Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.

Rīga, 2007. gada 3. septembris - piektdien, 31. augustā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) parakstīja līgumu par Kompetences centra stratēģijas izstrādi elektronikas un elektrotehnikas nozarē.

Elektronikas un elektrotehnikas nozares stratēģiju RTU izstrādās, sadarbojoties ar vairākiem Latvijā vadošiem elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumiem, kā arī ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, LU Cietvielu fizikas institūtu, Transporta un sakaru institūtu un Ventspils Augstskolu. Stratēģijas izstrādi paredzēts pabeigt šā gada nogalē, un tā kalpos tālākai līdzekļu piesaistei Kompetences centra izveidei un darbības nodrošināšanai.

Kompetences centra pamatuzdevums būs piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Strukturālo fondu un privātos līdzekļus lietišķiem pētījumiem elektronikas un elektrotehnikas nozarē ar mērķi - veicināt jaunu, pasaulē konkurētspējīgu produktu izstrādi.

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

“Nodarbināto vakcinācijas temps strauji aug, šobrīd sasniedzot 76%. Uzņēmumi un viņu darbinieki dara visu, lai mēs ātrāk atgrieztos normālā dzīvē," secinājis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Viņš 28. oktobrī bija sasaucis attālinātu Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām pārrunātu uzņēmumu darbību ārkārtējās situācijas laikā, darbinieku vakcinācijas un testēšanas norisi uzņēmumos, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu nodarbināto vakcināciju pret Covid-19.

“Uzņēmēji atzina, ka ir nepieciešama lielāka uzticēšanās no valdības, ļaujot pašiem organizēt savu darbinieku testēšanu, tādējādi mazinot arī birokrātiskos šķēršļus testēšanas procesā,” norāda J.Vitenbergs.

Sanāksmes laikā Ekonomikas ministrija iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par vakcinācijas pret Covid-19 norisi dažādās tautsaimniecības nozarēs, profesiju grupās, kā arī reģionālajā griezumā. Diemžēl zemākā vakcinācijas aptvere šobrīd ir apstrādes rūpniecībā, kas ir būtisks risks Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei, jo var veidoties situācija, ka plašas saslimstības gadījumos uz laiku tiek apturēta eksportējošu uzņēmumu darbība.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Izdarīt likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1999, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 4.nr.; 2005, 7., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) telpa, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, - smēķēšanai paredzēta atsevišķa telpa, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta un aprīkota ar nosūces ventilāciju, lai tabakas dūmi neieplūstu citās telpās. Šajā telpā ir attiecīgs informatīvs uzraksts vai simbols. Tajā netiek sniegti iestādes, komersanta, jebkuras citas juridiskas vai pašnodarbinātas personas pamatpakalpojumi;";

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15) telpa, kas atsevišķi nodalīta smēķēšanai, - atsevišķa telpa, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta telpa, kas paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai un ir aprīkota ar nosūces ventilāciju. Šī telpa aizņem ne vairāk kā 50 procentus no kopējās publiskās telpas platības un ir izvietota pēc iespējas tālāk no ieejas. Telpā ir attiecīgs informatīvs uzraksts vai simbols;".

Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 26.oktobra, bet jau no 23.oktobra plkst.13 ir atceltas iespējas brīvprātīgi pierakstīties uz Covid-19 testiem, jo "bez simptomiem esošo testēties gribētāju apmērs rada slogu testēšanas kapacitātei".

VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.

Atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 250

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim...

Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi - savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.

Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.

Speciālisti uzsver un atgādina - ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.

Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā - 1320, Lietuvā - 1367, Igaunijā - 1076, bet Somijā - 1382.

Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.

Jaunā kārtība paredz - ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.

Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.

Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.

Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 - ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.

Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.

Vienlaikus ministrija rēķinās, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas.

Mērķis neesot mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.

Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.

Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir pabeigusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu pārdošanu. Pagājušā gadā izsolē Lietuvas sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās 80% uzņēmuma valsts kapitāla daļas.

Šogad iegādājoties SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» 20% valsts kapitāla daļas, sabiedrība UAB «Universal Trade» ir kļuvusi par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Kopējā valsts kapitāla daļu pārdošanas cena ir 991 387,42 euro.

Pagājušā gada beigās PA izsolē pārdeva SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu paketi, ko veidoja 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 euro valsts kapitāla daļu paketi iegādājās sabiedrība UAB «Universal Trade». Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 euro.

Papildus šogad sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem rezervētās 67 159 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla par izsolē noteikto valsts kapitāla daļu cenu.

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab” atklājis savu Jelgavas biroju, kurā šobrīd strādā 19 darbinieki un esošās telpas ļauj palielināt darbinieku skaitu šajā pilsētā.

Tas jau ir sestais uzņēmuma birojs Latvijā un radīts ar mērķi Jelgavā un tās apkārtnē dzīvojošiem IT speciālistiem piedāvāt ērtu darba vidi un perspektīvas darba iespējas.

“Jelgavā mēs esam atvēruši mūsu sesto biroju Latvijā un no tā pieredzējuši programmatūras testēšanas inženieri strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Birojā esam izvietojuši modernas audio/video kvalitātes testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas pasaulē zināmāko komunikācijas produktu kvalitātes uzlabošanai. Gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavas birojā strādā šīs augstskolas studenti un absolventi. Studentiem piedāvājam prakses un darba iespējas, kā arī cenšamies ar vieslekcijām parādīt programmatūras testēšanas teorētiskās un praktiskos aspektus. Darba ir ļoti daudz un meklējam papildspēkus,” sacīja “TestDevLab” līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķir 83,23 miljonus eiro.

Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.

Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Darījuma summa tiek lēsta 3.8 milj. eiro (ap 2.67 milj. Ls), bet lielākais ieguvums ir pieredzējušu inženieru piesaiste ražošanai.

Informācijas tehnoloģiju kompānija SIA Hanzas Elektronika, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu, iegādājusies tādā pašā nozarē strādājošu uzņēmumu Elektromekan i Arjang Zviedrijā. Tas ir piektais lielākais uzņēmums Zviedrijā, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu. Kā liecina uzņēmuma Elektromekan mājaslapas informācija, uzņēmums dibināts 1969. gadā, bet 1988. gadā to iegādājusies kompānija Westergyllen, bet šogad Latvijas kompānija Hanzas Elektronika. To, ka iegādes darījums ir noticis, Db apstiprināja arī Hanzas Elektronikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Darījuma finansēšanai finanšu līdzekļus devusi Nordea banka. «Elektromekan pārdošana ir solis, lai koncentrētos uz medicīnisku un smalku augsto tehnoloģiju produktu iz­strādi. Tajā pašā laikā mums bija būtiski atrast spēcīgu partneri, jauno īpašnieku, lai tas stiprinātu uzņēmuma Elektromekan darbības,» paziņojumā medijiem norāda Westergyllen izpilddirektors Gorans Brorsons (Göran Brorsson), piebilstot, ka Hanzas Elektronika kombinācijā ar Elektromekan veido konkurētspējīgu grupu ar stabilu finanšu bāzi un plašu pakalpojumu klāstu.

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums "MGI Latvia" un būvniecības uzņēmums "APB" uzsāk ražot pārvietojamas Covid-19 testēšanas laboratorijas. Jūras konteinerā izbūvētā risinājuma veiktspēja sasniedz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennaktī.

Mobilā laboratorija izbūvēta 12 metru jūras konteinerā un aprīkota ar MGI ražotajām automatizācijas iekārtām, lai speciālisti varētu veikt Covid-19 analīzes. Tā ir izdalīta trīs atsevišķās zonās – uzglabāšanas, paraugu sagatavošanas un testēšanas. Visas laboratorijas telpas aprīkotas ar augsta līmeņa ventilācijas sistēmām, nodrošinot gaisa apmaiņu, spiediena regulāciju un sterilu vidi, kas atbilst biodrošības 2. līmeņa prasībām.

Pateicoties automatizācijai, pārvietojamā laboratorija ievērojami mazina inficēšanās risku speciālistiem, jo MGI tehnoloģijas paraugus skenē, apstrādā, izdala vīrusa RNS un sagatavo tos beidzamajam posmam – vīrusa klātbūtnes noteikšanai. Laboratorija ne tikai paredz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennakts laikā, bet arī samazina cilvēkresursu iesaisti. Lai vadītu šo procesu, nepieciešami trīs darbinieki, kamēr identiska apjoma darbības manuāli nāktos veikt vairākiem desmitiem speciālistu.

Pasaules tendences industriālās elektronikas ražotājam Enics Elva nāk par labu: meklējot, kur izvietot ražošanu, klientu skats biežāk pievēršas nevis Ķīnai, bet Eiropai.

«Esam izdevīgākā pozīcijā nekā agrāk,» saka Igaunijas elektronikas ražošanas uzņēmuma Enics Elva vadītāja Emeke Sogenbitsa. Enics Elva gan tikai daļēji var saukt par Igaunijas uzņēmumu. Rūpnīca pieder vienai no lielākajām industriālās elektronikas grupām Enics, kurā bez rūpnīcas Elvā ietilpst septiņas citas ražotnes dažādās valstīs divās pasaules daļās.

Enics grupa ir izveidota 2004. gadā, taču tukšā vietā tā nav radusies. Bizness veidots uz elektronikas milža Elcoteq industriālās elektronikas ražošanas nozares bāzes. Līdz ar to Enics «šo un to» ir mantojis no Elcoteq – klientus, kontaktus, arī daļu rūpnīcu un darbiniekus. Elvas pilsētā, kas atrodas 30 km no Tartu, uz Latvijas pusi braucot, dzīvo ap 5–6 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašlaik Elva ikdienā vairāk piesaista nevis atpūtniekus, bet cilvēkus, kas strādā.

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab”, kas Liepājā ir pārstāvēts jau no 2018. gada, atklājis savu jauno biroju.

Renovētajā ēkā Jūras ielā aptuveni 500 kvadrātmetru platībā strādā 25 uzņēmuma darbinieki un telpu potenciāls ļauj dubultot darbinieku skaitu, kā arī rīkot dažādas aktivitātes, piemēram, apmācības.

“Pirms vairākiem gadiem Liepājā atvērām mūsu trešo biroju un šobrīd esmu gandarīts, ka esam izauguši no iepriekšējā biroja telpām un varam uzsākt darbu modernā darba vidē. Atverot jauno Liepājas biroju, esam izdarījuši savu mājasdarbu un tagad varam turpināt izaugsmi Liepājā. Mūsu inženieri strādā dažādos interesantos starptautiskos projektos un nodrošina audio/video kvalitātes testēšanas pakalpojumus. Tagad jaunajās telpās varēsim izveidot papildus testēšanas laboratorijas, komentē uzņēmuma līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Apstākļos, kad Covid-19 inficēšanās skaitļi kāpj debesīs un valsts maksā miljonus privātām laboratorijām par vīrusa testēšanu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc būtības noraidījusi Latvijas biotehnoloģiju uzņēmuma MGI Latvia, kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna BGI Group, piedāvājumu bez maksas papildus nodrošināt 10 000 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu.

Tā otrdien, 1.decembrī raksta laikraksts Diena.

Uzņēmums no valsts nopelnītu tikai reaģentu cenu – ap 16,66 eiro uz testu, kas ir daudzkārt mazāk par summām, kuras valsts maksā privātajām laboratorijām, kur maksa par vienu testu pārsniedz pat 50 eiro. Tas rada iespaidu par privātu laboratoriju lobiju, kurām valsts vēl pirms pēdējā infekcijas lēciena bija iztērējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro. Uzņēmuma Latvijas atzara vadītājs Andis Šlaitas norāda, ka šādas laboratorijas iekārtas jau piegādātas vairākām Eiropas valstīm, kas izvēlējušās iet masveidīgākas testēšanas ceļu. Veselības ministrija (VM) šo piedāvājumu pat nav virzījusi apspriešanai Krīzes vadības padomes un valdības sēdē, tur tas nonācis, jo, nesaprotot, kādēļ krīzes apstākļos notiek kavēšanās, to aktualizējusi Ekonomikas ministrija (EM), vēsta Diena.

Konferences «TAPOST 2018» ietvaros 2. oktobrī norisinājās pirmais «Testing Hackathon», kurā savas prasmes pārbaudīja gan profesionāli un pieredzējuši testētāji, gan topošie jomas speciālisti.

«Testing Hackathon» uzvaras laurus plūca komanda «KISS». Starp labākajiem bija arī komandas no «Neotech Development» un «Accenture». Komandu galvenais uzdevums bija izstrādāt automatizētus testus reālam projektam pietuvinātos apstākļos.

«Testing Hackathon», kas tika rīkots sadarbībā ar «Accenture Latvia», dalībniekiem testējamā lietotne bija jāanalizē ierobežotā laika periodā. Tā bija jāizvērtē, kā arī jāpiedāvā un jāspēj ieviest lietotnes automātiskā testēšana. Dalībnieki prezentēja piedāvātos risinājumus, kā arī atbildēja uz žūrijas un auditorijas jautājumiem. Lai noteiktu labākos, žūrija vērtēja sadarbību komandā, programmas koda kvalitāti un pareizo uzbūvi, funkcionalitātes pārklāšanu un atrastās kļūdas.

Latvijas IT uzņēmums «TestDevLab», turpinot attīstīt savu biznesu, Liepājā atver savu trešo biroju, (F. Brīvzemnieka ielā 7). Tādējādi uzņēmums savus programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumus klientiem Latvijā un visā pasaulē nu piedāvā no trīs birojiem, kas atrodas Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

Uzņēmumu «TestDevLab» 2011. gadā dibināja divi bijušie Skype inženieri Andrejs Frišfelds un Ervins Grīnfelds. Uzņēmuma pamatkompetence ir programmatūras testēšana, un tas Latvijas un ārvalstu klientiem piedāvā plaša spektra programmatūras testēšanas pakalpojumus un produktus, kas palīdz ātrāk un kvalitatīvāk izstrādāt tīmekļa vietnes, mobilās lietotnes u.c. IT risinājumus.

«TestDevLab» sadarbojas ar jaunuzņēmumiem un globāliem uzņēmumiem kā «Skype», «Microsoft», «WorldRemit», «Orange», «Twilio», «Truecaller» u.c. Programmatūru, kuru testē uzņēmums, visā pasaulē lieto virs 1.5 miljarda cilvēku. Uzņēmumā strādā 100 darbinieki, un tam ir biroji Rīgā, Ventspilī un Liepājā.