Ārkārtas apstākļu dēļ pasaules cukura tirgū ES līdz šā gada 31. jūlijam vēlas papildus eksportēt vēl 500 tūkstošus tonnu ārpuskvotas cukura.

Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē un esot maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norāda, ka pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs - ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitēj patērētājiem nabadzīgākās valstīs.

«Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO,» skaidro komisāre.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Ņemot vērā situāciju cukura tirgū, nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu Eiropas Savienībā (ES).

Tā uzskata Zemkopības ministrija (ZM) un joprojām šādu pozīciju aizstāv Eiropas Komisijā (EK). Ministrija jau kopš 2010. gada novembra EK Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas vadības komitejā ir paudusi viedokli, ka nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu ES un tādējādi atvieglot baltā cukura importu.

«Pašreizējā situācijā, kad pasaules cukura cenas ir augstākas nekā cukura cenas Eiropas Savienībā, vienotā tirgus aizsardzība ar augstām ievedmuitām ir nepamatota, un tās ir būtiski jāsamazina. Bez tam Latvija ir to dalībvalstu vidū, kuras prasa būtiski mainīt regulējumu, lai šajā tirdzniecības gadā virs kvotas saražoto cukuru varētu izmantot iekšējā tirgū pārtikas industrijas vajadzībām,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Cukura nedienas Latvijā - tā varētu raksturot situāciju, ar ko jārēķinās mazajiem saldumu ražotājiem, kam šis produkts ir vitāli nepieciešama izejviela.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika DB rakstīja, ka cukura cenas Latvijā ir augušas tik astronomiskos apmēros, ka vietējie ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi Eiropas tirgū. Vienkārši pircējs Anglijā, Itālijā vai Vācijā nespēj saprast argumentus, kāpēc viņam būtu jāmaksā lielāka cena par to pašu produktu. Nu šī situācija ir attīstījusies vēl tālāk - cukura vairumtirdzniecība Latvijā nav vispār. Rezultātā ražotājs, kuram mēnesī ir nepieciešama apmēram tonna cukura, ir spiests pirkt šo produktu vienkilogramīgās paciņās, jo maisos tas nav pieejams.

Šogad nav nekāda pamata runāt par cukura cenas pieaugumu mazumtirdzniecībā Latvijā.

Tā uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Lielāko mazumtirdzniecības kompāniju pārstāvji gan informējuši, ka saņemti brīdinājumi no vairumtirgotājiem par cukura cenas gaidāmo paaugstināšanu, taču tirgotāji meklē veidus, kā izvairīties no cenas paaugstināšanas.

Raksturojot situāciju, I. Gulbe skaidro, ka cukura un jēlcukura cenas pasaules biržās pastāvīgi palielinās, taču Eiropas valstīs kopš 2003.gada cukura mazumtirdzniecības cenu virzība nav saistīta ar pasaules cenu tendencēm. Pēdējos gados ES vidējā aptuvenā cukura mazumtirdzniecības cena bijusi 0.89 eiro/kg, atsevišķās valstīs tā nedaudz samazinājušās (Lietuvā, Slovakijā Ungārijā, Somijā un Zviedrijā), bet Igaunijā, Holandē un Vācijā cenas nav mainījušās. Latvijā cenas palielinājušās par apmēram 25%, savukārt Polijā cenu pieaugums pārsniedz 50%.

Turpmāk cenu samazinājums varētu skart cukuru un kafiju, pieļauj Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Paredzams, ka cukura ražošana pasaulē sasniegs rekordlīmeni un piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kā rezultātā cenas varētu samazināties. Ja globālā līmenī cukura cenas ir par 20 % zemākas, nekā pērn šajā laika posmā, tad ES tirgū cukura cenas gada laikā pieaugušas par 23 %. Eiropā vidējā cukura cena ir 708 eiro/t, savukārt pasaulē 566 USD/t.

I. Gulbe norāda, ka šobrīd aktualizējies jautājums, ko darīt ar cukura kvotu sistēmu, ko plānots atcelt pēc diviem gadiem, taču ES cukura ražotājlielvalstis tam nevēlas piekrist. Latvija jau paudusi atbalsta cukura kvotu sistēmas atcelšanai. I. Gulbe arī pavēstīja, ka pie viņas vērsušies potenciālie investori no Krievijas, kas centušies izzināt iespējas attīstīt Latvijā cukura ražošanu. Eksperte arī akcentēja, ka Latvijas ražotājiem saglabājušās zināšanas šajā nozarē, ko varētu izmantot perspektīvā. «Ja ES ir tik liela cukura cena, tad jāmeklē kāds risinājums, ko darīt,» pauda eksperte.

Konkurences padome (KP) aicinās Zemkopības ministriju ierosināt Eiropas Komisijai (EK) uz laiku atcelt ievedmuitu cukuram, kā arī lūgs pārbaudīt vai nepastāv aizliegta vienošanās Eiropas cukura tirgū.

Šobrīd KP strādā pie cukura mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības. Par vēršanos starptautiskajās institūcijās lemts, ievērojot tendences pasaules cukura tirgū - biržas cena līdz ar cukura deficītu pieaugusi gandrīz divas reizes .

Tas minēts ziņojumā, ko KP iesniegusi Zaļo un zemnieku savienībai pēc šīs partijas vadības pieprasījuma.

Kā zināms, cukura ražošanai Eiropas Savienībā tiek noteiktas kvotas. EK ir centusies veikt cukura nozares reformu, lai Eiropā ražoto cukuru padarītu lētāku un tādējādi konkurētspējīgāku, jo cukura cenas Eiropā ir augstākas. Šīs reformas rezultātā tika likvidētas arī abas Latvijas cukurfabrikas Liepājā un Jelgavā, jo formāli šo fabriku kapacitāte bija neliela, bet cukurbiešu audzēšana Latvijā – neproduktīva un dārga. DB jau tolaik ziņoja, ka dati, kas tika izmantoti reformas izstrādei, bija nevecojuši un neatbilda tā brīža realitātei.

Par to, kāpēc Latvijā vairs nav cukura rūpniecības un trūkst arī nopietnas pārliecības par to, vai pārskatāmā nākotnē šeit kaut ko tādu piedzīvosim, ir diskutēts daudz, nereti uzsverot Latvijas kā valsts vainu notikušajā. Laikam ejot, pamazām ir atšķetinājies, ka principā runa ir par diviem galvenajiem stūrakmeņiem, kas tad arī ļāva sagraut šo nozari musu valstī.

Pirmkārt, jārunā par Briseles gaiteņos izplānotu pasākumu kopumu, kas gaumīgi tika nodēvēts par Eiropas Savienības (ES) cukura reformu, bet realitātē bija vienkārša spēlētāju skaita samazināšana tirgū. Proti, iedodot vairāku valstu uzņēmējiem gana daudzus miljonus no ES kopējās kases (tātad – naudu, kas konkrēti nevienam nepieder), tika panākts, ka daļa cukurfabriku, tostarp Latvijā esošās, tiek slēgtas. Tolaik tika stāstīts, ka tādā veidā tikšot uzlabota situācija ES cukura tirgū un samazināta šā produkta cena. Kā zināms, šo gadu laikā, cukura cenas ne tikai nav sarukušas, bet ir pat palielinājušās, un tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – samazinot ražotāju skaitu, sarūk arī konkurence tirgū, un tajā palikušajiem rodas iespēja vieglāk uzelpot, tostarp tirgojot produkciju par sev tīkamāku cenu. Šo sakarību zina katrs, kurš vismaz reizi dzīvē ir kaut ko lasījis par ekonomiku, tāpēc domāt, ka par to neko nezināja tā dēvētās cukura reformas autori un virzītāji, būtu visnotaļ naivi. Drīzāk gan šeit jārunā par ļoti konkrētu lielo Eiropas cukura ražotāju lobiju, it īpaši ņemot vērā, ka netika arī atvērts tirgus ražotājiem, kuri strādā ārpus ES. Tiesa gan, vienu brīdi cukura cenas nedaudz samazinājās, bet tas notika globālas ekonomiskās krīzes, nevis kaut kādas tā dēvētās reformas ietekmē.

Igaunijas iedzīvotāji, baidoties no cenu pieauguma, šā gada pirmās nedēļas laikā valsts mazumtirdzniecības tīklos masveidā izpirkuši cukuru. Atsevišķos veikalos «cukura panikas» dēļ nācies pat ieviest tirdzniecības ierobežojumus, atsaucoties uz Postimees, ziņo Dzd.ee.

Pagājušās nedēļas laikā cukura pārdošanas apjomi strauji palielinājušies pēc tam, kad izplatījās baumas par to, ka palielināsies cukura cenas. Arī šonedēļ pirmdien, 10. janvārī, Rimi cukura pārdošanas apjomi bijuši aptuveni par trešdaļu lielāki nekā vidēji iepriekš.

«Ceturtdien un piektdien mēs pārdevās septiņas reizes vairāk cukura nekā parasti, t.i. dienā tika pārdots tik daudz cukura, cik parasti nopērk nedēļas laikā. Brīvdienās cukura pārdošanas apjomi samazinājās, taču vienalga bija aptuveni trīs reizes augstāki nekā ierasts,» norāda Selver preses dienesta vadītāja Annika Vilu.

Cukura cenas ir piedzīvojušas būtisku kāpumu ne tikai kaimiņvalstī Igaunijā, kur nupat tika ieviests eiro, bet arī tepat Latvijā.

It kā jau iemesli šādai situācijai ir vairāk vai mazāk skaidri. Eiropā, valdot cukura deficītam, tā cenas biržā aug, ko veiksmīgi izmanto spekulanti, turklāt nevis vietējie, bet gan starptautiskā līmenī spēlējoši darboņi.

Konkurences padome uzskata, ka šādā situācijā Latvijai vajadzētu Briselē iestāties par robežas atvēršanu to valstu cukura ražotājiem, kuras neietilspt Eiropas Savienībā (ES). Šāda scenārija īstenošana, protams, būtu apsveicama, jo radītu veselīgu konkurenci ES cukura ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi labvēlīgi ietekmējot arī tā cenu. Tomēr būsim objektīvi. Ko gan Latvija varētu panākt cīņā ar lielajām Eiropas korporācijām, kas lobisma stratēģiju ES institūciju gaiteņos ir izkopušas līdz sīkumam?! Tiesa, šajā gadījumā derētu vienreiz atcerēties, ka Latvijai ir savs pārstāvis Eiropas Komisijā Andris Piebalgs, kurš tad arī varētu atcerēties, kura valsts viņu ir virzījusi, un sākt lobēt tās intereses. Jebkurā gadījumā ir skaidrs - mēs varam cukura cenu kāpumu uzskatīt par objektīvu vai subjektīvu parādību, taču ietekmēt starptautiskos procesus nekad nav bijis un diez vai kādreiz būs mūsu spēkos.

Veiktā Eiropas Savienības (ES) cukura reforma tika balstīta uz savstarpēji konfliktējošiem instrumentiem un nav ņemtas vērā cukurbiešu ražotāju intereses.

Šādus secinājumus pērnā gada pašā nogalē, izvērtējot reformu, veikusi Eiropas Revīzijas palāta. ES cukura reforma tika iecerēta, lai veiktu pamatīgu restrukturizāciju, kas būtiski samazinātu ES nerentablās cukura ražošanas jaudu, un ekonomiski stimulēt ražotājus ar zemāko produktivitāti, lai tie brīvprātīgi pārtrauktu ar kvotām noteiktā cukura daudzuma ražošanu. EK paredzēja, ka piedāvātie ekonomiskie stimuli, piemēram, kompensāciju izmaksa par nesaražotajām cukura kvotu tonnām, mudinās uzņēmumus ar zemāko produktivitāti atteikties no savām kvotām un pieņemt kompensācijas no pārstrukturēšanas fonda.

Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka viņa viedoklis toreiz atšķīrās no lauksaimniecības komisāres M. F. Bēlas piedāvājuma. Situācijā, ja cukura ir par daudz, nav jāsamazina visi ražošanas apjomi, bet gan B kvota jeb tā saucamais liekais cukurs, bet to neņēma vērā. Viņš negrib piekrist revīzijas palātai, ka lēmums balstīts uz novecojušiem datiem, jo tie tika regulāri atjaunoti. Bija skaidrs, ka peļņa šajā nozarē nākotnē samazināsies un cukurfabriku īpašnieku lēmumā izšķirīgs bija kompensāciju moments. Svarīga lieta – vides prasības, ko abas fabrikas neizpildīja un bija nepieciešamas lielas investīcijas, kas būtu jāiegulda attiecīgajās iekārtās.

Austrumvācijas pārtikas veikali sākuši normēt cukuru, jo taupīgie poļi šķērso robežu, lai to iegādātos par puscenu. Tas savukārt radījis sašutumu Vācijas iedzīvotājos, ziņo thelocal.de.

