Jaunākais izdevums

Pateicoties straujai insektu skaita krišanai, arvien aktuālāki kļūst savvaļīgie dārzi

Četrstūris sulīgi zaļa zāliena, rinda taisni apcirptu tūju un pa malām izpucētās rindās atraitnītes un asteres: aina, ko sev acu priekšā uzburam, kad izdzirdam vārdu «dārzs». Savukārt pasaulē, ja ne praksē, tad vismaz teorijā, pieņemas spēkā kustība, kas sludina dabiskus dārzus (wild gardens). Tie ir lielāki vai mazāki zemes pleķi, kas ir nevis atkaroti dabai un uzturēti perfektā sterilitātē, bet gan pleķi, kur ļauts dzīvībai kūsāt reibinošā haotiskumā. Pateicoties skaļi izskanējušiem ziņojumiem par insektu populācijas strauju samazināšanos, dabisko dārzu sludinātājos beidzot ir sākuši arī ieklausīties (skat, un patiešām katram mākonim pa zelta maliņai!). Pat slavenā britu Karaliskā dārzkopības biedrība sadarbībā ar The Wildlife Trust ir radījusi vairākus ceļvežus, kā dabiskot dārzu.

Savā vaļā?

Šīs balsis gan nav nekas jauns, tikai, tehnokrātiskās eiforijas apdullināti, mēs tās iepriekš nesadzirdējām. Tomēr atšķirībā no, teiksim, simts gadu vecas vēstures, kad dabisko dārzu sludinātāji vēl stipri sliecās uz intensīvu dārzkopību, tikai iebilda pret pārmērīgu formālismu dārza dizainā un vārgu (siltumnīcās audzējamu) augu izmantošanu, mūsdienu «naturālisti» mēdz būt dažādi, tomēr to visu galvenais virsmērķis ir dārzs, kas patīk ne tikai tā ierīkotājam cilvēkam, bet arī bitei un kamenei, spīļastei un skrejvabolei, cīrulim un sikspārnim, ezim un kurmim. Kad tik daudzu vēlmes jāņem vērā, tad dārza ierīkošana var izvērsties par visai komplicētu padarīšanu, un daži šo problēmu atrisina, vienkārši atstājot dārzu savā vaļā. Tā gan nav norma, drīzāk izņēmums, jo pat dabiskos dārzos mums vēl joprojām ir ļauts tēlot dievus.

Visu rakstu lasiet 30. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada gada plānotāju dārzniecēm

Ilze Žaime, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais valdes loceklis Edgars Vītols, savukārt 12.novembrī valdes locekļa pilnvaras izbeigtas arī Uldim Želubovskim.

Līdz ar to SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valde turpina darbu tikai vienas amatpersonas, valdes priekšsēdētāja Ingmāra Līdakas, sastāvā.

Pēdējos četros gados SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” apgrozījums ik gadu pārsniedzis 3 milj.EUR, pērn tam palielinoties līdz 3,64 milj.EUR, pēc divu gadu zaudējumiem atkal atsākot strādāt ar peļņu.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka no kopējā apgrozījuma 1,71 milj.EUR pagājušajā gadā nodrošinājuši ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet 1,31 milj.EUR bijuši Rīgas Domes dotācijas uzturēšanas izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna vēsturiskais sarga namiņš - Samāriešu fonda rokās; par biznesu nedomā

Laura Mazbērziņa, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.

Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.

Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas zoodārza valdē iecelts kādreizējais Rīgas Centrāltirgus vadītājs

Žanete Hāka, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas veiktas SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdē – tajā par valdes locekli iecelts kādreizējais AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, liecina Lursoft dati.

SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valde patlaban strādā divu personu sastāvā - valdes prieksšēdētājs Ingmārs Līdaka un A. Morozovs.

Lursoft izziņas dati liecina, ka Andris Morozovs savulaik vadījis ne tikai AS “Rīgas Centrāltirgus”, bet arī bijis valdes loceklis vairākos nu jau likvidētos uzņēmumos.

