Jaunākais izdevums

Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.

Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.

Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.

Daudzi veikali vai saloni, kas nomāja telpas divos stāvos un pat diezgan ilgu laiku, tās atstāja jau pirms Covid sākuma, tieši cilvēku ikdienas paradumu dēļ. Pilsētas centrā tādas vietas vairs nebija pieprasītas un vērojams, ka daļa no tām joprojām stāv tukšas, ja vien telpu īpašnieks nav mainījis telpu konceptu, izveidojot otrajam stāvat atsevišķu ieeju vai pat vienu stāvu pilnībā pārveidojot piemēram par birojiem.

Covid uzliesmojuma sākumā un pirmo ierobežojumu laikā bija vērojams sastingums, neziņa, neizpratne ko darīt, kas vispār mūs sagaida un kā pareizāk rīkoties. Taču šī gada sākumā cilvēki jau bija pieraduši pie striktajiem ierobežojumiem un arvien vairāk sāka pielāgoties paši, kā arī optimizēt vai mainīt sava biznesa stratēģiju.

Ēdināšanas zīmoli, kas nespēja tikt ar pārmaiņu laiku galā, saprotams, izbeidza savu darbību. Taču lielākā daļa pārgāja uz attālināto tirdzniecību, piegādes nodrošināšanu utt., līdz ar to, daļa palika savās esošajās telpās, daļa nomainīja uz mazākām, vairāk piemērotām, pielāgojoties situācijai. Bija arī diezgan daudz ārvalstu uzņēmēji, kas dzīvo Latvijā un izvēlējās izmantot šo laiku, atverot nelielas Āzijas virtuves ēstuves, kas nodrošina tikai un vienīgi ēdienu līdzņemšanai. Interesanti, ka vairākiem jauniem zīmoliem pavasarī bija pieprasījums pēc telpām vīnu un kokteiļu bāriem.

Lai arī pieprasījums varētu būt lielāks un brīvu telpu ir gana daudz, joprojām nevar runāt par būtiskām nomas cenu izmaiņām pilsētas centrā, uzskata O.Frīde. Lielākām telpām varbūt ir nedaudz lielāks nomas cenu kritums, mazām telpām mazāks, bet pārsvarā tas ir atkarīgs no telpu īpašnieka. Ar dažiem ir iespējams vienoties par samazinātu cenu, neskatoties uz to, ka sākotnēji prasīta šķietami lielāka nomas maksa. Taču ir arī telpu īpašnieki ar lielām ambīcijām un nepiekrīt mazākai nomas maksai, kaut telpas stāv tukšas jau ilgu laiku.

Runājot par nomas maksām, O.Frīde norāda, ka vidējā tirdzniecību telpu nomas maksa iznomātajām telpām šajā gadā ir 12 eiro/m2, tirdzniecības telpas šogad ir iznomātas 8-22 eiro/m2 robežās. Vidējā iznomātā platība šogad ir 72 m2, bet iznomāto tirdzniecības telpu platība ir 25-177 m2 robežās. Pieprasītākā nomnieku vidū noteikti ir Tērbatas iela, taču ir saglabājusies pietiekoši augsta interese arī par Krišjāņa Barona ielu, Ģertrūdes ielu, Stabu ielu, Blaumaņa ielu un Dzirnavu ielu - visām galvenajām centra ielām. Vecrīgā interese nemainīgi ir par Kaļķu ielu, Audēju ielu un Vaļņu ielu, bet uz doto brīdi vairums pieejamo telpu ir platības un nomas maksas ziņā lielas, par kurām vismaz gada pirmajā pusē interese ir bijusi, bet reāli darījumi nav notikuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu un kvalitatīvu īpašumu trūkums tuvākajos gados turpinās veicināt projektu attīstību komerciālajā segmentā, prognozēja nekustamā īpašuma kompānijas "Starlex Real Estate" vadītājs Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka, sākoties Covid-19 pandēmijai un līdz ar pirmajiem stingrajiem ierobežojumiem, nekustamo īpašumu nozare nedaudz "iepauzēja", bet īsu brīdi. Drīz vien tapa skaidrs, ka cilvēkiem, nozarēm un kompānijām būs jāpielāgojas šiem apstākļiem un sākās pielāgošanās.

Pielāgojoties situācijai, arī biroja telpu iznomātāji arvien vairāk uzmanību sāka pievērst videi, kādā cilvēkiem ir jāstrādā, informē Smilktiņš, piebilstot, ka cilvēki ir kļuvuši prasīgāki pret gaisa kvalitāti telpās, labai ventilācijai tiek piešķirta lielāka nozīme, kā jebkad agrāk, tāpat ir būtiski, lai telpu var pārplānot un pielāgot komandas vajadzībām, kā arī nomnieki vēlas elastīgākus nosacījumus attiecībā uz nomas līguma termiņu un tā uzteikšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 15.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums “Hepsor”, kas darbojas Igaunijas un Latvijas tirgū, uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai “Nasdaq Tallinn” biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Publiskais piedāvājums sniegs investoriem iespēju ieguldīt vienā no straujāk augošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Baltijā. Ar iegūtajiem līdzekļiem tiks finansēti plānošanas stadijā esošie nekustamo īpašumu attīstības projekti.

Šobrīd uzņēmuma portfelī ir 20 jauni attīstības projekti, kuru kopējā platība ir 140 000 m2. Akciju publiskā piedāvājuma laiku var ietekmēt norises globālajā ekonomikā un to atspoguļojums akciju tirgos.

2020. gadā “Hepsor” iekļuva nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” nekustamo īpašumu attīstītāju top10. Savukārt Igaunijā uzņēmums pēdējo četru gadu laikā (no 2017.gada līdz 2020.gadam) pastāvīgi bijis starp četriem lielākajiem mājokļu attīstītājiem. Pagājušajā gadā tas ieņēma otro vietu tirgū ar 277 pārdotiem jauniem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijā ceturtdien vienā no tuneļiem kādai kafejnīcai iegruvuši griesti un no ēkas evakuēti aptuveni 100 cilvēki, noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums saņemts plkst.14.22. Incidents noticis stacijas ēku kompleksa B tunelī.

Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas viens cilvēks pēc incidenta vērsies pie mediķiem.

Notikuma vieta patlaban ir norobežota, un tajā strādā atbildīgie dienesti strādā.

Kā pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, šobrīd notikuma vietā turpina dežurēt divas mediķu brigādes, taču līdz šim mediķu apskate veikta tikai vienai personai.

Tikmēr stacijas ēkas apsaimniekotāja - SIA "Linstow" - pārstāvji aģentūrai apliecināja, ka ceturtdien stacijas B tunelī ir iegruvuši griesti un tas noticis virs kafejnīcas "Sala".

Pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgta stacijas A un B tuneļa komercplatības daļa. Detalizētu informāciju par notikušo un tā iemesliem "Linstow" pieprasīs ēkas īpašniekam - VAS "Latvijas dzelzceļš".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" investēs 12 miljonus eiro jauna daudzdzīvokļu projekta būvniecībai Mārupē, Lielajā ielā 45, informē "Hepsor" pārstāvji.

Projektu "Mārupes dārzs" veido četri korpusi ar 23 dzīvokļiem katrā no tiem jeb kopā 92 divu, triju un četru istabu dzīvokļi. Projekta četru korpusu būvdarbus iecerēts pabeigt 2023.gada vasarā.

Jaunajā projektā paredzēta arī apzaļumota teritorija, privātās terases, balkoni, velonovietnes, autostāvietas, atpūtas stūrīši bērniem un pieaugušajiem, spēļu laukums centrālajā pagalmā.

"Hepsor" grupas kopējais apgrozījums 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 98%, sasniedzot 38,8 miljonus eiro. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa attiecīgajā periodā pieauga par 115%, sasniedzot 2,9 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Latvijā 2020.gadā "Hepsor" grupas uzņēmuma pārdošanas ieņēmumi sasniedza 4,9 miljonus eiro, veidojot gandrīz 13% no kopējiem grupas pārdošanas ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

HOFT – gudra investīcija pandēmijas apstākļos

Sadarbības materiāls, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Objekta pase: Strēlnieku iela 5, Rīga. Dzīvojamo platību veido 2 ēkas: Kārļa Johana Felsko 19. gs. otrajā pusē eklektisma stilā projektētā vēsturiskā būve un moderna izpildījuma jaunbūve iekšpagalmā. Projekta pamanāmākā rota ir abu ēku fasādēs integrētie bonsai kociņi – tās ir 40 gadu jaunas ciedru priedes, kas ir speciāli audzētas un koptas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un dzīvei 1x1 m toveros. Projekta koncepta autors un īstenotājs ir nekustamo īpašumu attīstītājs R.evolution. Iekšējās fasādes un interjera estētisko risinājumu detalizācija noritēja sadarbībā ar arhitekti Zani Teteri-Šulci (Open AD), savukārt telpisko apjomu veidoja arhitekte Dita Lapiņa (SIA "LDU" izpētes un projektēšanas birojs KROKS).

HOFT jeb House of the Flying Trees ir vēl nebijuša koncepta dzīvokļu projekts Rīgas Klusā centra sirdī, Strēlnieku ielā 5. Projekts apvieno eko arhitektūras vērtības, pietāti pret vēsturisko mantojumu, un gaumīgu, pārdomātu mūsdienu izpildījumu. Rekonstruējot vēsturisko būvapjomu, galvenais uzsvars bija pēc iespējas saglabāt vēsturiskās vērtības to autentiskajā veidolā – gleznainās griestu rozetes, kāpņu margas, logu ailas. Ņemot vērā, ka pirms rekonstrukcijas, ēka ar savu piecu stāvu augstumu bija zemākā šajā Strēlnieku ielas posmā, tika izlemts virs vēsturiskā apjoma izveidot stikla virsbūvi divu stāvu augstumā – tas, pirmkārt, uzlaboja kopējo ielas telpisko struktūru un, otrkārt, ļāva palielināt dzīvokļu plānojumu variācijas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Realto investēs 1,58 miljonus eiro saules paneļu uzstādīšanā savos komercobjektos

Db.lv, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru