraksta publiskošana. Jo īpaši sāpīgi, ja ļoti daudzi uzņēmēji šo eksporta virzienu jau pērn arī ir slēguši. Nezinu, vai tiešām valsts institūcijas un to vadība, kura publisko attiecīgos datus, darbojās konkurentu vai kādas valsts interesēs, bet fakts, ka uzņēmēji milzīgā steigā dabūja sniegt paskaidrojumus kredītiestādēm, kuras apkalpo šo uzņēmumu kontus. Un kur tad vēl izskaidrojošais darbs — taisnošanās – darījumu partneriem ārzemēs un pat Latvijā, ka 2022. gadā vēl pirms Krievijas invāzijas patiešām sūtījām uz šo valsti, bet jau pērnvasar šī nodarbe pilnībā ir pārtraukta. Un cik resursu ir jāiegulda, lai potenciālais pircējs sadzirdētu šo ražotāju vēstījumu, tam noticētu un neizvairītos pirkt tā izstrādājumus! Vienlaikus ir jautājums, kāpēc tad tās pašas iestādes pēc eksportētāju saraksta analoģijas nepubliskoja uzņēmumu sarakstu, kuri 2022. un arī 2023. gadā importē preces no Krievijas? To nevar saukt par darbību, kas atbalsta ražotājus un eksportu, tieši pretēji. Kurā citā valstī vēl kaut kas tamlīdzīgs pieredzēts, ka valsts iestāde zāģē zaru, uz kura pati sēž?! Diemžēl šis ir kārtējais gadījums, kad vietā ir jautājums, kā interesēs strādā valsts iestādes un kas tajās īsti notiek, par ko tad saņem algu? Katram lēmumam, darbībai ir savs darītājs, kam ir vārds un uzvārds. Ja uzņēmējs kļūdās, viņu atrod un soda ar reālu naudu, tāpēc loģiski būtu, ja ar sava personīgā maka saturu atbildētu arī valsts iestādēs strādājošie, kuri, nedomājot par sekām, sagatavoja un publiskoja šādu eksportētāju sarakstu".

Visu rakstu un datus par ES valstu eksportu un importu ar Krieviju lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Valdība šodien pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju.

Apstiprinātais saraksts stāsies spēkā sestdien, 1.jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salās, Kostarikā, Māršala salās un Krievijā.

Turpmāk FM būs pienākums paziņot par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē, otrdien nolēma valdība.

FM aktuālo sarakstu paziņos pēc aktualizētā Eiropas Savienības (ES) saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas nolemts, lai novērstu regulāru Ministru kabineta (MK) noteikumu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tehnisku grozīšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku, resursus taupošu pieeju šajā jomā, kā arī savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā.