Quantcast

Jaunākais izdevums

Uz citu izejvielu fona ar pieaugumu izceļas cukurs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus ceturkšņus varam runāt par piezemētām dabas resursu cenām, un vērtība sarukusi arī vairākām pārtikas izejvielām. Tiesa gan, uz pārtikas izejvielu fona nomanāms viens spilgts izņēmums – cukurs. Piemēram, Londonas preču biržā aktīvāk tirgoto cukura piegāžu kontrakta vērtība kopš augusta otrās puses ir palielinājusies par 20% – līdz 400 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt ASV preču biržā cukura vērtības pieaugums minētajā periodā ir bijis vēl straujāks – par 40%.

Līdz šā gada augustam cukura tirgū bija vērojama ilgstoša vērtības samazināšanās tendence – kopš saviem 2011. gada rekordiem saldās izejvielas cena ASV preču biržās bija sarukusi aptuveni par 70%.

Pieejamā informācija liecina, ka par investīcijām cukurā šobrīd pastiprināta interese esot no dažādu spekulantu puses, piemēram, hedžfondiem.

Visu rakstu Cukura cena biržā pieaugusi par 40% lasiet 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, ņemot vērā tajos esošo cukura daudzumu, visticamāk, tiks ieviesta nevis pēc gada, kā sākotnēji plānots, bet pēc diviem.

To liecina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes diskusijas, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Atbildīgajā komisijā tika piedāvāti pat trīs dažādi piedāvājumi, tādējādi faktiski mīkstinot sākotnējo piedāvājumu – gan nosakot garāku termiņu, no kura brīža tas varētu būt spēkā, gan arī mazākas akcīzes nodokļa likmes. DB jau vēstīja, ka priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika, to atbalstīja arī parlamenta vairākums.

Priekšlikums paredz, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu.

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pašmāju «baltā nāve» paliks vēsturē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP deputāti prasa samazināt cukura saturu zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā lēma izmantot savas veto tiesības un bloķēt Komisijas noteikumus, kas joprojām ļautu zīdaiņu pārtikai saturēt līdz pat trim reizēm vairāk cukura, nekā to rekomendē Pasaules Veselības organizācija (PVO), informē EP.

Deputāti noraidīja ierosinātos deleģētos noteikumus, kuros pieļaujamais cukura sastāvs bija atstāts iepriekšējā līmenī, raizējoties par to, ka tas neļautu pietiekami pasargāt bērnus no aptaukošanās.

Iebildumu EP deputāti pieņēma, 393 deputātiem balsojot par, 305 pret un 12 atturoties, tādējādi noteikumi ir nosūtīti atpakaļ pārstrādāšanai Komisijā.

«Šodienas balsojums ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu nodrošināt, ka ES zīdaiņu pārtikas noteikumu pamatā pirmkārt ir veselības apsvērumi. Komisijas ierosinājumā spēkā bija atstāti līdzšinējie noteikumi, kas pieļauj daudz lielāku cukura saturu zīdaiņu pārtikā, nekā to iesaka PVO. Tik augsts cukura līmenis diētā jau tik agrīnā vecumā būtu veicinājis jau augošo bērnu aptaukošanos un var ietekmēt arī bērnu izvēli par to, kas viņiem labāk garšo. Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā pievienotā cukura līmenis ir jāsamazina līdz minimumam,» teica ziņotājs Keits Teilors (Zaļie, Lielbritānija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukurotās limonādes kļūs «sālītas», paverot iespējas zero cukura dzērieniem

Māris Ķirsons, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja parlaments nemainīs savu nostāju, skatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā, tad no 2020.gada 1. jūlija saldās limonādes kļūs krietni «sālītākas».

Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Piemēram, ja dzērienā norādītais cukura daudzums uz 100 mililitriem ir 11 grami cukura, tad 1,5 litru pudelei šī dzēriena akcīzes nodoklis būtu 0,45 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības nodokli cena pēc aptuvenām aplēsēm no pašreizējiem 1,0 līdz 1,3 eiro pieaugtu līdz 1,5- 1,7 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, atspirdzinošo dzērienu ražotājs Coca-Cola Company mērķtiecīgi strādā pie cukura un kaloriju daudzuma samazināšanas produktos, informē uzņēmumā.

Līdz ar cukura daudzuma samazināšanu piedāvājumā iekļauti arī jauni jauni dzērieni. Piemēram, kopš aprīļa sākuma arī Baltijas valstīs pieejama Coca-Cola bez cukura ar persiku garšu.

«Pēc veiksmīgas Coca-Cola dzēriena bez cukura ar kanēļa garšu ieviešanas pagājušā gada nogalē uzņēmums turpina paplašināt produktu klāstu. Šogad plānots prezentēt arī Sprite un Fanta produktus bez cukura vai ar samazinātu cukura daudzumu, piemēram, Fanta Orange dzērienam cukura daudzums tiks samazināts par 30%,» stāsta The Coca-Cola Company Baltijas sabiedrisko attiecību vadītāja Nele Normaka.

