Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Arī Sesavas pagastā iedzīvotāji gatavojas protestēt pret cūku audzēšanas kompleksa izveidi, ko grasās īstenot dāņiem piederošais uzņēmums Latagro.

Par to šodien raksta Zemgales Ziņas (ZZ). Jāatgādina, ka Latagro bija iecerējis būvēt cūku kompleksu arī Kuldīgas novada Gudenieku pagasta, bet šī iecere tika noraidīta un sēdes laikā pie Kuldīgas novada domes notika pikets pret dāņu cūku lielfermas būvēšanu Gudenieku pagastā un tajā piedalījās vairāk nekā 60 cilvēku.

Jau šonedēļ Sesavas iedzīvotāja Inese Bartuševica pašvaldībā nogādās vēstuli, kurā 613 iedzīvotāju parakstījušies pret ieceri Sesavas pagastā būvēt cūku kompleksu. Projekta īstenotājus gan tas nebaida, jo visas nepieciešamās atļaujas jau saņemtas, un gada otrajā pusē dāņiem piederošā Latagro sola ķerties pie darba, vispirms izbūvējot visu nepieciešamo infrastruktūru. Pirmā kūts sivēnu audzēšanai varētu tapt nākamā gada sākumā.

Cūkkopības kompleksa attīstītājs Sesavas pagastā SIA Latagro pieņēmis lēmumu apstādināt projektu un aiziet no Latvijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Skaidrojot iemeslus šādai rīcībai, Lietuvas uzņēmuma JSC Saerimner ģenerāldirektors, SIA Latagro īpašnieks Klauss Baltsersens uzsver, ka galvenais aiziešanas iemesls ir pieci cilvēki, kas iesūdzējuši Jelgavas novada pašvaldību tiesā par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus apstrīdot arī būvatļauju, kuru Latagro pat vēl nebija pieprasījis. «Visa projekta sagatavošana notika atbilstoši Latvijas likumu prasībām, bet tiesa lēma citādāk un pieņēma šiem pieciem cilvēkiem pozitīvu lēmumu. Lai arī mums ir iespējas tālāk cīnīties tiesu instancēs, mēs apzināmies, cik ilgu laiku šis process var aizņemt, pat vairākus gadus. Atbilstoši tam mēs nevēlamies veltīgi tērēt laiku un esam pieņēmuši lēmumu apstādināt projektu,» skaidro investors.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Cūku audzētājiem lielākās problēmas projektu realizācijā ir ilgais atļauju saņemšanas process, intervijā atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.

"Lielākā problēma, ar ko esam saskārušies, ir visu atļauju saņemšanas process, lai nonāktu līdz būvniecībai. Gan tehnisko noteikumu izskatīšanā, gan projekta saskaņošanas procedūrā - ja valsts iestādēm ir atļauts izskatīt 30 dienas, tad to arī izmanto. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli, taču šobrīd tas noteikti ir lielākais kavēklis projektiem," atzina Lejniece.

Pēc viņas teiktā, projektus kavē tieši atļauju saņemšanas process, ne vairs grūtības piesaistīt finansējumu. "Ar bankām vairs nav tādas problēmas kā pirms diviem gadiem, kad bija grūtības saņemt banku atbalstu un finansēšanu. Šobrīd tā tas nav. Ja ir laba kredītvēsture un esi maksātspējīgs, tad arī ir atbalsts no finansētājiem," teica LCAA vadītāja.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu situācija cūkkopības sektorā šogad vērtējama kā laba, savukārt jau tuvākajos gados nozarē tiek prognozēts uzplaukums, kas skaidrojams ar jau patlaban veiktajām investīcijām un pieprasījuma pieaugumu tirgos.

Šādas prognozes izskanēja ES lauksaimnieku organizācijas Copa/Cogeca cūkgaļas ražotāju darba grupā, kurā kā eksperts no Latvijas ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Lauku tīkla atbalstu piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Dzintars Veide.

Viņš norāda - neraugoties uz sarežģītajām tirgus attiecībām ar Krieviju un Ķīnu, kas skar tieši cūkgaļas sektoru, situācija cūkkopības sektorā vērtējama kā laba.

Vidējā cena par cūkas kautsvaru ES septembrī bija 1,90 eiro par vienu kilogramu, un tā bija augstākā kopš 1997.gada. Savukārt decembrī cena par cūkas kautsvaru ir vidēji 1,70-1,75 eiro, kas arī vērtējama kā laba. Tiek prognozēts, ka šāda cena varētu saglabāties arī līdz gada beigām.

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Lemšanas process ārvalstu investīciju projektu realizācijā jāatvieglo.

Par to pārliecināti ārvalstu investoru pārstāvji un vietējie uzņēmēji, kas kopīgi ar Zemkopības ministrijas vadību un pašvaldību pārstāvjiem meklē risinājumu sarežģītajai situācijai investīciju projektu realizēšanā, tostarp lauksaimniecībā un īpaši cūkkopībā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tikšanās iniciatora, biznesa konsultāciju uzņēmuma ActusQ īpašniece un direktore Eva Branta-Nellemane pēc tikšanās atzina, ka šobrīd valstiskā līmenī ir izpratne par ārvalstu investīciju nepieciešamību tautsaimniecībā, taču lēmumu pieņemšanu apgrūtina ilgais un sarežģītais to pieņemšanas process. Šobrīd, lai realizētu konkrētu investīciju projektu, jāiziet cauri trīs fāzēm - teritorijas plānošanas, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un būvniecības, kas, pēc E. Brantas-Nellemanes domām, būtu jāapvieno. «Šobrīd tiek radīti šķēršļi - nonākot būvniecības procesā, sākas sabiedrības iesaistīšana jautājumos par vidi, kas arī ietekmē turpmāku projekta virzību,» skaidro ActusQ direktore. Kā piemēru viņa min Latagro gadījumu, kad pēc sešu gadu darba, nespējot realizēt cūkkopības kompleksa būvniecības projektu, investors pieņēmis lēmumu aiziet no Latvijas.

Dānijas kapitāla uzņēmumi sabiedriskajai apspriešanai nodevuši divas vērienīgas lopkopības kompleksu būvniecības ieceres Priekules novadā un Kuldīgas novadā. Ieceres jau izraisījušas asas diskusijas.

Cūku nobarošanas komplekss ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku Gudenieku pagastā, Kuldīgas novadā, ko ierosinājusi SIA Latagro, apspriešanā būs līdz 8. februārim ar projekta prezentāciju 14. janvārī Gudenieku pagasta padomē. Kuldīgas novada domes lēmumu par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem paredzēts pieņemt sēdē 2010. gada 25. februārī. Db jau vēstīja, ka SIA Latagro pērn paziņoja, ka atsakās no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu. Pašvaldība un rajona būvvalde bija saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību. Pagasta iedzīvotāju galvenie iebildumi bija saistīti ar to, ka ieguldītāji gan solīja būvē fermu, taču par biogāzes ražotni runāja tikai teorētiski, nesolot tās realizāciju pārskatāmā laika posmā. Tagad ieceres atori atsākuši projekta virzīšanu.

Norvēģijas kapitāla SIA Baltic Pork atsakās no iecerētās cūku fermas izveides, taču līdzīgu projektu mēģinās īstenot SIA Mālpils Agro.

SIA Baltic Pork no iecerētās 3000 cūku fermas izveides atteicās tieši Mālpils iedzīvotāju negatīvās nostājas dēļ, kaut arī šī projekta īstenošana radītu vismaz 30 jaunas darba vietas, būtu arī iespējams papildu darbs šī objekta celtniecībā.

«Atšķirībā no ārvalstu investora, pašmāju uzņēmumam ir labāk saprotamas vietējo iedzīvotāju vēlmes un vieglāk ir atrast kompromisu,» tā uz jautājumu, vai negatīvā pieredze ar SIA Baltic Pork nav atņēmusi cerību realizēt līdzīgu projektu, atbild šogad reģistrētās Jurim Raudzepam piederošās SIA Mālpils Agro projektu attīstības un zinātniskā vadītāja Anita Lancmane.

Cūkkopības nozarē neko nevar glābt, tā vietā ir jāsāk domāt par to, kā nozari atjaunot, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, piebilstot, ka cūkkopība Latvijā «izbeigsies» jau rudenī.

LPUF valdes priekšsēdētājs intervijā Latvijas Radio skaidro, ka nozares atjaunošanā vajadzētu iesaistīties valstij, kas varētu sniegt atbalstu ar attīstības bankas palīdzību.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā finansiālu zaudējumu dēļ zemnieki sākuši izkaut cūkas, jo ražošana kļuvusi ievērojami dārgāka, kamēr cūku iepirkuma cena nav būtiski mainījusies.

D. Šmits brīdina, ka bīstama situācija var izveidoties arī piena lopkopībā.

Nākamgad nav prognozējamas lielas cenu izmaiņas pārtikai, tās turēsies stabili augstā līmenī.

Šā gada pirmajos desmit mēnešos pasaulē pārtikas cenas ir par 8 % zemākas, izņemot graudaugus, taču šāda aina nav vērojama Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā.

Komentējot situāciju nozarē, Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka šogad lielākais cenu kāpums bijis augļiem – par 13 %, dārzeņiem – par 11 % un jūras produktiem – par 4 %. Lai arī dārzeņiem cenas augušas, šī nozare joprojām nav atguvusies pēc pērnā gada E.Coli krīzes Eiropā, kā rezultātā cenas saruka par trešdaļu un tas būtiski ietekmēja nozari. Tolaik Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka zemās dārzeņu cenas un pieaugošās resursu izmaksas var būt drauds mazajiem ražotājiem.

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Krievijas aizliegumam dioksīna skandāla dēļ ievest dzīvas cūkas no Vācijas var sekot aizliegums importēt putnu gaļu un putnkopības produktus.

Par to ziņo newsru.com, atsaucoties uz Interfaks. Šobrīd tiek izskatīta iespēja aizliegt putnu gaļas ievešanu no Vācijas, pavēstījis Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts. Ierobežojumu noteikšanas iemesls – putnkopībā tāpat kā cūkkopībā var būt izmantota potenciāli bīstama barība.

Krievija 24. janvārī noteikusi aizliegumu ievest no Vācijas dzīvas cūkas nokaušanai un nobarojamos sivēnus, cūkgaļu, kā arī gatavos cūkgaļas izstrādājumus, kas saražota Vācijā pēc 2010. gada 1. novembra. Aizliegums neattiecas uz to produkciju, kam veiktas Vācijas valsts veterinārās laboratorijas pārbaudes un kas uzrādījušas negatīvus dioksīna klātbūtnes rezultātus. Tā saucamais dioksīna skandāls Vācijā vērsās plašumā janvāra sākumā, kad kļuva zināms, ka putnu barības ražotājs Harles&Jentzsch pievienojis savai produkcijai tauku atliekvielas, kas gūtas biodīzeļa ražošanas rezultātā.

Tukuma novada lopbarības ražošanas uzņēmums SIA Vilomix Baltic pagājušajā gadā strādāja ar 11,73 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 12,32 miljoniem eiro iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma peļņa bija 1,112 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,114 miljoniem eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, uzņēmuma darbības profils joprojām ir minerālbarības maisījumu izstrāde, ražošana un pārdošana lopkopības nozares uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Apmēram 20% produkcijas tiek realizēts vietējā tirgū, pārējais - eksportēts uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Krieviju un Norvēģiju.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka pērn uzņēmums saskāries ar noieta risku piensaimniecības nozarē, tomēr to izdevies līdzsvarot ar jauniem sadarbības projektiem cūkkopībā, tāpat tika attīstīti pakalpojumi maisījumu ražošanā pēc individuāla pasūtījuma.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Gaļas nozare ir pārmaiņu priekšā, un, visticamāk, pieaugs cenas gan izejvielai, gan gatavajai produkcijai, jo resursu cenas aug, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Kāda šobrīd ir situācija gaļas nozarē?

Nozarē notiek tas pats, kas visā pasaulē. Uzskatu, ka esam pārmaiņu priekšā, jo Eiropas gaļas tirgū ir pietiekami liels haoss. Tas saistīts ar jaunajām valstīm - Ķīnas tirgu, Āzijas valstu tirgiem. Kādreiz Eiropā bija tūkstošiem tonnu gaļas atlikumu, bet šobrīd to vairs nav. Salīdzinājumam - vairumtirgotājiem piedāvājumā kādreiz trūka 4 - 5 % no sortimenta pa pozīcijām, bet šobrīd iztrūkums ir ap 90%.

Kādas tam var būt sekas?

Tas nozīmē, ka gaļas cenas celsies un palielināsies cena gatavajai produkcijai. Vai tā būs iespēja vietējiem gaļas ražotājiem? Vecajām ES dalībvalstīm nacionālās subsīdijas cūkkopjiem ir lielākas, nekā mūsu ražotājiem, un tie nespēj konkurēt. Ja ņem vērā graudu cenu un izejvielas attiecību pret gaļas cenu, tad mūsu cūkkopji nespēj iekļauties pašizmaksā. Līdz ar to Eiropas zemnieki spēj labāk konkurēt un pārdot lētāku cūkgaļu savos tirgos nekā pie mums. Jo tieši maksājumi nosaka produkcijas pašizmaksu. Šobrīd, atvedot gaļu no Eiropas, ieskaitot transportu, tā maksā 1,25 Ls, bet mums dārgākā cena, ko varam gūt, eksportējot uz Krieviju, ir 1,25 eiro.

Krievijas pilsētā Ufā bāzēts lopkopības uzņēmums Maksimovsky Latvijā meklē darbiniekus ar pieredzi lopbarības ražošanā, kautuvēs un cūkkopībā, liecina Latvijas Avīzē publicētais darba sludinājums.

Sludinājumā norādīts, ka interesentiem savu CV jāiesniedz Dānijas vēstniecībā. Viens no Dānijas vēstniecības uzdevumiem ir palīdzēt Dānijas uzņēmumiem, tostarp, arī meklējot darbiniekus, Db.lv stāstīja vēstniecības pārstāve Inese Leja – Rafaela.

Kopumā tiek meklēti desmit darbinieki, un, kā liecina informācija sludinājumā, vakances pieejamas «darbiniekiem primārajā ražošanā», «menedžeriem primārajā ražošanā» un «servisa menedžeru» amatos.

Ufā, Bakšīrijā esošais cūkkopības komplekss grasās paplašināties reģionā, tādēļ tam nepieciešami jauni darbinieki, liecina sludinājumā paustā informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir no dažādām valstīm, taču kompānijas vadībā ir Krievijas un Dānijas pilsoņi. Ferma saražo aptuveni 90 tūkstošus cūku gadā. Šogad jūlijā darbu sāks jauna lopbarības ražotne, kuras jauda plānota 30 tūkstoši tonnu gadā. Pašlaik kompleksa kautuves jauda ir 500 cūkas vienā maiņā. Tāpat 2014. gadā APK Maksimovsky plāno uzsākt atkaulošanu, gaļas izciršanu un pakošanu.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto un pārstrādei nodoto dzīvnieku audzētājiem, ievērojot visas izmaksas, jāpiemaksā vismaz 15 eiro.

«Ar nepacietību gaidām jauno valdību, lai runātu par nozari. Cūkkopība ir viena no tām, kuru Eiropas Savienībā atbalsta tikai nacionālās valdības,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pagājušā gada neražas dēļ lopbarības graudu cenas sasniegušas 200 eiro par tonnu, savukārt cūkas dzīvsvarā nemaksā vairāk par 900 eiro tonnā. Papildus ekonomiskajām grūtībām Āfrikas cūku mēris(ĀCM) turpina uzvaras gājienu Latvijā, pārņemot pēdējās no sērgas brīvās teritorijas Lejaskurzemē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!