Viens kilograms cukura Polijā maksājot aptuveni 1,25 eiro, bet Vācijā - tikai 0,63 eiro. Pēdējo nedēļu laikā šī cenu atšķirība likusi Polijas iedzīvotājiem un arī mazumtirgotājiem ņemt talkā kravas automašīnas un doties iepirkties Vācijā.

«Es esmu šeit kopš 1991.gada un nekad neko tādu neesmu redzējusi,» sacījusi lielveikalā Kaufland, kas atrodas Vācijas pilsētā Gubenā, strādājošā pārdevēja. Tagad viņa katram klientam pārdodot tikai vienu kilogramu cukura.

Niecīgais cukura apjoms, kādu tagad var nopirkt, saniknojis Vācijas pierobežas pilsētas iedzīvotājus.

«Es esmu Vācijas nodokļu maksātāja,» sūdzējusies kāda sieviete, piebilstot: «Es gribu piecas cukura pakas! Piecas! Parādiet man juridisko pamatojumu cukura normēšanai šajā vietā!»

Cukura cenas trešdien Ņujorkas un Londonas biržās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Cenas kritumu veicināja pasaules lielākā cukura patērētāja – Indijas – ražotāju grupas izteikumi, ka cukura cenas kritīs pieaugošā piedāvājuma dēļ.

Baltā jeb rafinētā cukura cena maija piegādēm Londonas biržā samazinājās par 2,3% līdz 509,6 dolāriem par tonnu, kas ir zemākā cena kopš 5. augusta.

Baltā cukura cenas līdz aprīlim var nokrist zem 500 dolāriem par tonnu, ko veicinās ražošanas pieaugums Indijā un Brazīlijā, uzlabojoties ražai, sacījis Maharashtra State Cooperative Sugar Factories Federation Ltd izpilddirektors Prakašs Naiknavare.

«Cukura cenas uz augšu dzina spekulatīvi līdzekļi, un tie no izejvielas ieguldījumiem iet ātri ārā,» P. Naiknavare atzinis.

Baltā cukura cenas Londonas biržā pieaugušas, jo tirgū valda spekulācijas, ka ražošanas apjomi vēl samazināsies, tā veicinot palielināt uzkrājumus, raksta Bloomberg.

Piedāvājuma iztrūkuma risks izraisīja cukura cenas dubultošanos pērn. Lielais lietus Brazīlijā un musons Indijā ierobežoja divu lielāku cukura audzētāju ražošanas apjomus un piespieda tādus cukura pircējus kā Ēģipte, Indija, Indonēzija, Meksika un Pakistāna, meklēt citus piegādātājus.

«Ieejot otrajā ceturksnī, mēs ieejam Dienvidbrazīlijas starpražas periodā, kad eksporta apjomi ir minimāli,» sacījis hedžfonda Tropix Capital Management dibinātājs Šons Diflijs.

Baltā cukura cena maija piegādēm Londonas biržā pieauga par 1,4 % līdz 724 dolāriem par tonnu. Pagājušajā mēnesī cukura cena uzkāpa līdz 767 dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējo 20 gadu laikā. Jēlcukura cena marta piegādēm Ņujorkas biržā palielinājās par 2 %.

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Cukura cena gada laikā preču biržās pieaugusi par 40%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sliktākas ražas prognozes pēdējo nedēļu laikā nozīmējušas vairāku pārtikas izejvielu cenu pieaugumu. Tiesa gan, nevienai pārtikas izejvielai nav bijis tik straujš cenas pieaugums, kā tas ir vērojams cukuram.

Cukurniedru ražu negatīvi ietekmē slikti laika apstākļi Indijā (tur vērojams sausums), kas ir pasaules otra lielākā šīs pārtikas izejvielas ražotāja. Tāpat tirgus dalībnieki spekulē, ka sausums negatīvi būs ietekmējis arī cukurniedru plantācijas Brazīlijā (lielākā cukura ražotājā pasaulē) un citās valstīs, kuras ir nozīmīgas cukura eksportētājas. Tiek lēsts, ka, piemēram, Taizemes (šī valsts noslēdz cukura ražošanas valstu topa trijnieku) cukura ražošanas apjomi šajā ražas sezonā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būs sarukuši par 14%. Rezultātā pašlaik tiek lēsts, ka šogad globālajā cukura tirgū būs vērojams deficīts.

Tirdzniecības gaitā Londonā cenas uz balto cukuru ir sasniegušas augstāko punktu kopš 1989.gada, jo pastāv bažas par nepietiekamu piegādi, ziņo lenta.ru.

Marta kontrakta vērtība sasniegusi 680.7 dolārus par tonnu.

Iemesls straujajam cenu kāpumam ir jaunumi no Indijas, kas ir otra lielākā cukura ražotne pasaulē pēc Brazīlijas. Pēdējo divu mēnešu laikā saražotā cukura daudzums ir nokrities no 1.88 līdz 1.7 miljoniem tonnu, par iemeslu tam ir sausums, kas ir iznīcinājis niedres.

Rūpnīcas šajā štatā piedāvā zemniekiem 205 rūpijas (4.36 dolārus) par 100 kilogramiem produkcijas, bet zemnieki ar to nav mierā. 100 kilogrami baltā cukura šobrīd Indijā maksā 3334 rūpijas.

Ir jāatzīmē, ka Indija otro gadu pēc kārtas ir cukura importētāja, lai gan agrāk šo produktā tā eksportēja. Pēc provizoriskām prognozēm nākamgad Indijā tiks saražots 16 miljoni tonnas cukura.

Septembrī cukura cenas pasaulē pieauga līdz augstākajam līmenim gandrīz 13 gadu laikā, jo klimatiskā parādība "El Ninjo" ietekmēja ražošanu Indijā un Taizemē, piektdien paziņoja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

Lai gan pagājušajā mēnesī pārtikas cenas pasaulē kopumā stabilizējās, FAO cukura cenu indekss salīdzinājumā ar augustu pieauga par 9,8%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010.gada novembra, liecina FAO dati.

"El Ninjo", kas atkārtojas vidēji reizi divos līdz septiņos gados, ir saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā.

Saskaņā ar ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem šī parādība, kas var ilgt deviņus līdz 12 mēnešus, sākās jūlijā.

FAO cukura cenu indekss palielinājies jau divus mēnešus pēc kārtas, jo pieaug bažas par ierobežotāku globālo piegādi 2023.-2024. gada sezonā.

"Tas galvenokārt atspoguļo agrīnās prognozes, kas liecina par ražošanas samazināšanos galvenajās cukura ražotājās Taizemē un Indijā sausāku laika apstākļu dēļ, kas saistīti ar dominējošo "El Ninjo"," norādīja FAO.

Otrdien cukura cena Londonas biržā sasniedza trīs gadu zemāko atzīmi, investoru vidū izplatoties runām, ka augs eksporta apjomi no Indijas, raksta Bloomberg.

Iepriekš Indijas eksportu kavēja strīdi par niedru cenām, taču tagad sarunas ir noslēgušās, un Indija varētu sākt cukura eksportu ar trim miljoniem tonnu.

Rezultātā baltā cukura cena marta piegādēm Londonas biržā saruka par 0,2% līdz 454,1 dolāram par tonnu. Šajā gadā cenas jau samazinājušās par 13%.

Savukārt jēlcukura cena marta piegādēm Ņujorkas biržā saruka par 0,4% līdz 16,91 centam par mārciņu.

Cukura ražošanas apjomi pieauguši arī citos pasaules reģionos. Tā, piemēram, Brazīlijas centrālajos dienvidos, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja galvenais audzēšanas reģions, ražošanas apjomi novembra pirmajā pusē pieauga par 13%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Turpinoties līdzšinējām tendencēm pasaules tirgos, Latvijā sagaidāma cukura un cūkgaļas cenu samazināšanās, savukārt cenu kāpums prognozējams kafijai, norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Aplēses liecina, ka pasaulē šogad par 5% pieaugs cukura ražošanas apjomi, kā arī par 10% palielināsies cukura rezervju uzkrājumi. Tikmēr patēriņš palielināsies tikai par 2,2%, jo piedāvājums būs pietiekams, līdz ar to Latvijā varam gaidīt cukura cenas samazinājumu vismaz par pāris santīmiem,» sacīja I. Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka patlaban cūkgaļas tirgos strauji palielinās eksporta konkurence, jo Āzijas ražošanas atveseļošanās šogad samazinās importa pieprasījumu.

«Šī tendence kombinācijā ar augstajām lopbarības izmaksām var pazemināt sektora rentabilitāti. Latvijā to jutīsim tādā veidā, ka cūkgaļas cenas varētu samazināties vismaz par pārdesmit santīmiem,» norādīja I. Gulbe.