Db.lv jau vēstījis, ka Coca-cola produktu piedāvājuma stratēģija dažādās valstīs ir atšķirīga, atkarībā no pircēju pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijā neizsludina cukura nodokļa likumu saistībā ar nepamatotām priekšrocībām Tallink

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pirmdien nolēmusi neizsludināt pagājušajā mēnesī parlamentā pieņemto likumu par tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un atdevusi to Rīgikogu otrreizējai caurlūkošanai.

Skaidrojot savu lēmumu, viņa norādījusi, ka atbalsta jaunā likuma mērķi - samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem, - taču iebilst pret likuma punktu, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz tiem saldinātajiem dzērieniem, kas tiek tirgoti starptautiskās satiksmes kuģos un lidmašīnās.

Kā teikts Kaljulaidas paziņojumā, kas publicēts prezidentes oficiālajā interneta vietnē, šis izņēmums ir pretrunā ar Igaunijas konstitūcijā ietverto līdztiesīgas attieksmes principu, jo likumdevējs nepamatoti paredzējis priekšrocības vienai nozarei salīdzinājumā ar citām.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti pēc parlamenta Finanšu komisijas ieteikuma nolēma iekļaut likumā punktu, kas paredzētu atbrīvot no nodokļa saldinātos dzērienus, kuri tiek piegādāti starptautisko reisu kuģiem vai lidmašīnām. Šādu izņēmumu komisijai maijā lūdza Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink, skaidrojot, kā jaunais nodoklis ietekmēs kuģniecības nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Green Cola pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami pārsniedz gaidīto

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu izplatītājs un importētājs Amber Distribution Latvia, kas ir daļa no Amber Beverage Group holdinga, ir ieguvis ekskluzīvas tiesības Latvijā izplatīt bezalkoholisku, atspirdzinošu dzērienu Green Cola. Saskaņā ar jaunākajiem pārdošanas datiem, bezcukura Green Cola ir ļoti pieprasīta – divu mēnešu laikā plānotais pārdošanas apjoms tika sasniegts jau pēc divām nedēļām, informē Amber Distribution Latvia pārstāve un kategorijas vadītāja Dace Gūža.

Viņa atzīmē, ka mūsdienu sabiedrība arvien pārdomātāk attiecas pret savu dzīvesveidu un izvēlas veselīgu uzturu un dzīvesveidu, visbiežāk ierobežojot cukura un mākslīgo saldinātāju patēriņu. Tas ietekmē arī pārtikas ražošanas biznesu – piedāvājums seko pieprasījumam. Dzērienu (gan bezalkoholisko, gan alkoholisko) tirgū ražotāji arvien biežāk sāk piedāvāt dzērienus ar zemāku cukura, ogļhidrātu un konservantu saturu.

Green Cola ir veselīgāka kolas alternatīva, kas ir saldināta ar dabīgas izcelsmes saldinātāju no stēvijas auga un satur kofeīnu, kas iegūts no zaļajām kafijas pupiņām. Green Cola nesatur cukuru, konservantus vai mākslīgo saldinātāju aspartāmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aktuālais cukura vērtības kāpums pasaules preču biržās ir noplacis, lai gan šīs saldās izejvielas cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēlcukura vērtība ASV preču biržā 12 mēnešos ir palielinājusies par 27% līdz 19,2 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Savukārt kopš pagājušā gada oktobrī sasniegtajām virsotnēm, kad jēlcukura vērtība atradās virs 23 dolāra centu atzīmes par mārciņu, tā ir sarukusi par 18%.

Līdzīgas cenu tendences bijušas arī Londonas preču biržā. Tur baltā cukura vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies par 20,5% līdz 534 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt kopš septembra virsotnēm baltā cukura cena Londonā ir sarukusi par 11%.

Cukura straujā vērtības palielināšanās bija saistīta ar laika apstākļiem. Spēcīgs tā saucamais El Ninjo fenomens (lielāka Klusā okeāna virsmas sasilšana) noveda pie sausuma Indija, kas tirgus dalībniekiem savukārt lika prognozēt, ka šai valstij, kas ir pasaules otra lielākā cukura ražotāja, šo izejvielu nāksies pat importēt (tā arī galu galā notika). Jau vēstīts, ka El Ninjo fenomenam mēdz būt milzīga ietekme uz visas pasaules klimatu (tas parasti nozīmē, ka vienā pasaules daļā ir liels sausums, bet otrā – plūdi), kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību un tādējādi arī, piemēram, kviešu, kukurūzas un sojas pupiņu cenām. Tā kā El Ninjo gados parasti daudzviet vērojami plūdi, var applūst dažādu industriālo metālu raktuves (un tādējādi nozīmēt šo metālu cenu palielināšanos).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura cena gada laikā preču biržās pieaugusi par 40%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sliktākas ražas prognozes pēdējo nedēļu laikā nozīmējušas vairāku pārtikas izejvielu cenu pieaugumu. Tiesa gan, nevienai pārtikas izejvielai nav bijis tik straujš cenas pieaugums, kā tas ir vērojams cukuram.