Patlaban Andris Morozovs ir saistīts ar vairākām organizācijām – Par sportisku sabiedrību, Latvijas Tirgu savienība, Restart.lv, Latvijas transports, kā arī ieņem valdes locekļa amatu sociāldemokrātiskajā partijā “Saskaņa”.

Līdztekus tam, Andris Morozovs ir arī patiesais labuma guvējs divos transporta palīgdarbību uzņēmumos – SIA “Agent Arsenal.eu” (2018.gadā apgrozīti 179,28 tūkstoši eiro un nopelnīti 11,02 tūkstoši eiro) un SIA “Eksperium” (457,02 tūkstošu eiro apgrozījums, 22,67 tūkstošu eiro peļņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Dubaijā atklās tirdzniecības centru ar milzīgu botānisko dārzu

Žanete Hāka, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Dubaijā plānots atvērt tirdzniecības centru Cityland Mall, kuru ieskaus milzīgs botāniskais dārzs.

Tirdzniecības centrā būs vairāk nekā 350 veikali un kinoteātris, bet parkā būs pastaigu taka, neliels ūdensparks, jumta dārzs, amfiteātris, kā arī restorāni un kafejnīcas.

Iepriekš tika solīts, ka centra būvniecība tiks pabeigta 2018.gada 4.ceturksnī, taču tā nedaudz aizkavējusies un tirdzniecības centru pilnībā plānots atklāt šogad. Tiesa gan, pirmais veikals – Carrefour - nupat atvērts, pieejamas arī pāris kafejnīcas. Kopējā tirdzniecības centra platība ir 18,58 tūkstoši kvadrātmetru.

Ieskats tirdzniecības centrā - galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 19. februārī no amata atlaists Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un valdes loceklis Andris Morozovs.

A.Morozova ieskatā iemesls ir fakts, ka šī valde iestājās pret iespējamo shēmu ar 3 hektāru Mežaparka zemes atsavināšanu.

"Man ir pārliecība, ka iemesls valdes atlaišanai ir vairāku miljonu vērts Mežaparka zemesgabals, kas 2011. gadā nodots bezatlīdzības lietošanā Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Tagad šis īpašums kļuvis par intereses objektu. Atlaižot valdi, ir sagatavota "augsne" Rīgas pilsētai piederoša īpašuma atsavināšanai," uzskata atlaistais valdes loceklis A.Morozovs.

Vairāk par šo situāciju Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza atlaistie valdes locekļi informēs preses konferencē 20. februārī plkst. 12:00.

2011. gada augustā Rīgas pilsētas pašvaldība nodeva Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam bezatlīdzības lietošanā zemesgabalu Rīgā, Ezermalas ielā, Cimzes ielā ar platību 22 873 kvadrātmetri. Līgums tika noslēgts uz 10 gadu termiņu. Nesagaidot līguma termiņa beigas, pašvaldības izpilddirektors ir atradis iemeslus, lai šo līgumu pārtrauktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, informē šī SIA Bulduru Dārzkopības vidusskolas projekta vadītāja Anta Sparinska.

Projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Nupat ir noslēgusies šī projekta pirmā kārta - autonomas digitālas laistīšanas sistēmas ierīkošana. Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu.

Kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, LU Botāniskais dārzs, RTU, LLU Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus" un Stādu audzētāju biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) licis nekavējoties, jau no šodienas slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu, informēja Burovs.

Viņš norādīja, ka 17.maijā sanāksmē ar Valsts policiju un Būvniecības valsts kontroles biroju nolemts noteikt ierobežojumu, ka pār tiltu nevar kursēt transports virs 30 tonnām. Tā kā «Rīgas satiksmes» zemās grīdas tramvaji šo svaru pārsniedzot, pagaidām nolemts tramvaju kustību slēgt.

Pēc Burova teiktā, viņš patlaban dodoties uz operatīvo sanāksmi «Rīgas satiksmē", kurā tiks uzdots izvērtēt, vai pār tiltu iespējams laist, piemēram, vecāka modeļa tramvajus vai autobusus, kas svara kategorijā iekļaujas.

«Kamēr mums nav pārliecības par tilta tehnisko stāvokli, drošība ir primārais,» norādīja Burovs.

Vienlaikus pār tiltu virzienā prom no centra joprojām drīkst kursēt privātais transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Divu biroju centru izveidē Skanstes apkaimē investēs 60 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āra teritorijā pie Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā šodien sākas gadatirgus "Dārzam un dzīvesstilam", kur vienviet varēs iegādāties stādus, puķes, augļu kokus, košumkrūmus, kā arī preces dārza darbiem un atpūtai, informēja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT1".

"Šogad diemžēl iecienītā dārza un dzīvesstila izstāde izpaliek, taču mēs esam raduši iespēju Ķīpsalā sarīkot drošu gadatirgu, jo cilvēki alkst darboties dārzā un audzēt puķes uz balkoniem pat vēl vairāk nekā citus gadus. Gadatirgū teju visu nepieciešamo atradīs gan "zaļo pirkstiņu" īpašnieki, gan atpūtnieki," stāsta izstādes organizators Artūrs Bidiņš.

Tāpat gadatirgū interesenti varēs iepazīties ar stādaudzētavu jaunumiem un saņemt zinošu speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus dārza iekopšanā un piemērotāko stādu izvēlē.

Lai gadatirgus apmeklējums būtu drošs gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, ņemot vērā atbildīgo iestāžu rekomendācijas, tiks paplašinātas apmeklētājiem paredzētās ejas, bet tirdzniecības stendi būs izvietoti divu metru attālumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bonava Latvija investīcijas daudzdzīvokļu projektā Purvciemā sasniegs piecus miljonus eiro

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs «Bonava Latvija» nosvinējis tradicionālos spāru svētkus daudzdzīvokļu projektam Purvciemā, Pūces ielā 19, informē kompānija.

Jaunajā piecstāvu dzīvojamā ēkā «Bonava Latvija» investēs 5 miljonus eiro, radot mājvietas līdz pat 160 cilvēkiem.

Pusgadu pirms plānotās nodošanas ekspluatācijā 39 dzīvokļi no 65 ir pārdoti. Par savu jauno mājvietu to izvēlējušās lielākoties jaunās ģimenes, skaidro attīstītājs.

Pūces ielā 19 iekļauti 1, 2, 3 un 4 istabu dzīvokļi ar balkonu un individuāla noliktavas telpu mājas pagrabstāvā. Tāpat ēkas 1.stāvā paredzēta speciāla telpa bērnu ratiņu un riteņu novietošanai. Pirmā stāva dzīvokļu īpašniekiem būs pieejams privātais dārzs.

Bonava Latvija attīsta projektus tādos Rīgas mikrorajonos kā Purvciems, Teika, Ķengarags, Šampēteris, Rīgas klusais centrs un Krasta ielas rajons. Līdz gada nogalei celtniecības stadijā būs 705 dzīvokļi 7 projektos, no kuriem līdz gada nogalei plānots pabeigt 475 dzīvokļu būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par Rīgas otro vicemēru ievēlē Saskaņas deputāti Vladovu

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 35 balsīm par Rīgas domes vicemēra amatā otrdien tika ievēlēta deputāte Anna Vladova (S).

Par viņu balsoja 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti.

Savukārt 16 deputāti balsoja «pret» Vladovas ievēlēšanu šajā amatā.

Pēc ievēlēšanas Vladova pauda, ka cer padarīt Rīgu labāku, drošāku un skaistāku, un to darīt, arī strādājot kopā ar opozīciju.

Plānots, ka Vladovas pārziņā būs «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca», «Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs», «Rīgas ūdens», «Rīgas pilsētbūvnieks» un «Getliņi Eko». Tāpat viņa uzraudzīs Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Auditori iesaka Rīgas domei izbeigt līdzdalību Rīgas namu pārvaldniekā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības nozares restartam rīkos divas Rīgas restorānu nedēļas

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 29.jūnija līdz 12.jūlijam notiks Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Projektā pieteikušies 32 restorāni. "Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu - restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," uzsver Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Jau ziņots, ka RTAB ir uzsācis kampaņu "Rīga bez Tevis nav Rīga", kuras uzdevums ir mudināt cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunas galvaspilsētas garšas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Īpašumus strauji neizpārdos

Kristīne Stepiņa, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru