Jaunākais izdevums

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Arī šobrīd pasaulē cukura cena samazinās, taču tas nenozīmē, ka tas pats notiek arī Latvijā un Eiropā. Ja pērn pasaulē cukura cena saruka par 20 %, tad ES gluži otrādi tā pieauga par 23 %, atgādina Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Eiropas cukura tirgus ir aizsargāts, stingri regulēts un tajā ir spēcīgs ražotāju lobijs, vērtē eksperte. Viņa uzskata - lai situāciju mainītu, ES cukura ražošanas kvotas būtu jāatceļ jau no 2015. gada, kā tas iepriekš tika solīts Latvijas ražotājiem. ES plāno kvotu sistēmu pagarināt līdz 2020. gadam, galīgo lēmumu Eiropas Parlaments plāno pieņemt līdz šā gada rudenim.

Der atgādināt, ka ES realizēja visaptverošu cukura reformu, kuras mērķis bija izņemt no apgrozības kvotu - aptuveni sešus miljonus tonnu, tādejādi uzlabojot cukura sektora konkurētspēju, veicināt ilgtspējīgu un uz tirgu orientētu sektora attīstību un nodrošināt sektora restrukturizāciju. Savukārt restrukturizācijas atbalsta mērķis bija nodrošināt cukura ražošanas pārtraukšanu, veicot pilnīgu ar iekārtu demontāžu, sakārtojot apkārtējo vidi un veicinot nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pašmāju «baltā nāve» paliks vēsturē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz citu izejvielu fona ar pieaugumu izceļas cukurs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus ceturkšņus varam runāt par piezemētām dabas resursu cenām, un vērtība sarukusi arī vairākām pārtikas izejvielām. Tiesa gan, uz pārtikas izejvielu fona nomanāms viens spilgts izņēmums – cukurs. Piemēram, Londonas preču biržā aktīvāk tirgoto cukura piegāžu kontrakta vērtība kopš augusta otrās puses ir palielinājusies par 20% – līdz 400 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt ASV preču biržā cukura vērtības pieaugums minētajā periodā ir bijis vēl straujāks – par 40%.

Līdz šā gada augustam cukura tirgū bija vērojama ilgstoša vērtības samazināšanās tendence – kopš saviem 2011. gada rekordiem saldās izejvielas cena ASV preču biržās bija sarukusi aptuveni par 70%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cukura un kafijas cenām paredz kritumu

, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk cenu samazinājums varētu skart cukuru un kafiju, pieļauj Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Paredzams, ka cukura ražošana pasaulē sasniegs rekordlīmeni un piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kā rezultātā cenas varētu samazināties. Ja globālā līmenī cukura cenas ir par 20 % zemākas, nekā pērn šajā laika posmā, tad ES tirgū cukura cenas gada laikā pieaugušas par 23 %. Eiropā vidējā cukura cena ir 708 eiro/t, savukārt pasaulē 566 USD/t.

I. Gulbe norāda, ka šobrīd aktualizējies jautājums, ko darīt ar cukura kvotu sistēmu, ko plānots atcelt pēc diviem gadiem, taču ES cukura ražotājlielvalstis tam nevēlas piekrist. Latvija jau paudusi atbalsta cukura kvotu sistēmas atcelšanai. I. Gulbe arī pavēstīja, ka pie viņas vērsušies potenciālie investori no Krievijas, kas centušies izzināt iespējas attīstīt Latvijā cukura ražošanu. Eksperte arī akcentēja, ka Latvijas ražotājiem saglabājušās zināšanas šajā nozarē, ko varētu izmantot perspektīvā. «Ja ES ir tik liela cukura cena, tad jāmeklē kāds risinājums, ko darīt,» pauda eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Kāpēc strādāt un pelnīt, ja var nestrādāt un saņemt vairāk?

Dienas Bizness, 10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kāpēc Latvijā vairs nav cukura rūpniecības un trūkst arī nopietnas pārliecības par to, vai pārskatāmā nākotnē šeit kaut ko tādu piedzīvosim, ir diskutēts daudz, nereti uzsverot Latvijas kā valsts vainu notikušajā. Laikam ejot, pamazām ir atšķetinājies, ka principā runa ir par diviem galvenajiem stūrakmeņiem, kas tad arī ļāva sagraut šo nozari musu valstī.

Pirmkārt, jārunā par Briseles gaiteņos izplānotu pasākumu kopumu, kas gaumīgi tika nodēvēts par Eiropas Savienības (ES) cukura reformu, bet realitātē bija vienkārša spēlētāju skaita samazināšana tirgū. Proti, iedodot vairāku valstu uzņēmējiem gana daudzus miljonus no ES kopējās kases (tātad – naudu, kas konkrēti nevienam nepieder), tika panākts, ka daļa cukurfabriku, tostarp Latvijā esošās, tiek slēgtas. Tolaik tika stāstīts, ka tādā veidā tikšot uzlabota situācija ES cukura tirgū un samazināta šā produkta cena. Kā zināms, šo gadu laikā, cukura cenas ne tikai nav sarukušas, bet ir pat palielinājušās, un tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – samazinot ražotāju skaitu, sarūk arī konkurence tirgū, un tajā palikušajiem rodas iespēja vieglāk uzelpot, tostarp tirgojot produkciju par sev tīkamāku cenu. Šo sakarību zina katrs, kurš vismaz reizi dzīvē ir kaut ko lasījis par ekonomiku, tāpēc domāt, ka par to neko nezināja tā dēvētās cukura reformas autori un virzītāji, būtu visnotaļ naivi. Drīzāk gan šeit jārunā par ļoti konkrētu lielo Eiropas cukura ražotāju lobiju, it īpaši ņemot vērā, ka netika arī atvērts tirgus ražotājiem, kuri strādā ārpus ES. Tiesa gan, vienu brīdi cukura cenas nedaudz samazinājās, bet tas notika globālas ekonomiskās krīzes, nevis kaut kādas tā dēvētās reformas ietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura cena gada laikā preču biržās pieaugusi par 40%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sliktākas ražas prognozes pēdējo nedēļu laikā nozīmējušas vairāku pārtikas izejvielu cenu pieaugumu. Tiesa gan, nevienai pārtikas izejvielai nav bijis tik straujš cenas pieaugums, kā tas ir vērojams cukuram.

Cukurniedru ražu negatīvi ietekmē slikti laika apstākļi Indijā (tur vērojams sausums), kas ir pasaules otra lielākā šīs pārtikas izejvielas ražotāja. Tāpat tirgus dalībnieki spekulē, ka sausums negatīvi būs ietekmējis arī cukurniedru plantācijas Brazīlijā (lielākā cukura ražotājā pasaulē) un citās valstīs, kuras ir nozīmīgas cukura eksportētājas. Tiek lēsts, ka, piemēram, Taizemes (šī valsts noslēdz cukura ražošanas valstu topa trijnieku) cukura ražošanas apjomi šajā ražas sezonā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būs sarukuši par 14%. Rezultātā pašlaik tiek lēsts, ka šogad globālajā cukura tirgū būs vērojams deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukurotās limonādes kļūs «sālītas», paverot iespējas zero cukura dzērieniem

Māris Ķirsons, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja parlaments nemainīs savu nostāju, skatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā, tad no 2020.gada 1. jūlija saldās limonādes kļūs krietni «sālītākas».

Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Piemēram, ja dzērienā norādītais cukura daudzums uz 100 mililitriem ir 11 grami cukura, tad 1,5 litru pudelei šī dzēriena akcīzes nodoklis būtu 0,45 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības nodokli cena pēc aptuvenām aplēsēm no pašreizējiem 1,0 līdz 1,3 eiro pieaugtu līdz 1,5- 1,7 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aktuālais cukura vērtības kāpums pasaules preču biržās ir noplacis, lai gan šīs saldās izejvielas cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēlcukura vērtība ASV preču biržā 12 mēnešos ir palielinājusies par 27% līdz 19,2 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Savukārt kopš pagājušā gada oktobrī sasniegtajām virsotnēm, kad jēlcukura vērtība atradās virs 23 dolāra centu atzīmes par mārciņu, tā ir sarukusi par 18%.

Līdzīgas cenu tendences bijušas arī Londonas preču biržā. Tur baltā cukura vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies par 20,5% līdz 534 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt kopš septembra virsotnēm baltā cukura cena Londonā ir sarukusi par 11%.

Cukura straujā vērtības palielināšanās bija saistīta ar laika apstākļiem. Spēcīgs tā saucamais El Ninjo fenomens (lielāka Klusā okeāna virsmas sasilšana) noveda pie sausuma Indija, kas tirgus dalībniekiem savukārt lika prognozēt, ka šai valstij, kas ir pasaules otra lielākā cukura ražotāja, šo izejvielu nāksies pat importēt (tā arī galu galā notika). Jau vēstīts, ka El Ninjo fenomenam mēdz būt milzīga ietekme uz visas pasaules klimatu (tas parasti nozīmē, ka vienā pasaules daļā ir liels sausums, bet otrā – plūdi), kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību un tādējādi arī, piemēram, kviešu, kukurūzas un sojas pupiņu cenām. Tā kā El Ninjo gados parasti daudzviet vērojami plūdi, var applūst dažādu industriālo metālu raktuves (un tādējādi nozīmēt šo metālu cenu palielināšanos).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO: Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā top želejkonfektes

Monta Glumane, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Cepumi bez miltiem Fity

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Krimuldas novada Raganā strādājošajā uzņēmumā «Perfecto» cep veselīgos cepumus bez miltiem «Fity».

SIA «Perfecto» bezmiltu «Fity» cepumu ražošanu uzsāka 2014.gadā, un šo piecu gadu laikā cepumu sortiments ir attīstīts līdz sešu veidu lielam piedāvājumam - mandeļu, ķirbju sēklu, linsēklu, šķiedrvielu un no šā gada klāt nākuši arī čia sēklu un dzērveņu cepumi.

Par jaunu garšu meklējumiem rūpējas saldumu ražotnes īpašniece un ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa. Viņa stāsta, ka vienmēr kaut ko cepusi un gatavojusi jau kopš agras bērnības. Laikā, kad tika dibināta «Perfecto» saldumu ražotne, L.Salmiņa uzsvaru vēlējusies likt uz veselīgāku produktu gatavošanu. Tādēļ arī cepumu ražošanā viņa atturas no kviešu miltu un mākslīgu saldinātāju izmantošanas. Viņa piemetina, ka pati ciena receptes, kurās vispār netiek pievienots cukurs, taču lielāks pieprasījums ir pēc saldākiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltais Vegan sieriņos būs palmu eļļa; ražoti Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki labprāt iepazīst jaunas garšas, viņiem vairs nepietiek tikai ar pipariem un sāli, tāpēc lielvārdiete Kristīne Freimane saskata nišu vaniļas produktu biznesam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaniļas debesis (SIA Zirafette) ražo vaniļas ekstraktu, vaniļas pulveri, kanēļa, vaniļas un zemeņu cukuru, kā arī izplata vaniļas pākstis no septiņiem dažādiem pasaules reģioniem. «Patiesībā viss sākās pirms daudziem gadiem. 1998. gadā es biju Amerikā, kur pirmo reizi saskāros ar plašu vaniļas piedāvājumu. Tur veikalos vaniļas ekstrakts un pākstis bija plaši pārstāvētas. Pie mums tolaik un vēl ilgu laiku neko tādu nevarēja nopirkt,» atceras Kristīne. Pirms pieciem gadiem arī Latvijā vaniļas pākstis kļuva vairāk pieejamas, viņa sāka tās pasūtīt no ārzemēm un eksperimentēt, patika pret vaniļu nebija zudusi. Sākumā Kirstīne gatavoja vaniļas cukuru, bet pirms pāris gadiem – savām vajadzībām arī vaniļas ekstraktu. «Pērnā gada rudenī nonācu līdz tādam posmam dzīvē, kad likās – vai nu tagad, vai nekad. Man vienmēr ir gribējies kaut ko savu, tāpēc nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks,» stāsta Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārzeņi kļuvuši lētāki, cenas tomēr augstākas nekā Viļņā un Tallinā

Sandra Dieziņa, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pirmo reizi pēdējo piecu mēnešu laikā pārtika pasaulē kļūs dārgāka

Dienas Bizness, 07.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenas pasaulē šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājušās par 1,3%. Tas ir pirmais pārtikas cenu pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.

Kā vēsta Reuters, atsaucoties uz Apvienoto nāciju pārtikas aģentūras informāciju, cenu pieaugumu veicināja dārgāks cukurs, graudaugi un pārtikas eļļas.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas mēra ikmēneša cenu izmaiņas noteiktam pārtikas produktu grozam, kurā ir graudaugi, pārtikas eļļas, piens, gaļa un cukurs, oktobrī sasniedza 205,8 punktus, kas mēneša griezumā ir pieaugums 1,3% apmērā.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija arī palielinājusi savas prognozes attiecībā uz pasaules graudaugu produkciju 2013./2014. gadā. Organizācija šobrīd prognozē, ka pasaulē tiks saražoti 2,498 miljardi tonnu graudaugu, kas ir par 10 miljoniem tonnu vairāk nekā organizācija prognozēja šā gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos līdzās ārzemju smūtiju ražotājiem redzamas vietējās alternatīvas.

Pašmāju patērētājiem ir izvēle šajā produktu kategorijā, teic SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Veikalu plauktos parādās arvien vairāk šāda veida produktu. Ir cilvēki, kuri rūpīgi lasa sastāvu, bet ne visiem tas ir svarīgs. Tāpat ir ļaudis, kam rūp, vai produktam ir pievienots cukurs vai ūdens. Citiem ir svarīga cena. E. Martinsone gan norāda, ka reizēm tie produkti, kam pievienots ūdens, rezultātā maksā tikpat, cik tie, kam nav pievienots, kas «izskatās» dārgāki. «Par saviem produktiem varam likt roku uz sirds, ka tie visi ir tīri, dabīgi, pilnvērtīgi, nekas nav šķaidīts,» uzsver uzņēmēja.

To, ka pēdējā laikā šādi produkti kļūst populārāki, nosaka vairākas tirgus un cilvēku ieradumu tendences, teic Raitis Avots, SIA Orkla Foods Latvija mārketinga direktors un zīmola Gutta pārstāvis. Aizvien attīstās līdzņemamo ēdienu koncepcija – cilvēki iecienījuši produktus, kurus steidzīgajā ikdienā var ērti «paķert līdzi», lietot ceļā. Viņš uzskata, ka smūtiji tirgū ir uz palikšanu un ka šī kategorija attīstīsies un augs vēl lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzlabojis proteīna dzēriena Lakto PRO sastāvu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinot pievienotu cukura daudzumu teju uz pusi, Lakto PRO tagad ir starp proteīna dzērieniem ar viszemāko cukura daudzumu. Receptes uzlabošanā un jauna produkta izstrādē uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Bet kopējās investīcijas, kuras Food Union šogad veicis Lakto PRO zīmola attīstībā, ir gandrīz 150 tūkstoši eiro.

Lakto PRO ir dabiski raudzēts piena dzēriens, kas bagātināts ar dabīgu piena proteīnu. Tā sastāvā tagad ir tikai 7,4 līdz 7,8 g ogļhidrātu, no kuriem ap 4 g ir dabīgais piena cukurs un tikai 3.4-3.8 g ir pievienotais cukurs. Dabīga piena proteīna daudzums ir palicis tāds pats – 20 grami jeb optimāla deva, kas dod spēku un veicina muskuļu masas pieaugumu. Produkts tiek ražots no Latvijas piena, pievienojot L. acidophilus un Bifidobacterium pienskābās baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien cukura cena Londonas biržā sasniedza trīs gadu zemāko atzīmi, investoru vidū izplatoties runām, ka augs eksporta apjomi no Indijas, raksta Bloomberg.

Iepriekš Indijas eksportu kavēja strīdi par niedru cenām, taču tagad sarunas ir noslēgušās, un Indija varētu sākt cukura eksportu ar trim miljoniem tonnu.

Rezultātā baltā cukura cena marta piegādēm Londonas biržā saruka par 0,2% līdz 454,1 dolāram par tonnu. Šajā gadā cenas jau samazinājušās par 13%.

Savukārt jēlcukura cena marta piegādēm Ņujorkas biržā saruka par 0,4% līdz 16,91 centam par mārciņu.

Cukura ražošanas apjomi pieauguši arī citos pasaules reģionos. Tā, piemēram, Brazīlijas centrālajos dienvidos, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja galvenais audzēšanas reģions, ražošanas apjomi novembra pirmajā pusē pieauga par 13%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Komentāri

Pievienot komentāru