Cukurniedru ražu negatīvi ietekmē slikti laika apstākļi Indijā (tur vērojams sausums), kas ir pasaules otra lielākā šīs pārtikas izejvielas ražotāja. Tāpat tirgus dalībnieki spekulē, ka sausums negatīvi būs ietekmējis arī cukurniedru plantācijas Brazīlijā (lielākā cukura ražotājā pasaulē) un citās valstīs, kuras ir nozīmīgas cukura eksportētājas. Tiek lēsts, ka, piemēram, Taizemes (šī valsts noslēdz cukura ražošanas valstu topa trijnieku) cukura ražošanas apjomi šajā ražas sezonā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būs sarukuši par 14%. Rezultātā pašlaik tiek lēsts, ka šogad globālajā cukura tirgū būs vērojams deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pārtikas nozares pārstāvji par diskriminējošu uzskata valdības lēmumu ieviest tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un pieļauj, ka ieguvēji būs Latvijas ražotāji.

Igaunijas Pārtikas rūpniecības uzņēmumu savienības vadītāja Signe Potisepa norādīja, ka šāds nodoklis nav taisnīgs attiecībā pret patērētājiem.

«Gada garumā tika runāts par visdažādākajām nodokļa likmēm, bet tagad noteiktas tādas likmes, kas ir augstākās Eiropā. Situācijā, kad Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropā, tas nav attaisnojams,» viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai BNS.

«Mūs satrauc, ka nodoklis saldinātajiem dzērieniem faktiski nevairos sabiedrības veselību. Turklāt šis pasākums nav taisnīgs un diskriminē tos patērētājus, kuri spēj izdarīt normālu izvēli, kā arī vietējos ražotājus. Šāda nodokļa ieviešana var samazināt bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, bet nekur Eiropā nav palīdzējusi ierobežot aptaukošanos vai uzlabot veselības rādītājus. Liekais svars un aptaukošanās ir tik sarežģīta problēma, ka to nevar atrisināt tikai ar nodokļiem vien,» spriedusi Potisepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments (Rīgikogu) pirmdien pieņēmis likumu, kas paredz aplikt ar nodokli saldinātos dzērienus, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem.

Šāda likuma pieņemšanu atbalstījuši 52 deputāti, pret to balsojuši 37.

Jaunā nodokļa mērķis ir samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem.

Dzērieniem ar cukura saturu 5-8 grami uz 100 mililitriem nodoklis tiks noteikts 10 eiro centi par litru, bet, ja cukura saturs būs lielāks - 30 eiro centi par litru.

Dzērieniem, kas satur saldinātājus, nodokļa likme arī būs 10 eiro centi par litru. Nodokļa likme dzērieniem, kas satur gan saldinātājus, gan cukuru, tiks noteikta tādā pašā kārtībā kā cukuru saturošiem dzērieniem. Saldinātajiem dzērieniem, kas pirms lietošanas jāatšķaida, nodokli noteiks atkarībā no cukura un saldinātāja satura atšķaidījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dienas tēma: Kavē konservatīvisms un ēnu ekonomika

Sandris Točs, speciāli DB, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Priecātos par investoru cukura fabrikas būvniecībai

Aļona Zandere, 02.11.2016

Īpašniekiem, izmantojot ES piedāvātās kompensācijas cukurfabriku likvidēšanai, 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika beidza pastāvēt un drīz pēc tam tika nojaukta.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan Jelgavas pašvaldībā norāda, ka piedāvājumu cukura nozares glābšanai nav bijis, apgalvojumam uzrodas oponenti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja apkārtējiem zemniekiem būtu iespēja pārorientēties atpakaļ uz cukurbiešu audzēšanu, mēs, protams, varētu to visu atjaunot, nav nemaz tik ilgs laiks pagājis. Tomēr šobrīd nav pilnīgi nekādu indikāciju par to, ka kāds investors būtu gatavs no jauna celt rūpnīcu,» DB atklāj Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņa arī saka, ka domē šo gadu laikā neviens nav vērsies ar piedāvājumu celt rūpnīcu. «Nav bijusi pat iniciatīva, nerunājot vēl par ko nopietnāku,» viņa bilst.

DB jau ziņoja (1.11.2016.), ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros no nākamā gada rudens tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms cukura ražošanai, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Tas gan ir maz ticams, jo, kā norāda eksperti, mums vairs nav ne rūpnīcu, kur cukuru ražot, ne zemnieku, kas audzētu cukurbietes, ne tirgus, kur cukuru realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru